KURA bija laimīgākā diena jūsu dzīvē? Vai tā bija jūsu kāzu diena? Varbūt diena, kad piedzima jūsu pirmais bērns? Vai arī tā bija diena, kad jūs kristījāties, darot citiem zināmu savu solījumu kalpot Jehovam? Ļoti iespējams, jūs to uzskatāt par svarīgāko un priecīgāko dienu savā mūžā. Kāds gan prieks ticības biedriem bija redzēt jūsu kristīšanos, kas apliecināja, ka jūs mīlat Dievu ar visu savu sirdi, dvēseli, prātu un spēku! (Marka 12:30.)

Kopš kristīšanās iespēja kalpot Jehovam jums noteikti ir sagādājusi daudz prieka. Tomēr mēdz gadīties, ka valstības sludinātāji kaut kādā mērā zaudē prieku. Kāpēc tā var notikt? Kas mums palīdz saglabāt prieku kalpošanā Jehovam?

Vēsts par valstību sevī ietver solījumu, ka Jehova drīz iznīcinās pašreizējo pasaules kārtību un izveidos jauno pasauli, tāpēc mums katrā ziņā ir iemesls būt priecīgiem. Turklāt Cefanjas grāmatas 1. nodaļas 14. pantā ir teikts: ”Tā Kunga lielā diena ir tuvu, tā ir jau klātu un nāk steigdamās.” Tomēr, ja mums šķiet, ka gaidīšana ir ieilgusi, mēs varam zaudēt prieku un dedzību kalpošanā Dievam. (Sal. Pam. 13:12.)

Atrašanās ticības biedru sabiedrībā mums palīdz ar prieku kalpot Jehovam. Iespējams, tieši tas, ka Jehovas kalpi dzīvo krietni, mūs piesaistīja patiesībai un pamudināja pašus kalpot Dievam. (1. Pēt. 2:12.) Bet kas varētu notikt, ja kādam draudzē ir nepieciešama pārmācība, jo viņš ir pārkāpis Dieva likumus? Šādā situācijā kristietis, kurš ir pieņēmis patiesību tāpēc, ka viņu dziļi ietekmēja Jehovas kalpu dievbijīgā rīcība, varētu izjust vilšanos un zaudēt prieku.

Prieks var zust arī Sātana pasaulē izplatītā materiālisma gara dēļ. Viņa pasaule ir veidota tā, lai mūs pārliecinātu, ka mēs nevaram iztikt bez kaut kā tāda, kas mums patiesībā nav vajadzīgs. Taču mums ir svarīgi paturēt prātā Jēzus vārdus: ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem — vai nu viņš vienu nīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam pieķersies un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un bagātībai.” (Mat. 6:24.) Mēs nevaram kalpot Jehovam ar prieku un tajā pašā laikā mēģināt izmantot visas iespējas, ko piedāvā pasaule.

Nevienam, kas mīl Jehovu, kalpot viņam nav apgrūtinoši. (1. Jāņa 5:3.) Atcerēsimies Jēzus vārdus: ”Nāciet pie manis, jūs visi, kas esat nopūlējušies un smagu nastu mākti, un es jums došu jaunus spēkus. Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs gūsiet jaunus spēkus savai dvēselei, jo mans jūgs ir ērts un mana nasta ir viegla.” (Mat. 11:28—30.) Uzņemoties šo jūgu un kļūstot par Kristus mācekļiem, mēs gūstam jaunus spēkus un prieku. Iespēja kalpot Jehovam neapšaubāmi sagādā milzīgu gandarījumu. Pievērsīsim uzmanību trim svarīgiem iemesliem, kāpēc mēs varam ”likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu”. (Hab. 3:18.)

Mēs kalpojam Dzīvības devējam, laimīgajam Dievam. (Ap. d. 17:28; 1. Tim. 1:11.) Mēs apzināmies, ka par savu pastāvēšanu mums jāpateicas Radītājam. Tādēļ mēs joprojām viņam kalpojam ar prieku, neatkarīgi no tā, cik gadi ir pagājuši, kopš mēs kristījāmies.

Piemēram, Ektors, kas ilgus gadus kalpo Jehovam, 40 gadus bija ceļojošais pārraugs. ”Vēl vecumā” viņš ražīgi darbojas. (Ps. 92:13—15.) Ektora sieva ir ļoti slima, tāpēc viņš vairs nevar darīt tikpat daudz kā agrāk, bet tas neapslāpē viņa prieku. Viņš saka: ”Ir skumji redzēt, ka manai sievai pamazām kļūst sliktāk un sliktāk, un rūpes par viņu ir saistītas ar grūtībām, tomēr es nepieļauju, ka man zustu prieks, ko var dot kalpošana patiesajam Dievam. Apziņa, ka par savu dzīvību man jāpateicas Jehovam, kas ir radījis cilvēkus ar noteiktu nolūku, ir pietiekams iemesls viņu mīlēt un viņam kalpot no visas sirds. Es cenšos regulāri sludināt un pirmām kārtām domāt par cerību uz Dieva valstību, un tas man palīdz nezaudēt prieku.”

Jehova ir sagādājis izpirkuma upuri, kas padara iespējamu piepildītu dzīvi. Bībelē ir teikts: ”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 3:16.) Mūsu grēki var tikt piedoti un mēs varam iegūt mūžīgu dzīvi, ja ticam Jēzus izpirkuma upurim, ko Dievs savā mīlestībā ir sagādājis. Vai tas nav brīnišķīgs iemesls būt pateicīgiem? Pateicība par izpirkumu ir spēks, kas mūs mudina kalpot Jehovam ar prieku.

Hesuss no Meksikas stāstīja: ”Es biju sava darba vergs un reizēm strādāju piecas maiņas pēc  kārtas, kaut arī no manis tas netika prasīts. Es to darīju, lai vairāk nopelnītu. Tad es uzzināju par Jehovu un par to, ka viņš ir atdevis savu mīļoto Dēlu cilvēces labā. Man radās karsta vēlēšanās viņam tuvoties. Tāpēc es devu solījumu kalpot Jehovam un pēc 28 vienā uzņēmumā nostrādātiem gadiem nolēmu to atstāt un uzsākt pilnas slodzes kalpošanu.” Tas bija sākums prieka pilnai kalpošanai, kas turpinājās gadiem ilgi.

Augļi, ko mēs ievācam, nes lielu prieku. Vai atceraties, kāda bija jūsu dzīve, pirms jūs iepazināt Jehovu? Apustulis Pāvils kristiešiem Romā atgādināja, ka viņi ”reiz bija grēka vergi”, bet tagad bija ”kļuvuši par taisnības vergiem”. Augļi, ko viņi ievāca, bija svētums, un viņus gaidīja balva — mūžīga dzīve. (Rom. 6:17—22.) Arī mēs tiecamies pēc svētuma un tāpēc esam pasargāti no raizēm, ko sagādā amorāla rīcība un vardarbība. Tas ielīksmo mūsu sirdi.

Haime bija ateists un evolūcijas teorijas piekritējs, un viņš nodarbojās ar boksu. Kad Haime sāka apmeklēt kristiešu sapulces, viņu ļoti iespaidoja mīlestība, kādu viņš tajās izjuta. Gribēdams mainīt savu dzīvesveidu, Haime lūdza, lai Jehova viņam palīdz veidot ticību. ”Pamazām es sapratu, ka Jehova ir mīlošs Tēvs un žēlsirdīgs Dievs,” stāsta Haime. ”Jehovas nevainojamie principi mani ir pasargājuši. Ja es nebūtu mainījies, mani būtu varējuši nogalināt, tāpat kā tas notika ar dažiem maniem draugiem bokseriem. Laimīgākie gadi manā dzīvē ir bijuši tie, ko esmu pavadījis, kalpojot Jehovam.”

Kā mums būtu jārīkojas, zinot, ka tuvojas pašreizējā ļaunā laikmeta gals? Paturēsim prātā, ka mēs ”sējam garā” un ”pļausim no gara mūžīgu dzīvi”. Tāpēc ”nenolaidīsim rokas, darot labu, jo noteiktā laikā mēs pļausim, ja nepagursim”. (Gal. 6:8, 9.) Ar Jehovas atbalstu mēs varam izturēt grūtības, attīstīt īpašības, kas ir nepieciešamas, lai paliktu dzīvi ”lielajā postā”, un arī turpmāk priecīgi kalpot Jehovam pat pārbaudījumos. (Atkl. 7:9, 13, 14; Jēk. 1:2—4.)

Mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu izturība tiks atalgota, jo Dievs labi zina mūsu darbus un mūsu mīlestību pret viņu un viņa vārdu. Ja nepārstāsim kalpot Jehovam ar prieku, mēs līdzināsimies Dāvidam, kas kādā psalmā rakstīja: ”Es to Kungu vienmēr turēšu acu priekšā; ja Viņš man ir pa labo roku, es nešaubīšos. Tāpēc mana sirds priecājas, un mans gars ir līksms, arī mana miesa dzīvo bez bailēm.” (Ps. 16:8, 9.)