Lai veiktu savu uzdevumu, Bībeles pētniekiem bija vajadzīga drosme. Viņiem bija jāsludina pazemīgajiem ”laba vēsts” un jāpaziņo, ka ļaunos gaida ”Dieva atriebes diena”.

Viens no šiem drosmīgajiem sludinātājiem bija Džons Hoskins, kas dzīvoja Kanādā. Viņš bezbailīgi sludināja, kaut arī viņam bija jāsaskaras ar naidīgu izturēšanos. Reiz 1921. gada pavasarī, sludinot pa mājām, viņš satika kādu metodistu garīdznieku. Brālis Hoskins iesāka sarunu, sacīdams: ”Es domāju, ka mums būs patīkama saruna par Bībeli. Ja arī kādos jautājumos mūsu viedokļi atšķirsies, es ceru, ka mēs šķirsimies kā draugi.” Bet tā nenotika. Brālis Hoskins stāstīja: ”Mēs nebijām runājušies vēl ne dažas minūtes, kad viņš jau aizcirta durvis, turklāt ar tādu blīkšķi, ka man šķita: durvju stikls izlidos un sašķīdīs.”

”Ejiet pie pagāniem un runājiet ar tiem!” uzkliedza garīdznieks. Brālis Hoskins savaldījās un neko neteica, bet, iedams prom, nodomāja: ”Šķiet, es nupat ar tādu runāju.”

Nākamajā dienā savā sprediķī šis garīdznieks neskopojās ar asiem vārdiem, ko veltīja Džonam Hoskinam. ”Viņš brīdināja draudzes locekļus, lai tie uzmanās no manis, un paziņoja, ka es esmu vislielākais krāpnieks, kāds jebkad ir parādījies šajā pilsētā, un ka mani vajadzētu nošaut,” dalījās atmiņās brālis Hoskins. Taču mūsu brāli tas neizbiedēja — viņš turpināja sludināt, un viņam labi veicās. Viņš stāstīja: ”Tas, ko es tolaik pieredzēju sludināšanā, bija kaut kas neaizmirstams. Daži man pat teica: ”Es zinu, ka jūs esat Dieva cilvēks!”, un bija gatavi parūpēties, lai man nekā netrūktu.”

Lai veicinātu ieinteresētu cilvēku garīgo izaugsmi, Bībeles pētnieki žurnālā Zelta Laikmets * publicēja materiālus Bībeles pētīšanai. Žurnāla rubrikā ”Jaunie Bībeles pētītāji” bija atrodami jautājumi, ko vecāki varēja apspriest ar bērniem. Vecāki tika mudināti ”uzdot šos jautājumus bērniem un palīdzēt tiem Bībelē atrast atbildes”. Daži jautājumi bija par faktiem, piemēram: ”Cik grāmatu ir Bībelē?” Savukārt tādi jautājumi kā ”Vai ikviens patiesais kristietis tiks kaut kādā veidā  vajāts?” bērniem un jauniešiem palīdzēja kļūt par drosmīgiem sludinātājiem.

Bībeles mācību kurss ”Dievišķais laikmetu plāns” pieredzējušiem Bībeles pētniekiem sniedza iespēju iedziļināties Dieva Rakstos ar jautājumu palīdzību, kuri bija balstīti uz Rakstu studiju 1. sējumu. Šie materiāli Bībeles pētīšanai palīdzēja tūkstošiem cilvēku, bet žurnāla Zelta Laikmets 1921. gada 21. decembra numurā tika paziņots, ka tie vairs netiks publicēti. Kāds bija iemesls?

Brāļi, kas vadīja organizācijas darbību, saprata, ka cilvēkiem ir svarīgi apgūt Bībeles mācības tēmu pa tēmai. Tāpēc 1921. gada novembrī nāca klajā grāmata Dieva kokle *. Cilvēki, kas iegādājās grāmatu, varēja piedalīties neklātienes Bībeles mācību kursos. Šie kursi palīdzēja lasītājiem saprast, ka ”Dievs plāno dāvāt cilvēcei mūžīgu dzīvi”. Kā šie kursi notika?

Kad cilvēks iegādājās grāmatu, viņš saņēma arī kartīti, kurā bija norādītas grāmatas lappuses, kas būtu jāizlasa. Nedēļu vēlāk viņš saņēma kartīti ar jautājumiem par izlasīto materiālu. Vēl šajā kartītē bija norādīts, kas jāizlasa nākamajā nedēļā.

12 nedēļu garumā ieinteresētais cilvēks katru nedēļu saņēma pa pastu jaunu kartīti, ko tam nosūtīja vietējā Bībeles pētnieku draudze (tolaik draudzes sauca par klasēm). Bieži vien šīs kartītes sūtīja tie sludinātāji, kas bija krietni gados, vai tie, kuriem vājas veselības dēļ bija grūti sludināt pa mājām. Piemēram, Bībeles pētniece Ena Gārdnere, kas dzīvoja Pensilvānijas štatā (ASV), stāstīja: ”Kad tika izdota grāmata Dieva kokle, manai māsai Teilai, kurai veselības problēmu dēļ bija grūti staigāt, radās iespēja vairāk sludināt, jo viņa varēja katru nedēļu nosūtīt kartītes ar jautājumiem.” Kad kursi bija galā, pie ieinteresētā cilvēka ieradās kāds Bībeles pētnieks, lai piedāvātu dziļāk apgūt Bībeli.

Gada beigās Džozefs Raterfords visām Bībeles pētnieku draudzēm nosūtīja vēstuli, kurā minēja, ka ”šogad par Dieva valstību ir sludināts daudz plašāk un efektīvāk nekā jebkad iepriekš garīgās pļaujas laikā”. Runādams par nākotni, viņš piebilda: ”Darba joprojām ir daudz. Aiciniet citus pievienoties jums šajā brīnišķīgajā kalpošanā!” Bībeles pētnieki atsaucās uz šo aicinājumu ar lielu entuziasmu. 1922. gadā viņi bezbailīgi vēstīja par Dieva valstību tik plaši kā nekad agrāk.