1., 2. a) Kā mums jāraugās uz kristiešiem, kas ir jau gados, kā izriet no Sālamana pamācībām 16:31? b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

KĀDĀ parkā Ārkanzasas štatā (ASV) apmeklētāji var atrast dimantus, kas guļ zemes virspusē. Bet, tā kā dabā sastopamie, vēl neapstrādātie dimanti ir neizteiksmīgi un nespodri, daudzi, tos ieraugot, tiem paiet garām, jo pat nenojauš, ka ir ieraudzījuši dārgakmeni.

² Mūsu ticības biedri, kas ir jau gados, daudzējādā ziņā līdzinās dimantiem. Viņi ir īsts dārgums. Bībelē ir teikts: ”Sirmi mati ir goda vainags.” (Nolasīt Sālamana pamācības 16:31; 20:29.) Diemžēl var gadīties, ka mēs pat nepamanām, ka mums līdzās ir īsti dārgumi. Bet, ja gados jauni kristieši ievēro, kāds dārgums ir viņiem blakām, viņi var smelties no šiem ticības biedriem gudrību un dzīves pieredzi, kas ir daudz vērtīgāka par materiālo bagātību. Šajā rakstā ir apskatīti trīs jautājumi: kāpēc Jehova uz gados veciem kristiešiem raugās kā uz īstiem dārgumiem? Kāpēc viņiem Jehovas organizācijā ir liela nozīme? Kā mēs varam mācīties no viņu pieredzes?

3. Kāpēc Jehovam ir dārgi viņa kalpi, kas ir krietni gados, kā izriet no Psalma 92:12—15?

³ Dievam Jehovam ir ļoti dārgi viņa kalpi, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu. Jehova redz viņu iekšējo būtību un labi zina, cik brīnišķīgas īpašības viņiem piemīt. Viņš priecājas, ja padzīvojušie kristieši dalās ar jaunajiem gudrībā un pieredzē, kas gūta, daudzus gadus uzticīgi kalpojot savam  debesu Tēvam. (Īj. 12:12; Sāl. pam. 1:1—4.) Jehovu iepriecina arī šo kristiešu izturība. (Mal. 3:16.) Lai gan viņu dzīvē ir bijušas grūtības, viņiem joprojām ir nesatricināma ticība. Viņu cerība uz nākotni ir vēl stiprāka nekā tad, kad viņi uzzināja Bībeles patiesību. Jehova viņus sirsnīgi mīl, jo viņi ”pat sirmā vecumā” stāsta citiem labo vēsti. (Nolasīt Psalmu 92:12—15.)

4. Ko ir vērts paturēt prātā tiem Jehovas kalpiem, kas ir jau gados?

⁴ Ja jūs esat starp tiem, kam plecos gulstas gadu nasta, jūs varat būt pārliecināti, ka Jehova nav aizmirsis labo, ko esat darījuši. (Ebr. 6:10.) Jūs esat dedzīgi sludinājuši, un tas mūsu debesu Tēvam sagādā lielu prieku. Jūs esat izturējuši pārbaudījumus, kuru vidū ir bijuši tādi, kas saistīti ar smagiem pārdzīvojumiem. Jūs esat ievērojuši Dieva likumus un principus, pildījuši dažādus pienākumus viņa organizācijā un esat mācījuši citus kristiešus. Jūs allaž esat centušies iet kopsolī ar Jehovas organizāciju. Jūs esat atbalstījuši un stiprinājuši ikvienu, kas ir tiecies pēc pilnas slodzes kalpošanas. Dievs Jehova redz jūsu uzticību, un viņš jūs ļoti mīl. Viņš ir apsolījis, ka ”nepametīs tos, kas viņam ir uzticīgi”. (Ps. 37:28.) Viņš ir teicis: ”Es jūs atbalstīšu arī tad, kad būsiet kļuvuši sirmi.” (Jes. 46:4.) Nedomājiet, ka sava cienījamā vecuma dēļ jūs vairs nevarat darīt neko būtisku Jehovas organizācijā. Jūsu ieguldījums patiešām ir vērtīgs!

5. Kas jāpatur prātā kristiešiem, kuri sasnieguši cienījamu vecumu?

⁵ Padzīvojušu kristiešu devums organizācijas darbībā ir bezgala vērtīgs. Viņiem vairs nav tik daudz spēka kā agrāk, toties viņi savā mūžā ir uzkrājuši bagātu pieredzi. Jehova var daudz ko paveikt arī ar tādu cilvēku starpniecību, kuri ir jau gados, kā par to liecina tālāk minētie piemēri no Bībeles laikiem un mūsu dienām.

6., 7. Pastāstiet, kā Jehova atalgoja vairākus uzticīgus kalpus, kas bija jau krietni gados!

⁶ Bībelē ir stāstīts par dievbijīgiem cilvēkiem, kas dedzīgi kalpoja Jehovam sirmā vecumā. Piemēram, Mozum bija ap 80, kad viņš kļuva par Jehovas pravieti un  pārstāvi, kam bija jāvada izraēlieši. Pravietis Daniēls darīja zināmas Jehovas vēstis pat tad, kad viņam, domājams, bija jau pāri 90. Arī apustulis Jānis acīmredzot bija vairāk nekā 90 gadu vecs, kad, Dieva iedvesmots, uzrakstīja Atklāsmes grāmatu.

⁷ Par daudziem citiem padzīvojušiem Jehovas kalpiem Bībelē ir stāstīts samērā maz, un panti, kur viņi minēti, var viegli paslīdēt garām mūsu uzmanībai. Taču Jehova ievēroja šos cilvēkus un dāsni atalgoja par viņu uzticību. Piemēram, Simeons, kas bija ”taisns un dievbijīgs cilvēks”, ir pieminēts tikai nelielā Bībeles fragmentā, bet Jehova viņu labi pazina un dāvāja viņam iespēju redzēt mazo Jēzu un izteikt pravietojumu par Jēzu un tā māti. (Lūk. 2:22, 25—35.) Jehova ievēroja arī pravieti Annu. Šī 84 gadus vecā atraitne ”nekad nepameta templi” (mūsdienās teiktu, ka viņa regulāri apmeklēja draudzes sapulces), un tas atalgojās, kad arī viņa ieraudzīja mazo Jēzu. Simeons un Anna Jehovam bija ļoti dārgi. (Lūk. 2:36—38.)

8., 9. Kā Jehovu iepriecina kristietes, kas ir zaudējušas dzīvesbiedru?

⁸ Arī mūsu laikos ir daudz tādu Jehovas kalpu, kas ir labs paraugs gados jaunajiem. Piemēram, lielisku priekšzīmi rāda mūsu māsa Loisa Didure. Viņai bija tikai 21 gads, kad viņu Kanādā iecēla par speciālo pionieri. Vēlāk viņas vīrs Džons sāka pildīt rajona pārrauga pienākumus, un viņi abi ilgu laiku apmeklēja draudzes. Pēc tam viņi abi vairāk nekā 20 gadu kalpoja Kanādas Bētelē. Kad Loisai bija 58 gadi, viņai ar vīru piedāvāja kalpot Ukrainā. Vai viņi piekrita vai arī nosprieda, ka ir par vecu, lai pārceltos uz svešu zemi? Viņi ar prieku piekrita, un Džonu iecēla par Ukrainas filiāles komitejas locekli. Pēc septiņiem gadiem Džons nomira, tomēr Loisa izlēma nemainīt kalpošanas veidu. Tagad viņai ir 81 gads, un viņa joprojām čakli strādā Ukrainas Bētelē, kur brāļi un māsas viņu ļoti mīl.

⁹ Kristietes, kas, tāpat kā Loisa, ir zaudējušas dzīvesbiedru, varbūt vairs nesaņem tik daudz uzmanības kā tad, kad vīrs vēl bija dzīvs. Bet jāatceras, ka Jehovam viņas ir tikpat dārgas kā agrāk. Jehova augstu vērtē kristietes, kuras daudzu gadu garumā ir atbalstījušas vīru un kuru ticība joprojām ir nelokāma. (1. Tim. 5:3.) Viņas ir pastāvīga uzmundrinājuma avots gados jauniem kristiešiem.

10. Ko mēs varam mācīties no mūsu brāļa Tonija?

¹⁰ Liels garīgs dārgums ir arī tie gados vecie kristieši, kas sava veselības stāvokļa dēļ vairs nevar iziet no mājām vai arī dzīvo veco ļaužu aprūpes iestādēs. Vienā no šādiem aprūpes namiem Pensilvānijas štatā (ASV) dzīvo mūsu brālis, vārdā Tonijs. Viņš kristījās 1942. gada augustā 20 gadu vecumā. Jau drīz vien viņam bija jāstājas tiesas priekšā par atteikšanos pildīt militāro dienestu. Tiesa viņam piesprieda divarpus  gadus ilgu ieslodzījumu. Tonijs un viņa sieva Hilda ir uzaudzinājuši divus bērnus, kas arī kļuva par Jehovas lieciniekiem. Trijās draudzēs Tonijs ir bijis vadošais pārraugs (tagad to sauc par draudzes vecāko koordinatoru), un viņš bija iecelts arī par rajona kongresu pārraugu. Viņš ir mācījis Bībeli ieslodzītajiem un vadījis cietumā draudzes sapulces. Tagad Tonijam ir 98 gadi, bet viņš joprojām dedzīgi kalpo Jehovam un cieši sadarbojas ar savu draudzi.

11. Kā mēs varam apliecināt, ka mīlam un cienām kristiešus, kas vairs nevar iziet no mājām vai arī dzīvo aprūpes iestādēs?

¹¹ Kā mēs varam apliecināt, ka godājam kristiešus, kas vairs nevar iziet no mājām vai arī dzīvo aprūpes iestādēs? Draudzes vecākajiem jācenšas viņus pēc iespējas iesaistīt draudzes darbībā. Ikviens kristietis var viņus apmeklēt vai arī parunāt ar viņiem, izmantojot videozvanu. Dažreiz gados veciem brāļiem un māsām, pārceļoties uz aprūpes iestādi, ir jāmaina draudze. Ja mūsu draudzei ir pievienojušies šādi ticības biedri, mums noteikti jāpievērš personiska uzmanība arī viņiem. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst tos brāļus un māsas, kas vairs nevar iziet no mājām vai arī dzīvo aprūpes iestādēs! Varbūt dažiem no viņiem nepatīk runāt par sevi. Bet, ja mēs rosināsim viņus uz sarunām un vērīgi klausīsimies, kad viņi stāsta par savu piepildīto mūžu, kas pavadīts kalpošanā Jehovam, mēs būsim tikai ieguvēji.

12. Kādus kristiešus var sastapt gandrīz ikvienā draudzē?

¹² Iepazīstot tuvāk mūsu ticības biedrus, kas ir krietni gados, mēs, iespējams, būsim pārsteigti, ka mūsu pašu draudzē ir cilvēki, kas visa mūža garumā ir apliecinājuši izcilu ticību. Piemēram, mūsu māsa, vārdā Herieta, daudzus gadus dzīvoja Ņūdžersijas štatā (ASV), kur savā draudzē dedzīgi kalpoja Jehovam. Vēlāk viņa pārcēlās pie meitas. Kad jaunajā draudzē brāļi un māsas iepazina Herietu tuvāk, viņi saprata, ka šī kristiete ir brīnišķīgs ticības paraugs. Viņa bija uzzinājusi Bībeles patiesību pagājušā gadsimta 20. gados. Bija aizraujoši klausīties, kā viņa stāstīja par to, ko tolaik bija pieredzējusi sludināšanā. Viņa atminējās, ka viņai vienmēr bija līdzi zobu suka, jo pastāvēja briesmas, ka viņu apcietinās. 1933. gadā Herietu patiešām apcietināja, turklāt divas reizes, un abas reizes viņa pavadīja ieslodzījumā veselu nedēļu. Pa to laiku par viņas trim bērniem rūpējās viņas vīrs, kas nebija Jehovas liecinieks, bet bija labvēlīgi noskaņots pret viņas uzskatiem. Bez šaubām, tādi kristieši kā Herieta ir pelnījuši mūsu cieņu un mīlestību.

13. Kāpēc padzīvojušiem kristiešiem Jehovas organizācijā ir liela nozīme?

¹³ Kristiešiem, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu, ir liela nozīme Jehovas organizācijā. Viņi paši savām acīm ir redzējuši, kā Jehova ir svētījis savu tautu, un ir pieredzējuši dažādas svētības arī savā dzīvē. Tāpat viņi daudz ko ir mācījušies no savām kļūdām. Atcerēsimies, ka viņi ir īsts ”gudrības avots”, tāpēc smelsimies no viņiem pieredzi! (Sāl. pam. 18:4.) Ja mēs atvēlēsim laiku, lai viņus iepazītu, nostiprināsies mūsu ticība un mēs daudz ko iemācīsimies.

14. Uz ko mūs mudina 5. Mozus 32:7?

¹⁴ Nevilcināsimies uzsākt sarunas ar padzīvojušiem kristiešiem! (Nolasīt 5. Mozus 32:7.) Lai gan viņu redze ir kļuvusi vājāka, gaita – lēnāka un balss – vārgāka,  sirdī viņi ir jauni, turklāt viņi ir iemantojuši ”labu slavu” Jehovas acīs. (Pulc. 7:1.) Nekad neaizmirsīsim, kāpēc Jehovam viņi ir dārgi, un vienmēr izturēsimies pret viņiem ar cieņu. Centīsimies līdzināties Elīsam! Tajā dienā, kad viņam bija jāšķiras no Elijas, viņš neparko negribēja atstāt Eliju. Viņš Elijam trīs reizes sacīja: ”Es tevi neatstāšu!” (2. Ķēn. 2:2, 4, 6.)

15. Ko mēs varētu jautāt mūsu ticības biedriem, kas ir jau gados?

¹⁵ Patiesi interesēsimies par gados vecajiem ticības biedriem un rosināsim viņus pastāstīt par savu dzīvi! (Sāl. pam. 1:5; 20:5.) Piemēram, mēs varētu pajautāt: ”Kas tevi savulaik pārliecināja, ka tu esi uzzinājis patiesību?” Vai arī: ”Tev ir bijis tik bagāts mūžs. Kas tevi ir īpaši tuvinājis Jehovam?” Vai varbūt: ”Kas tev kalpošanā Jehovam ir palīdzējis saglabāt prieku?” (1. Tim. 6:6—8.) Pēc tam uzmanīgi klausīsimies!

16. Ko no savstarpējām sarunām gūst kā gados jauni, tā padzīvojuši kristieši?

¹⁶ No šādām sarunām daudz ko gūst kā gados jauni, tā padzīvojuši kristieši. (Rom. 1:12.) Gados jaunie kristieši vēl labāk saredz, kā Jehova rūpējas par tiem, kas viņam uzticīgi kalpo, bet padzīvojušie kristieši jūtas cienīti un mīlēti. Iespēja atsaukt atmiņā to, kā Jehova viņus ir svētījis, viņiem sagādā lielu prieku.

17. Kāpēc var teikt, ka Dieva kalpi ar gadiem kļūst aizvien skaistāki?

¹⁷ Ārējā pievilcība parasti ar laiku zūd, bet cilvēki, kas uzticīgi kalpo Jehovam, viņa acīs gadu gaitā kļūst tikai skaistāki. (1. Tes. 1:2, 3.) Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka šie kristieši daudzu gadu garumā ir ļāvuši Dieva garam veidot viņu personību. Jo labāk mēs iepazīsim savus ticības biedrus, kas sasnieguši cienījamu vecumu, un jo vairāk mācīsimies no viņiem, jo augstāk mēs viņus vērtēsim. Mūsu acīs viņi būs īsts dārgums.

18. Par ko ir runa nākamajā rakstā?

¹⁸ Draudzes nostiprinās ne tikai tad, ja gados jaunie kristieši ciena un mīl tos, kas ir gados vecāki, bet arī tad, ja padzīvojušie kristieši augstu vērtē gados jaunos ticības biedrus. Nākamajā rakstā ir runa par to, kā padzīvojušie brāļi un māsas var apliecināt, ka uzskata gados jaunos kristiešus par vērtīgiem Dieva kalpu saimes locekļiem.