1. Kāpēc mums ir jāpakļaujas Jehovam?

MUMS ir jāpakļaujas * Jehovam, jo viņš ir mūsu Radītājs. Tā kā viņš ir Radītājs, viņam ir tiesības noteikt normas, pēc kurām mums jāvadās. (Atkl. 4:11.) Taču mēs vēlamies viņam klausīt arī tāpēc, ka viņa valdīšanas veids ir pats labākais. Vēstures gaitā daudziem cilvēkiem ir bijusi noteikta vara pār citiem. Salīdzinot viņu valdīšanu ar to, kā valda Jehova, ir skaidri redzams, ka Jehova ir pats gudrākais, mīlošākais, žēlsirdīgākais un līdzjūtīgākais Valdnieks. (2. Moz. 34:6; Rom. 16:27; 1. Jāņa 4:8.)

2. Uz kādiem iemesliem pakļauties Jehovam ir norādīts Ebrejiem 12:9—11?

² Jehova vēlas, lai mēs viņam klausītu galvenokārt nevis aiz bailēm viņu apbēdināt, bet gan aiz mīlestības. Viņš vēlas, lai mēs uz viņu raudzītos kā uz mīlošu Tēvu. Pāvils savā vēstulē ebrejiem paskaidroja, ka mums ir ”jāpakļaujas.. Tēvam”, jo viņš mūs māca ”mūsu labā”. (Nolasīt Ebrejiem 12:9—11.)

3. a) Kā izpaužas tas, ka mēs pakļaujamies Jehovam? b) Kādi jautājumi šajā rakstā ir apskatīti?

³ Mēs pakļaujamies Jehovam, cenšoties viņam klausīt itin visā un pretojoties vēlmei paļauties ”uz sava prāta gudrību”. (Sal. Pam. 3:5.) Mums ir vieglāk pakļauties Jehovam, ja mēs iepazīstam viņa brīnišķīgās īpašības un paturam  prātā, ka tās atspoguļojas visā, ko viņš dara. (Ps. 145:9.) Jo vairāk mēs uzzinām par Jehovu, jo vairāk mēs viņu iemīlam. Un, ja mēs mīlam Jehovu, mums nav vajadzīgs garš saraksts, kurā būtu noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Mēs pūlamies saskaņot savas domas ar Jehovas domām, lai mēs spētu mīlēt to, kas ir labs, un ienīst to, kas ir ļauns. (Ps. 97:10.) Tomēr reizēm mums var būt grūti paklausīt Jehovam. Kāpēc tā ir? Un ko draudzes vecākie, tēvi un mātes var mācīties no Jūdejas pārvaldnieka Nehemijas, ķēniņa Dāvida un Jēzus mātes Marijas? Rakstā ir sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.

4., 5. Kāpēc, saskaņā ar Romiešiem 7:21—23, ne vienmēr ir viegli pakļauties Jehovam?

⁴ Viens iemesls, kāpēc mums reizēm nav viegli pakļauties Jehovam, ir tas, ka mēs visi esam mantojuši grēku un esam nepilnīgi. Tāpēc mums ir nosliece uz dumpīgumu. Kad Ādams un Ieva bija sacēlušies pret Dievu un ēduši aizliegto augli, viņi būtībā paši sāka sev noteikt normas, pēc kurām dzīvot. (1. Moz. 3:22.) Līdzīgi viņiem, lielākā daļa cilvēku mūsdienās ignorē Jehovu un paši lemj, kas ir pareizs un kas ne.

⁵ Pat tiem, kas pazīst un mīl Jehovu, var nebūt viegli viņam pilnībā pakļauties. To izjuta arī apustulis Pāvils. (Nolasīt Romiešiem 7:21—23.) Mēs, tāpat kā Pāvils, vēlamies darīt to, kas ir labs Jehovas acīs. Taču mums pastāvīgi jācīnās ar noslieci darīt to, kas nav pareizs.

6., 7. Kāds ir vēl viens iemesls, kāpēc var būt grūti pakļauties Jehovam? Miniet piemēru.

⁶ Vēl viens iemesls, kāpēc var būt grūti pakļauties Jehovam, ir kultūra, kādā esam uzauguši. Daudzi cilvēku uzskati ir pretrunā ar Jehovas gribu, un mums var būt vajadzīga pastāvīga piepūle, lai atbrīvotos no sabiedrībā izplatītā domāšanas veida. Apskatīsim kādu piemēru.

⁷ Daudzviet ir parasts, ka jaunieši tiek uzstājīgi mudināti veltīt savu dzīvi tam, lai nopelnītu daudz naudas. Šādu spiedienu bija izjutusi arī Mērija *, kāda mūsu māsa. Pirms viņa uzzināja patiesību, viņa mācījās vienā no valsts prestižākajām augstskolām. Mērija izjuta spiedienu no tuvinieku puses, kuri vēlējās, lai viņa atrastu labi apmaksātu darbu kādā cienījamā profesijā. Arī viņa pati to vēlējās. Bet tad Mērija sāka mācīties Bībeli. Kad viņa iepazina Jehovu un iemīlēja viņu, viņas mērķi mainījās. Tomēr Mērijai joprojām ir jāizcīna iekšēja cīņa. Viņa stāsta: ”Reizēm man paveras vilinošas biznesa iespējas, kas man ļautu nopelnīt lielu naudu, taču traucētu turēties pie maniem garīgajiem paradumiem. Savas audzināšanas dēļ man joprojām ir grūti no tām atteikties. Man ir jālūdz, lai Jehova man palīdz pretoties kārdinājumam pieņemt darba piedāvājumu, kas man varētu traucēt kalpot viņam.” (Mat. 6:24.)

8. Kas tiks apskatīts tālāk?

⁸ Pakļaušanās Jehovam nāk par labu mums pašiem. Bet tiem, kam ir piešķirta zināma vara, piemēram, draudzes vecākajiem, tēviem un mātēm, ir papildus iemesls sekot Dieva norādījumiem — viņiem ir iespēja palīdzēt citiem. Pievērsīsim uzmanību trim Bībelē minētiem cilvēkiem, no kuriem mēs varam mācīties, kā izmantot mums piešķirto varu tā, lai priecētu Jehovu.

9. Ar kādām grūtībām Nehemija saskārās?

⁹ Jehova draudzes vecākajiem ir uzticējis atbildīgu pienākumu ganīt viņa avis. (1. Pēt. 5:2.) Draudzes vecākie var daudz ko mācīties, iedziļinoties tajā, kā pret saviem tautiešiem izturējās Nehemija. Tā kā Nehemija bija Jūdejas pārvaldnieks, viņam bija liela vara. (Neh. 1:11; 2:7, 8; 5:14.) Viņam nācās sastapties ar dažādām grūtībām. Nehemija uzzināja, ka viņa tautieši ir apgānījuši templi un nepilda bauslības prasību materiāli atbalstīt levītus. Turklāt viņi pārkāpa likumu par sabatu, un daļa no vīriešiem bija apprecējuši sveštautietes. Jūdejas pārvaldniekam Nehemijam bija jārisina šī sarežģītā situācija. (Neh. 13:4—30.)

10. Kā Nehemija izturējās pret saviem tautiešiem?

¹⁰ Nehemija neizmantoja savu varu, lai spiestu cilvēkus rīkoties tā, kā viņš vēlas. Gluži pretēji, viņš vērsās pie Jehovas, meklējot viņa vadību, un mācīja citiem Jehovas likumus. (Neh. 1:4—10; 13:1—3.) Nehemija arī pazemīgi darbojās plecu pie pleca ar saviem tautiešiem un pat palīdzēja viņiem atjaunot Jeruzālemes mūrus. (Neh. 4:15.)

11. Kā, saskaņā ar 1. Tesalonikiešiem 2:7, 8, draudzes vecākajiem ir jāizturas pret ticības biedriem?

¹¹ Lai gan draudzes vecākajiem nav jārisina tieši tādas problēmas, kādas bija jārisina Nehemijam, viņi daudzējādā ziņā var sekot Nehemijas priekšzīmei. Piemēram, viņi to dara, ja pašaizliedzīgi pūlas palīdzēt brāļiem un māsām. Kaut arī viņiem ir piešķirta zināma vara, viņi nejūtas pārāki par citiem, bet izturas pret draudzes locekļiem maigi un iejūtīgi. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 2:7, 8.) Viņi ir pazemīgi un patiesi mīl citus, un tas izpaužas tajā, kā viņi ar citiem runā. Endrū, kāds pieredzējis draudzes vecākais, saka: ”Es esmu pamanījis, ka vecākā laipnība un sirsnīgums ietekmē brāļu un māsu sirdis un mudina tos sadarboties ar viņu.” Tonijs,  kas jau ilgus gadus kalpo par draudzes vecāko, stāsta: ”Es cenšos rīkoties saskaņā ar padomu, kas ietverts Filipiešiem 2:3, un pastāvīgi strādāju pie tā, lai raudzītos uz citiem kā uz augstākiem. Tas man palīdz neizturēties kā diktatoram.”

12. Kāpēc draudzes vecākajiem ir jābūt pazemīgiem?

¹² Tāpat kā Jehova ir pazemīgs, arī draudzes vecākajiem ir jābūt pazemīgiem. Kaut arī Jehova ir Visuma Augstākais valdnieks, viņš ”noskatās” [”noliecas”, NW], lai ”paceltu no pīšļiem un paaugstinātu nabaga nelaimīgo no dzīves dubļiem”. (Ps. 18:36; 113:6, 7.) Tie, kas ir lepni un augstprātīgi, Jehovam ir nepatīkami. (Sal. Pam. 16:5.)

13. Kāpēc draudzes vecākajiem ir jāvalda pār savu mēli?

¹³ Viens veids, kā draudzes vecākais var apliecināt pakļaušanos Jehovam, ir valdīt pār savu mēli. Pretējā gadījumā, ja kāds pret viņu neizturētos ar cieņu, viņš varētu pateikt kaut ko nelaipnu. (Jēk. 1:26; Gal. 5:14, 15.) Endrū, kas bija minēts iepriekš, atzīst: ”Reizēm man ir gribējies atbildēt nelaipni brālim vai māsai, kuru izturēšanās mani aizskāra. Taču pārdomas par to, kādu priekšzīmi ir rādījuši dievbijīgi vīrieši, par kuriem stāstīts Bībelē, man ir palīdzējušas saprast, cik svarīgi ir būt pazemīgam un lēnprātīgam.” Draudzes vecākais parāda, ka pakļaujas Jehovam, ja tajā, kā viņš runā ar draudzes locekļiem, arī ar citiem vecākajiem, izpaužas mīlestība un laipnība. (Kol. 4:6.)

14. Kādu pienākumu Jehova ir uzticējis tēviem, un ko viņš no tiem gaida?

¹⁴ Saskaņā ar Jehovas noteikto kārtību, tēvs ir ģimenes galva, un Jehova vēlas, lai tēvi audzinātu un mācītu savus bērnus. (1. Kor. 11:3; Efes. 6:4.) Tomēr tēva vara ir ierobežota. Jehova ir ģimenes iedibinātājs, tāpēc tēvi ir atbildīgi viņa priekšā par to, kā viņi izturas pret ģimenes locekļiem. (Efes. 3:14, 15.) Tēvi apliecina pakļaušanos Jehovam, izmantodami savu varu tā, kā būtu patīkami viņam. Ģimeņu galvas var daudz ko mācīties, izpētot ķēniņa Dāvida dzīvi.

15. Kāpēc tēviem ir noderīgi pievērst uzmanību ķēniņa Dāvida dzīvei?

¹⁵ Dāvids bija ne tikai ģimenes galva; Jehova viņu bija iecēlis par visas izraēliešu tautas vadītāju. Tā kā Dāvids bija ķēniņš, viņam bija liela vara. Reizēm viņš savu varu īstenoja nepareizi un pieļāva nopietnas kļūdas. (2. Sam. 11:14, 15.) Taču viņš pieņēma pārmācību, tā parādīdams,  ka pakļaujas Jehovam. Viņš lūgšanās izkratīja Jehovam savu sirdi. (Ps. 51:3—6.) Turklāt viņš bija pazemīgs un uzklausīja ne tikai vīriešu, bet arī sieviešu dotos padomus. (1. Sam. 19:11, 12; 25:32, 33.) Dāvids mācījās no savām kļūdām, un galveno vietu dzīvē viņš ierādīja kalpošanai Jehovam.

16. Ko tēvi var mācīties no Dāvida dzīves?

¹⁶ Tēvi, ko jūs varat mācīties no ķēniņa Dāvida dzīves? Lūk, dažas svarīgas domas: neizmantojiet Jehovas piešķirto varu nepareizi. Atzīstiet savas kļūdas un pieņemiet no citiem uz Bībeli balstītus padomus. Ja tā rīkosieties, ģimenes locekļi jūs cienīs jūsu pazemības dēļ. Sakot lūgšanas kopā ar ģimeni, atklājiet Jehovam savas domas un jūtas, lai jūsu tuvinieki varētu sajust, cik ļoti jūs paļaujaties uz Jehovas palīdzību un vadību. Un, pats galvenais, gādājiet, lai jūsu dzīvē svarīgākais ir kalpošana Jehovam. (5. Moz. 6:6—9.) Jūsu labā priekšzīme ir viena no vērtīgākajām veltēm, ko jūs savai ģimenei varat sniegt.

17. Kādu vietu ģimenē Jehova ir piešķīris mātēm?

¹⁷ Jehova mātēm ir piešķīris godājamu vietu ģimenē un devis zināmu varu pār bērniem. (Sal. Pam. 6:20.) Mātes vārdi un darbi var spēcīgi ietekmēt bērnus visas dzīves garumā. (Sal. Pam. 22:6.) Apskatīsim, ko kristietes, kurām ir bērni, var mācīties no Jēzus mātes Marijas.

18., 19. Ko mātes var mācīties no Marijas?

¹⁸ Marija labi pārzināja Dieva Rakstus. Viņa bija attīstījusi dziļu cieņu pret Jehovu un izveidojusi ar viņu ciešu draudzību. Viņa bija gatava pakļauties Jehovas norādījumiem, pat ja tas bija saistīts ar milzīgām pārmaiņām viņas dzīvē. (Lūk. 1:35—38, 46—55.)

¹⁹ Mātes, kā jūs varat līdzināties Marijai? Viens veids, kā jūs to varat darīt, ir uzturēt ciešu draudzību ar Jehovu, personiski iedziļinoties Bībelē un vēršoties pie viņa lūgšanās. Vēl viens veids, kā jūs varat līdzināties Marijai, ir labprāt veikt izmaiņas, kas iepriecina Jehovu. Piemēram, ja jūs uzaugāt ģimenē, kur vecāki mēdza ātri zaudēt savaldību un runāt ar bērniem asi, jums, iespējams, izveidojās priekšstats, ka tas ir normāls veids, kā audzināt bērnus. Pat tagad, kad jūs esat iepazinušas Jehovas normas, jums var būt grūti izturēties pret bērniem mierīgi un pacietīgi, jo sevišķi tad, ja esat nogurušas un viņi slikti uzvedas. (Efes. 4:31.) Šādos brīžos ir īpaši svarīgi vērsties pie Jehovas. Kāda māte,  kuru sauc Lidija, stāsta: ”Reizēm, kad dēls mani neklausīja, man bija jālūdz ļoti dedzīgi, lai es spētu ar viņu nerunāt dusmīgi. Dažkārt es pat apstājos teikuma vidū un pie sevis lūdzu Jehovam palīdzību. Lūgšanas man ļauj saglabāt mieru.” (Ps. 37:5.)

20. Kādas grūtības izjūt dažas mātes, un kā šīs grūtības var pārvarēt?

²⁰ Ir mātes, kas izjūt cita veida grūtības — viņām nav viegli saviem bērniem parādīt mīlestību. (Tit. 2:3, 4.) Daudzas no viņām nav izjutušas sirsnību un mīļumu no savu vecāku puses. Ja tā ir noticis arī ar jums, neatkārtojiet vecāku kļūdas. Mātei, kas pakļaujas Jehovam, ir jāmācās, kā izrādīt mīlestību saviem bērniem. Veikt izmaiņas savos uzskatos, jūtu izpausmēs un rīcībā nav viegli, taču tas ir iespējams, un tas nāks par labu gan pašai mātei, gan visai ģimenei.

21., 22. Kā, saskaņā ar Jesajas 65:13, 14, mums nāk par labu pakļaušanās Jehovam?

²¹ Ķēniņš Dāvids zināja, cik vērtīgi ir pakļauties Jehovam. Viņš rakstīja: ”Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis. [..] Arī Tavs kalps no tiem gūst pamācību, jo, kas tos ievēro, tam jau ar to vien ir liela alga.” (Ps. 19:9, 12.) Mūsdienās ir skaidri redzama atšķirība starp tiem, kas pakļaujas Jehovam, un tiem, kas noraida viņa mīlestības pilnos padomus. Tie, kas pakļaujas Jehovam, ”gavilē savā sirdspriekā”. (Nolasīt Jesajas 65:13, 14.)

²² Ja draudzes vecākie, tēvi un mātes labprāt pakļaujas Jehovam, tas labvēlīgi ietekmē viņu dzīvi, vairo laimi viņu ģimenēs un stiprina draudžu vienotību. Taču būtiskākais ir tas, ka viņi visi priecē Jehovas sirdi. (Sal. Pam. 27:11.) Vai gan var būt kaut kas vēl svarīgāks!