1., 2. Kas bija uzticēts Timotejam, kā tas ir redzams no 1. Timotejam 6:20?

MĒS mēdzam citiem uzticēt kaut ko vērtīgu, kas pieder mums. Piemēram, varbūt mēs noguldām savu naudu bankā. Tādā gadījumā mēs sagaidām, ka nauda būs drošībā un netiks pazaudēta vai nozagta. Visticamāk, mēs saprotam, ko nozīmē uzticēt kādam to, kas mūsu acīs ir vērtīgs.

² Nolasīt 1. Timotejam 6:20. Apustulis Pāvils Timotejam atgādināja, ka tas ir saņēmis kaut ko ļoti vērtīgu — precīzas zināšanas par Dieva nodomu. Timotejam bija uzticēts arī godpilns uzdevums ”sludināt labo vēsti”. (2. Tim. 4:2, 5.) Arī mums Jehova ir uzticējis kaut ko vērtīgu. Kas tas ir, un kāpēc mums tas ir jāsargā?

3., 4. Kāpēc var teikt, ka Bībelē ietvertā patiesība ir ļoti vērtīga?

³ Jehova mums ir dāvājis precīzas zināšanas par viņa Rakstos, Bībelē, atrodamo patiesību. Šī patiesība ir ļoti vērtīga, jo tā atklāj, kā iegūt un saglabāt labas attiecības ar Jehovu un kā kļūt patiesi laimīgiem. Ja mēs ticam patiesībai un dzīvojam saskaņā ar to, mēs esam brīvi no viltus mācībām un mūsu dzīve ir morāli tīra. (1. Kor. 6:9—11.)

⁴ Vēl viens iemesls, kāpēc Bībelē atrodamā patiesība ir ļoti vērtīga, ir tas, ka Jehova to atklāj tikai tādiem cilvēkiem, kas ir pazemīgi un kam ir ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi”. (Ap. d. 13:48.) Šādi cilvēki atzīst, ka Jehova izmanto ”uzticamo un gudro kalpu”, lai mācītu šo  patiesību. (Mat. 11:25; 24:45.) Mēs nevaram saprast Bībeles patiesību paši saviem spēkiem, un tā patiešām ir kaut kas ārkārtīgi dārgs. (Sal. Pam. 3:13, 15.)

5. Ko vēl Jehova mums ir uzticējis?

⁵ Jehova mums ir arī uzticējis godpilnu uzdevumu darīt citiem zināmu patiesību par viņu un viņa nodomiem. (Mat. 24:14.) Vēsts, ko nesam citiem, ir nenovērtējams dārgums, jo tā viņiem var palīdzēt kļūt par daļu no Jehovas kalpu ģimenes un iegūt mūžīgu dzīvi. (1. Tim. 4:16.) Neatkarīgi no tā, cik lielā mērā mēs varam piedalīties kalpošanā, to darot, mēs atbalstām pašu svarīgāko darbu, kāds šajā laikā tiek veikts. (1. Tim. 2:3, 4.) Kāds gan tas ir gods — būt Dieva darbabiedriem! (1. Kor. 3:9.)

6. Kas notika ar dažiem kristiešiem, kuri pārstāja augstu vērtēt iespēju būt Dieva darbabiedriem?

⁶ Daži kristieši, kas dzīvoja Timoteja laikā, pārstāja augstu vērtēt iespēju būt Dieva darbabiedriem. Dēma sāka mīlēt šo pasauli, tāpēc atstāja Pāvilu, ar kuru kopā bija kalpojis. (2. Tim. 4:10.) Figels un Hermogens, pēc visa spriežot, pārstāja sludināt, jo nobijās, ka viņi, tāpat kā Pāvils, varētu pieredzēt vajāšanas. (2. Tim. 1:15.) Himenajs, Aleksandrs un Filēts novērsās no patiesības un kļuva par atkritējiem. (1. Tim. 1:19, 20; 2. Tim. 2:16—18.) Visticamāk, visi šie cilvēki reiz bija garīgi stipri, bet viņi nenosargāja to, kas viņiem bija uzticēts.

7. Kādus paņēmienus pret mums izmanto Sātans?

⁷ Kā Sātans cenšas panākt, lai mēs atteiktos no tā, ko Jehova mums ir uzticējis? Apskatīsim dažus no viņa paņēmieniem. Viņš izmanto izklaides industriju un plašsaziņas līdzekļus, lai veicinātu uzskatus un rīcību, kas var vājināt mūsu pieķeršanos patiesībai. Viņš pūlas, lai vienaudžu spiediena vai pret Jehovas kalpiem izvērsto vajāšanu dēļ mēs padotos bailēm un pārtrauktu sludināt. Un viņš mēģina panākt, lai mēs uzklausītu atkritēju izplatītos ”maldus, ko aplami dēvē par zināšanām,” un atstātu patiesību. (1. Tim. 6:20, 21.)

8. Ko var mācīties no tā, ko pieredzēja kāds mūsu brālis?

⁸ Ja mēs neesam uzmanīgi, mēs pamazām varam pārstāt cieši turēties pie patiesības. Padomāsim par to, ko pieredzēja Denjels *, kāds mūsu brālis, kuram patika videospēles. Viņš stāsta: ”Es sāku  spēlēt videospēles, kad man bija kādi desmit gadi. Sākotnēji es spēlēju tādas spēles, kas bija samērā nevainīgas. Bet pakāpeniski es pārgāju uz tādām, kas bija vardarbīgas un dēmoniskas.” Pēc kāda laika viņš videospēlēm veltīja jau ap 15 stundām dienā. ”Dziļi sirdī es apzinājos, ka šādas spēles, kā arī laiks, ko pavadīju, tās spēlējot, mani attālina no Jehovas,” stāsta Denjels. ”Taču mana sirds bija nocietinājusies un es uzskatīju, ka tas, ko es daru, nav pret Bībeles principiem.” Izklaides ietekmē mēs, pašiem nemanot, varētu pārstāt cieši turēties pie patiesības un pazaudēt to, ko Jehova mums ir uzticējis.

9. Ar ko Pāvils salīdzināja Timoteju, kā izriet no 1. Timotejam 1:18, 19?

⁹ Nolasīt 1. Timotejam 1:18, 19. Pāvils Timoteju salīdzināja ar kareivi un mudināja ”cīnīties labo cīņu”. Cīņa, par kuru Pāvils runāja, ir garīga. Kādā ziņā kristieši līdzinās kareivjiem, kas piedalās karā? Kādas īpašības mums kā Kristus kareivjiem ir jāattīsta? Pievērsīsim uzmanību piecām pamācībām, ko mēs varam gūt no Pāvila salīdzinājuma. Tās mums palīdzēs cieši turēties pie patiesības.

10. Kāpēc mums ir vajadzīga dievbijība?

¹⁰ Vairosim dievbijību. Labs kareivis ir uzticīgs. Viņš ir gatavs smagi cīnīties, lai aizsargātu kādu, ko viņš mīl, vai kaut ko, kas viņam ir dārgs. Pāvils mudināja Timoteju attīstīt dievbijību, kas sevī ietver cieņas pilnu attieksmi pret Dievu, pieķeršanos un uzticību viņam. (1. Tim. 4:7.) Jo stiprāka ir mūsu dievbijība un mīlestība pret Dievu, jo lielāka ir mūsu vēlēšanās turēties pie patiesības. (1. Tim. 4:8—10; 6:6.)

11. Kāpēc mums ir nepieciešama pašdisciplīna?

¹¹ Attīstīsim pašdisciplīnu. Kareivim sevi ir jāuztur labā formā, lai viņš vienmēr būtu gatavs kaujai. Timotejs garīgā ziņā bija labā formā, jo sekoja Pāvila mudinājumam cīnīties ar nepareizām vēlmēm, tiekties pēc Dievam tīkamām īpašībām un pavadīt laiku kopā ar ticības biedriem. (2. Tim. 2:22.) Tas viss prasīja pašdisciplīnu. Arī mums ir nepieciešama pašdisciplīna. Tā ir vajadzīga, lai uzvarētu cīņā ar savām miesīgajām vēlmēm. (Rom. 7:21—25.) Pašdisciplīna mums ir vajadzīga, lai mēs turpinātu rīkoties saskaņā ar Bībelē doto norādījumu novilkt veco personību un apvilkt jauno personību. (Efes. 4:22, 24.) Un darba dienas beigās, kad esam noguruši, mums varbūt ir jāpiespiež sevi, lai apmeklētu draudzes sapulci. (Ebr. 10:24, 25.)

12. Kā mēs varam uzlabot savu prasmi izmantot Bībeli?

¹² Lai kareivis spētu prasmīgi rīkoties ar ieročiem, viņam ir regulāri jāvingrinās. Savukārt mums ir jāmācās prasmīgi izmantot Bībeli. (2. Tim. 2:15.) Šajā ziņā mums ļoti palīdz mūsu sapulces. Bet, ja mēs vēlamies pārliecināt citus, ka Bībeles patiesība tiešām ir vērtīga, mums pašiem regulāri jāpēta Bībele. Mums ir jāizmanto Dieva Raksti, lai stiprinātu savu ticību. Tas nozīmē vairāk nekā tikai lasīt Bībeli. Mums jāpārdomā lasītais un jāiedziļinās mūsu literatūrā, lai pareizi saprastu Dieva Rakstus un liktu tos lietā savā dzīvē. (1. Tim. 4:13—15.) Tad mēs spēsim izmantot Bībeli, mācot citus. Nepietiek tikai nolasīt Bībeles pantus. Mums jācenšas panākt, lai cilvēks saprot šos pantus  un to, kā lasītais attiecas uz viņu. Ja regulāri iedziļināsimies Bībelē, mēs uzlabosim savas prasmes to izmantot, mācot citus. (2. Tim. 3:16, 17.)

13. Kāpēc, saskaņā ar Ebrejiem 5:14, mums ir vajadzīga spriestspēja?

¹³ Liksim lietā spriestspēju. Kareivim jāspēj paredzēt briesmas un izvairīties no tām. Arī mums ir jāmācās pamanīt bīstamas situācijas un rīkoties, lai sevi pasargātu. (Sal. Pam. 22:3; nolasīt Ebrejiem 5:14.) Piemēram, mums jābūt apdomīgiem atpūtas un izklaides izvēlē. Televīzijas raidījumos un filmās bieži tiek atainota vai popularizēta netikumīga rīcība. Cilvēki, kas rīkojas netikumīgi, sāpina Dievu un neizbēgami nodara postu gan sev, gan citiem. Tāpēc mēs vairāmies no izklaides, kas var pakāpeniski vājināt mūsu mīlestību pret Dievu. (Efes. 5:5, 6.)

14. Kas palīdzēja Denjelam?

¹⁴ Denjels, par kuru bija stāstīts iepriekš, sāka saprast, kādas briesmas sevī slēpj vardarbīgas un dēmoniskas videospēles. Ar mūsu datorprogrammas Watchtower Library palīdzību viņš pētīja materiālus par šo jautājumu. Kā tas viņu ietekmēja? Viņš pārtrauca spēlēt kristiešiem nepieņemamas videospēles. Viņš atteicās no tiešsaistes videospēļu abonementa un pārtrauca kontaktēties ar citiem spēlētājiem. Denjels stāsta: ”Laiku, ko es biju veltījis videospēlēm, es sāku izmantot, lai darītu kaut ko ārpus mājām un biedrotos ar brāļiem un māsām no draudzes.” Tagad Denjels kalpo par pionieri un ir draudzes vecākais.

15. Kāpēc ir bīstami uzklausīt melīgu informāciju?

¹⁵ Tāpat kā Timotejam, mums ir jāsaskata arī briesmas, kādas ir saistītas ar informāciju, kas nāk no atkritējiem. (1. Tim. 4:1, 7; 2. Tim. 2:16.) Piemēram, viņi var izplatīt melus par mūsu ticības biedriem vai censties mūsos sēt šaubas par Jehovas organizāciju. Atkritēju propaganda var graut mūsu ticību. Mēs nedrīkstam iekrist šajās lamatās. Šāda veida informāciju izplata ”cilvēki, kam ir samaitāts prāts un laupīta patiesība”. Viņu mērķis ir izraisīt strīdus un ķildas. Viņi vēlas panākt, lai mēs sāktu ticēt  viņu meliem un mums rastos ”nelāgas aizdomas” par mūsu brāļiem. (1. Tim. 6:4, 5.)

16. No kā mums ir jāuzmanās?

¹⁶ Neļausim nekam mūs novērst no galvenā. Timotejam kā ”labam Kristus Jēzus kareivim” galvenā uzmanība bija jāpievērš kalpošanai, nevis kādiem laicīgiem vai materiālistiskiem mērķiem. (2. Tim. 2:3, 4.) Arī mēs nedrīkstam padoties mantkārībai. ”Bagātības maldinošais spēks” var apslāpēt mūsu mīlestību pret Jehovu, mūsu pateicību par viņa Rakstiem un vēlmi dalīties patiesības zināšanās ar citiem. (Mat. 13:22.) Mums ir jācenšas dzīvot vienkārši un jāturpina ”tiekties vispirms pēc valstības”. (Mat. 6:22—25, 33.)

17., 18. Ko mēs varam darīt, lai pasargātu sevi no garīgām briesmām?

¹⁷ Būsim gatavi rīkoties bez vilcināšanās. Kareivim ir svarīgi jau iepriekš pārdomāt, kā rīkoties, ja notiek uzbrukums. Ja vēlamies nosargāt to, ko Jehova mums ir uzticējis, mums, pamanot briesmas, ir jārīkojas nevilcinoties. Kas mums tajā var palīdzēt? Mums jau iepriekš ir jāapdomā, kā mēs rīkosimies.

¹⁸ Minēsim piemēru. Reizēm pirms lieliem pasākumiem apmeklētāji tiek mudināti pievērst uzmanību tam, kur atrodas tuvākā izeja. Kāpēc tā tiek darīts? Tāpēc, lai neparedzētu apstākļu gadījumā viņi varētu nekavējoties pamest pasākuma norises vietu. Līdzīgi arī mēs varam jau laicīgi pārdomāt, uz kuru ”izeju” mēs dosimies, ja, lietojot internetu vai skatoties kādu filmu vai televīzijas pārraidi, negaidīti ekrānā ieraudzītu kādu nepiedienīgu vai vardarbīgu ainu vai saskartos ar atkritēju izplatītu informāciju. Ja mēs esam sagatavojušies tam, kas varētu notikt, mēs varēsim rīkoties nevilcinoties, lai pasargātu sevi no garīgām briesmām un paliktu tīri Jehovas acīs. (Ps. 101:3; 1. Tim. 4:12.)

19. Kādas svētības mēs gūsim, ja sargāsim to, ko Jehova mums ir uzticējis?

¹⁹ Mums ir jāsargā tas, ko Jehova mums ir uzticējis, — vērtīgā Bībelē ietvertā patiesība un godpilnā iespēja mācīt to citiem. Ja tā darīsim, mums būs tīra sirdsapziņa, patiesa jēga dzīvē un prieks par to, ka varam palīdzēt citiem iepazīt Jehovu. Ar viņa atbalstu mēs spēsim nosargāt to, kas mums ir uzticēts. (1. Tim. 6:12, 19.)