1., 2. Kāpēc, darīdami labu citiem, mēs paši esam ieguvēji?

 JEHOVA cilvēkus ir radījis tā, ka viņi izjūt prieku, darīdami labu citiem. (Ap. d. 20:35.) Tas nenozīmē, ka mēs neizjūtam prieku, kad kaut ko saņemam. Visiem patīk saņemt dāvanas. Tomēr lielāku prieku mēs gūstam dodot. Jehova mūs tā ir radījis mūsu pašu labad.

² Tā kā mums ir dabiski darīt labu citiem, mūsu pašu rokās ir vairot savu prieku un laimes sajūtu. Ja centīsimies saskatīt iespējas, kā palīdzēt citiem, mēs būsim laimīgi. Vai nav brīnišķīgi, ka Jehova mūs tā ir radījis? (Ps. 139:14.)

3. Kāpēc Jehova tiek saukts par ”laimīgu Dievu”?

³ Tā kā dāsnums dara laimīgu, ir skaidrs, kāpēc Jehova Bībelē ir saukts par ”laimīgu Dievu”. (1. Tim. 1:11.) Jehova bija pirmais, kurš kaut ko dāvāja citiem, turklāt viņš ir dāvājis tik daudz kā neviens. ”Pateicoties viņam, mēs dzīvojam, kustamies un esam,” teica apustulis Pāvils. (Ap. d. 17:28.) Patiesībā ”ikkatra laba dāvana un ikviena pilnīga velte” nāk no Jehovas. (Jēk. 1:17.)

4. Kas palīdz gūt vairāk prieka?

⁴ Ja mācīsimies no Jehovas, kā būt devīgiem, mēs gūsim vairāk prieka un gandarījuma. (Efes. 5:1.) Rakstā ir apskatīts, kā izpaužas Jehovas devīgums un ko mēs varam darīt, ja mums šķiet, ka tas, ko darām citu labā, netiek pienācīgi novērtēts. Gūtās atziņas mums palīdzēs ne tikai nezaudēt prieku, bet pat to vairot.

 LĪDZINĀSIMIES JEHOVAM DEVĪGUMĀ

5. Kā Jehova par mums gādā materiālā ziņā?

⁵ Jehova ir ļoti dāsns. Apskatīsim dažus piemērus, kā tas izpaužas. Viņš par mums gādā materiālā ziņā. Jehova nenodrošina saviem kalpiem greznu dzīvi, bet viņš gādā, lai tiem būtu pats nepieciešamākais. Piemēram, viņš rūpējas, lai mums būtu uzturs, apģērbs un mājvieta. (Ps. 4:8; Mat. 6:31—33; 1. Tim. 6:6—8.) Taču Jehova to nedara tikai aiz pienākuma apziņas.

6. Ko ļauj saprast Mateja 6:25, 26?

⁶ Jehova gādā par mums tāpēc, ka viņš mūs mīl. Par to liecina Jēzus vārdi, kas lasāmi Mateja 6:25, 26. (Nolasīt.) Jēzus aicināja savus klausītājus pavērot putnus. Viņš teica: ”Tie nedz sēj, nedz pļauj, nedz savāc klētīs ražu.” Viņš atgādināja, ka ”debesu Tēvs tos baro”. Pēc tam viņš uzdeva jautājumu: ”Vai jūs neesat vērtīgāki par putniem?” Ko no tā var secināt? Jehovas acīs viņa kalpi ir daudz vērtīgāki par dzīvniekiem. Ja jau Jehova rūpējas par dzīvniekiem, viņš parūpēsies arī par mums. Jehova kā mīlošs Tēvs gādā par visu savu kalpu saimi. (Ps. 145:16; Mat. 6:32.)

7. Kā mēs varam līdzināties Jehovam dāsnumā? (Sk. arī attēlus.)

⁷ Līdzināsimies Jehovam un palīdzēsim saviem brāļiem un māsām praktiski! Varbūt mēs esam uzzinājuši, ka mūsu ticības biedram nav, ko ēst, vai arī viņam trūkst piemērota apģērba. Varbūt tieši ar mūsu starpniecību Jehova var parūpēties par šo kristieti. Jehovas liecinieku dāsnums spilgti izpaužas tad, kad notiek kāda katastrofa vai cita nelaime. Covid-19 pandēmijas laikā brāļi un māsas piegādāja pārtiku, apģērbu un daudz ko citu tiem, kam tas bija vajadzīgs. Tajā laikā daudzi arī īpaši dāsni ziedoja pasaules mēroga darbam. Šie ziedojumi ļāva organizēt palīdzības sniegšanu Jehovas lieciniekiem dažādās pasaules malās. Dāsnie ziedotāji rīkojās saskaņā ar ieteikumu: ”Neaizmirstiet arī darīt labu un dalīties ar citiem, jo tādi upuri Dievam ir patīkami.” (Ebr. 13:16.)

8. Kā Jehova mūs stiprina? (Filipiešiem 2:13.)

 ⁸ Jehova mums dod spēku. Jehovam piemīt neizmērojams spēks, un viņš labprāt piešķir spēku saviem kalpiem. (Nolasīt Filipiešiem 2:13.) Mēs visi noteikti esam lūguši, lai Jehova mums dod spēku izturēt pārbaudījumu vai pretoties kārdinājumam. Bet reizēm mums ir tik grūti, ka jālūdz, lai pietiktu spēka vēl vienai dienai. Kad Jehova ir atbildējis uz šādām lūgšanām, mēs, tāpat kā Pāvils, varam teikt: ”Es visu spēju, pateicoties tam, kurš man dod spēku.” (Filip. 4:13.)

9. Kā mēs varam izmantot savu spēku? (Sk. arī attēlu.)

⁹ Jehova mums rāda izcilu priekšzīmi, kā izmantot savu spēku. Tiesa, mēs nespējam piešķirt savu spēku citiem, bet mēs to varam izmantot, lai atbalstītu citus. Mēs varam palīdzēt padzīvojušiem vai slimiem ticības biedriem, piemēram, varam viņu vietā iepirkties vai izdarīt kaut ko citu. Ja mūsu apstākļi to ļauj, mēs varam piedalīties valstības zāles uzkopšanā vai tehniskajā apkopē. Mēs varam izmantot savu spēku brāļu un māsu labā dažādos veidos.

10. Kā mēs varam palīdzēt citiem ar saviem vārdiem?

¹⁰ Turēsim prātā, ka arī vārdiem ir liels spēks. Varbūt mēs pazīstam brāli vai māsu, kam ļoti noderētu kāds atzinīgs vārds. Varbūt kāds ilgojas pēc mierinājuma. Nevilcināsimies sniegt ticības biedram to, kas viņam vajadzīgs. Mēs varam viņu apciemot, viņam piezvanīt, uzrakstīt kartīti, īsziņu vai vēstuli e-pastā. Mums nav pārlieku jāraizējas par to, ka neprotam daiļi izteikties. Ļoti iespējams, daži vienkārši, no sirds teikti vārdi būs tieši tas, kas ticības biedram vajadzīgs, lai viņš sajustos kaut nedaudz labāk un spētu izturēt vēl vienu dienu. (Sāl. pam. 12:25; Efes. 4:29.)

11. Ko Jehova vienmēr ir gatavs darīt?

¹¹ Jehova mums dod gudrību. Jēzus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš to neatlaidīgi lūdz Dievam, kas nepārmezdams dāsni dod visiem.” (Jēk. 1:5.) Kā redzams no šiem vārdiem, Jehova nepatur gudrību pie sevis. Viņš savu gudrību dāsni dod citiem, turklāt viņš to dara, neko nepārmezdams. Jehova mums neliek justies slikti, ja mums ir nepieciešama viņa vadība. Viņš mūs sirsnīgi aicina lūgt gudrību. (Sāl. pam. 2:1—6.)

12. Kādas mums ir iespējas dalīties gudrībā ar citiem?

¹² Kā mēs varam līdzināties Jehovam  un dalīties gudrībā ar citiem? (Ps. 32:8.) Jehovas kalpiem ir daudz iespēju mācīt citiem to, ko viņi paši ir apguvuši. Mēs mācām jaunajiem sludinātājiem, kā uzsākt un risināt sarunas. Draudzes vecākie pacietīgi māca draudzes kalpotājiem un citiem brāļiem, kā veikt dažādus pienākumus draudzē. Savukārt, kad notiek teokrātisko objektu būvniecība vai tehniskā apkope, tie, kam ir pieredze šajos darbos, labprāt māca tos, kam pieredzes trūkst.

13. Kā tie, kas māca citus, var līdzināties Jehovam?

¹³ Jehova dāsni dalās savā gudrībā. Brāļi un māsas, kas māca citus, cenšas līdzināties Jehovam un labprāt māca citiem visu, ko zina paši. Mēs nepaturam svarīgas zināšanas pie sevis, baidīdamies, ka tie, ko mācām, pārņemtu mums uzticētos pienākumus. Mēs arī nespriežam: ”Mani neviens nemācīja. Gan jau viņš pats tiks galā!” Tādam domāšanas veidam Jehovas kalpu saimē nav vietas. Kristieši ir gatavi ne vien dalīties zināšanās ar citiem, bet arī atdot tiem ”paši sevi”. (1. Tes. 2:8, zemsv. piez.) Brāļi un māsas cer, ka tie, ko viņi māca, ”pēc tam būs piemēroti, lai mācītu citus”. (2. Tim. 2:1, 2.) Ja dāsni dalāmies zināšanās un pieredzē, ieguvēji esam mēs visi, — prieku un gandarījumu varam izjust gan mēs paši, gan tie, kurus mācām.

JA ŠĶIET, KA MŪSU PŪLES NETIEK PIENĀCĪGI NOVĒRTĒTAS

14. Kā cilvēki parasti atsaucas, kad kaut ko paveicam viņu labā?

¹⁴ Cilvēki, kam esam izdarījuši kaut ko labu, parasti pateicas. Mēs noteikti daudzkārt esam dzirdējuši atzinīgus vārdus no brāļiem un māsām. Varbūt viņi mums ir atsūtījuši kartīti vai izteikuši savu pateicību kādā citā veidā. (Kol. 3:15.) Tas mūs noteikti ļoti iepriecina.

15. Ko ir vērts turēt prātā, ja citi nepateicas par to, ko esam darījuši viņu labā?

¹⁵ Reizēm cilvēki mums nepateicas par to, ko esam darījuši viņu labā. Varbūt mēs kādam esam veltījuši savu laiku, spēkus vai līdzekļus, bet mūs nepamet sajūta, ka šis cilvēks mūsu pūles tā īsti nemaz nepamana. Kā tādā gadījumā nezaudēt prieku un neļauties sarūgtinājumam? Atcerēsimies, kas teikts šī raksta tēmas pantā — Apustuļu darbos 20:35. Kā izriet no šī panta, mēs varam izjust prieku neatkarīgi no tā, vai citi pamana mūsu labos darbus vai ne. Tālāk ir aplūkots, kas mums var palīdzēt būt izpalīdzīgiem un dāsniem, pat ja mums šķiet, ka mūsu pūles paliek nepamanītas.

16. Par ko mums būtu jādomā, kad darām labu citiem?

¹⁶ Līdzināsimies mūsu dāsnajam Dievam — Jehovam! No viņa rokas bagātīgas dāvanas saņem itin visi cilvēki, arī tie, kas par tām viņam nepateicas. (Mat. 5:43—48.) Jehova ir apsolījis, ka tad, ja līdzināsimies viņam un darīsim labu citiem, ”necerot neko dabūt atpakaļ”, mūsu ”balva būs liela”. (Lūk. 6:35.) Ar vārdiem ”necerot neko dabūt atpakaļ” ir jāsaprot, ka mums nebūtu jāgaida pretī itin nekas, pat ne pateicība. Par mūsu labajiem darbiem Jehova mums atlīdzinās jebkurā gadījumā, jo viņš mīl ”priecīgu devēju”. (Sāl. pam. 19:17; 2. Kor. 9:7.)

17. Kā, darot labu citiem, mēs varam līdzināties Jehovam? (Lūkas 14:12—14.)

 ¹⁷ Vēl kāds svarīgs atgādinājums, kas palīdz līdzināties Jehovam, ir lasāms Lūkas 14:12—14. (Nolasīt.) Būt viesmīlīgiem un dāsniem pret tiem, kas mums var atdarīt ar to pašu, nav nekas nepareizs. Bet, ja mēs ievērojam, ka reizēm darām labu kādam vismaz daļēji tāpēc, ka ceram kaut ko saņemt pretī, tad būtu labi likt lietā Jēzus ieteikumu. Piemēram, mēs varam aicināt ciemos kādu, kas nevar atļauties uzaicināt mūs. Ja darīsim labu citiem tāpat, kā to dara Jehova, mēs izjutīsim īstu prieku, un tas nemazināsies arī tad, ja kāds mums nepateiks paldies.

18. Kāda attieksme palīdz būt priecīgiem devējiem?

¹⁸ Domāsim par citiem pozitīvi. (1. Kor. 13:7.) Ja brālis vai māsa mums nepateicas par to, ko esam darījuši viņa labā, būtu labi pārdomāt šādu jautājumu: ”Vai viņš patiešām ir nepateicīgs vai arī vienkārši aizmirsa pateikties?” Noteikti ir kādi iemesli, kāpēc ticības biedrs neizpauda pateicību, kā bijām cerējuši. Dažiem nav viegli pateicību ietērpt vārdos, kaut arī sirds viņiem ir pateicības pilna. Bieži vien tie, kas agrāk varēja atļauties kaut ko dāvināt citiem, bet tagad to vairs nevar, jūtas neērti, kad ticības biedri viņiem kaut ko dod. Mīlestība pret ticības biedriem mūs mudina domāt par viņiem pozitīvi un neraizēties par to, kāpēc brālis vai māsa nav pateicies. Tāda nostāja mums ļaus arī turpmāk būt priecīgiem devējiem. (Efes. 4:2.)

19., 20. Kāpēc ir labi būt pacietīgiem? (Sk. arī attēlus.)

¹⁹ Būsim pacietīgi. Par to, kā dāsnums atalgojas, ķēniņš Sālamans izteicās: ”Laid savu maizi prom pa ūdeņiem — pēc daudzām dienām tu atkal to atradīsi.” (Pulc. 11:1.) Kā liecina Sālamana  teiktais, dažreiz cilvēki par mūsu labo darbu pateicas tikai ”pēc daudzām dienām”, tas ir, pēc ilga laika. Lūk, kāds piemērs.

²⁰ Pirms daudziem gadiem kāda rajona pārrauga sieva uzrakstīja kartīti māsai, kas tikko bija kristījusies. Viņa sirsnīgi mudināja šo māsu vienmēr būt uzticīgai Jehovam. Astoņus gadus vēlāk rajona pārrauga sieva no šīs māsas saņēma vēstuli. Tajā bija teikts: ”Man tev bija jāuzraksta, jo gribēju tev pateikties. Tu pat nevari iedomāties, cik ļoti tu man esi palīdzējusi visu šo gadu garumā!” Viņa paskaidroja: ”Tu man veltīji tik sirsnīgus vārdus! Man arvien ir prātā Bībeles pants, ko minēji. Tas skāra manu sirdi.” a Pastāstījusi, kādas grūtības bija pieredzējusi, māsa rakstīja: ”Bija brīži, kad es gribēju visam atmest ar roku — gribēju atstāt patiesību, tikt vaļā no jebkādiem pienākumiem un būt prom no visa. Bet pants, uz ko tu atsaucies, man deva spēku nepadoties.” Māsa atzina: ”Nekas cits šo astoņu gadu laikā mani nav ietekmējis tik spēcīgi.” Nav grūti iztēloties, cik priecīga bija rajona pārrauga sieva, kad ”pēc daudzām dienām” saņēma no māsas vēstuli. Arī mēs pēc ilgāka laika pavisam negaidīti varam saņemt pateicības apliecinājumus no ticības biedra, kam esam palīdzējuši.

21. Kāpēc mums jācenšas līdzināties Jehovam devīgumā?

²¹ Kā minēts raksta sākumā, Jehova mūs ir radījis tā, ka mēs izjūtam vairāk prieka dodot nekā saņemot. Kad palīdzam ticības biedriem, mēs izjūtam dziļu gandarījumu, un mums ir ļoti patīkami, ja viņi mums pateicas. Tomēr neatkarīgi no tā, vai citi pamana mūsu labos darbus vai ne, mēs jūtamies labi, jo esam darījuši to, ko no mums gaida Jehova. Neaizmirsīsim, ka Jehova mums ”var dot daudz vairāk”, nekā esam devuši mēs. (2. Laiku 25:9.) Neviens viņu nevar pārspēt devīgumā. Turklāt ir bezgala patīkami saņemt atlīdzību no Jehovas. Centīsimies vienmēr līdzināties mūsu dāsnajam debesu Tēvam!