Kaut arī šie 70 mācekļi nebija klāt, kad Jēzus iedibināja Kunga mielastu, nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņi bija zaudējuši Jēzus labvēlību vai arī viņu bija pametuši. To vakaru Jēzus gribēja pavadīt kopā tikai ar apustuļiem.

Kā 12 apustuļi, tā minētie 70 mācekļi bija Jēzus sekotāji. Vispirms no savu daudzo sekotāju vidus Jēzus bija izraudzījies divpadsmit, ko nosauca par apustuļiem. (Lūk. 6:12—16.) Būdams Galilejā, viņš ”sasauca tos divpadsmit” un ”izsūtīja sludināt Dieva valstību un dziedināt”. (Lūk. 9:1—6.) Vēlāk Jūdejā Jēzus ”izraudzījās vēl septiņdesmit mācekļus un tos pa diviem izsūtīja sev pa priekšu”. (Lūk. 9:51; 10:1.) Tātad Jēzum daudzos novados bija sekotāji, kas stāstīja par viņu citiem.

Ebreji, kas bija kļuvuši par Jēzus sekotājiem, joprojām svinēja Pashu un acīmredzot to darīja kopā ar savu ģimeni. (2. Moz. 12:6—11, 17—20.) Tuvojoties laikam, kad Jēzum bija jāmirst upura nāvē, viņš kopā ar apustuļiem devās uz Jeruzālemi. Bet uz drīzajām Pashas svinībām Jēzus neaicināja pilnīgi visus savus mācekļus no Jūdejas, Galilejas un Perejas. Šoreiz viņš vēlējās būt kopā tikai ar apustuļiem, kā liecina viņa vārdi: ”Es esmu karsti ilgojies pirms savām ciešanām kopā ar jums baudīt šo Pashas mielastu.” (Lūk. 22:15.)

Jēzus bija ”Dieva Jērs, kas aiznes prom pasaules grēku”, un pavisam drīz viņam bija jāmirst upura nāvē. (Jāņa 1:29.) Tam bija jānotiek Jeruzālemē, kur jau gadsimtiem ilgi tika ziedoti upuri Dievam. Pashas jērs bija atgādinājums, ka Jehova izraēliešus bija atbrīvojis no verdzības, kurā viņi atradās Ēģiptē. Bet ar Jēzus upuri tiktu panākts daudz vairāk — uz tā pamata cilvēci varētu atbrīvot no grēka un nāves. (1. Kor. 5:7, 8.) Jēzus upuris ļautu apustuļiem kļūt par kristiešu draudzes pamatu. (Efes. 2:20—22.) Uz to norāda arī ”svētās pilsētas Jeruzālemes” apraksts — tās ”mūris balstījās uz divpadsmit pamatakmeņiem, un uz tiem bija rakstīti Jēra divpadsmit apustuļu vārdi”. (Atkl. 21:10—14.) No tā var secināt, ka Jēzus apustuļiem bija īpaša nozīme Jehovas nodomā. Tāpēc ir saprotams, ka Jēzus vēlējās būt kopā ar apustuļiem gan šajās Pashas svinībās, gan arī Kunga mielastā, ko viņš iedibināja tūlīt pēc tam.

Ne iepriekšminētie 70 mācekļi, ne arī citi Jēzus sekotāji nebija kopā ar Jēzu, kad viņš iedibināja Kunga mielastu. Tomēr pilnīgi visi, kas ir saglabājuši uzticību Dievam, gūst labumu no Kunga mielasta. Visi kristieši, kas ir tikuši svaidīti ar svēto garu, ir iekļauti līgumā par valstību. Par šo līgumu Jēzus tajā vakarā runāja ar saviem apustuļiem. (Lūk. 22:29, 30.)