Iejūtība ir spēja iejusties citu situācijā, iztēloties sevi viņu vietā un just līdzi. Tā ir iedzimta spēja, kas ”mums jau ir asinīs”, norāda psihiskās veselības speciālists Riks Hansons.

PĀRDOMĀM. Kāpēc mēs esam apveltīti ar iejūtību, kāda nav raksturīga nevienai citai radībai uz zemes? Bībelē paskaidrots, ka Dievs radīja cilvēkus pēc sava tēla. (1. Mozus 1:26.) Tā kā mēs esam radīti pēc Dieva tēla, mēs spējam līdzināties viņam un mums kaut kādā mērā piemīt labās īpašības, kādas ir viņam. Tātad, ja kāds, līdzcietības mudināts, palīdz citiem, viņa rīcībā atspoguļojas līdzjūtīgā Radītāja, Dieva Jehovas, līdzcietība. (Salamana Pamācības 14:31.)

Dievs spēj iejusties mūsu situācijā un ir ļoti apbēdināts, ja mums jācieš. Par senajiem izraēliešiem, kas pieredzēja verdzības jūgu Ēģiptē un pēc tam pavadīja 40 grūtību pilnus gadus tuksnesī, Bībelē ir teikts: ”Visās viņu bēdās viņš par tiem bēdājās.” (Jesajas 63:9, Bībeles 1926. gada izdevums.) No šiem vārdiem izriet, ka Dievs ne tikai redzēja viņu bēdas, bet arī pats tās izjuta. ”Kas jums pieskaras, tas pieskaras Viņa acuraugam.” (Caharijas 2:12.) Ja kāds nodara mums sāpes, arī viņam sāp.

Bībelē ir lasāms apliecinājums, ka pat tad, ja mēs paši sevi nosodām un jūtamies Dieva līdzcietības necienīgi, ”Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visu”. (1. Jāņa 3:19, 20.) Dievs mūs pazīst labāk nekā mēs paši sevi. Viņš zina, kādi ir apstākļi mūsu dzīvē, ko mēs domājam un jūtam. Viņš jūt mums līdzi.

 Kas teikts Bībelē

• ”Kad tu sauksi, Tas Kungs tev atbildēs; kad tu sauksi pēc palīdzības, Tas Kungs sacīs: redzi, še Es esmu!” (JESAJAS 58:9.)

• ”Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu.” (JEREMIJAS 29:11, 12.)

• ”Tu esi.. Manas asaras savācis Savā traukā! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?” (PSALMS 56:9.)

Vai apziņa, ka Dievs ir līdzcietīgs, mums var palīdzēt grūtībās? Lūk, ko stāsta Marija:

”Man bija sajūta, ka dzīve ir nežēlīga un netaisnīga, jo es pieredzēju milzīgas sāpes, kad pēc divu gadu cīņas ar vēzi nomira mans astoņpadsmitgadīgais dēls. Es dusmojos uz Jehovu par to, ka viņš nebija iejaucies un izdziedinājis manu dēlu.

Sešus gadus vēlāk kāda māsa no mūsu draudzes ar mīlestību un iejūtību mani uzklausīja, kad es viņai atklāju savas jūtas, ka Jehova mani nemīl. Vairākas stundas viņa manī klausījās, ne reizi nepārtraukdama, un tad citēja kādu Bībeles fragmentu, kas mani aizkustināja. Tas bija 1. Jāņa vēstules 3. nodaļas 19. un 20. pants, kur teikts: ”Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visu.” Viņa sacīja, ka Jehova saprot mūsu bēdas.

Bet man tik un tā nebija viegli atbrīvoties no dusmām. Tad es izlasīju 94. psalma 19. pantu: ”Kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvien iepriecina manu dvēseli.” Es jutos tā, it kā šie vārdi būtu rakstīti tieši man! Galu galā es izjutu patiesu iepriecinājumu, ka varu runāt ar Jehovu par savām bēdām, zinot, ka viņš mani dzird un saprot.”

Cik mierinoši ir apzināties, ka Dievs mūs saprot un jūt mums līdzi! Bet kāpēc pasaulē ir tik daudz ciešanu? Vai tāpēc, ka Dievs mūs soda par grēkiem? Vai Dievs kaut ko darīs, lai ciešanām pienāktu gals? Par šiem jautājumiem runāts nākamajos rakstos.