1. Kāpēc mūs nepārsteidz tas, ka pasaulē ir vērojama uzticēšanās krīze?

 CILVĒKI nezina, kam lai uzticas, jo biznesmeņi, politiķi un reliģiskie vadītāji viņiem ir likuši vilties neskaitāmas reizes. Tāpēc viņiem ir grūti uzticēties pat draugiem, kaimiņiem un ģimenes locekļiem. Mūs nepārsteidz tas, ka pasaulē ir vērojama uzticēšanās krīze, jo Bībelē ir pravietots: ”Pēdējās dienās.. cilvēki būs.. neuzticīgi, ..apmelotāji, ..nodevēji.” Tādi cilvēki atspoguļo ”šīs pasaules dieva” — Sātana — personību. (2. Tim. 3:1—4; 2. Kor. 4:4.)

2. a) Kam mēs varam pilnībā uzticēties? b) Kāds jautājums dažus nodarbina?

² Bet mēs kā kristieši esam pārliecināti, ka varam pilnībā uzticēties Jehovam. (Jer. 17:7, 8.) Viņš mūs mīl, un viņš savus draugus nekad nepamet. (Ps. 9:10.) Mēs varam uzticēties arī Jēzum Kristum, jo viņš par mums ir atdevis savu dzīvību. (1. Pēt. 3:18.) Un no savas pieredzes mēs zinām, ka uzticama vadība ir rodama Bībelē. (2. Tim. 3:16, 17.) Tātad mēs varam pilnībā uzticēties Jehovam un Jēzum un varam nešaubīties, ka ir vērts sekot Bībeles likumiem un principiem. Taču dažus Jehovas kalpus nodarbina jautājums, vai viņi vienmēr var uzticēties saviem garīgajiem brāļiem un māsām. Kāpēc mēs varam uzticēties mūsu ticības biedriem?

3. Ko Jehovas kalpi uzskata par lielu godu? (Marka 10:29, 30.)

³ Mēs uzskatām par lielu godu, ka Jehova ir ļāvis pievienoties viņa kalpu saimei, un esam par to bezgala priecīgi. (Nolasīt Marka 10:29, 30.) Mums visā pasaulē ir brāļi un  māsas, kas mīl Jehovu, tāpat kā mēs, un kas no sirds cenšas dzīvot pēc viņa normām. Pat satiekot viņus pirmo reizi, mūs pārņem prieks, ka esam satikuši savējos, kaut arī viņi varbūt runā citā valodā, pieder pie citas kultūras un citādi ģērbjas. Mums patīk kopā ar ticības biedriem slavēt mūsu mīlošo debesu Tēvu un viņam kalpot plecu pie pleca. (Ps. 133:1.)

4. Kāpēc ir lieliski, ka mums ir garīgie brāļi un māsas?

⁴ Tagad ir ļoti svarīgi saglabāt tuvas attiecības ar brāļiem un māsām. Kad mēs netiekam galā ar saviem ”smagumiem”, viņi mums palīdz tos nest. (Rom. 15:1; Gal. 6:2.) Viņi mums palīdz būt aktīviem kalpošanā un tuvoties Jehovam. (1. Tes. 5:11; Ebr. 10:23—25.) Ja nebūtu draudzes atbalsta, mums būtu grūti stāties pretī mūsu kopīgajam ienaidniekam Sātanam un nepakļauties viņa pārvaldītās pasaules ietekmei. Pavisam drīz Sātans un tie, kas atrodas viņa varā, uzbruks Dieva kalpiem. Tad mēs būsim jo īpaši priecīgi, ka mums ir brāļi un māsas, kas mūs atbalsta un mums palīdz.

5. Kāpēc dažiem ir grūti uzticēties garīgajiem brāļiem un māsām?

⁵ Taču dažiem Jehovas kalpiem ir grūti uzticēties saviem brāļiem un māsām. Iemesli var būt dažādi. Varbūt kāds ticības biedrs ir izpļāpājis citiem par brāli vai māsu kaut ko ļoti personīgu vai arī nav turējis solījumu. Bet varbūt kāds ir pateicis vai izdarījis kaut ko tādu, kas citu kristieti ir dziļi sāpinājis. Kā tādos gadījumos atkal sākt uzticēties ticības biedriem?

6. Kā mīlestība palīdz uzticēties citiem? (1. Korintiešiem 13:4—8.)

⁶ Uzticēšanās pamatā ir mīlestība. Pirmajā vēstulē korintiešiem, 13. nodaļā, var lasīt, kā mīlestība izpaužas. (Nolasīt  1. Korintiešiem 13:4—8.) Piemēram, 4. pantā ir teikts, ka ”mīlestība ir pacietīga un laipna”. Jehova izturas pret mums ar pacietību, kaut gan mēs pret viņu grēkojam. Arī mums ir jābūt pacietīgiem, ja mūsu ticības biedri ar saviem vārdiem vai darbiem mūs aizkaitina vai sāpina. 5. pantā var lasīt, ka mīlestība ”nav viegli aizkaitināma” un ”neuzskaita pārestības”. Tas nozīmē, ka mēs nepaturam prātā brāļu un māsu kļūdas, lai viņiem vēlāk uz tām norādītu. Pulcētāja 7:9 ir teikts: ”Nesteidzies dusmoties.” Savukārt Efesiešiem 4:26 ir lasāms padoms: ”Pārstājiet dusmoties, pirms saule ir norietējusi!” Centīsimies to ņemt vērā!

7. Ko mēs varam mācīties no Mateja 7:1—5?

⁷ Ja mēs raudzīsimies uz brāļiem tā, kā uz viņiem raugās Jehova, mums būs vieglāk viņiem uzticēties. Jehova viņus mīl, un viņš neuzskaita viņu pārkāpumus. Arī mēs to nedrīkstam darīt. (Ps. 130:3.) Nepievērsīsim uzmanību viņu kļūdām! Centīsimies pamanīt viņu labās īpašības un domāt par to, ka viņi vēlas darīt labu. (Nolasīt Mateja 7:1—5.) Tā kā mīlestība ”tic visam”, mums vienmēr būtu jāpieņem, ka neviens negrib mūs tīši aizvainot vai sāpināt. (1. Kor. 13:7.) Jehova nevēlas, ka mēs citiem akli uzticētos, — viņš vēlas, lai mēs uzticētos ticības biedriem tāpēc, ka viņi ir uzticami. *

8. Kā stiprināt savu paļaušanos uz garīgajiem brāļiem un māsām?

⁸ Lai sāktu uzticēties kādam, ir vajadzīgs laiks. Kā stiprināt savu paļaušanos uz ticības biedriem? Mums jācenšas viņus labi iepazīt. Sarunāsimies ar ticības biedriem pirms sapulcēm un pēc tām, kā arī dosimies kopā sludināt! Izturēsimies pret viņiem ar pacietību un dosim viņiem iespējas apliecināt, ka viņi ir uzticami. Varbūt mēs piesardzīgi dalāmies savās domās un pārdzīvojumos ar kādu, ko tikai esam sākuši iepazīt, bet, kad mūsu attiecības ir kļuvušas ciešākas, mēs droši vien to darām daudz brīvāk. (Lūk. 16:10.) Ja brālis mūsu uzticēšanos pieviļ, mums nebūtu steigšus jāatsakās no draudzības ar viņu — ļausim, lai paiet laiks, līdz pieņemam kādu lēmumu. Turklāt nebūtu pareizi, ja dažu kristiešu kļūdu dēļ mēs vairs negribētu uzticēties nevienam ticības biedram. Padomāsim, ko mēs varam mācīties no vairākiem Jehovas kalpiem, kam citu cilvēku rīcības dēļ bija jāizjūt liels sarūgtinājums, bet kas tomēr nebeidza uzticēties citiem.

9. a) Kā Anna apliecināja, ka uzticas Jehovam, kaut arī pieredzēja netaisnīgu izturēšanos Jehovas svētnīcā? b) Ko var mācīties no Annas? (Sk. attēlus.)

⁹ Vai jūs kādreiz ir sarūgtinājis kāds draudzes vecākais? Ja tā ir bijis, ir vērts padomāt par kādu Bībelē minētu notikumu dievbijīgās Annas dzīvē. Tajā laikā augstais priesteris bija Ēlis. Grūti iedomāties vēl godpilnāku uzdevumu kalpošanā! Ēlim bija arī dēli, kas bija priesteri Jehovas svētnīcā. Taču viņi mēdza rīkoties nekrietni un netikli. Bet tēvs uz viņu pārkāpumiem raudzījās caur pirkstiem. Ko iesāka Jehova? Vai viņš nekavējoties atcēla Ēli no amata? Nē, tā nenotika. Tomēr Anna nepārstāja doties uz Jehovas svētnīcu, kur augstā priestera pienākumus pildīja Ēlis. Reiz, kad viņa, dziļi nobēdājusies, svētnīcā  lūdza Jehovu, Ēlis nosprieda, ka viņa ir piedzērusies. Pat nepacenties noskaidrot, kā ir patiesībā, viņš uzbruka nelaimīgajai sievietei ar asiem pārmetumiem. (1. Sam. 1:12—16.) Anna bija apsolījusi Jehovam, ka tad, ja viņai piedzims dēls, viņa to atdos kalpošanai Jehovam saiešanas teltī. Viņa turēja savu solījumu, lai gan saprata, ka viņas dēlam būs jāpilda savi pienākumi Ēļa pārraudzībā. (1. Sam. 1:11.) Bet ko var teikt par Ēļa dēliem? Vai viņi nebija pelnījuši sodu? Protams, bija, un noteiktā laikā Jehova viņus sodīja. (1. Sam. 4:17.) Savukārt Annu Jehova atalgoja un dāvāja viņai dēlu. (1. Sam. 1:17—20.)

10. Kā rīkojās ķēniņš Dāvids, kaut gan daži pret viņu izturējās nodevīgi?

¹⁰ Ja jūs kādreiz ir pievīlis tuvs draugs, ir noderīgi pārdomāt dažus notikumus ķēniņa Dāvida dzīvē. Viens no viņa draugiem bija Ahitofels. Kad Dāvida dēls Absaloms sarīkoja sazvērestību, lai gāztu no troņa savu tēvu, Ahitofels pievienojās Absalomam. Dāvids bija dziļi satriekts, ka pret viņu vēršas gan paša dēls, gan cilvēks, ko viņš bija uzskatījis par savu draugu. Taču šīs nodevības dēļ Dāvids nebeidza uzticēties citiem. Piemēram, viņš joprojām uzticējās savam draugam Hūšajam, kas nebija pievienojies dumpiniekiem. Dāvida paļāvība uz Hūšaju atalgojās. Kā bija redzams no tālākajiem notikumiem, šis vīrs Dāvida dēļ pat riskēja ar savu dzīvību. (2. Sam. 17:1—16.)

11. Kā izpaudās kāda Nābala kalpa paļāvība uz Abigailu?

¹¹ Padomāsim arī par to, kā reiz rīkojās viens no Nābala kalpiem. Dāvids ar saviem vīriem bija gādājis par Nābala kalpu drošību. Pēc kāda laika, kad Dāvidam un viņa vīriem aptrūkās pārtikas, Dāvids Nābalam lūdza, lai tas viņiem kaut ko iedotu. Kad šis bagātais izraēlietis rupji noraidīja Dāvida lūgumu, Dāvids tik ļoti sadusmojās, ka gribēja nogalināt visus Nābala saimes vīriešus. To uzzināja viens no Nābala kalpiem un pastāstīja Nābala sievai Abigailai. Tā kā viņš piederēja pie Nābala saimes, viņš saprata, ka viņa dzīvība ir apdraudēta. Šajā situācijā viņš nevis bēga prom, bet steidzās pie Abigailas, jo ticēja, ka viņa kaut ko darīs. Viņš paļāvās uz Abigailu,  jo zināja, ka viņa ir gudra un saprātīga sieviete. Kā liecina tālākie notikumi, Nābala kalpa paļāvība attaisnojās. Abigaila drosmīgi devās pie Dāvida, lai to atrunātu no pārsteidzīga soļa. (1. Sam. 25:2—35.) Viņa bija pārliecināta, ka Dāvids rīkosies saprātīgi.

12. Kas liecināja, ka Jēzus uzticas saviem mācekļiem, kaut arī tie pieļāva kļūdas?

¹² Jēzus uzticējās saviem mācekļiem, kaut arī tie pieļāva kļūdas. (Jāņa 15:15, 16.) Kad Jēkabs un Jānis lūdza sev īpašu vietu Dieva valstībā, Jēzus nesāka šaubīties, kāpēc viņi kalpo Jehovam, un neteica, ka viņi vairs nav cienīgi saukties par apustuļiem. (Marka 10:35—40.) Naktī, kad Jēzus tika apcietināts, visi mācekļi aizbēga un viņu pameta. (Mat. 26:56.) Tomēr Jēzus joprojām paļāvās uz tiem. Pat labi zinādams mācekļu trūkumus, ”Jēzus tos mīlēja līdz galam”. (Jāņa 13:1.) Vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem augšāmceltais Jēzus deva svarīgu uzdevumu — vadīt mācekļu gatavošanu un rūpēties par Jēzus avīm. (Mat. 28:19, 20; Jāņa 21:15—17.) Šie nepilnīgie cilvēki attaisnoja Jēzus uzticēšanos — viņi visu mūžu palika uzticīgi Jehovam. Kā redzējām, no Annas, Dāvida, Nābala kalpa, Abigailas un Jēzus patiešām var daudz ko mācīties.

13. Kas var iedragāt mūsu uzticēšanos citiem?

¹³ Vai jums kādreiz ir bijis tā, ka bijāt uzticējuši kādam ticības biedram konfidenciālu informāciju, bet viņš to bija atklājis citiem? Tāda vilšanās ir ļoti sāpīga. Tādā situācijā reiz nonāca kāda kristiete. Viņa pastāstīja draudzes vecākajam, kas notiek viņas dzīvē un par ko viņa raizējas. Jau nākamajā dienā viņai piezvanīja draudzes vecākā sieva, lai viņu uzmundrinātu. Bija pilnīgi skaidrs, ka vīrs tai visu ir izstāstījis. Tas pamatīgi iedragāja šīs kristietes paļāvību uz draudzes vecāko. Bet viņa izlēma rīkoties pareizi un lūdza palīdzību citam draudzes vecākajam, lai atkal spētu uzticēties gan minētajam vecākajam, gan citiem.

14. Kas palīdzēja kādam kristietim atkal uzticēties draudzes vecākajiem?

¹⁴ Kāds kristietis jau ilgu laiku turēja sevī aizvainojumu uz diviem draudzes vecākajiem un nespēja tiem uzticēties. Taču tad viņam lika aizdomāties kāda pieredzējuša Jehovas kalpa trāpīgie vārdi: ”Mūsu ienaidnieks ir Sātans, nevis mūsu brāļi.” Minētais kristietis to dziļi pārdomāja. Sapratis, kas viņam būtu jādara, viņš lūdza Jehovam palīdzību. Galu galā viņš atbrīvojās no aizvainojuma un atkal spēja uzticēties abiem draudzes vecākajiem.

15. Kāpēc reizēm ir vajadzīgs laiks, lai kristietis atkal spētu citiem uzticēties? Miniet piemēru.

¹⁵ Vai jūs kādreiz esat zaudējuši iespēju pildīt draudzē īpašus pienākumus? Tāda situācija var dziļi apbēdināt. To Vācijā divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad Jehovas liecinieku darbība tur bija aizliegta, pieredzēja Grēte un viņas mamma. Grētei bija uzticēts pārrakstīt Sargtorņus, lai ticības biedriem būtu pieejams garīgais uzturs. Taču, kad brāļi uzzināja, ka Grētes tēvs pret Bībeles patiesību ir noskaņots naidīgi, viņi Grētei vairs neļāva turpināt šo darbu, jo baidījās, ka viņas tēvs varētu Jehovas lieciniekus nodot. Bet Grētes pārbaudījumi ar to nebeidzās. Visu Otrā pasaules kara laiku brāļi Grētei un viņas mammai nedeva garīgo literatūru un, satiekot uz ielas, pat nesveicinājās ar viņām. Tāda attieksme Grēti bezgala sāpināja. Grēte stāstīja, ka pagāja ilgs laiks, kamēr viņa spēja brāļiem piedot un atkal uzticēties. Viņa bija sapratusi, ka Jehova  šiem kristiešiem ir piedevis, tāpēc arī viņai ir jāpiedod. *

16. Kāpēc mums ir jāpūlas uzticēties brāļiem un māsām?

¹⁶ Ja mums ir gadījies pieredzēt kaut ko līdzīgu, mums ir jāpūlas, lai atkal spētu citiem uzticēties. Tas prasa laiku, bet pūlēties noteikti ir vērts. Minēsim piemēru. Tie, kas kaut reizi mūžā ir saindējušies ar pārtiku, parasti pēc tam ir daudz piesardzīgāki ar produktiem. Taču vienas neveiksmīgas ēdienreizes dēļ viņi nepārstāj ēst vispār. Kaut ko līdzīgu var teikt par uzticēšanos ticības biedriem. Ja mums kaut reizi ir nācies vilties kādā ticības biedrā, mēs nedrīkstam pārstāt uzticēties pārējiem brāļiem un māsām. Ikvienam no mums ir savi trūkumi. Ja mēs atkal uzticēsimies brāļiem un māsām, mēs spēsim saglabāt prieku un dot savu ieguldījumu, lai draudzē valdītu mīlestības un uzticēšanās pilna gaisotne.

17. Kāpēc ir būtiski uzticēties citiem, un par ko ir runa nākamajā rakstā?

¹⁷ Sātana pārvaldītajā pasaulē lielākā daļa cilvēku nevienam neuzticas, bet Jehovas kalpu saimē valda mīlestība, un mēs cits citam uzticamies. Šāda gaisotne vairo mūsu prieku un veicina vienotību. Uzticēties garīgajiem brāļiem un māsām būs ārkārtīgi svarīgi nākotnē gaidāmo pārbaudījumu laikā. Ko darīt, ja kāds mūs ir sarūgtinājis un mēs vairs nespējam viņam uzticēties? Centīsimies paraudzīties uz konkrēto situāciju no Jehovas viedokļa, liksim lietā Bībeles principus, sirsnīgi mīlēsim brāļus un māsas un mācīsimies no Dieva kalpiem, par kuriem stāstīts Bībelē. Tikt pāri aizvainojumam un atkal uzticēties citiem ir iespējams! Ja mēs tā darīsim, mēs izjutīsim, cik lieliski ir tas, ka mums ir neskaitāmi draugi, ”kas uzticamāki par brāli”. (Sāl. pam. 18:24.) Taču uzticēšanās ir kā divvirzienu iela — ir būtiski, ne vien lai mēs uzticētos citiem, bet arī lai citi uzticētos mums. Nākamajā rakstā ir aplūkots, kas mums jādara, lai ticības biedri mums uzticētos.