Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

35. STUDĒJAMAIS RAKSTS

Jehova augstu vērtē savus pazemīgos kalpus

Jehova augstu vērtē savus pazemīgos kalpus

”Tas Kungs.. uzlūko pazemīgo.” (PS. 138:6.)

48. DZIESMA ”Ik dienas staigāt ar Jehovu”

IESKATS *

1. Kā Jehova raugās uz pazemīgiem cilvēkiem? Paskaidrojiet.

JEHOVA mīl pazemīgus cilvēkus. Vienīgi tiem, kas ir patiesi pazemīgi, var būt tuvas attiecības ar viņu. Savukārt uz tiem, kas ir lepni, viņš skatās tikai ”no tālienes”. (Ps. 138:6.) Mēs visi vēlamies būt patīkami Jehovam un izjust viņa mīlestību. Tāpēc ir ļoti būtiski attīstīt pazemību.

2. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

2 Šajā rakstā ir apskatīti trīs jautājumi: kas ir pazemība? Kāpēc ir svarīgi to attīstīt? Kādās situācijās varētu būt grūti saglabāt pazemību? Kā būs redzams tālāk, attīstot pazemību, mēs priecējam Jehovas sirdi, turklāt pazemība nāk par labu mums pašiem. (Sal. Pam. 27:11; Jes. 48:17.)

KAS IR PAZEMĪBA?

3. Kas ir pazemība?

3 Būt pazemīgam nozīmē būt brīvam no lepnuma un augstprātības. Bībelē norādīts, ka pazemīgam cilvēkam ir pareizs viedoklis par savu stāvokli attiecībā pret Dievu Jehovu. Šāds cilvēks arī atzīst, ka ikviens cits kaut kādā ziņā ir augstāks par viņu. (Filip. 2:3, 4.)

4., 5. Kāpēc var teikt, ka cilvēks, kas izskatās pazemīgs, patiesībā tāds var nebūt?

4 Daži cilvēki tikai ārēji šķiet pazemīgi. Iespējams, viņi pēc dabas ir klusi un kautrīgi. Vai arī viņi izturas pret citiem pieklājīgi un ar cieņu savas audzināšanas un kultūras dēļ. Taču dziļi savā būtībā viņi var būt ļoti lepni. Agri vai vēlu atklājas, kādi viņi ir patiesībā. (Lūk. 6:45.)

5 No otras puses, tas vien, ka cilvēks izskatās pārliecināts par sevi un atklāti izsaka savas domas, nenozīmē, ka viņš ir lepns. (Jāņa 1:46, 47.) Tomēr tiem, kas pēc dabas ir droši un sabiedriski, ir jāuzmanās, lai viņi nepaļautos uz savām spējām vai dotībām. Vienalga, kāds ir mūsu raksturs, mums visiem ir jāpūlas, lai attīstītu patiesu pazemību.

Apustulis Pāvils bija pazemīgs un neuzskatīja, ka ir pārāks par citiem. (Sk. 6. rindkopu) *

6. Ko, saskaņā ar 1. Korintiešiem 15:10, mēs varam mācīties no Pāvila?

6 Padomāsim par apustuli Pāvilu. Jehova viņu izmantoja, lai vienā pilsētā pēc otras tiktu izveidotas draudzes. Ļoti iespējams, viņš kalpošanā paveica vairāk nekā jebkurš cits Jēzus Kristus apustulis. Taču Pāvils nepaaugstināja sevi pār saviem brāļiem. Viņš pazemīgi atzina: ”Es esmu vismazākais no apustuļiem un neesmu cienīgs saukties par apustuli, tāpēc ka es vajāju Dieva draudzi.” (1. Kor. 15:9.) Pāvils paskaidroja, ka viņa labās attiecības ar Jehovu ir iespējamas vienīgi ”Dieva augstsirdīgās labestības” dēļ, nevis viņa darbu vai īpašību dēļ. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:10.) Pāvils rādīja lielisku paraugu pazemībā. Vēstulē Korintas kristiešiem viņš neizcēla sevi, kaut arī daži šīs draudzes locekļi viņu kritizēja un centās sevi paaugstināt. (2. Kor. 10:10.)

Karls Kleins bija pazemīgs brālis, kas kalpoja Vadošajā padomē. (Sk. 7. rindkopu)

7. Kā pazīstami brāļi mūsdienās ir parādījuši pazemību? Miniet piemēru.

7 Daudzi Jehovas kalpi ir guvuši uzmundrinājumu, lasot brāļa Karla Kleina dzīvesstāstu. Tajā brālis Kleins, kurš kalpoja Vadošajā padomē, ļoti atklāti un pazemīgi stāstīja par dažādām grūtībām, ko gadu gaitā bija pieredzējis. Piemēram, kad pagājušā gadsimta divdesmitajos gados viņš pirmo reizi sludināja pa mājām, viņam tas nācās tik grūti, ka pēc tās reizes viņš kādus divus gadus nepiedalījās šajā kalpošanas veidā. Vēlāk, kad brālis Kleins kalpoja Bētelē, viņš kādu laiku turēja sevī aizvainojumu uz brāli, kas viņam bija devis padomu. Tāpat kādā savas dzīves posmā viņš piedzīvoja nervu sabrukumu, no kura ar laiku atkopās. Bet viņam bija arī iespēja veikt dažādus aizraujošus un nozīmīgus uzdevumus kalpošanā. Lai tāds labi pazīstams brālis tik atklāti atzītu savas vājās puses, bija vajadzīga liela pazemība. Daudzi ar siltām jūtām atceras brāli Kleinu un viņa vaļsirdīgo dzīvesstāstu. *

KĀPĒC MUMS IR JĀATTĪSTA PAZEMĪBA?

8. Kā vārdi, kas lasāmi 1. Pētera 5:6, parāda, ka mūsu pazemība priecē Jehovu?

8 Galvenais iemesls, kāpēc mēs cenšamies attīstīt pazemību, ir tas, ka mūsu pazemība priecē Jehovu. Uz to savā pirmajā vēstulē norādīja apustulis Pēteris. (Nolasīt 1. Pētera 5:6.) Grāmatā ”Nāc un seko man!” par Pētera vārdiem ir teikts: ”Augstprātība ir līdzīga indei — tās sekas ir postošas. Tā ir īpašība, kuras dēļ pats apdāvinātākais cilvēks var kļūt nederīgs Dievam. Savukārt pazemīgs cilvēks Jehovam var būt ļoti noderīgs, pat ja viņam nav nekādu īpašu spēju. [..] Jehova paaugstināja Jēzu, kas sevi bija ļoti pazeminājis, un tieši tāpat viņš izturēsies pret mums, ja būsim pazemīgi.” * Tik tiešām, nav nekā labāka kā priecēt Jehovas sirdi! (Sal. Pam. 23:15.)

9. Kāpēc citiem ir patīkami atrasties mūsu sabiedrībā, ja esam pazemīgi?

9 Pazemība ne vien priecē Jehovu, bet arī nāk par labu mums pašiem. Pazemība ir pievilcīga īpašība. Ja mēs esam pazemīgi, citiem ir patīkami atrasties mūsu sabiedrībā. Lai saprastu, kāpēc tā ir, iztēlosimies sevi citu vietā. (Mat. 7:12.) Reti kuram no mums patīk būt kopā ar cilvēkiem, kas vēlas, lai viss notiktu pēc viņu prāta, un kas nepieņem nekādus ieteikumus. Taču mums ir patīkami būt kopā ar mūsu ticības biedriem, kuri ir ”līdzcietīgi, parāda brāļu mīlestību, sirsnīgu iejūtību un pazemību”. (1. Pēt. 3:8.) Tāpat kā mūs piesaista šādi cilvēki, citiem būs patīkami atrasties mūsu sabiedrībā, ja būsim pazemīgi.

10. Kādā ziņā pazemība padara mūsu dzīvi vieglāku?

10 Pazemība arī padara mūsu dzīvi vieglāku. Kādā ziņā? Reizēm mēs varam pamanīt vai pat pieredzēt kaut ko tādu, kas, mūsuprāt, nav pareizi vai taisnīgi. Gudrais ķēniņš Salamans sacīja: ”Es esmu redzējis vergus augstu zirgos sēžam un vadoņus kā vergus kājām ejam.” (Sal. Māc. 10:7.) Tie, kas ir ļoti spējīgi, ne vienmēr saņem atzinību. Savukārt tie, kas nav īpaši prasmīgi vai apdāvināti, nereti saņem vairāk goda un uzmanības. Tomēr Salamans norādīja, ka ir gudri pieņemt dzīves realitāti. (Sal. Māc. 6:9.) Ja esam pazemīgi, mums ir vieglāk pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, un nekoncentrēties uz to, kas mums tajā nepatīk.

KĀDĀS SITUĀCIJĀS NAV VIEGLI BŪT PAZEMĪGIEM?

Kāpēc tādā situācijā kā šī var nebūt viegli paust pazemību? (Sk. 11., 12. rindkopu) *

11. Kā mums būtu jāreaģē, kad saņemam padomu?

11 Ik dienas mums ir neskaitāmas iespējas parādīt pazemību. Padomāsim par dažām situācijām. Kad saņemam padomu. Ir labi paturēt prātā: ja reiz kāds ir veltījis laiku tam, lai dotu mums padomu, ļoti iespējams, mēs esam kļūdījušies lielākā mērā, nekā apzināmies. Var gadīties, ka mūsu pirmā reakcija ir vēlme padomu noraidīt. Mēs pat varētu sākt kritizēt cilvēku, kas mums ir devis padomu, vai arī veidu, kādā tas tika dots. Tomēr, ja esam pazemīgi, mēs centīsimies paust pareizu attieksmi.

12. Kāpēc, saskaņā ar Salamana Pamācībām 27:5, 6, mums jābūt pateicīgiem, kad mums kāds dod padomu? Paskaidrojiet ar piemēru.

12 Pazemīgs cilvēks ir pateicīgs par padomiem. Ilustrēsim to ar piemēru. Iztēlojieties, ka jūs esat atnākuši uz draudzes sapulci. Jūs jau esat aprunājušies ar vairākiem ticības biedriem, kad viens no viņiem jūs neuzkrītoši paaicina malā un pasaka, ka jums pie zobiem ir ēdiena paliekas. Bez šaubām, jūs justos neērti. Bet vai jūs nebūtu pateicīgi, ka šis ticības biedrs jums to pasacīja? Visticamāk, jūs vēlētos, lai kāds jums to būtu darījis zināmu jau agrāk. Līdzīgi arī mums būtu jābūt pateicīgiem ticības biedram, kas ir smēlies drosmi, lai dotu mums padomu, kad tas ir nepieciešams. Mēs raugāmies uz viņu kā uz savu draugu, nevis ienaidnieku. (Nolasīt Salamana Pamācības 27:5, 6; Gal. 4:16.)

Kāpēc mums ir vajadzīga pazemība, kad citi saņem kādus uzdevumus kalpošanā? (Sk. 13., 14. rindkopu) *

13. Kā mēs varam apliecināt pazemību, kad citi saņem kādus uzdevumus kalpošanā?

13 Kad citi saņem kādus uzdevumus kalpošanā. ”Reizēm, kad es redzu, ka citi saņem kādus īpašus uzdevumus, es nodomāju, kāpēc tie netika piešķirti man,” atzīst Džeisons, kurš kalpo par draudzes vecāko. Vai arī jūs kādreiz esat tā jutušies? Nav nepareizi, ja mēs tiecamies pēc papildu pienākumiem kalpošanā. (1. Tim. 3:1.) Tomēr mums ir jābūt uzmanīgiem. Ja mēs nekontrolētu savas domas, mūsu sirdī varētu augt lepnība. Piemēram, kristietis varētu sākt domāt, ka viņš ir vislabāk piemērots kāda noteikta pienākuma pildīšanai. Vai arī kāda precēta kristiete varētu sākt spriest: ”Mans vīrs ir daudz piemērotāks šim uzdevumam nekā tas un tas brālis!” Ja mēs esam patiesi pazemīgi, mēs neļausimies šādām domām.

14. Ko mēs varam mācīties no tā, kā Mozus reaģēja, kad citiem tika uzticēti svarīgi uzdevumi?

14 Mēs varam mācīties no tā, kā Mozus reaģēja, kad citiem tika uzticēti svarīgi uzdevumi. Viņš augstu vērtēja viņam piešķirto pienākumu vadīt izraēliešu tautu. Bet kā Mozus uzņēma to, ka Jehova daļu no viņa uzdevumiem ļāva veikt citiem? Viņš nekļuva skaudīgs. (4. Moz. 11:24—29.) Ja runa ir par tautas tiesāšanu, Mozus pazemīgi ļāva, lai citi viņam tajā palīdz. (2. Moz. 18:13—24.) Šādi tika nodrošināts, ka tautā bija vairāk vīriešu, kas var kalpot par tiesnešiem, un ļaudīm nebija ilgi jāgaida, līdz viņu jautājumi tiktu izskatīti. Tas parāda, ka Mozum citu labklājība rūpēja vairāk nekā viņa stāvoklis. Cik gan tas ir labs paraugs mums! Mēs nedrīkstam aizmirst: lai mēs būtu patiesi noderīgi Jehovam, daudz būtiskāk ir tas, cik pazemīgi, nevis cik spējīgi mēs esam. Tik tiešām, ”Tas Kungs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo”! (Ps. 138:6.)

15. Kādas pārmaiņas ir pieredzējuši daudzi mūsu brāļi un māsas?

15 Kad rodas jauni apstākļi. Pēdējos gados daudzi brāļi un māsas, kas ir kalpojuši Jehovam gadiem ilgi, ir saņēmuši citus uzdevumus. Piemēram, 2014. gadā apgabala pārraugi un viņu sievas tika uzaicināti piedalīties citā pilnas slodzes kalpošanas veidā. Tāpat tika nolemts, ka, sākot ar šo pašu gadu, brāļiem, kuri kalpo par rajona pārraugiem, ir jāpārtrauc šis kalpošanas veids, kad viņi ir sasnieguši 70 gadu vecumu. Un brāļi, kam ir 80 vai vairāk gadu, vairs nepilda draudzes vecāko koordinatora pienākumus. Turklāt pēdējo gadu laikā daudzi Bēteles darbinieki ir tikuši norīkoti kalpot par pionieriem. Citiem ir bijusi jāpārtrauc speciālā pilnas slodzes kalpošana veselības problēmu, ģimenes pienākumu vai citu personisku apstākļu dēļ.

16. Kā mūsu brāļi un māsas ir apliecinājuši pazemību, pielāgojoties jauniem apstākļiem?

16 Šiem brāļiem un māsām nebija viegli pielāgoties jaunajiem apstākļiem, jo viņi bija pieķērušies saviem agrākajiem uzdevumiem, kurus daudzi no viņiem bija veikuši gadiem ilgi. Pieredzot izmaiņas, liela daļa no viņiem kādu laiku izjuta skumjas. Tomēr viņi spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Kas viņiem palīdzēja? Galvenokārt tā bija viņu mīlestība pret Jehovu. Viņi apzinājās, ka ir veltījuši savu dzīvi Dievam, nevis kādam darbam, uzdevumam vai titulam. (Kol. 3:23.) Viņi ir priecīgi, ka var turpināt pazemīgi kalpot Jehovam, lai arī kāds būtu viņu uzdevums. Šie brāļi un māsas ”uztic viņam visas savas raizes”, zinādami, ka viņam rūp, kas ar tiem notiek. (1. Pēt. 5:6, 7.)

17. Kāpēc mēs varam būt pateicīgi, ka Bībelē mēs tiekam mudināti attīstīt pazemību?

17 Mēs varam būt ļoti pateicīgi, ka Bībelē mēs tiekam mudināti attīstīt pazemību. Ja mēs attīstām šo brīnišķīgo īpašību, tas nāk par labu gan mums pašiem, gan arī citiem. Mums ir vieglāk tikt galā ar dzīves raizēm. Un, kas ir pats galvenais, mēs tuvojamies mūsu debesu Tēvam. Cik gan laimīgi mēs varam būt, apzinoties, ka Jehova, kas ir ”Augstais un Varenais”, mīl un augstu vērtē savus pazemīgos kalpus! (Jes. 57:15.)

45. DZIESMA ”Manas sirds domas”

^ 5. rk. Viena no būtiskākajām īpašībām, kas mums jāattīsta, ir pazemība. Kas ir pazemība? Kāpēc ir tik svarīgi to attīstīt? Kāpēc ne vienmēr ir viegli būt pazemīgiem, kad apstākļi mūsu dzīvē mainās? Par to ir runa šajā rakstā.

^ 7. rk. Sk. brāļa Karla Kleina dzīvesstāstu 1984. gada 1. oktobra Sargtornī (angļu val.), 21.—​28. lpp.

^ 53. rk. ATTĒLĀ: viesojoties pie kāda ticības biedra, apustulis Pāvils pazemīgi biedrojas ar citiem, arī ar bērniem.

^ 57. rk. ATTĒLĀ: brālis uzklausa uz Bībeli balstītu padomu, ko viņam dod gados jaunāks brālis.

^ 59. rk. ATTĒLĀ: padzīvojušais brālis neraugās ar skaudību uz gados jaunāko brāli, kam draudzē ir uzticēti atbildīgi pienākumi.