”Tu uzklausi lūgšanas, pie tevis nāk visdažādākie cilvēki.” (Psalms 65:2.)

Reizēm cilvēki lūdz Dievu, jo apgalvo, ka tas viņiem ļauj justies labāk, kaut arī viņi netic, ka viņos kāds klausās. Taču lūgšanas nav tikai terapeitisks paņēmiens, kas noder tad, kad ir smagi. Bībelē minēts, ka ”Jehova * ir tuvu visiem, kas viņu piesauc, visiem, kas viņu piesauc patiesībā. ..viņš dzird to palīgā saucienus.” (Psalms 145:18, 19.)

Tāpēc mēs varam nešaubīties, ka Dievs Jehova uzklausa savu kalpu lūgšanas. Viņš ar mīlestību saka: ”Jūs mani piesauksiet un nāksiet mani lūgt, un es jūs uzklausīšu.” (Jeremijas 29:12.)

”Esiet.. neatlaidīgi lūgšanās.” (Romiešiem 12:12.)

Bībelē mēs tiekam mudināti ”pastāvīgi lūgt Dievu” un ”katrā piemērotā brīdī vērsties pie viņa”. Ir pilnīgi skaidrs, ka Dievs Jehova vēlas, lai mēs viņu lūgtu. (Mateja 26:41; Efesiešiem 6:18.)

Kāpēc Dievs vēlas, lai mēs vērstos pie viņa lūgšanās? Padomāsim: kurš tēvs gan negribētu, lai viņa bērns viņam teiktu: ”Tēt, vai vari palīdzēt?” Tēvs, visticamāk, jau zina, kas bērnam ir vajadzīgs un kā tas jūtas, bet viņam ir svarīgi dzirdēt šos vārdus, jo tie liecina, ka bērns uz viņu paļaujas un ka viņiem ir tuvas attiecības. Tieši tāpat, kad lūdzam Dievu Jehovu, mēs apliecinām, ka paļaujamies uz viņu un vēlamies viņam tuvoties. (Sālamana pamācības 15:8; Jēkaba 4:8.)

”Uzticiet viņam visas savas raizes, jo viņam rūp, kas ar jums notiek.” (1. Pētera 5:7.)

Dievs grib, lai mēs viņu lūgtu, jo viņš mūs mīl un gādā par mums. Viņš labi zina, par ko mēs raizējamies un uztraucamies, un vēlas mums palīdzēt.

Ķēniņš Dāvids visu mūžu vērsās lūgšanās pie Dieva Jehovas, lūgdams viņam palīdzību un stāstīdams par savām domām un jūtām. (Psalms 23:1—6.) Kāda bija Dieva attieksme pret Dāvidu? Dievs mīlēja Dāvidu un uzklausīja viņa daudzās lūgšanas. (Apustuļu darbi 13:22.) Dievs uzklausa arī mūsu lūgšanas, jo viņam rūp, kas ar mums notiek.

Šos vārdus rakstīja kāds no Bībeles psalmu sacerētājiem. Viņš bija pārliecināts, ka Dievs dzird viņa lūgšanas, un šī apziņa viņu dziļi iespaidoja. Viņš jutās tuvāks Dievam un smēlās spēku grūtībās un bēdās. (Psalms 116:1—9.)

Ja mums būs pārliecība, ka Dievs dzird mūsu lūgšanas, mēs nepārstāsim viņu lūgt. Tā tas bija ar Pedro, kas dzīvo Spānijas ziemeļos. Viņa deviņpadsmitgadīgais dēls gāja bojā autoavārijā. Bēdu pārņemtais Pedro stāstīja Dievam par to, kā viņš jūtas, un atkārtoti lūdza mierinājumu un palīdzību. Vai viņš to saņēma? Pedro stāsta: ”Jehova atbildēja uz manām lūgšanām — lielu mierinājumu un atspaidu mums ar sievu sniedza ticības biedri.”

Kaut arī lūgšanas nevarēja atdzīvināt viņa dēlu, Pedro un viņa ģimenei tās bija ļoti svarīgas. Viņa sieva Marija Karmena atceras: ”Lūgšanas man palīdzēja tikt galā ar bēdām. Es zināju, ka Dievs Jehova mani saprot, jo lūdzot es izjutu dziļu mieru.”

Gan Bībelē teiktais, gan daudzu pieredzētais skaidri liecina, ka Dievs uzklausa lūgšanas. Tomēr ne uz visām lūgšanām Dievs atbild. Kāpēc uz dažām lūgšanām Dievs atbild, bet uz citām — ne?