Pēc šī notikuma Hitosi vairākus mēnešus jutās nomākts, jo nevarēja atrast darbu. Kādas darba intervijas laikā viņš paskaidroja, ka nepiekristu rīkoties negodīgi. Uzņēmuma darbinieks viņam atbildēja: ”Jūs esat dīvains.” Tuvinieki un draugi mudināja Hitosi turēties pie saviem principiem, tomēr viņu sāka mākt šaubas. ”Es vairs nebiju drošs, vai ir vērts stāstīt citiem par savu pārliecību,” viņš teica.

Hitosi pieredzētais liecina par nepatīkamu faktu — daudzi nav sajūsmā par godīgu rīcību. Īstenībā daži godīgumu pat uzskata par traucēkli, jo īpaši biznesa pasaulē. Kāda sieviete no Dienvidāfrikas, runājot par savu darbu, atzina: ”Man apkārt pastāvīgi ir negodīgi cilvēki, un dažkārt es izjūtu lielu spiedienu rīkoties līdzīgi viņiem.”

Meli ir viens no izplatītākajiem negodīgas rīcības veidiem. Pirms vairākiem gadiem psihologs Roberts Feldmans no Masačūsetsas Universitātes Amerstā veica kādu pētījumu, kurā noskaidrojās, ka 60 procenti pieaugušo sarunas laikā melo vismaz reizi desmit minūtēs. R. Feldmans secināja: ”Rezultāti mūs ļoti pārsteidza. Mēs negaidījām, ka meli ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas dzīves sastāvdaļu.” Vai nav dīvaini — lai gan lielākā daļa cilvēku nevar ciest, ka viņiem melo, meli ir viena no izplatītākajām parādībām sabiedrībā?

Kāpēc meli, zagšana un citas negodīguma formas mūsdienās ir tik izplatītas? Kā negodīgums ietekmē sabiedrību? Un, kas ir vēl svarīgāk, ko darīt, lai plaši izplatītais negodīgums neietekmētu mūs?