JA JŪS kaut reizi esat pārcietis dabas katastrofu, jūs noteikti saprotat, ko pieredz tie, kas ir pārdzīvojuši to pašu, — tas ir šoks, nespēja pieņemt notikušo, nemiers un pat nakts murgi. Daudzi, kas ir pārcietuši katastrofu, jūtas tik apjukuši un nomocījušies, ka viņiem pilnībā nolaižas rokas.

Ja arī jūs esat visu zaudējis dabas katastrofā, jūs varētu justies tuvu sabrukuma robežai. Jūs pat varētu sākt domāt, ka dzīvot nav vērts. Taču Bībelē teikts, ka dzīvot ir vērts un ka jūs varat rast stingru pamatu cerībai uz labāku nākotni.

Salamana Mācītāja grāmatā, 7. nodaļas 8. pantā, ir rakstīts: ”Labāks ir kādas lietas gals nekā tās sākums.” Kad tikko ir piedzīvota nelaime, dzīve var šķist bezcerīga. Bet, ja pacietīgi centīsieties atgriezties pie ierastās dzīves, pakāpeniski viss izskatīsies labāk.

Bībelē ir stāstīts par laiku, kad ”vairs nedzirdēs raudāšanu, nedz sāpju kliedzienus”. (Jesajas 65:19.) Tas īstenosies, kad, valdot Dieva valstībai, zeme kļūs par paradīzi. (Psalms 37:11, 29.) Dabas katastrofas būs palikušas pagātnē. Jebkādas sāpīgas atmiņas un pārdzīvojumi izzudīs uz mūžīgiem laikiem. Visvarenais Dievs ir solījis, ka to, kas bijis, ”vairs nepieminēs, un [tas] nevienam vairs nenāks prātā”. (Jesajas 65:17.)

Radītājs vēlas jums ”dot to, ko jūs cerat,” — mierīgu dzīvi Dieva valstības pakļautībā. (Jeremijas 29:11.) Šī apziņa palīdz saprast, ka dzīvot noteikti ir vērts. Pirmajā rakstā minētā Selija saka: ”Pārdomas par visu brīnišķīgo, ko Dieva valstība nākotnē paveiks mūsu labā, palīdz atstāt pagātni aiz muguras un raudzīties uz priekšu.”

Mēs jūs aicinām uzzināt vairāk par to, ko drīzumā cilvēces labā darīs Dieva valstība. Tas dos jums pārliecību, ka, par spīti pieredzētajai nelaimei, dzīvot ir vērts, jo īpaši tāpēc, ka mūs gaida laiks, kad dabas katastrofu vairs nebūs. Taču patlaban atgūties pēc dabas katastrofas jums var palīdzēt Bībeles praktiskie padomi. Pievērsiet uzmanību dažiem no tiem.