1. Kā var justies kristietis, kura radinieks vai ģimenes loceklis ir izslēgts no draudzes?

VAI kāds jums tuvs cilvēks ir izslēgts no draudzes? Ja tā ir, tas noteikti ir neiedomājami smagi. ”Mēs ar vīru bijām precējušies 41 gadu, un, kad viņš nomira, man likās, ka nekas briesmīgāks nevar notikt,” atcerējās kāda mūsu māsa, vārdā Hilda *. ”Taču, kad mans dēls pameta draudzi, sievu un bērnus, tas bija nesalīdzināmi smagāks trieciens.”

2., 3. Kā jūtas Jehova, kad viņu pamet kādi viņa kalpi, kā izriet no Psalma 78:40, 41?

² Mēs varam tikai iztēloties, cik smagi bija Jehovam, kad no viņa novērsās daļa eņģeļu, kas bija piederējuši pie viņa lielās ģimenes. (Jūd. 6.) Un cik ļoti viņš bija sāpināts, redzot, ka viņa mīļā izraēliešu tauta atkal un atkal dumpojas pret viņu! (Nolasīt Psalmu 78:40, 41.) Jūs varat būt pārliecināti, ka mīlošajam debesu Tēvam ir sāpīgi noraudzīties arī uz to, ka viņu atstāj kāds jūsu tuvinieks. Viņš saprot jūsu bēdas, un viņš katrā ziņā jūs mierinās un atbalstīs.

³ Šajā rakstā ir runa par to, ko var darīt, lai tādā situācijā saņemtu Jehovas palīdzību. Tāpat ir aplūkots, kā mēs varam atbalstīt ticības biedrus, kuri pieredz šādu situāciju. Bet vispirms apskatīsim, no kādām domām ir jāvairās.

4. Kā bieži vien jūtas vecāki, ja viņu dēls vai meita atstāj Jehovu?

⁴ Ja dēls vai meita atstāj Jehovu, vecākiem parasti nedod mieru doma, ko viņi būtu varējuši darīt citādi, lai viņu mīļais bērns paliktu patiesībā. Kāds mūsu brālis, vārdā Lūks, kura dēls tika izslēgts no draudzes, sacīja: ”Es nevarēju vien beigt sevi vainot. Naktī man rādījās murgi, un  dažreiz es raudāju. Mani plosīja neizsakāmas sirdssāpes.” Mūsu māsu Elizabeti, kas saskārās ar līdzīgu situāciju, tirdīja jautājums: ”Ko es kā māte esmu darījusi nepareizi?” Viņa teica: ”Man likās, ka es neesmu pietiekami centusies, lai dēlā ieaudzinātu mīlestību pret patiesību.”

5. Kurš ir atbildīgs par to, ka cilvēks atstāj Jehovu?

⁵ Mums jāpatur prātā, ka Jehova visiem cilvēkiem ir dāvājis gribas brīvību. Tas nozīmē, ka ikviens var izvēlēties: klausīt viņam vai ne. Ir tādi jaunieši, kam vecāki nav rādījuši labu priekšzīmi, bet viņi tik un tā ir izlēmuši kalpot Jehovam. Bet citi, kuru vecāki no sirds ir pūlējušies viņus audzināt saskaņā ar Bībeles principiem, vēlāk ir novērsušies no patiesības. Kalpot Jehovam vai ne — tas ir lēmums, kas jāpieņem katram personiski. (Joz. 24:15.) Vecāki, ja kāds jūsu bērns ir atstājis patiesību, neļaujieties domām, ka tā noteikti ir jūsu vaina!

6. Kā var justies bērni un jaunieši, ja kāds no viņu vecākiem atstāj Dievu?

⁶ Mēdz būt arī tā, ka no patiesības aiziet kāds no vecākiem, pamezdams arī ģimeni. (Ps. 27:10.) Bērniem tas ir liels trieciens, jo vecāki bērniem parasti ir paraugs. Kāda kristiete, vārdā Estere, kuras tēvu izslēdza no draudzes, stāstīja: ”Es bieži raudāju, jo sapratu, ka nebija runa par to, ka tēvs būtu vienkārši attālinājies no patiesības. Viņš bija apzināti izlēmis atstāt Jehovu. Es mīlu tēvu, tāpēc, kopš viņš ir izslēgts, es vienmēr raizējos par to, kā viņam klājas. Man pat ir bijušas panikas lēkmes.”

7. Ko Jehova jūt pret bērniem un jauniešiem, kuru tēvs vai māte aiziet no patiesības?

⁷ Mēs patiešām jūtam līdzi ikvienam bērnam un jaunietim, kura tēvs vai māte aiziet no patiesības. Arī Jehova labi saprot viņu sāpes un pārdzīvojumus. Gan Jehova, gan šo bērnu un jauniešu garīgie brāļi un māsas viņus mīl un augstu vērtē viņu uzticību. Bērni un jaunieši nedrīkst aizmirst, ka viņi nav atbildīgi par savu vecāku lēmumiem. Kā jau bija minēts, Jehova ikvienam cilvēkam ļauj izvēlēties — kalpot viņam vai ne. Galu galā ikvienam kristītam Jehovas kalpam jānes sava ”atbildības nasta”. (Gal. 6:5, zemsv. piez.)

8. Ko var darīt tie ģimenes locekļi, kas joprojām uzticīgi kalpo Jehovam? (Sk. arī ” Atgriezieties pie Jehovas!”.)

⁸ Ja kāds mums tuvs cilvēks atstāj Jehovu, mēs neatmetam cerību, ka šis cilvēks reiz atgriezīsies pie Jehovas. Kas mums tikmēr būtu jādara? Mums jārūpējas, lai mūsu pašu ticība paliktu stipra. Tā mēs varam rādīt labu piemēru pārējiem ģimenes locekļiem un, iespējams, pat izslēgtajam tuviniekam. Un tā mēs arī varam gūt spēku, lai tiktu galā ar savām sāpīgajām emocijām. Tālāk ir minēti daži ieteikumi, kā saglabāt stipru ticību.

9. Kā mēs varam ļaut Jehovam mūs stiprināt? (Sk. arī ” Bībeles panti, kas var sniegt mierinājumu, ja tuvs cilvēks ir atstājis Jehovu”.)

⁹ Mums jāturas pie labiem garīgiem paradumiem. Ir svarīgi stiprināt gan savu,  gan savu ģimenes locekļu ticību. Kā to darīt? Regulāri lasīsim Bībeli un to pārdomāsim, kā arī apmeklēsim draudzes sapulces! Tā mēs ļausim Jehovam mūs stiprināt. Kāda Jehovas lieciniece, vārdā Džoena, kuras tēvs un māsa ir aizgājuši no patiesības, sacīja: ”Kad es lasu par tādiem Bībelē minētiem cilvēkiem kā Abigaila, Estere, Ījabs, Jāzeps un Jēzus, mani pārņem liels miers. Viņu uzticība Dievam mani spēcina un uzmundrina, un pārdomas par viņiem remdē manas sirdssāpes. Pozitīvas emocijas manī raisa arī dažādas dziesmas, ko var klausīties mūsu interneta vietnē.”

10. Kas var palīdzēt brīžos, kad mūs pārņem bēdīgas domas, kā redzams Psalmā 32:6—8?

¹⁰ Stāstiet par savām raizēm Jehovam. Ikreiz, kad jūs pārņem bēdīgas domas, vērsieties pie Jehovas lūgšanās. Lūdziet, lai Dievs jums palīdzētu raudzīties uz šo situāciju tā, kā raugās viņš, un lai viņš jūs mācītu un rādītu jums ”pareizo ceļu”. (Nolasīt Psalmu 32:6—8.) Varbūt ir ļoti grūti stāstīt Jehovam, kā jūs jūtaties. Bet Jehova pilnībā saprot izjūtas, kas plosa jūsu sirdi. Viņš jūs ļoti mīl un aicina, lai jūs ”izlietu viņa priekšā savu sirdi”. (2. Moz. 34:6; Ps. 62:7, 8.)

11. Kāpēc mums nebūtu jākritizē tas, kā Jehova pārmāca, kā izriet no Ebrejiem 12:11? (Sk. arī ” Izslēgšana no draudzes — pārmācība, kurā izpaužas Jehovas mīlestība”.)

¹¹ Neapstrīdiet draudzes vecāko pieņemto lēmumu. Izslēgšana no draudzes ir veids, kā Jehova ar mīlestību kādu pārmāca. Tas nāk par labu visiem, arī tam, kurš ir atstājis Jehovu. (Nolasīt Ebrejiem 12:11.) Ja daži draudzē kritizē vecāko lēmumu, visticamāk, tie ir cilvēki, kas gribētu, lai tas, kurš ir izslēgts no draudzes, izskatītos labāks nekā patiesībā. Nedrīkst aizmirst, ka mēs nezinām visus faktus.  Ir gudri paļauties, ka vecākie, kas ir izskatījuši pārkāpumu, ir rūpīgi iedziļinājušies Bībeles principos un pieņēmuši lēmumu ”Jehovas vārdā”. (2. Laiku 19:6.)

12. Ko gūst tie, kas atbalsta Jehovas noteikto kārtību par izslēgšanu no draudzes?

¹² Ja mēs neiebilstam pret vecāko lēmumu izslēgt mūsu tuvinieku, mēs varam sekmēt viņa atgriešanos pie Jehovas. Iepriekšminētā Elizabete stāstīja: ”Bija ārkārtīgi grūti pārtraukt kontaktēties ar mūsu pilngadīgo dēlu. Bet, kad viņš atgriezās pie Jehovas, viņš atzina, ka bija pelnījis pārmācību. Vēlāk viņš izteicās, ka no tā bija daudz ko iemācījies. Es sapratu, ka Jehova mūs vienmēr māca un pārmāca tā, kā ir vajadzīgs.” Elizabetes vīrs Marks piebilda: ”Krietnu laiku vēlāk dēls man atklāja, ka viens no iemesliem, kāpēc viņš atgriezās draudzē, bija tas, ka mēs ar viņu nekontaktējāmies. Es ļoti priecājos, ka Jehova mums palīdzēja klausīt viņa norādījumiem.”

13. Kas palīdz pārvarēt sāpīgas emocijas?

¹³ Runājiet ar draugiem, kas saprot, kā jūs jūtaties. Pavadiet laiku kopā ar nobriedušiem kristiešiem, kas jums var palīdzēt saglabāt pozitīvu attieksmi pret jūsu situāciju. (Sāl. pam. 12:25; 17:17.) Iepriekšminētā Džoena teica: ”Es jutos vientuļa. Bet sarunas ar labiem draugiem šo sajūtu kliedēja.” Bet ko darīt tad, ja daži kristieši pasaka kaut ko tādu, kas tikai padziļina jūsu nomāktību?

14. Kāpēc mums jābūt iecietīgiem citam pret citu un augstsirdīgi jāpiedod ticības biedriem?

¹⁴ Esiet iecietīgi! Nav reāli gaidīt, ka neviens nekad nepateiks kaut ko tādu, kas jūs var aizvainot. (Jēk. 3:2.) Visi cilvēki ir nepilnīgi, tāpēc daži brāļi un māsas varbūt īsti nezina, ko jums teikt, bet citi ar saviem vārdiem jūs netīšām sāpina. Ne velti apustulis Pāvils mudināja kristiešus: ”Vienmēr esiet iecietīgi cits pret citu un augstsirdīgi piedodiet, ja arī kādam ir iemesls sūdzēties par otru.” (Kol. 3:13.) Kāda Jehovas lieciniece, kuras tuvinieks bija izslēgts, sacīja: ”Jehova man ir palīdzējis piedot brāļiem un māsām, kuri, gribēdami mani uzmundrināt, mani tomēr sāpināja.” Ko var darīt draudze, lai palīdzētu kristiešiem, kuru tuvinieks ir atstājis Jehovu?

15. Kā palīdzēt kristiešiem, kuru tuvinieks nesen ir izslēgts no draudzes?

¹⁵ Izturēsimies laipni un sirsnīgi pret kristiešiem, kuru tuvinieks ir aizgājis no patiesības. Kāda kristiete, vārdā Mirjama, kuras brāli izslēdza no draudzes, atzina, ka pēc šī notikuma viņai nebija viegli iet uz sapulcēm. Viņa teica: ”Es bažījos: ko cilvēki tagad teiks? Bet draudzē mani sagaidīja brīnišķīgi draugi, kas saprata manas bēdas. Viņi nesāka pelt manu izslēgto brāli. Tāpēc man ne uz brīdi neradās sajūta, ka esmu palikusi viena ar savām bēdām.” Kāda cita kristiete atcerējās:  ”Kad izslēdza mūsu dēlu, draugi mūs mierināja. Daži atklāti sacīja, ka patiesībā viņi nezina, ko teikt. Viņi raudāja kopā ar mani, bet citi man uzrakstīja kaut ko uzmundrinošu. Tas viss man bija milzīgs atbalsts!”

16. Kā ticības biedri var atbalstīt tos, kuru tuvinieks ir pametis draudzi?

¹⁶ Nepārstāsim atbalstīt kristiešus, kuru tuvinieks ir pametis draudzi. Viņiem ir ļoti nepieciešams sajust, ka ticības biedri viņus mīl un atbalsta. (Ebr. 10:24, 25.) Reizēm izslēgtā cilvēka ģimenes locekļi var justies tā, it kā paši būtu izslēgti no draudzes. Nepieļausim, ka tā notiek! Īpaši svarīgi ir uzmundrināt jauniešus, kuru vecāki ir aizgājuši no patiesības. Centīsimies viņus uzslavēt! Kāda kristiete, vārdā Marija, kuras vīrs pameta ģimeni un tika izslēgts no draudzes, teica: ”Pie manis nāca vairāki brāļi un māsas. Viņi taisīja mums ēst un palīdzēja man mācīt bērniem Bībeli. Viņi juta man līdzi un raudāja kopā ar mani. Ja kāds mani aprunāja, viņi mani aizstāvēja. Viņi mani tiešām uzmundrināja.” (Rom. 12:13, 15.)

17. Kā draudzes vecākie var mierināt un atbalstīt ticības biedrus, kuru tuvinieks ir atstājis Jehovu?

¹⁷ Draudzes vecākie, izmantojiet jebkuru iespēju stiprināt brāļus un māsas, kuru tuvinieks ir atstājis Jehovu! Jums ir pienākums mierināt šos ticības biedrus. (1. Tes. 5:14.) Parunājiet ar viņiem pirms vai pēc sapulces, lai viņus uzmundrinātu. Apciemojiet viņus un kopā ar viņiem lūdziet Jehovu. Sadarbojieties ar viņiem sludināšanā un laiku pa laikam uzaiciniet viņus uz savas ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei. Ir svarīgi, lai garīgie gani veltītu laiku Jehovas avīm, kas pieredz bēdas, kā arī apliecinātu līdzjūtību un izrādītu mīlestību. (1. Tes. 2:7, 8.)

18. Kāda ir Dieva attieksme pret tiem, kas ir izdarījuši nopietnu grēku, kā redzams 2. Pētera 3:9?

¹⁸ Jehova ”nevēlas, lai kāds ietu bojā, bet grib, lai visi nāktu pie grēku nožēlas”. (Nolasīt 2. Pētera 3:9.) Arī tad, ja cilvēks ir izdarījis nopietnu grēku, viņa dzīvība  Dievam ir dārga. Dievs par grēcīgiem cilvēkiem ir samaksājis augstu maksu — viņš ir upurējis savu mīļo Dēlu. Līdzjūtības mudināts, Jehova tiem, kas viņu ir pametuši, cenšas palīdzēt atgriezties pie viņa. Kā redzams no Jēzus stāstītās līdzības par pazudušo dēlu, Jehova cer, ka šie cilvēki atgriezīsies. (Lūk. 15:11—32.) Daudzi tā patiešām ir izdarījuši. Brāļi un māsas ir ļoti priecīgi, ka šie cilvēki ir atgriezušies pie sava mīļā debesu Tēva. Elizabete, kas bija minēta iepriekš, pieredzēja, ka viņas dēls tika pieņemts atpakaļ draudzē, un tas viņai sagādāja neizsakāmu prieku. Viņa sacīja: ”Esmu bezgala pateicīga visiem, kas mums atgādināja, ka nedrīkst zaudēt cerību.”

19. Kāpēc mēs vienmēr varam paļauties uz Jehovu?

¹⁹ Mēs noteikti varam paļauties uz Jehovu. Viņš nekad neliek darīt kaut ko tādu, kas mums varētu kaitēt. Viņš ir dāsns un līdzjūtīgs Tēvs, kas no sirds mīl visus, kas mīl viņu un viņam kalpo. Mēs varam būt pārliecināti, ka tad, kad mūs māc bēdas, Jehova mūs neatstās. (Ebr. 13:5, 6.) ”Jehova ne uz mirkli mūs nepameta,” atcerējās Elizabetes vīrs Marks. ”Ja mums ir grūti, viņš vienmēr ir līdzās un palīdz.” Jehova katrā ziņā mums dos ”neparastu spēku” arī turpmāk. (2. Kor. 4:7.) Mēs varam palikt uzticīgi Jehovam un saglabāt cerību pat tad, ja tuvs cilvēks ir atstājis patiesību.