1., 2. a) Kas Dieva kalpiem mūsdienās sagādā prieku? b) Kā kristīgi vecāki un draudzes vecākie var palīdzēt jauniešiem saprast, ko sevī ietver lēmums kristīties?

”ES TEVI pazīstu jau kopš tavas dzimšanas, un man ir patiess prieks, ka tu vēlies kristīties,” kāds draudzes vecākais teica divpadsmitgadīgajam Kristoferam. ”Gribu tev pavaicāt, kāpēc tu esi nolēmis to darīt?” Draudzes vecākajam bija pamatots iemesls uzdot šādu jautājumu. Mēs, bez šaubām, ļoti priecājamies, ka ik gadu visā pasaulē tiek kristīti tūkstošiem jauniešu. (Sal. Māc. 12:1.) Tomēr viņu vecāki, kas ir kristieši, un draudzes vecākie vēlas, lai jaunieši ne tikai paši izlemtu spert šo soli, bet arī skaidri apzinātos, ko tas sevī ietver.

 ² Bībelē paskaidrots, ka solījums kalpot Jehovam un kristīšanās ir sākums dzīves ceļam, kurā kristieši pieredzēs Jehovas svētības un sastapsies arī ar šķēršļiem, ko viņiem liek Sātans. (Sal. Pam. 10:22; 1. Pēt. 5:8.) Tāpēc kristīgi vecāki māca saviem bērniem izprast, ko nozīmē būt Kristus māceklim. Tiem jauniešiem, kuru vecāki nav kristieši, draudzes vecākie ar mīlestību palīdzēs saprast, kas jāņem vērā, lai viņi varētu būt Kristus mācekļi. (Nolasīt Lūkas 14:27—30.) Lai sekmīgi pabeigtu būvniecību, viss ir rūpīgi jāplāno, un tāpat ir nepieciešama sagatavošanās, lai uzticīgi kalpotu Jehovam ”līdz galam”. (Mat. 24:13.) Bet kā jaunieši var iegūt apņēmību kalpot Jehovam visu mūžu? Noskaidrosim to.

3. a) Ko par kristīšanās nozīmi var uzzināt no Jēzus un Pētera teiktajiem vārdiem? (Mat. 28:19, 20; 1. Pēt. 3:21.) b) Kādiem jautājumiem tiks pievērsta uzmanība, un kāpēc?

³ Ja tu esi jaunietis, kas apsver domu par kristīšanos, tu esi pelnījis uzslavu. Kļūt par kristītu Jehovas liecinieku ir liels gods. Turklāt visiem Kristus sekotājiem ir izvirzīta prasība kristīties, un to darīt ir ļoti svarīgi, lai iegūtu glābšanu. (Mat. 28:19, 20; 1. Pēt. 3:21.) Tā kā mēs no sirds vēlamies turēt Jehovam doto solījumu, šim nopietnajam solim ir jāsagatavojas. Tāpēc būtu noderīgi pārdomāt trīs jautājumus, kas palīdzēs noteikt, vai tu esi gatavs kristīties: 1) vai es esmu pietiekami nobriedis, lai pieņemtu šo lēmumu? 2) Vai es patiešām vēlos to darīt? 3) Vai es saprotu, ar ko ir saistīts solījums kalpot Jehovam? Tagad pievērsīsim uzmanību šiem jautājumiem.

4., 5. a) Kāpēc kristīties drīkst ne tikai pēc noteikta vecuma sasniegšanas? b) Ko kristietim nozīmē briedums?

⁴ Bībelē nav teikts, ka kristīties drīkst tikai tie, kas ir pieauguši vai vismaz sasnieguši  vecumu, kurā likums cilvēkam piešķir noteiktas tiesības. Salamana Pamācību grāmatas 20. nodaļas 11. pantā lasāmi šādi vārdi: ”Jau pēc bērna darbošanās var nomanīt, vai viņš grib būt rimts un godīgs.” Pat bērni spēj saprast, ko nozīmē rīkoties pareizi un kas ir solījums kalpot Radītājam. Līdz ar to, ja jaunietis ir sasniedzis noteiktu briedumu un ir devis solījumu kalpot Jehovam, kristīšanās ir svarīgs un pareizs lēmums. (Sal. Pam. 20:7.)

⁵ Kas ir briedums? Runa nav tikai par fizisko attīstību. Bībelē norādīts, ka ”pieauguši” jeb nobrieduši cilvēki ”savu spriestspēju.. ir ievingrinājuši atšķirt labu no ļauna”, tāpēc tajā lasāms mudinājums ”tiekties uz briedumu”. (Ebr. 5:14; 6:1.) Nobriedis cilvēks zina, ko Jehova uzskata par labu, un savā sirdī ir apņēmies atbilstoši rīkoties. Viņu nav tik viegli pamudināt uz kaut ko sliktu, un viņš nav arī pastāvīgi jāskubina darīt to, kas ir labs. No jaunieša, kas kristījas, tiek gaidīts, ka viņš ievēros Dieva prasības arī tad, kad vecāki vai citi pieaugušie nav blakus. (Salīdzināt Filipiešiem 2:12.)

6., 7. a) Pastāstiet, ar kādām grūtībām Daniēlam bija jāsastopas Babilonā! b) Kā izpaudās Daniēla briedums?

⁶ Vai jauniešiem tiešām var būt šāds briedums? Bībelē stāstīts par Daniēlu, kas vēl bija pusaudzis, kad viņš ar varu tika šķirts no ģimenes un aizvests trimdā uz Babilonu. Pēkšņi viņš nonāca sabiedrībā, kurā bija pavisam atšķirīgi priekšstati par to, kas ir labs un ļauns. Daniēla situāciju vēl sarežģītāku padarīja tas, ka Babilonā viņš izjuta īpašu attieksmi pret sevi — Daniēls bija viens no jaunekļiem, kas tika izraudzīti kalpot pašam ķēniņam. (Dan. 1:3—5, 13.) Likās, ka Babilonā Daniēlam paveras tādas iespējas, kādu viņam nekad nebūtu Izraēlā.

⁷ Kā jaunais Daniēls to visu uztvēra? Vai viņš padevās Babilonas greznības un spožuma vilinājumam? Vai viņš ļāva jaunajiem dzīves apstākļiem sevi mainīt un vājināt savu ticību? Nekādā gadījumā! Bībelē teikts, ka Babilonā Daniēls ”cieši apņēmās savā sirdī neaptraipīt sevi” ne ar ko tādu, kas saistīts ar viltus dievu pielūgsmi. (Dan. 1:8.) Bija skaidri redzams, ka Daniēls ir nobriedis cilvēks.

8. Ko var mācīties no Daniēla?

⁸ Ko var mācīties no Daniēla? Viens ir tas, ka nobriedušam jaunietim ir stingra pārliecība par saviem uzskatiem. Viņš nav līdzīgs hameleonam, kas maina krāsu atkarībā no apkārtnes. Nav tā, ka valstības zālē viņš izturas kā Dieva draugs, bet skolā — kā pasaules draugs. Viņš netiek ”šurpu turpu mētāts”, bet gan paliek nelokāms pat ticības pārbaudījumos. (Nolasīt Efesiešiem 4:14, 15.)

9., 10. a) Kāpēc jauniešiem ir noderīgi pārdomāt, kā viņi pēdējā laikā ir rīkojušies ticības pārbaudījumos? b) Ko simbolizē kristīšanās?

⁹ Protams, neviens nav pasargāts no kļūdām — tādas laiku pa laikam pieļauj gan jaunieši, gan pieaugušie. (Sal. Māc. 7:20.) Taču, ja tu apsver domu par kristīšanos, ir būtiski saprast, cik stipra ir tava apņēmība paklausīt Jehovas likumiem. Kā to var pārbaudīt? Padomā: kā man ir veicies ar Dieva likumu ievērošanu? Pamēģini atcerēties,  kā tu pēdējā laikā esi rīkojies ticības pārbaudījumos. Vai ir redzams, ka tev piemīt spriestspēja, kas vajadzīga, lai atšķirtu labu no ļauna? Kas notiktu, ja tu, tāpat kā Daniēls, Sātana pasaulē izjustu īpašu attieksmi pret sevi? Vai tu spēj ”izprast, kāda ir Jehovas griba,” arī tad, kad ir kārdinājums rīkoties tai pretēji? (Efes. 5:17.)

¹⁰ Kāpēc ir svarīgi godīgi atbildēt uz šiem jautājumiem? Tie tev palīdzēs pareizi raudzīties uz kristīšanos. Kā bija minēts iepriekš, kristījoties tu apliecini, ka esi devis svinīgu solījumu kalpot Jehovam. Tas ir solījums viņu mīlēt un kalpot viņam mūžīgi ar visu savu sirdi. (Marka 12:30.) Ikvienam, kas kristījas, būtu jābūt stingrai apņēmībai turēt savu solījumu. (Nolasīt Salamana Mācītāja 5:3, 4.)

11., 12. a) Par ko ir jābūt pārliecinātam cilvēkam, kas domā kristīties? b) Kas palīdz saglabāt pareizu viedokli par kristīšanos?

¹¹ Bībelē var lasīt, ka Jehovas tauta, arī jaunieši, kalpos viņam ar labprātības garu. (Ps. 110:3.) Cilvēkam, kas domā kristīties, ir jābūt pārliecinātam, ka viņš patiešām vēlas to darīt. Tāpēc tev būtu godīgi jāpārbauda sevi, it sevišķi tad, ja esi audzināts patiesībā.

¹² Gadu gaitā tu droši vien esi redzējis kristījamies daudzus cilvēkus, arī savus vienaudžus un, iespējams, pat savus brāļus un māsas. Tādā gadījumā tev jāuzmanās, lai tu nesāktu raudzīties uz kristīšanos kā uz paradumu, kam agrāk vai vēlāk seko visi jaunieši. Ko varētu darīt, lai saglabātu pareizu viedokli par kristīšanos? Atvēli laiku, lai pārdomātu, kāpēc kristīties ir svarīgi. Vairāki būtiski iemesli to darīt ir minēti šajā un nākamajā rakstā.

13. Kā noteikt, vai lēmums kristīties ir pārdomāts un nāk no sirds?

¹³ Ir vairāki veidi, kā noteikt, vai tavs lēmums kristīties ir pārdomāts un nāk no sirds. Piemēram, patiesai vēlmei kalpot Jehovam būtu jāatspoguļojas lūgšanās. Tas, cik bieži tu lūdz Jehovu un cik konkrētas ir tavas lūgšanas, liecina, cik tuvas ir tavas attiecības ar viņu. (Ps. 25:4.) Daudzreiz Jehova atbild uz lūgšanām, pievēršot mūsu uzmanību Bībelē teiktajam. Tāpēc par to, vai mēs tiešām vēlamies tuvoties Jehovam un kalpot viņam no visas sirds, var spriest arī pēc pūlēm, kādas esam gatavi ieguldīt Bībeles pētīšanā. (Joz. 1:8.) Padomā: cik konkrētas ir manas lūgšanas? Vai es regulāri pētu Bībeli? Ja tu audz kristīgā ģimenē, vai tu labprāt piedalies ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei? Atbildes uz šiem jautājumiem tev ļaus saprast, vai tu patiešām vēlies kristīties.

14. Paskaidrojiet, kāda ir atšķirība starp solījumu kalpot Jehovam un kristīšanos!

¹⁴ Dažiem jauniešiem nav īsti skaidrs, kāda ir atšķirība starp solījumu kalpot Jehovam un kristīšanos. Piemēram, ir jaunieši, kas apgalvo, ka ir devuši šādu solījumu, taču nav gatavi kristīties. Vai tas ir loģiski? Dodams solījumu kalpot Jehovam, cilvēks apņemas kalpot viņam mūžīgi. Kristījoties viņš dara savu apņemšanos zināmu citiem. Tātad ar kristīšanos tu citu priekšā apliecini, ka  lūgšanā jau esi devis personisku solījumu Dievam. Pirms izlem kristīties, tev skaidri jāsaprot, ko nozīmē solījums viņam kalpot.

15. Ko nozīmē solījums kalpot Dievam?

¹⁵ Kad tu dod solījumu kalpot Jehovam, tu būtībā atsakies no sevis. Tu apsoli, ka viņa gribas pildīšana būs svarīgāka par visu pārējo tavā dzīvē. (Nolasīt Mateja 16:24.) Pret jebkuru solījumu ir jāizturas nopietni, vēl jo vairāk pret solījumu, kas dots Dievam Jehovam. (Mat. 5:33.) Bet kā apliecināt, ka tu patiešām esi atteicies no sevis un piederi Jehovam? (Rom. 14:8.)

16., 17. a) Ar piemēru paskaidrojiet, ko nozīmē atteikties no sevis! b) Ko būtībā saka cilvēks, kurš dod solījumu kalpot Jehovam?

¹⁶ Paskaidrosim to ar piemēru: iedomājies, ka draugs tev uzdāvina automašīnu. Viņš iedod tev dokumentus un saka: ”Mašīna ir tava.” Bet tad viņš piebilst: ”Atslēgas gan es paturēšu sev. Un pie stūres arī sēdēšu es, nevis tu.” Kā tev patiktu šāda ”dāvana”? Ko tu domātu par pašu dāvinātāju?

¹⁷ Tagad padomā, ko Jehova pamatoti gaida no cilvēka, kurš dod solījumu viņam kalpot, no cilvēka, kurš viņam saka: ”Es atdodu sevi tev. Mana dzīve pieder tev.” Ja nu šāds cilvēks sāktu dzīvot divējādu dzīvi un, iespējams, slepeni veidotu romantiskas attiecības ar kādu, kas nekalpo Jehovam? Ja nu viņš pieņemtu darba piedāvājumu, kaut arī šis darbs ierobežotu viņa iespējas sludināt un apmeklēt draudzes sapulces? Vai tas nebūtu tas pats, kas paturēt pie sevis mašīnas atslēgas? Cilvēks, kas apsola kalpot Jehovam, būtībā saka: ”Mana dzīve pieder tev, nevis man. Ja tas, ko es vēlos darīt, būs pretrunā ar tavu gribu, es vienmēr pakļaušos tev.” Šāda nostāja ir saskaņā ar Jēzus domām, kurš reiz sacīja: ”Es esmu atnācis no debesīm, lai pildītu nevis savu gribu, bet tā gribu, kurš mani ir sūtījis.” (Jāņa 6:38.)

18., 19. a) Kā Rozas un Kristofera teiktais apstiprina, ka godpilnā iespēja būt kristītam ir saistīta ar daudz ko labu? b) Ko jūs domājat par iespēju kristīties?

¹⁸ Ir skaidrs, ka kristīšanās ir nopietns solis, ko nedrīkst uztvert vieglprātīgi. Tas ir liels gods, ja cilvēks ir devis solījumu kalpot Dievam un kristījies. Jaunieši, kas mīl Jehovu un saprot, ar ko ir saistīts solījums viņam kalpot, nevilcinās kristīties, un viņiem nav jānožēlo savs lēmums. ”Es mīlu Jehovu, un nekas cits man nevarētu sagādāt tik lielu prieku kā kalpošana viņam,” saka kristīta pusaudze, vārdā Roza. ”Ne par ko savā dzīvē es neesmu bijusi tik ļoti pārliecināta kā par lēmumu kristīties.”

¹⁹ Atgriezīsimies pie raksta sākumā minētā Kristofera. Vai viņa lēmums kristīties divpadsmit gadu vecumā izrādījās pamatots? Kristofers ir gandarīts, ka ir devis solījumu kalpot Jehovam un kristījies. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš kļuva par pionieri, astoņpadsmit gadu vecumā — par draudzes kalpotāju, un tagad viņš kalpo Bētelē. Kristofers stāsta: ”Kristīties bija pareizs lēmums. Mana dzīve ir piepildīta ar patīkamu darbu Jehovas un viņa organizācijas labā.” Varbūt arī tu domā par kristīšanos. Kas tev palīdzēs sagatavoties šim solim? Par to runāts nākamajā rakstā.