IZTĒLOJIETIES, ka skatāties filmu par kādu slavenību, varbūt par kādu mūziķi, kuras daiļrade jums patīk. Filmā ir attēlots viņas bērnības laiks, tas, kā viņa sāk mūzikas nodarbības, un viņas neatlaidīgie vingrinājumi. Tālāk redzams, kā viņa uzstājas koncertos, ceļo pa pasauli un kļūst plaši pazīstama. Gadi iet, viņa sasniedz meistarības virsotnes, bet tad noveco, un filma beidzas ar viņas nāvi.

Šī filma nav izdomājums, tā ir stāsts par reālu cilvēku, kas jau ir miris. Vai tas būtu mūziķis, zinātnieks, sportists vai kāds cits pazīstams cilvēks, stāsts kopumā visiem ir līdzīgs. Cilvēks var daudz ko sasniegt, taču viņš varētu paveikt vēl vairāk, ja nenāktos saskarties ar skaudro realitāti — novecošanu un nāvi.

Tas ir bēdīgi, taču no tā neviens nevar izvairīties. (Salamans Mācītājs 9:5.) Lai kā mēs censtos, neviens nav pasargāts no novecošanas un nāves. Bez tam dzīvi var saīsināt kāds nelaimes gadījums vai smaga slimība. Bībelē par cilvēku teikts, ka tas līdzinās dūmakai, kas ”īsu brīdi ir redzama un tad izgaist”. (Jēkaba 4:14.)

Dažiem dzīve šķiet tik nestabila un bezjēdzīga, ka viņi sāk dzīvot pēc principa ”ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst”. (1. Korintiešiem 15:32.) Taču, iespējams, jūs piekritīsiet, ka šādas attieksmes pamatā ir cilvēku nespēja samierināties ar skaudro nāves realitāti. Agrāk vai vēlāk — jo īpaši tad, ja nākas saskarties ar smagiem pārbaudījumiem, — prātā var nākt jautājums: vai šī dzīve ir viss, kas mums ir? Kur ir rodama atbilde uz šo jautājumu?

Daudzi atbildi meklē zinātnes sasniegumos. Progress zinātnes un medicīnas jomā ir pagarinājis cilvēka mūžu, un zinātnieki veic pētījumus, lai paildzinātu cilvēka dzīvi vēl vairāk. Lai kādi būtu šo zinātnieku pūliņu rezultāti, jautājumi: ”Kāpēc mēs novecojam un mirstam? Vai nāvei kādreiz pienāks gals?” — joprojām paliek. Šie jautājumi tiks apskatīti nākamajos rakstos, un mēs uzzināsim arī to, vai šī dzīve ir viss, kas mums ir.