1. Kas raksturo uzticamu cilvēku?

 UZTICAMS cilvēks dara visu iespējamo, lai pildītu savus solījumus, un saka patiesību. (Ps. 15:4.) Uz tādu cilvēku tiešām var paļauties. Mēs gribam, lai ticības biedri mūs uzskatītu par uzticamiem. Kā iemantot tādu reputāciju?

2. Kā iemantot uzticēšanos?

² Nevienu nevar piespiest kādam uzticēties. Uzticēšanās ir jāizpelnās. Mēdz teikt, ka ar uzticēšanos ir tāpat kā ar naudu: grūti nopelnīt, bet viegli zaudēt. Mēs noteikti varam uzticēties mūsu debesu Tēvam Jehovam, jo ”viņš ir uzticams visā, ko dara,” un viņš nekad nepieviļ. (Ps. 33:4.) Jehova vēlas, lai mēs censtos viņam līdzināties. (Efes. 5:1.) Rakstā ir pievērsta uzmanība dažiem Jehovas kalpiem. Viņi bija uzticami, jo centās līdzināties savam debesu Tēvam. Vēl rakstā ir aplūkots, kas palīdz būt uzticamiem.

3., 4. Kā pravietis Daniēls apliecināja, ka ir uzticams, un kādus jautājumus būtu labi pārdomāt?

³ Mēs daudz ko varam mācīties no pravieša Daniēla. Viņš tika aizvests trimdā uz Babilonu, bet arī tur viņš drīz vien iemantoja uzticama cilvēka reputāciju. Kad viņš ar Jehovas palīdzību izskaidroja Babilonijas valdnieka Nebukadnecara sapni, cilvēki viņam sāka uzticēties vēl vairāk. Reiz Daniēlam bija jāpavēstī valdniekam, ka Jehova ar viņu ir neapmierināts. Tādu vēsti neviens valdnieks, protams, nevēlētos dzirdēt. Turklāt Nebukadnecars mēdza ātri aizsvilties, tāpēc Daniēlam bija jābūt drosmīgam. (Dan. 2:12; 4:20—22, 25.) Daudz gadu vēlāk Daniēls  atkal apliecināja, ka viņam var uzticēties. Kad uz valdnieka pils sienas parādījās nesaprotams uzraksts, Daniēls skaidri darīja zināmu, ko tas nozīmē. (Dan. 5:5, 25—29.) Vēlāk, kad Babilonijā valdīja mēdietis Dārijs, arī viņš un viņa ierēdņi ievēroja, ka Daniēlam ir ”izcilas gara spējas”, un viņi atzina, ka Daniēls ir uzticams un ka nav ”nekāda pamata viņu vainot nolaidībā vai negodīgumā”. (Dan. 6:3, 4.) Tātad pat Babilonijas valdnieki saprata, ka Jehovas kalps Daniēls ir uzticams vīrs.

⁴ Ir labi pārdomāt šādus jautājumus: ”Kāda cilvēka reputāciju es esmu iemantojis starp tiem, kas nepieder pie draudzes? Vai es godprātīgi pildu savus pienākumus, un vai man var uzticēties?” Kāpēc ir labi par to domāt? Tāpēc, ka tad, ja esam uzticami, mēs sagādājam slavu Jehovam.

5. Kāpēc Hananja tika uzskatīts par uzticamu cilvēku?

⁵ 455. gadā p.m.ē., kad Jeruzālemes mūris bija atjaunots, pārvaldnieks Nehemija vēlējās iecelt uzticamus vīrus, kas rūpētos par pilsētu. Viens no vīriem, ko Nehemija izraudzījās, bija cietokšņa priekšnieks Hananja. Bībelē par Hananju ir teikts, ka viņš ”bija ļoti uzticams vīrs, kas bijās Dievu vairāk nekā daudzi citi”. (Neh. 7:2.) Mīlestība pret Jehovu un nevēlēšanās viņu apbēdināt mudināja Hananju pēc labākās sirdsapziņas pildīt  jebkuru uzdevumu, kas tam tika uzticēts. Šāda attieksme arī mums palīdzēs apzinīgi pildīt dažādus pienākumus kalpošanā.

6. Kā Tihiks apliecināja, ka ir uzticams draugs apustulim Pāvilam?

⁶ Pievērsīsim uzmanību arī apustuļa Pāvila uzticamajam biedram Tihikam. Tihiks daudz palīdzēja Pāvilam, kad tas atradās mājas arestā. Pāvils raksturoja Tihiku kā ”uzticamu Kunga kalpotāju”. (Efes. 6:21, 22.) Viņš savam draugam uzticēja ne vien aizgādāt vēstules ticības biedriem Efesā un Kolosās, bet arī lūdza tos stiprināt un mierināt. Lasot par Tihiku, mums nāk prātā uzticamie kristieši, kas gādā par mūsu garīgajām vajadzībām. (Kol. 4:7—9.)

7. Ko mēs varam mācīties no draudzes vecākajiem un kalpotājiem?

⁷ Mēs augstu vērtējam mūsu draudzes vecākos un kalpotājus. Tāpat kā Daniēls, Hananja un Tihiks, viņi pilda viņiem uzticētos uzdevumus pēc labākās sirdsapziņas. Kad aizejam uz darbdienas sapulci, mēs esam pārliecināti, ka dzirdēsim visas sapulcē paredzētās daļas. Savukārt draudzes vecākie priecājas, ja tie, kam ir uzticēts uzstāties sapulcē, sagatavo savas daļas un ar tām uzstājas. Lai saprastu, cik svarīgi šajā ziņā būt uzticamiem, minēsim kādu piemēru. Kad mēs aicinām Bībeles skolnieku uz nedēļas nogales sapulci, mēs nesākam uztraukties, vai tikai kāds nebūs aizmirsis organizēt publisko runu. Mēs paļaujamies arī uz to, ka brāļi būs parūpējušies, lai būtu pieejama sludināšanā vajadzīgā literatūra. Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam par draudzes vecāko un kalpotāju nesavtīgajām pūlēm. Tālāk ir apskatīts, kas mums pašiem jādara, lai citi mūs uzskatītu par uzticamiem cilvēkiem.

8. Ko nozīmē cienīt citu tiesības uz privātumu? (Sālamana pamācības 11:13.)

⁸ Mēs mīlam garīgos brāļus un māsas, un mūs interesē, kā tiem klājas. Tomēr mums jāciena viņu tiesības uz privātumu. Pirmajā gadsimtā daži kristieši bija pieraduši ”tenkot un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas”. (1. Tim. 5:13.) Mēs tādi nedrīkstam būt. Iztēlosimies šādu situāciju. Kāds mums uztic personisku informāciju un cer, ka mēs to neizpaudīsim citiem. Varbūt kāda māsa mums pastāsta, ar kādām veselības problēmām cīnās vai kādas grūtības pieredz, un lūdz to nevienam nestāstīt. Mums jāņem vērā viņas lūgums. * (Nolasīt Sālamana pamācības 11:13.) Bet kad vēl ir ļoti svarīgi būt uzticamiem?

9. Kā ikviens ģimenes loceklis var apliecināt, ka ir uzticams?

⁹ Ģimenē. Ikvienam, kam ir ģimene, jācenšas sarunās ar citiem neizpaust informāciju, kas kādam citam viņa ģimenes loceklim liktu justies neērti. Piemēram, ja sievai piemīt kāds paradums, kas vīram šķiet smieklīgs, vīram par to nebūtu jāstāsta citiem. Ja vīrs tā darītu, sievai nebūtu patīkami. Mīlestība rosina nedarīt neko tādu, kas otru sāpinātu. (Efes. 5:33.) Vecākiem ir jāapzinās, ka  pusaudži vēlas, lai pret viņiem izturētos ar cieņu. Tāpēc vecāki nestāsta citiem par bērnu kļūdām, jo tas bērnus aizvainotu. (Kol. 3:21.) Bet arī bērniem ir jāmācās, ka nedrīkst stāstīt tiem, kas nepieder pie ģimenes, neko tādu, kas kādam ģimenes loceklim liktu justies neērti. (5. Moz. 5:16.) Ja ikviens ģimenes loceklis tā rīkojas, ģimenē valda uzticēšanās pilna gaisotne.

10. Kā izturas īsti draugi? (Sālamana pamācības 17:17.)

¹⁰ Attiecībās ar draugiem. Laiku pa laikam ikviens no mums vēlas izkratīt sirdi labam draugam. Ne visiem ir viegli atklāt citiem savas dziļākās domas un jūtas. Ja mēs tomēr kādam esam pastāstījuši, kā patiesībā jūtamies, bet tas cilvēks ir izpļāpājies citiem, mēs esam pagalam satriekti. Bet, ja cilvēks, kam esam uzticējušies, neizpauž citiem mūsu domas un jūtas, mēs viņam esam pateicīgi. Tāds cilvēks ir īsts draugs. (Nolasīt Sālamana pamācības 17:17.)

11. a) Kā draudzes vecākie un viņu sievas apliecina, ka viņiem var uzticēties? b) Ko var mācīties no attēlā redzamā draudzes vecākā?

¹¹ Draudzē. Draudzes vecākie, kas neizpauž citiem konfidenciālu informāciju, saviem ticības biedriem ir ”kā patvērums no aukas, kā pajumte negaisā”. (Jes. 32:2.) Mēs labprāt griežamies pie viņiem, jo zinām, ka tas, ko pastāstām, netiks stāstīts tālāk. Mums nebūtu jāmēģina izspiest no viņiem informāciju, ko viņi nedrīkst atklāt citiem. Draudze augstu vērtē to, ka vecāko sievas necenšas izvilināt no vīriem informāciju, kas uz viņām neattiecas. Kāpēc ir labi, ka draudzes vecākie nestāsta sievām personisku informāciju par garīgajiem brāļiem un māsām? Lūk, ko teica kāda draudzes vecākā sieva: ”Es esmu priecīga, ka vīrs man neizpauž konfidenciālu  informāciju. Kad viņam jāapmeklē kāds ticības biedrs, kuram vajadzīgs stiprinājums vai kura garīgums ir atslābis, viņš man to nestāsta un pat nepiemin šī brāļa vai māsas vārdu. Ir labi, ka man nav jāpārdzīvo par lietām, kurās es neko nespēju līdzēt. Tiekoties ar brāļiem un māsām, man ir viegli sarunāties ar visiem. Turklāt ir patīkami apzināties, ka, tieši tāpat kā man netiek izpausta konfidenciāla informācija, vīrs nestāsta citiem par mani — par manām izjūtām un problēmām.” Mēs visi vēlamies iemantot uzticama cilvēka reputāciju. Tālāk pievērsīsim uzmanību, kas ir vajadzīgs, lai mēs tādi būtu.

12. Kāpēc var teikt, ka uzticēšanās pamatā ir mīlestība?

¹² Uzticēšanās pamatā ir mīlestība. Jēzus teica, ka ir jāmīl Jehova un jāmīl tuvākais un ka tie ir divi svarīgākie baušļi. (Mat. 22:37—39.) Mīlestība pret Jehovu mūs mudina būt tikpat uzticamiem, kāds ir viņš. Aiz mīlestības pret brāļiem un māsām mēs cenšamies neizpaust personisku informāciju, ko viņi mums ir uzticējuši. Mēs nekādā gadījumā nestāstām citiem to, kas ticības biedriem kaitētu, liktu justies neērti vai viņus sāpinātu. (Jāņa 15:12.)

13. Kā pazemība palīdz būt uzticamiem?

¹³ Būt uzticamiem palīdz pazemība. Pazemīgs kristietis necenšas būt tas, kurš vienmēr pirmais pastāsta citiem kādus jaunumus, tā gribēdams citus iespaidot. (Filip. 2:3.) Viņš nepārspīlē savu svarīgumu, likdams noprast, ka zina kaut ko tādu, ko nedrīkst atklāt citiem. Vēl, ja cilvēks ir pazemīgs, viņš nesāk ar citiem strīdēties par jautājumiem, kas nav sīki iztirzāti Bībelē vai mūsu organizācijas literatūrā.

14. Kā spriestspēja palīdz būt uzticamiem?

¹⁴ Savukārt spriestspēja kristiešiem palīdz saprast, kad ir ”laiks klusēt”, bet kad — ”laiks runāt”. (Pulc. 3:7.) Kādā sakāmvārdā teikts: ”Runāšana — sudrabs, klusēšana — zelts.” Citiem vārdiem sakot, reizēm ir labāk ciest klusu nekā runāt. Sālamana pamācībās 11:12 ir sacīts: ”Saprātīgais cieš klusu.” (Sāl. pam. 11:12.) Kā šo principu liek lietā kāds draudzes vecākais? Viņam ir liela pieredze, tāpēc viņu bieži lūdz palīdzēt citām draudzēm, kad tās sastopas ar nopietnām problēmām. ”Viņš nekad nestāsta konfidenciālu informāciju par citām draudzēm,” tā par šo kristieti teica kāds cits viņa draudzes vecākais. Ar savu attieksmi minētais kristietis ir iemantojis pārējo draudzes vecāko cieņu. Viņi ir pilnīgi pārliecināti, ka viņš nekad nestāstīs citiem konfidenciālu informāciju par savu draudzi.

15. Kāpēc ir viegli uzticēties godīgiem cilvēkiem? Miniet piemēru.

¹⁵ Savstarpēja uzticēšanās nav iedomājama bez godīguma. Mēs uzticamies godīgam cilvēkam, jo zinām, ka viņš vienmēr saka taisnību. (Efes. 4:25; Ebr. 13:18.) Piemēram, kam mēs lūgtu konkrētus ieteikumus, ja vēlētos uzlabot savu mācītprasmi? Vai tam, kas mums saka to, ko mums būtu patīkami dzirdēt, vai tam, kas mums pasaka, kā tiešām ir? Atbilde ir skaidra. Bībelē var lasīt: ”Labāk atklāts aizrādījums nekā noslēpta mīlestība. Drauga sitieni liecina par uzticību.” (Sāl. pam. 27:5, 6.) Lai gan  dzirdēt godīgus ieteikumus sākumā nav patīkami, mums jāapzinās, ka tie mums ir vajadzīgi, jo tā mēs varam mācīties.

16. Ko var mācīties no Sālamana pamācībām 10:19?

¹⁶ Lai citi mums varētu uzticēties, mums ir vajadzīga savaldība. Tā mums palīdz, ja izjūtam kārdinājumu pastāstīt citiem kaut ko tādu, ko kāds mums ir lūdzis nestāstīt tālāk. (Nolasīt Sālamana pamācības 10:19.) Mūsu savaldība var tikt pārbaudīta, kad izmantojam sociālos medijus. Ja neesam piesardzīgi, mēs nejauši varam izpaust konfidenciālu informāciju plašam cilvēku lokam. Kad kaut ko esam publicējuši internetā, mums vairs nav nekādas teikšanas, kā šī informācija tiks izmantota, turklāt mēs nevaram paredzēt, kādas problēmas tā var sagādāt. Mums jāprot savaldīties un ciest klusu tad, kad patiesības pretinieki uzstāj, lai mēs darītu zināmu informāciju, kuras dēļ mūsu brāļi un māsas būtu pakļauti briesmām. Ja atrodamies valstī, kur Jehovas liecinieku darbība ir aizliegta vai ierobežota, un tiekam nopratināti, mēs liekam lietā principu ”valdīt muti ar iemauktiem”. (Ps. 39:1.) Protams, šis princips ir noderīgs arī citās situācijās. Mēs gribam, lai mūsu ģimenes locekļi, draugi, garīgie brāļi un māsas, kā arī citi cilvēki mums uzticētos. Lai tā būtu, mums jābūt savaldīgiem.

17. Kā veicināt uzticēšanās pilnu gaisotni draudzē?

¹⁷ Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam, ka viņš mums ļauj piederēt brāļu saimei, kurā ticības biedri cits citu mīl un cits citam uzticas. Mums visiem jātiecas būt tādiem, kam garīgie brāļi un māsas var uzticēties. Ja ikviens no mums izpauž mīlestību, pazemību, spriestspēju, godīgumu un savaldību, mēs veicinām uzticēšanās pilnu gaisotni draudzē. Centīsimies līdzināties mūsu Dievam Jehovam un arvien rīkosimies tā, lai citi mums varētu uzticēties!