1. Kādas attiecības ar Jehovu var būt dievbijīgiem cilvēkiem?

PIE Jehovas lielās garīgās ģimenes pieder gan Jēzus, kas ir ”pirmdzimtais no visa radītā”, gan milzīgs pulks eņģeļu. (Kol. 1:15; Ps. 103:20.) Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš palīdzēja dievbijīgiem cilvēkiem saprast, ka viņi var saukt Jehovu par savu Tēvu. Runājot ar mācekļiem, Jēzus sauca Jehovu par savu Tēvu un viņu Tēvu. (Jāņa 20:17.) Kad mēs dodam Jehovam solījumu viņam kalpot un kristījamies, mēs pievienojamies mīlošai brāļu un māsu saimei. (Marka 10:29, 30.)

2. Par ko ir runa šajā rakstā?

² Dažiem ir grūti raudzīties uz Jehovu kā uz mīlošu Tēvu. Turpretī citi neprot izpaust mīlestību pret ticības biedriem. Jēzus vēlas, lai mēs uzskatītu Jehovu par mīlošu Tēvu, kuram droši var tuvoties, un par to ir runa šajā rakstā. Vēl rakstā ir aplūkots, kā Jehova izturas pret saviem kalpiem un kā mēs viņam šajā ziņā varam līdzināties.

3. Kā lūgšana, ko mācīja Jēzus, mums palīdz tuvoties Jehovam?

³ Jehova ir mīlošs Tēvs. Jēzus vēlas, lai mēs uz Jehovu raudzītos tāpat kā viņš, proti, kā uz labsirdīgu un mīlošu tēvu, pie kura ir viegli vērsties, nevis kā uz bargu pavēlnieku. Kas par to liecina? Mācīdams saviem sekotājiem, kā lūgt Dievu, Jēzus iesāka lūgšanu ar vārdiem: ”Mūsu Tēvs.” (Mat. 6:9.) Jēzus būtu varējis teikt, ka, vēršoties pie Jehovas, jāizmanto tādi tituli kā Visvarenais, Radītājs vai mūžības  Ķēniņš. Un tas nebūtu nepareizi, jo šādi Jehova ir saukts Bībelē. (1. Moz. 49:25; Ps 124:8; 1. Tim. 1:17.) Taču Jēzus lietoja sirsnīgo uzrunu ”Tēvs”.

4. Kas liecina, ka Jehova vēlas, lai mēs viņam tuvotos?

⁴ Vai jums ir grūti uztvert Jehovu kā mīlošu Tēvu? Dažiem tā ir. Viņiem nav viegli iztēloties, ka tēvs varētu būt mīlošs, jo viņu pašu tēvs pret viņiem bērnībā ir bijis skarbs un neiejūtīgs. Bet Jehova ļoti labi saprot, kā mēs jūtamies, un tas sniedz lielu mierinājumu. Viņš vēlas mums tuvoties. Tāpēc Bībelē var lasīt aicinājumu: ”Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums.” (Jēk. 4:8.) Jehova mūs mīl, un viņš ir gatavs būt par vislabāko Tēvu ikvienam, kas to vēlas.

5. Kā Jēzus mums var palīdzēt tuvoties Jehovam, kā izriet no Lūkas 10:22?

⁵ Jēzus mums var palīdzēt tuvoties Jehovam. Viņš tik labi pazīst Jehovu un tik labi atspoguļo Jehovas personību, ka viņš varēja teikt: ”Kas ir redzējis mani, tas ir redzējis arī Tēvu.” (Jāņa 14:9.) Jēzus gluži kā vecākais brālis mūs māca cienīt Tēvu un tam paklausīt, kā arī māca, kas mums jādara, lai mēs nesarūgtinātu Tēvu un iegūtu tā labvēlību. Par to, cik labs un mīlošs ir Jehova, īpaši daudz var uzzināt, lasot par Jēzus dzīvi uz zemes. (Nolasīt Lūkas 10:22.) Apskatīsim dažus piemērus.

6. Kā mēs varam zināt, ka Jehova uzklausīja Jēzu? Miniet piemērus.

⁶ Jehova uzklausa savus bērnus. Kā Jehova uzklausīja savu pirmdzimto Dēlu? Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš bieži lūdza savu Tēvu Jehovu, un Jehova vienmēr klausījās. (Lūk. 5:16.) Jehova dzirdēja, kā Jēzus viņu lūdza, kad tam bija jāpieņem svarīgi lēmumi, piemēram, pirms 12 apustuļu izraudzīšanās. (Lūk. 6:12, 13.) Jehova arī ieklausījās, kad Jēzus viņu lūdza ļoti saspringtās situācijās. Īsi pirms tam, kad Jūda nodeva Jēzu, Jēzus karsti lūdza savu Tēvu, domādams par gaidāmo smago pārbaudījumu. Jehova  uzklausīja Jēzus lūgšanu un sūtīja pie Jēzus eņģeli, lai tas stiprinātu viņa mīļo Dēlu. (Lūk. 22:41—44.)

7. Kā mūs ietekmē apziņa, ka Jehova uzklausa mūsu lūgšanas?

⁷ Jehova joprojām uzklausa savu kalpu lūgšanas, un viņš uz tām atbild īstajā laikā, turklāt vislabākajā veidā. (Ps. 116:1, 2.) Par to skaidri pārliecinājās kāda mūsu māsa, kas dzīvo Indijā. Viņa cīnījās ar smagām emocionālām problēmām un no visas sirds par to lūdza Jehovu. Mūsu māsa stāstīja: ”Kad iznāca mūsu internettelevīzijas 2019. gada maija raidījums, es sapratu, ka tā ir atbilde uz manām lūgšanām. Raidījumā bija runa par to, kā tikt galā ar raizēm un trauksmi, un tas bija tieši tas, kas man vajadzīgs.”

8. Kā izpaudās Jehovas mīlestība pret Jēzu?

⁸ Jehova mūs mīl un par mums gādā. Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš izjuta Jehovas mīlestību un rūpes. (Jāņa 5:20.) Jehova gādāja par Jēzu garīgā, emocionālā un materiālā ziņā. Viņš atklāti pauda savu mīlestību pret Dēlu un teica, ka ir pret to labvēlīgs. (Mat. 3:16, 17.) Jēzus vienmēr varēja paļauties uz savu mīlošo debesu Tēvu, tāpēc nekad nejutās palicis viens, bez atbalsta. (Jāņa 8:16.)

9. Kas liecina, ka Jehova mūs mīl?

⁹ Jēzus ļoti dažādi izjuta Jehovas mīlestību, un arī mēs to esam izjutuši daudzos veidos. Piemēram, Jehova mūs ir vilcis pie sevis, viņš mums ir devis mīlošu garīgu ģimeni, lai mēs justos laimīgi un lai grūtā brīdī mums līdzās būtu cilvēki, kas mūs atbalsta. (Jāņa 6:44.) Jehova mūs nodrošina arī ar bagātīgu garīgo uzturu, un viņš pat gādā par mums materiālā ziņā. (Mat. 6:31, 32.) Kad mēs domājam par to, kā Jehova mūs mīl, aug mūsu mīlestība pret viņu.

10. Kā Jehova izturas pret mūsu brāļiem un māsām, un kādai ir jābūt mūsu attieksmei?

¹⁰ Jehova mīl mūsu brāļus un māsas. Bet mums ne vienmēr ir viegli mīlēt savus ticības biedrus un ļaut mīlestībai izpausties attieksmē un rīcībā, jo mēs piederam pie dažādām kultūrām un esam auguši dažādos apstākļos. Turklāt ikviens no mums pieļauj kļūdas, kas citus kaitina vai apbēdina. Tomēr ikviens var dot savu ieguldījumu tajā, lai mīlestība mūsu garīgajā ģimenē augtu. Tas ir iespējams, ja mēs cenšamies līdzināties savam debesu Tēvam, kas izturas ar mīlestību pret mūsu garīgajiem brāļiem un māsām. (Efes. 5:1, 2; 1. Jāņa 4:19.) Apskatīsim, ko mēs varam mācīties no Jehovas.

11. Kā Jehovas sirsnīgā līdzjūtība atspoguļojās Jēzus rīcībā?

¹¹ Jehova pret cilvēkiem izturas ar sirsnīgu līdzjūtību. (Lūk. 1:78.) Tas, kurš ir līdzjūtīgs, ievēro, ka citi cieš, un cenšas tiem palīdzēt un tos mierināt. Jehovas līdzjūtība pret cilvēkiem atspoguļojās Jēzus rīcībā. (Jāņa 5:19.) Reiz, kad Jēzus ”redzēja ļaužu pulkus, viņam kļuva to žēl, jo tie bija nomocīti un pamesti kā avis bez gana”. (Mat. 9:36.) Līdzjūtība mudināja Jēzu rīkoties. Viņš izdziedināja slimos un iedvesa jaunus spēkus tiem, kas bija ”nopūlējušies un smagu nastu mākti”. (Mat. 11:28—30; 14:14.)

12. Kā mēs varam parādīt, ka jūtam līdzi saviem ticības biedriem? Miniet kādu piemēru.

¹² Lai mūsu attieksmē pret ticības biedriem izpaustos līdzjūtība, mums jāzina, ar kādām grūtībām viņi saskaras. Piemēram, varbūt kādai mūsu māsai ir nopietnas veselības problēmas. Viņa nekad par tām  nežēlojas, bet viņa noteikti būtu priecīga, ja kāds viņai palīdzētu. Varbūt viņai nav viegli rūpēties par savu ģimeni, un mēs reizēm varētu viņai nedaudz palīdzēt, teiksim, pagatavot ēst vai uzkopt māju. Bet varbūt kāds mūsu brālis ir zaudējis darbu. Mēs varētu viņam uzdāvināt nelielu naudas summu (varbūt pat anonīmi), lai viņam būtu, no kā iztikt, kamēr viņš nav atradis citu darbu.

13., 14. Kā mēs varam līdzināties Jehovam dāsnumā?

¹³ Jehova ir dāsns. (Mat. 5:45.) Mēs varam rīkoties līdzīgi Jehovam. Mums nebūtu jāgaida, kad mūsu brāļi un māsas mums lūgs palīdzību, — mēs varam uzņemties iniciatīvu un, līdzjūtības mudināti, steigties palīgā saviem ticības biedriem. Jehova ik dienu liek uzaust saulei, un mums tas nemaz nav jāprasa. Saule ar saviem stariem silda itin visus, nevis tikai tos, kas ir pateicīgi Dievam. Mēs zinām: tā gādādams par mums, Jehova izpauž savu mīlestību. Jehovas labestība un dāsnums mūs rosina viņu mīlēt vēl vairāk.

¹⁴ Cenzdamies līdzināties debesu Tēvam, daudzi mūsu ticības biedri izrāda iniciatīvu un dāsni palīdz citiem. Piemēram, 2013. gadā Filipīnās milzīgus postījumus nodarīja taifūns Haijans. Daudzi mūsu brāļi un māsas zaudēja mājas un visu iedzīvi. Taču viņiem nekavējoties steidzās palīgā ticības biedri no visas pasaules. Daudzi ziedoja naudas līdzekļus, bet citi piedalījās ēku atjaunošanā, un tā nepilna gada laikā tika atjaunotas vai uzceltas no jauna gandrīz 750 mājas. Arī Covid-19 pandēmijas laikā Jehovas kalpi ir ļoti daudz darījuši, lai atbalstītu savus brāļus un māsas. Ja mēs bez kavēšanās palīdzam saviem ticības biedriem, mēs viņiem apliecinām mīlestību.

15., 16. Kādā ziņā ir ļoti svarīgi līdzināties mūsu debesu Tēvam, kā liecina Lūkas 6:36?

¹⁵ Jehova ir žēlsirdīgs, un viņš augstsirdīgi piedod. (Nolasīt Lūkas 6:36.) Mēs ik dienu izjūtam viņa žēlsirdību. (Ps. 103:10—14.) Jēzus sekotāji bija cilvēki ar saviem trūkumiem, tomēr Jēzus bija žēlsirdīgs un tiem labprāt piedeva. Viņš pat bija  ar mieru ziedot savu dzīvību, lai mūsu grēki tiktu piedoti. (1. Jāņa 2:1, 2.) Mēs noteikti vēlamies vēl vairāk tuvoties Jehovam un Jēzum, jo viņi ir žēlsirdīgi un augstsirdīgi piedod.

¹⁶ Ja mēs ”augstsirdīgi piedodam cits citam”, mīlestība mūsu starpā padziļinās un savstarpējās attiecības garīgajā ģimenē kļūst arvien ciešākas. (Efes. 4:32.) Protams, reizēm ir grūti piedot, tāpēc mums jābūt gataviem pūlēties. Kādai mūsu māsai šajā ziņā ļoti palīdzēja Sargtorņa raksts ”Augstsirdīgi piedodiet cits citam” *. Viņa stāstīja: ”Raksts man palīdzēja paraudzīties uz šo jautājumu no citas puses. Kā tur bija teikts, gatavība piedot citiem nenozīmē, ka būtu jāatbalsta viņu nepareizā rīcība vai jāpiever acis uz tās bēdīgajām sekām. Piedot nozīmē atbrīvoties no jebkāda aizvainojuma par to, ko otrs ir izdarījis, un saglabāt iekšēju mieru.” Ja mēs no sirds piedodam mūsu brāļiem un māsām, mēs viņiem apliecinām savu mīlestību un līdzināmies mūsu debesu Tēvam Jehovam.

17. Kā mēs varam sagādāt godu mūsu debesu Tēvam, kā redzams Mateja 5:16?

¹⁷ Iespēja piederēt pie starptautiskas garīgo brāļu un māsu saimes, kurā valda mīlestība, ir liels gods. Mēs vēlamies, lai pēc iespējas vairāk cilvēku kopā ar mums pielūgtu patieso Dievu. Tāpēc mums jāuzmanās, lai mēs nedarītu neko tādu, kas mestu ēnu uz Jehovas tautu vai pašu Jehovu. Mēs vienmēr cenšamies rīkoties tā, lai cilvēkus piesaistītu labā vēsts. (Nolasīt Mateja 5:16.)

18. Kā mēs varam drosmīgi sludināt?

¹⁸ Reizēm mūs kritizē vai pat vajā tāpēc, ka mēs paklausām savam debesu Tēvam. Kas mums var palīdzēt, ja jūtamies nedroši, kad mums kādam jāpaskaidro savi uzskati? Mēs varam paļauties, ka Jehova un viņa Dēls mums noteikti palīdzēs. Jēzus saviem mācekļiem teica, ka viņiem nav jāraizējas,  ko un kā viņi teiks. ”Tajā brīdī jūs zināsiet, kas jārunā,” Jēzus paskaidroja, ”jo runāsiet ne tikai jūs — ar jūsu muti runās jūsu Tēva gars.” (Mat. 10:19, 20.)

19. Pastāstiet, kā Robertam izdevās drosmīgi sludināt!

¹⁹ Lūk, ko pieredzēja kāds vīrietis, vārdā Roberts, kas dzīvo Dienvidāfrikas Republikā un tagad ir kristīts Jehovas kalps. Viņš tikai nesen bija sācis mācīties Bībeli un viņam vēl nebija daudz zināšanu, kad viņam bija jāstājas tiesas priekšā par atteikšanos pildīt militāro dienestu. Viņš tiesā drosmīgi paskaidroja, ka vēlas saglabāt neitralitāti, jo mīl savus kristīgos brāļus. Šāda rīcība liecināja par to, cik augstu viņš vērtē savu garīgo ģimeni. ”Kas ir tavi brāļi?” iejautājās tiesnesis. Šādu jautājumu Roberts nebija gaidījis, bet viņam tūlīt pat ienāca prātā tās dienas pants — Mateja 12:50. Tur teikts: ”Ikviens, kas pilda mana debesu Tēva gribu, ir mans brālis, mana māsa un mana māte.” Lai gan Roberts tikai nesen bija sācis mācīties Bībeli, Jehovas gars viņam palīdzēja atbildēt gan uz šo, gan uz citiem negaidītiem jautājumiem. Jehova noteikti bija ļoti priecīgs par Robertu! Un Jehova ir priecīgs arī par mums, ja mēs grūtās situācijās paļaujamies uz viņu un drosmīgi sludinām.

20. Pēc kā mums jātiecas? (Jāņa 17:11, 15.)

²⁰ Nekad neaizmirsīsim, cik liels gods ir iespēja piederēt pie mūsu mīlošās garīgās ģimenes! Mums ir vislabākais Tēvs, kā arī ļoti daudz brāļu un māsu, kas mūs sirsnīgi mīl. Mēs nedrīkstam to visu uzskatīt par pašsaprotamu. Sātans un tie, kas ir nostājušies viņa pusē, cenšas sēt mūsos šaubas par mūsu debesu Tēva mīlestību un graut mūsu brāļu un māsu saimes vienotību. Paturēsim prātā, ka Jēzus lūdza par saviem sekotājiem — viņš lūdza, lai debesu Tēvs mūs pasargātu un mēs paliktu vienoti. (Nolasīt Jāņa 17:11, 15.) Jehova ir uzklausījis šo lūgšanu. Jēzus nekad nešaubījās par sava debesu Tēva mīlestību un atbalstu, un arī mums ir jāsaglabā tāda pati nostāja. Darīsim visu, lai mums vienmēr būtu ciešas attiecības ar mūsu garīgās ģimenes locekļiem!