LAI ARĪ pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, nepaklausīja Dievam un nodeva nākamajām paaudzēm grēku un nāvi, Dieva nodoms par cilvēkiem tāpēc nav mainījies. Bībelē daudzviet var lasīt Dieva solījumu, ka viņa nodoms joprojām ir tāds pats.

• ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.)

• ”Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs Tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem.” (Jesajas 25:8.)

• ”Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve.” (1. Korintiešiem 15:26.)

• ”Nāves vairs nebūs, arī bēdu, vaimanu un sāpju vairs nebūs.” (Atklāsmes 21:4.)

Kā Dievs darīs nāvei galu? Bībelē ir teikts, ka ”taisnie.. dzīvos.. mūžīgi”. Taču tajā ir arī rakstīts, ka ”virs zemes nav neviena tik taisnīga cilvēka, kurš darītu tikai labu”. (Salamans Mācītājs 7:20.) Vai tas nozīmē, ka Dievs pazeminās savas normas un nepilnīgi cilvēki, kas grēko, arī varēs dzīvot mūžīgi? Nē, to viņš nekad nedarīs, jo ”Dievs.. nevar melot”. (Titam 1:2.) Kā tad Dievs īstenos savu nodomu, kāds viņam bija, kad viņš radīja cilvēkus?

Apliecinādams mīlestību, Jehova parūpējās par izpirkumu, lai atbrīvotu cilvēkus no nāves. Bībelē vārdā ”izpirkums” ir ietverta doma par līdzvērtīgu maksu, kas sedz zaudējumus vai apmierina taisnīguma prasības. Tā kā visi cilvēki ir mantojuši grēku un nāvi, Bībelē ir skaidri teikts: ”Neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves — visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem.” (Psalms 49:8, 9.)

Mirstot nepilnīgs cilvēks tikai samaksā par saviem grēkiem. Viņš nevar nedz izpirkt sevi no nāves, nedz samaksāt izpirkumu par cita cilvēka grēkiem. (Romiešiem 6:7.) Tikai pilnīgs un bezgrēcīgs cilvēks, kurš būtu gatavs atdot savu dzīvību nevis par saviem, bet gan par mūsu grēkiem, būtu spējīgs to izdarīt. (Ebrejiem 10:1—4.)

Tieši par to parūpējās Dievs, sūtīdams uz zemi savu Dēlu Jēzu, lai tas piedzimtu par bezgrēcīgu cilvēku. (1. Pētera 2:22.) Jēzus par sevi teica, ka viņš nāca, lai ”atdotu savu dzīvību par izpirkumu daudzu labā”. (Marka 10:45, zemsvītras piezīme.) Viņš nomira, lai pavērtu mums ceļu uz dzīvību un darītu galu nāvei. (Jāņa 3:16.)

Mūsdienās piepildās Bībeles pravietojums par šīs ļaunās pasaules ”pēdējām dienām”, kuras ir aprakstītas kā ”īpaši grūti laiki”. (2. Timotejam 3:1.) Šis laikposms beigsies ar ”bezdievīgo cilvēku tiesas un iznīcināšanas dienu”. (2. Pētera 3:3, 7.) Taču tie, kas mīl Dievu, izglābsies un iegūs ”mūžīgu dzīvi”. (Mateja 25:46.)

Miljoniem citu cilvēku tiks piecelti no mirušajiem, un arī viņiem būs iespēja dzīvot mūžīgi. Reiz, kad Jēzus bija pilsētā, kuras nosaukums bija Naine, viņš cēla augšā kādu mirušo. Bija nomiris kādas atraitnes vienīgais dēls, un Jēzus, ”iežēlojies par viņu”, piecēla viņas dēlu no nāves. (Lūkas 7:11—15.) Apustulis Pāvils izteicās: ”Es ceru uz Dievu, ka būs taisno un netaisno augšāmcelšana.”  Šī drošā cerība parāda, cik dziļi Dievs mīl cilvēkus. (Apustuļu darbi 24:15.)

Neskaitāmiem cilvēkiem ir cerība dzīvot mūžīgi. Bībelē teikts: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.) Tad šie cilvēki paši pieredzēs apustuļa Pāvila aptuveni pirms 2000 gadiem pierakstīto saviļņojošo vārdu patiesumu: ”Kur, nāve, tava uzvara? Kur, nāve, tavs dzelonis?” (1. Korintiešiem 15:55.) Visļaunākajam cilvēku ienaidniekam — nāvei — būs pienācis gals!