Vajātājs ierauga spožu gaismu

SAULU bija pārņēmis niknums pret Jēzus sekotājiem. Neapmierinājies ar kristiešu vajāšanām Jeruzalemē, kuru laikā ar akmeņiem tika nomētāts Stefans, Sauls apņēmās izvērst vajāšanas arī citās vietās. ”Sauls, vēl draudus un nāvi šņākdams pret tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priesteŗa un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, atradis kādus šīs mācības piekritējus, vīriešus vai sievietes, tos saistītus vestu uz Jeruzālemi.” (Apustuļu darbi 9:1, 2.)

Ceļā uz Damasku Sauls noteikti pārdomāja, kā vislabāk veikt savu uzdevumu. Šajā pilsētā augstā priestera piešķirtajām pilnvarām bija jānodrošina lielās jūdu kopienas vadītāju atbalsts. Sauls grasījās vērsties pie viņiem pēc palīdzības.

Kad Sauls tuvojās galamērķim, viņa satraukums pieauga. Ceļojums bija bijis nogurdinošs, jo Damaska no Jeruzalemes atrodas apmēram 220 kilometru attālumā, ko kājām varēja veikt septiņās vai astoņās dienās. Piepeši ap dienas vidu Saulu apspīdēja gaisma, kas bija spožāka par saules gaismu, un viņš nokrita pie zemes. Sauls dzirdēja balsi, kas viņu uzrunāja ebreju valodā: ”Saul, Saul, ko tu mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt.” ”Kas tu esi, Kungs?” vaicāja Sauls. ”Es esmu Jēzus, ko tu vajā,” skanēja atbilde. ”Bet celies kājās! Jo tāpēc es tev esmu parādījies, lai tu man kalpotu un apliecinātu, kā tu mani esi redzējis un kā es tev parādīšos, lai tevi izglābtu no šīs tautas un pagāniem, pie kuŗiem es tevi sūtu.” ”Ko lai es daru, Kungs?” Sauls jautāja. ”Celies augšā un ej uz Damasku, tur tev pateiks visu, kas tev jādara.” (Apustuļu darbi 9:3—6; 22:6—10; 26:13—17.)

 Saula ceļabiedri balsi gan dzirdēja, bet runātāju viņi neredzēja un dzirdēto nesaprata. Spilgtās gaismas dēļ Sauls, kad piecēlās, vairs nevarēja redzēt un tika vests pie rokas. ”Trīs dienas viņš nevarēja redzēt un ne ēda, ne dzēra.” (Apustuļu darbi 9:7—9; 22:11.)

Trīs pārdomu pilnas dienas

Saulam viesmīlību parādīja Jūda *, kas dzīvoja ielā, kura tika saukta par Taisno ielu. (Apustuļu darbi 9:11.) Tās nosaukums arābu valodā ir Darb al-Mustakim, un tā vēl aizvien ir Damaskas galvenā iela. Kamēr Sauls atradās Jūdas mājā, daudz kas, bez šaubām, nodarbināja viņa prātu. Sauls bija kļuvis neredzīgs un jutās satriekts. Tagad viņam bija laiks pārdomāt visa notikušā nozīmi.

Vajātājam bija jāpieņem doma, ko viņš bija uzskatījis par kaut ko absurdu. Jūdu augstāko varas pārstāvju notiesātais, pie staba piesistais Kungs Jēzus Kristus, kurš tika ”nicināts” un no kura ”labāki ļaudis.. vairījās”, bija dzīvs. Viņš pat atradās pie Dieva labās rokas ”nepieejamā gaismā”! Jēzus bija Mesija. Izrādījās, ka Stefanam un citiem Kristus sekotājiem bija taisnība. (Jesajas 53:3; Apustuļu darbi 7:56; 1. Timotejam 6:16.) Bet Saula uzskati bija absolūti nepareizi — Jēzus atbalstīja tieši tos, ko Sauls vajāja. Kā Sauls varēja turpināt ”pret dzenuli spārdīt”, ja viņš bija ieguvis tādus pierādījumus? Pat stūrgalvīgs bullis galu galā tiek aizdzīts tur, kur vēlas saimnieks. Atsacīdamies rīkoties tā, kā pamudināja Jēzus, Sauls kaitētu pats sev.

Tā kā Jēzus bija Mesija, viņš nevarēja būt Dieva nosodīts. Tomēr Jehova bija pieļāvis, ka viņš mirst visapkaunojošākajā nāvē un ka uz viņu attiecas bauslībā noteiktais spriedums: ”Uz pakārtā ir Dieva lāsts.” (5. Mozus 21:23.) Jēzus nomira, piesists pie moku staba. Būdams bezgrēcīgs, Jēzus bija nolādēts nevis savu grēku, bet visas cilvēces grēku dēļ. Vēlāk Sauls paskaidroja: ”Visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: ”Nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā.” Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisns Dieva priekšā.. [..] Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: ”Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka.”” (Galatiešiem 3:10—13.)

Jēzus upurim bija izpirkuma vērtība. Pieņemdams Jēzus upuri, Jehova, tēlaini runājot, pienagloja pie kauna staba bauslību un tās lāstu. Kad Sauls aptvēra šo patiesību, viņš varēja saprast, ka moku stabs, kas bija ”jūdiem apgrēcība”, liecina par ’Dieva gudrību’. (1. Korintiešiem 1:18—25; Kolosiešiem 2:14.) Tātad, ja glābšanu nevarēja iegūt, veicot bauslības darbus, bet tā bija iespējama Dieva nepelnītās laipnības dēļ, ko viņš izrāda pret tādiem grēciniekiem, kāds bija pats Sauls, tad glābšanai būtu jābūt pieejamai arī tiem, kas nebija pakļauti bauslībai. Tieši pie cittautiešiem Jēzus arī sūtīja Saulu. (Efeziešiem 3:3—7.)

Mēs precīzi nezinām, cik daudz Sauls saprata laikā, kad viņš tika pievērsts kristietībai. Jēzus, iespējams, ne vienu reizi vien vēl runāja ar Saulu par viņa uzdevumu sludināt citām tautām. Turklāt aizritēja vairāki gadi, iekams, Dieva gara vadīts, Sauls visu pierakstīja. (Apustuļu darbi 22:17—21; Galatiešiem 1:15—18; 2:1, 2.) Bet pagāja tikai dažas dienas kopš notikuma  ceļā uz Damasku, kad Sauls saņēma tālākus norādījumus no sava jaunā Kunga.

Saulu apmeklē Ananija

Pēc tam kad Jēzus bija parādījies Saulam, viņš parādījās arī Ananijam un sacīja viņam: ”Ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas namā tarsieti, vārdā Saulu; viņš lūdz Dievu un parādībā ir redzējis vīru vārdā Ananiju ieejam un tam rokas uzliekam, lai tas atkal kļūtu redzīgs.” (Apustuļu darbi 9:11, 12.)

Tā kā Ananija zināja, kāds ir Sauls, viņa izbrīns par Jēzus vārdiem ir saprotams. Viņš teica: ”Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik daudz ļauna viņš darījis taviem svētajiem Jeruzālemē; un te viņam ir augsto priesteŗu pilnvara saistīt visus, kas piesauc tavu vārdu.” Taču Jēzus sacīja Ananijam: ”Ej, jo viņš man ir izredzēts ierocis nest manu vārdu pagānu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā.” (Apustuļu darbi 9:13—15.)

Jēzus teiktā iedrošināts, Ananija devās uz norādīto vietu. Kad viņš bija uzmeklējis Saulu un apsveicinājies, viņš uzlika tam savas rokas. Bībelē ir stāstīts: ”Tūdaļ no viņa [Saula] acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja.” Tagad Sauls bija gatavs klausīties. Ananijas teiktais apstiprināja to, ko Sauls varbūt jau bija sapratis no Jēzus vārdiem: ”Mūsu tēvu Dievs tevi izredzējis, lai tu atzītu viņa prātu, redzētu Taisno un dzirdētu balsi no viņa mutes, lai tu kļūtu viņa liecinieks, kas visu ļaužu priekšā liecinātu, ka to esi redzējis un dzirdējis. Un ko tu tagad vēl vilcinies? Celies augšā, liecies kristīties un nomazgā savus grēkus, piesaukdams viņa vārdu!” Kas notika pēc tam? Sauls ”uzcēlies tika kristīts. Un viņš ēda un atspirga.” (Apustuļu darbi 9:17—19; 22:12—16.)

Pēc šī gadījuma par uzticamo Ananiju Bībelē vairs nekas netiek teikts. Savukārt par Saulu mēs varam lasīt, ka viņš pārsteidza visus, kas viņā klausījās. Bijušais vajātājs, kas bija ieradies Damaskā, lai arestētu Jēzus mācekļus, sāka sinagogās sludināt un pierādīt, ka Jēzus ir Kristus. (Apustuļu darbi 9:20—22.)

”Pagānu tautu apustulis”

Sastapšanās ar Jēzu ceļā uz Damasku izmainīja Saula nostāju. Izpratis, kas ir Mesija, Sauls varēja uz Jēzu attiecināt daudzus priekšstatus un pravietojumus no Ebreju rakstiem. Apziņa, ka viņam bija parādījies Jēzus un ’satvēris viņu’, kā arī uzdevis būt par ’pagānu tautu apustuli’, pilnīgi pārvērta Saula dzīvi. (Filipiešiem 3:12; Romiešiem 11:13.) Kļuvis par apustuli Pāvilu, viņš saņēma privilēģijas un tiesības, kas ne tikai izmainīja viņa atlikušo dzīvi uz zemes, bet arī ietekmēja kristietības vēsturi.

Daudzus gadus vēlāk, kad tika apstrīdētas Pāvila tiesības būt par apustuli, viņš aizstāvoties atsaucās uz to, ko bija pieredzējis ceļā uz Damasku. ”Vai es neesmu apustulis? Vai es neesmu Jēzu, mūsu Kungu, redzējis?” viņš jautāja. Pieminējis reizes, kad augšāmceltais Jēzus parādījās citiem, Sauls (Pāvils) teica: ”Kā pašam pēdējam viņš parādījās arī man kā kādam nelaikā dzimušam.” (1. Korintiešiem 9:1; 15:8.) Bija tā, it kā Saulam, skatot Jēzu debesu godībā, būtu piešķirts gods piedzimt jeb tikt celtam augšā garīgai dzīvei pirms noteiktā laika.

Sauls augstu vērtēja savu privilēģiju un visiem spēkiem centās pildīt viņam uzticēto uzdevumu. ”Es esmu mazākais apustuļu starpā un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tādēļ ka es vajāju Dieva draudzi,” viņš rakstīja. ”Bet.. man dāvātā [Dieva] žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par viņiem visiem [citiem apustuļiem] strādājis.” (1. Korintiešiem 15:9, 10.)

Varbūt jūs, tāpat kā Sauls, atceraties laiku, kad aptvērāt: lai izjustu Dieva labvēlību, jums jāmaina iesakņojušies reliģiskie uzskati. Bez šaubām, jūs bijāt ļoti pateicīgi, ka Jehova jums palīdzēja saprast patiesību. Kad Sauls bija ieraudzījis gaismu un izpratis, kas no viņa tiek prasīts, viņš nevilcinājās to pildīt. Un viņš turpināja to darīt apņēmīgi un ar dedzību visu savu atlikušo mūžu uz zemes. Kāds lielisks piemērs visiem, kas mūsdienās vēlas iegūt Jehovas labvēlību!

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 27. lpp.]

Taisnā iela mūsdienu Damaskā

[Norāde par autortiesībām]

Foto: ROLOC Color Slides