1. Kādas izjūtas pārņēma Pēteri, kad viņš ieraudzīja neparasti lielo lomu?

 PĒTERIS visu nakti bija metis jūrā tīklus, bet neko nebija nozvejojis. Bet tad Jēzus viņam teica: ”Pabrauc, kur ir dziļāks, un iemetiet tīklus tur!” (Lūk. 5:4.) Pēteris šaubījās, ka jel ko nozvejos, tomēr paklausīja Jēzum. Loms bija tik liels, ka tīkli gandrīz sāka plīst. Pēteris un pārējie zvejnieki bija ārkārtīgi pārsteigti un aptvēra, ka ir noticis brīnums. Pēteris acīmredzot nejutās cienīgs pat atrasties blakus Jēzum un iesaucās: ”Atstāj mani, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!” (Lūk. 5:6—9.)

2. Kāpēc ir noderīgi domāt par Pētera dzīvi?

² Pēterim bija taisnība — viņš patiešām bija grēcīgs cilvēks. Kā var lasīt Bībelē, viņš ne reizi vien pateica un izdarīja kaut ko tādu, ko vēlāk nožēloja. Droši vien ikviens no mums dažreiz jūtas tāpat, kā jutās Pēteris. Varbūt mēs netiekam vaļā no kādas nevēlamas rakstura īpašības vai arī cīnāmies ar kādu vājību. Tādā gadījumā Pētera paraugs mūs var mudināt nenolaist rokas. Padomāsim: varēja taču būt arī tā, ka Bībelē par Pētera kļūdām nebūtu minēts ne pušplēsta vārda. Tomēr Jehova lika Bībeles sarakstītājiem tās pieminēt, lai visi viņa kalpi no tām varētu mācīties. (2. Tim. 3:16, 17.) Lasīdami par Pēteri, kas, tāpat kā mēs, bija cilvēks ar savām vājībām un trūkumiem, mēs saprotam, ka Jehova no saviem kalpiem neprasa pilnību. Viņš grib, lai mēs cīņā ar saviem trūkumiem nenolaistu rokas un paliktu viņam uzticīgi.

3. Kāpēc mums jābūt neatlaidīgiem?

 ³ Kāpēc mums jābūt neatlaidīgiem? Atcerēsimies teicienu ”Par meistaru nepiedzimst”. Piemēram, daudzi, kas apgūst kāda mūzikas instrumenta spēli, mācās ne vienu vien gadu. Mācību procesā viņi kļūdās tūkstošiem reižu, tomēr viņi nepadodas. Viņi cītīgi vingrinās, jo zina, ka tikai tā var kļūt par labu mūziķi. Un pat prasmīgi mūziķi dažreiz kļūdās, tomēr viņi nenolaiž rokas un neatlaidīgi uzlabo savu meistarību. Tieši tāpat mums jārīkojas cīņā ar savām vājībām. Mums var gadīties paklupt pat tad, kad liekas, ka jau esam tikuši galā ar kādu trūkumu. Taču nedrīkst padoties. Mēs visi laiku pa laikam pasakām vai izdarām kaut ko tādu, ko pēc tam nožēlojam. Ja mēs nepadosimies, Jehova mums palīdzēs. (1. Pēt. 5:10.) Iedziļināsimies apustuļa Pētera dzīvē! Par spīti Pētera kļūdām, Jēzus pret viņu izturējās iejūtīgi, un tas mūs motivē nepadoties cīņā ar savām vājībām.

4. Kā sevi raksturoja Pēteris, un ko teica Jēzus? (Lūkas 5:5—10.)

⁴ Bībelē nav paskaidrots, kāda iemesla dēļ Pēteris sevi nosauca par grēcīgu cilvēku. (Nolasīt Lūkas 5:5—10.) Iespējams, viņš vairākkārt bija rīkojies nepareizi. Jēzus apjauta Pētera bažas, bet viņš saprata arī to, ka Pēteris var palikt uzticīgs Dievam. Tāpēc Jēzus laipni teica: ”Nebaidies!” Jēzus paļāvās uz Pēteri, un tas ietekmēja visu turpmāko Pētera dzīvi. Pēteris un viņa brālis Andrejs, kas abi bija zvejnieki, pameta savu līdzšinējo nodarbošanos un kļuva par Jēzus sekotājiem. Tāpēc Pēterim bija bagāta un gandarījuma pilna dzīve. (Marka 1:16—18.)

5. Ko Pēteris pieredzēja, kļuvis par Jēzus sekotāju?

⁵ Būdams Jēzus sekotājs, Pēteris kļuva par daudzu brīnumu aculiecinieku. Viņš redzēja, ka Jēzus izdziedina slimos, izdzen dēmonus un pat pieceļ no nāves mirušos. b (Mat. 8:14—17; Marka 5:37, 41, 42.) Pēteris pats savām acīm vēroja parādību, kurā bija redzams, kādu godu un slavu Jēzus saņems, kad būs kļuvis par Dieva valstības ķēniņu. Šī parādība atstāja uz viņu neizdzēšamu iespaidu. (Marka 9:1—8; 2. Pēt. 1:16—18.) Neko tādu Pēteris nebūtu pieredzējis, ja nebūtu kļuvis par Jēzus sekotāju. Viņš noteikti priecājās, ka nebija ļāvis negatīvām domām par sevi laupīt iespēju pieredzēt tik daudz ko brīnišķīgu.

6. Vai, būdams Jēzus sekotājs, Pēteris nekad nekļūdījās? Paskaidrojiet.

 ⁶ Kaut arī Pēteris tik daudz ko bija redzējis pats savām acīm un tik daudz ko bija dzirdējis no Jēzus, viņš joprojām pieļāva kļūdas. Lūk, daži piemēri. Kad Jēzus saviem mācekļiem skaidroja, ka viņam būs daudz jācieš un ka viņu nogalinās, lai piepildītos Bībelē teiktais, Pēteris viņu aprāja. (Marka 8:31—33.) Ne vienu reizi vien Pēteris un citi apustuļi ”savā starpā strīdējās, kurš no viņiem ir galvenais”. (Marka 9:33, 34.) Naktī pirms Jēzus nāves Pēteris rīkojās impulsīvi un nocirta kādam cilvēkam ausi. (Jāņa 18:10.) Tajā pašā naktī Pēteris padevās bailēm un trīs reizes noliedza, ka pazīst Jēzu. (Marka 14:66—72.) Sapratis, ko ir izdarījis, Pēteris rūgti raudāja. (Mat. 26:75.)

7. Ko Jēzus pēc augšāmcelšanas uzticēja Pēterim?

⁷ Jēzus nepameta savu apustuli, kam bija sašļukusi dūša. Kad Jēzus bija piecelts no nāves, viņš deva Pēterim iespēju apliecināt, ka tas viņu joprojām mīl. Jēzus aicināja Pēteri ganīt viņa avis. (Jāņa 21:15—17.) Pēteris atsaucās uz šo aicinājumu. Kad Jeruzālemē Vasarsvētkos pirmie Jēzus mācekļi tika svaidīti ar svēto garu, starp viņiem bija arī Pēteris.

8. Kādu nopietnu kļūdu Pēteris pieļāva Antiohijā?

⁸ Arī pēc tam, kad Pēteris bija svaidīts ar svēto garu, viņam bija jācīnās ar savām nepilnībām. 36. gadā svētais gars nāca pār cittautieti Kornēliju, kas nebija apgraizīts, un tas skaidri liecināja, ka ”Dievs nešķiro cilvēkus” un ka pie kristiešu draudzes drīkst piederēt arī neapgraizīti cittautieši. Pēteris bija klāt, kad tas notika. (Ap. d. 10:34, 44, 45.) Pēc tam viņš ”mēdza ēst kopā ar cittautiešiem” — agrāk neko tādu viņš nebūtu atļāvies darīt. (Gal. 2:12.) Taču dažiem ebreju tautības kristiešiem likās, ka ebreji un cittautieši nedrīkst kopā ēst. Kad uz Antiohiju atnāca vēl daži, kas bija līdzīgās domās, Pēteris, lai neaizskartu ebreju kristiešu jūtas, pārtrauca ēst kopā ar kristiešiem, kas bija cittautieši. Apustulis Pāvils ievēroja šo liekulību un visu klātbūtnē norāja Pēteri. (Gal. 2:13, 14.) Pēteris ņēma vērā Pāvila aizrādījumu un nepārstāja kalpot Jehovam.

9. Par ko liecina Pētera vārdi, kas lasāmi Jāņa 6:68, 69?

⁹ Pēteris bija uzticīgs Jēzus sekotājs. Piemēram, viņa uzticība Jēzum skaidri izpaudās tajā reizē, kad daudzi, kas bija sekojuši Jēzum, pārstāja to darīt, jo neizprata dažus Jēzus vārdus. (Nolasīt Jāņa 6:68, 69.) Šie cilvēki pat nepacentās noskaidrot, ko Jēzus bija domājis, un atstāja Jēzu. Bet Pēteris tā nerīkojās. Viņš apzinājās, ka tikai Jēzum ir ”mūžīgās dzīves vārdi”.

10. Kā Jēzus apliecināja, ka joprojām uzticas Pēterim? (Sk. arī attēlu.)

¹⁰ Jēzus neatmeta ar roku Pēterim. Lai gan viņš zināja, ka pirms viņa nāves Pēteris un pārējie apustuļi viņu pametīs, viņš bija pārliecināts, ka Pēteris atgriezīsies un atkal būs uzticīgs Jēzum. (Lūk. 22:31, 32.) Jēzus atzina: ”Gars gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja.” (Marka 14:38.) Jēzus nenovērsās no sava apustuļa pat tad, kad tas bija noliedzis, ka pazīst Jēzu. Pēc augšāmcelšanas kādā reizē, kad Pēteris acīmredzot bija viens pats, viņš parādījās Pēterim. (Marka 16:7; Lūk. 24:34; 1. Kor. 15:5.) Tas noteikti ļoti uzmundrināja vainas apziņas mākto apustuli.

11. Kā Jēzus palīdzēja Pēterim saprast, ka Jehova par to gādās?

 ¹¹ Augšāmceltais Jēzus palīdzēja Pēterim saprast, ka Jehova par to gādās. Brīnumainā veidā Jēzus sagādāja milzu lomu Pēterim un pārējiem apustuļiem, kas bija devušies zvejot. (Jāņa 21:4—6.) Tā Pēteris pārliecinājās, ka Jehovam nav grūti parūpēties par saviem kalpiem. Iespējams, viņš tad atcerējās Jēzus vārdus: ”Tiecieties vispirms pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, un tas viss jums tiks dots.” (Mat. 6:33.) Viņa dzīvē par galveno kļuva nevis zvejošana, bet kalpošana Jehovam. Jau pavisam drīz, Vasarsvētkos, Pēteris drosmīgi stāstīja labo vēsti, un vairāki tūkstoši viņa klausītāju kristījās. (Ap. d. 2:14, 37—41.) Pēc tam viņš palīdzēja samariešiem un arī citiem, kas nebija jūdaisma piekritēji, kļūt par Kristus sekotājiem. (Ap. d. 8:14—17; 10:44—48.) Bija skaidri redzams, ka Jehova ar Pētera starpniecību visdažādākajiem cilvēkiem palīdz pievienoties kristiešu draudzei.

12. Kas jāpatur prātā, ja mums pastāvīgi jācīnās ar kādu vājību?

¹² Ar Jehovas palīdzību mēs katrā ziņā varam palikt viņam uzticīgi. Ja mums pastāvīgi jācīnās ar kādu trūkumu, droši vien nav viegli. Reizēm var likties, ka mums cīnīties ar sevi ir grūtāk nekā apustulim Pēterim. Bet Jehova var dot spēku, lai mēs nepadotos. (Ps. 94:17—19.) Par to ir pārliecinājies kāds Jehovas liecinieks, kas pirms Bībeles patiesības uzzināšanas daudz gadu bija piekopis homoseksuālu dzīvesveidu. Kaut arī viņš pilnībā bija mainījies un dzīvoja saskaņā ar Bībeli, šad un tad viņam uzmācās nepareizas vēlmes. Kā viņam izdevās tām nepadoties? ”Jehova stiprina savus kalpus,” stāstīja šis brālis. ”Viņš man palīdz ar savu garu.., un es esmu sapratis, ka dzīvot saskaņā ar viņa gribu patiešām ir iespējams. ..Jehova man ļauj viņam kalpot un mani vienmēr stiprina, lai gan man vēl arvien ir jācīnās ar sevi.”

13. Kas mums jādara, kā izriet no Apustuļu darbiem 4:13, 29, 31? (Sk. arī attēlu.)

¹³ Kā var lasīt Bībelē, Pēteris vairākkārt pieļāva nopietnas kļūdas tāpēc, ka baidījās, ko par viņu teiks citi. Bet viņš spēja pārvarēt savas bailes, jo lūdza Jehovam  drosmi. (Nolasīt Apustuļu darbi 4:13, 29, 31.) Arī mēs varam smelties drosmi un rīkoties bezbailīgi. To ar laiku iemācījās kāds gados jauns kristietis, vārdā Horsts, kas dzīvoja hitleriskajā Vācijā. Skolā Horstam lika sveicināties ar vārdiem ”Heil Hitler!”, un vairākas reizes viņš padevās un sacīja šos vārdus. Horsta vecāki viņu par to nebāra, bet kopā ar viņu lūdza Jehovu, lai Jehova viņam dod drosmi. Ar vecāku atbalstu Horsts iemācījās paļauties uz Jehovu un būt nelokāms. Vēlāk viņš teica: ”Jehova mani nekad nepameta.” c

14. Kā draudzes vecākie var uzmundrināt nomāktus ticības biedrus?

¹⁴ Jehova neatmet saviem kalpiem ar roku, un mēs varam nešaubīties, ka arī Jēzus mums vienmēr palīdzēs. Kad Pēteris bija noliedzis, ka pazīst Jēzu, būtībā viņš bija nonācis krustcelēs. Viņam bija jāizlemj, vai atstāt Jēzu pavisam vai arī nožēlot savu kļūdu un atkal būt uzticīgam Jēzus māceklim. Kādu laiku iepriekš Jēzus bija karsti lūdzis Jehovu par Pēteri, lai Pēterim nezustu ticība. Jēzus to pastāstīja Pēterim un pauda pārliecību, ka Pēteris vēlāk spēs stiprināt savus brāļus. (Lūk. 22:31, 32.) Jēzus vārdi noteikti uzmundrināja Pēteri visu mūžu. Kad mēs nonākam dzīves krustcelēs, Jehova mūs var stiprināt ar gādīgu draudzes vecāko starpniecību, lai mēs spētu palikt viņam uzticīgi. (Efes. 4:8, 11.) Kāds kristietis, vārdā Pols, kas jau ilgus gadus ir draudzes vecākais, pastāstīja, kā viņš cenšas stiprināt ticības biedrus, kuriem ir nolaidušās rokas. Viņš tos aicina atcerēties un pārdomāt, kā Jehova tos ir vilcis  pie sevis. Pēc tam viņš šiem brāļiem un māsām atgādina, ka Jehova tos uzticīgi mīl un tāpēc nekad nepametīs. Pols atzina: ”Es esmu pieredzējis, ka ar Jehovas atbalstu daudzi nomākti kristieši ir spējuši palikt uz patiesības ceļa.”

15. Kā gan apustuļa Pētera, gan rindkopā minētā brāļa dzīvē apstiprinājās Mateja 6:33 lasāmo vārdu patiesums?

¹⁵ Jehova parūpējās, lai Pēterim un citiem apustuļiem būtu tas, kas patiešām nepieciešams. Ja mūsu dzīvē galvenais būs kalpošana Jehovam, Jehova parūpēsies arī par mums. (Mat. 6:33.) Iepriekšminētais Horsts neilgi pēc Otrā pasaules kara apsvēra, vai viņam nekļūt par pionieri. Viņš bija ļoti trūcīgs un bažījās, vai spēs sevi uzturēt. Ko mūsu brālis darīja? Viņš nolēma pārliecināties, ka Jehova par viņu rūpēsies. Tā kā viņa draudzi tonedēļ apmeklēja rajona pārraugs, viņš katru dienu devās sludināt. Kad nedēļas beigās rajona pārraugs viņam iedeva aploksni ar naudu, viņš aiz pārsteiguma kļuva vai mēms. Horsts tā arī nekad neuzzināja, kas bija uzdāvinājis naudu, bet ar šo summu viņš varēja izdzīvot vairākus mēnešus un kalpot par pionieri. Šo dāvanu Horsts uzskatīja par apliecinājumu tam, ka Jehova par viņu gādās. Visu turpmāko dzīvi Horstam svarīgākais bija kalpošana Jehovam. (Mal. 3:10.)

16. Kāpēc ir noderīgi lasīt par Pētera dzīvi un iedziļināties viņa uzrakstītajās vēstulēs?

¹⁶ Kaut arī Pēteris reiz bija izsaucies: ”Atstāj mani, Kungs!”, Jēzus to nedarīja, gluži pretēji — viņš pacietīgi mācīja Pēteri. Pēteris kļuva par lielisku kristieti, viņš bija uzticams apustulis un rādīja labu paraugu ticības biedriem. Lasot par Pētera dzīvi un kalpošanu, arī mēs varam gūt daudz vērtīgu atziņu. Dieva iedvesmots, Pēteris uzrakstīja kristiešu draudzēm divas vēstules, kurās lasāms tas, ko viņš bija mācījies no Jēzus, un vēl daudz kas cits. Nākamajā rakstā ir apskatīti daži padomi, kas ietverti Pētera vēstulēs, un paskaidrots, kā mēs tos varam likt lietā savā dzīvē.