Apņemsimies savā sirdī meklēt Jehovu

IZRAĒLIEŠU priesteris Ezra bija ļoti izglītots Svēto rakstu pārrakstītājs un bauslības skolotājs. Mūsdienu kristiešiem viņš ir arī lielisks paraugs, kā kalpot Dievam no visas sirds. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka Ezra saglabāja dievbijību, kaut arī dzīvoja Babilonā — pilsētā, kur tika pielūgti dēmoni un daudzi viltus dievi.

Dievbijību Ezra bija cītīgi attīstījis — tā nebija radusies pati no sevis. Ezra rakstīja, ka viņš ”savā sirdī bija apņēmies tā Kunga bauslību meklēt un darīt”. (Ezras 7:10, LB-26.)

Lai gan Jehovas kalpi mūsdienās dzīvo pasaulē, kas ir naidīgi noskaņota pret patieso pielūgsmi, viņi, tāpat kā Ezra, vēlas darīt visu, ko Jehova no viņiem prasa. Tāpēc padomāsim par to, kā arī mēs varam savā sirdī apņemties ”tā Kunga bauslību meklēt un darīt”.

Noskaņosim savu sirdi

Sirdī apņemties nozīmē attiecīgi noskaņot savu sirdi — savu iekšējo būtību, savas domas, attieksmi, vēlmes un pamudinājumus —, panākt, ka tā ir vēlamajā stāvoklī. Ja jūs esat apguvuši precīzas zināšanas par Dieva Rakstiem un veltījuši savu dzīvi Jehovam, ir pierādījies, ka jums ir pareizi noskaņota sirds, ko var salīdzināt ar ’labo zemi’, kuru minēja Jēzus līdzībā par sējēju. (Mateja 13:18—23.)

Tomēr sirdij uzmanība jāpievērš nepārtraukti un tā visu laiku ir jāuzlabo. Mums tas jādara divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ļaunas noslieces, līdzīgi nezālēm dārzā, var ļoti ātri laist saknes mūsu sirdī, jo īpaši tāpēc, ka mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”, kad Sātana sistēmas ”gaiss” vairāk nekā jebkad agrāk ir piepildīts ar kaitīgajām miesiskas domāšanas ”sēklām”. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r; Efeziešiem 2:2.) Otrais iemesls ir saistīts ar pašu augsni. Ja zeme netiek kopta, tā jau pēc neilga laika var izkalst, kļūt cieta un neauglīga. Vai arī daudzi cilvēki, bezrūpīgi staigājot pa dārzu, var noblietēt augsni. Līdzīgi ir ar mūsu simbolisko sirds augsni. Tā var kļūt neauglīga, ja ir atstāta novārtā vai ja to nomīda cilvēki, kam neinteresē mūsu garīgā labklājība.

Tāpēc mums visiem ir ārkārtīgi svarīgi ievērot Bībeles norādījumu: ”Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana Pamācības 4:23.)

Kā uzlabot sirds ”augsni”

Mūsu sirds ”augsni” var uzlabot un padarīt auglīgāku mūsu īpašības. Tā kā šādu īpašību ir daudz, tālāk būs apskatītas tikai sešas no tām — garīgo vajadzību apzināšanās, pazemība, godīgums, bijība, ticība un mīlestība.

”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības,” teica Jēzus. (Mateja 5:3, NW.) Tāpat kā izsalkums atgādina par nepieciešamību ēst, garīgo vajadzību apzināšanās liek mums alkt pēc garīgās barības. Cilvēkos ir iedzimta nepieciešamība pēc šīs barības, jo tā piešķir viņu dzīvei jēgu. Sātana sistēmas spiediena dēļ vai vienkārši tādēļ, ka cilvēkam ir slinkums studēt, tieksme pēc garīgā var atslābt. Taču Jēzus sacīja: ”Cilvēks nedzīvo no maizes  vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4.)

Regulāri uzņemot veselīgu un sabalansētu uzturu, tiek veicināta laba veselība, un tā arī tiek panākts, ka noteiktos laikos, tuvojoties kārtējai ēdienreizei, rodas apetīte. Līdzīgi notiek garīgā ziņā. Varbūt jūs neesat cilvēks, kam ļoti patīk studēt, bet, ja jūs centīsieties lasīt Dieva Rakstus katru dienu un regulāri studēt uz Bībeli balstītas publikācijas, jūs redzēsiet, kā jūsu ”apetīte” aug. Pienāks brīdis, kad jūs ar nepacietību gaidīsiet katru nākamo Bībeles studēšanas reizi. Tāpēc esiet neatlaidīgi — cītīgi pūlieties attīstīt veselīgu garīgo apetīti.

Pazemība mīkstina sirdi

Tā kā pazemīgs cilvēks ir gatavs mācīties un labprāt uzklausa ar mīlestību dotus padomus un aizrādījumus, mums ir jāattīsta pazemība, ja vēlamies, lai mūsu sirds būtu pareizi noskaņota. Labs paraugs šajā ziņā ir ķēniņš Josija. Viņa valdīšanas laikā tika atrasts dokuments, kurā bija bauslība, ko Dievs bija devis ar Mozus starpniecību. Kad Josija dzirdēja bauslības vārdus un saprata, cik tālu viņa priekšteči ir novirzījušies no tīrās pielūgsmes, viņš saplēsa savas drēbes un gauži raudāja Jehovas priekšā. Kāpēc Dieva Raksti tik dziļi aizkustināja ķēniņa sirdi? Bībelē teikts, ka viņš pazemojās, dzirdēdams Jehovas vārdus, tāpēc ka viņa sirds bija ”mīksta”. Jehova ievēroja Josijas pazemīgo un atsaucīgo sirdi un svētīja viņu. (2. Ķēniņu 22:11, 18—20.)

Pazemīgie Jēzus mācekļi bija ”nemācīti un vienkārši cilvēki”, taču viņi spēja izprast un attiecināt uz savu dzīvi garīgās patiesības, kas paslīdēja garām pasaules ”gudrajiem un prātīgajiem”. (Apustuļu darbi 4:13; Lūkas 10:21; 1. Korintiešiem 1:26.) Pēdējie nebija gatavi uzklausīt Jehovas vārdus, jo viņu sirdis bija nocietinājis lepnums. Nav nekāds brīnums, ka Jehova ienīst augstprātību. (Salamana Pamācības 8:13; Daniēla 5:20.)

Godīgums un bijība pret Dievu

Pravietis Jeremija rakstīja: ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?” (Jeremijas 17:9.) Sirds viltība izpaužas daudzējādi, piemēram, tas notiek, kad attaisnojam savu nepareizo rīcību vai sadomājam aizbildinājumus savām nelāgajām rakstura iezīmēm. Turpretī godīgums palīdz mums gūt virsroku pār viltīgo sirdi, raudzīties patiesībai acīs un mainīties uz labo pusi. Šāds godīgums atspoguļojas psalmu dziesminieka lūgšanā: ”Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi!” Psalmu sacerētājs bija pareizi noskaņojis savu sirdi un bija gatavs, lai Jehova viņu pārbauda un attīra, viņš nevairījās atzīt savas sliktās rakstura īpašības un tās mainīt. (Psalms 17:3; 26:2.)

Izjust bijību pret Dievu nozīmē arī ”ienīst nelāgo”, tāpēc šī īpašība ir ļoti svarīga. (Salamana Pamācības 8:13.) Cilvēks, kas no tiesas bīstas Jehovu, ne tikai augstu vērtē Jehovas žēlastību un labestību, bet arī vienmēr atceras, ka Jehovam ir vara sodīt tos, kas viņam neklausa, un piespriest tiem pat nāvessodu. No vārdiem, ko Jehova teica par izraēliešiem, ir redzams, ka cilvēki, kas bīstas Dievu, viņam arī klausa: ”Kaut jel notiktu, ka tiem vienmēr būtu tāds sirdsprāts — Mani bīties un visus manus baušļus mūžīgi turēt, lai viņiem un viņu bērniem labi klātos mūžīgi!” (5. Mozus 5:29.)

Protams, dievbijības uzdevums nav turēt mūs baiļpilnā pakļautībā, bijība mūs mudina klausīt mīlošajam Tēvam, jo mēs zinām, ka viņš vēl mums pašu labāko. Šāda bijība pret Dievu ir ļoti patīkama un iepriecinoša, kā to spilgti apliecināja Jēzus Kristus. (Jesajas 11:3; Lūkas 12:5.)

Pareizi noskaņotu sirdi raksturo ticība

Cilvēks, kura sirdī ir stipra ticība, zina, ka visas Jehovas prasības un norādījumi, ko viņš ir licis pierakstīt savos Rakstos, vienmēr ir pareizi un nāk tikai par labu. (Jesajas 48:17, 18.) Šāds  cilvēks gūst dziļu gandarījumu, ievērodams Salamana Pamācībās 3:5, 6 doto pamudinājumu: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” Turpretī cilvēks, kura sirdī trūkst ticības, nevēlas paļauties uz Jehovu, it īpaši tad, ja tas nozīmē no kaut kā atteikties un dzīvot pieticīgāk, lai galveno uzmanību varētu veltīt Valstības interesēm. (Mateja 6:33.) Jehova pilnīgi pamatoti uzskata neticības pilnu sirdi par ļaunu. (Ebrejiem 3:12.)

Par mūsu ticību Jehovam liecina daudz kas mūsu dzīvē, arī tas, ko mēs darām savās mājās, kad esam prom no citu acīm. Piemēram, varam padomāt par principu, kas rakstīts Galatiešiem 6:7: ”Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” Ja mēs ticam, ka šis princips ir patiess, mēs nopietni domājam par to, kādas filmas skatāmies, kādas grāmatas lasām, cik daudz mēs studējam Bībeli, kādas ir mūsu lūgšanas. Stipra ticība, kas mūs rosina ’sēt garā’, ir ārkārtīgi nepieciešama, lai mūsu sirds būtu noskaņota uzklausīt Jehovas vārdus un pildīt tos. (Galatiešiem 6:8.)

Izcilākā īpašība — mīlestība

Mīlestība ietekmē mūsu sirdi spēcīgāk nekā jebkura cita īpašība un noskaņo to ņemt vērā Jehovas vārdus. Salīdzinādams mīlestību ar ticību un cerību, apustulis Pāvils rakstīja, ka mīlestība ir ”lielākā no tām”. (1. Korintiešiem 13:13.) Cilvēkam, kura sirdi pilda mīlestība pret Dievu, paklausība Jehovam sagādā dziļu gandarījumu un prieku, viņš nekādā ziņā neizjūt nepatiku pret Dieva prasībām. Apustulis Jānis teica: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.) Līdzīgus vārdus sacīja arī Jēzus: ”Kas mani mīl, tas manus vārdus turēs, un mans Tēvs to mīlēs.” (Jāņa 14:23.) Ievērojiet, ka mīlestība ir abpusēja. Jehova sirsnīgi mīl tos, kas viņam tuvojas mīlestībā.

Lai gan Jehova zina, ka mēs esam nepilnīgi un pastāvīgi pret viņu grēkojam, viņš nenovēršas no mums. Galvenais, ko Jehova vēlas, ir tas, lai mēs viņam kalpotu ”ar nedalītu sirdsprātu un ar labprātīgu dvēseli”. (1. Laiku 28:9.) Jehova apzinās, ka mums ir ilgi jānopūlas, lai savā sirdī izveidotu labas īpašības un nestu gara augļus. (Galatiešiem 5:22.) Viņš ir pacietīgs pret mums, ”jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi”. (Psalms 103:14.) Jēzum bija tāda pati attieksme — viņš nekad asi nenosodīja savus mācekļus, kad tie kļūdījās, bet pacietīgi tiem palīdzēja un tos uzmundrināja. Vai, domājot par Jehovas un Jēzus mīlestību, žēlsirdību un pacietību, mēs neizjūtam vēl spēcīgāku pamudinājumu viņus mīlēt? (Lūkas 7:47; 2. Pētera 3:9.)

Ja reizēm cīņa ar nezālēm līdzīgiem, dziļi iesīkstējušiem paradumiem vai rakstura iezīmēm, kas atgādina cietu, nepakļāvīgu mālzemi, jums šķiet nepanesami smaga, nenolaidiet rokas! Centieties arī turpmāk pilnveidoties un esiet ”neatlaidīgi savās lūgšanās”, kurās bieži ietveriet lūgumu pēc Jehovas gara. (Romiešiem 12:12.) Ar Jehovas palīdzību arī jūs, tāpat kā Ezra, spēsiet stingri ’savā sirdī apņemties tā Kunga bauslību meklēt un darīt’.

[Attēls 31. lpp.]

Pat dzīvodams Babilonā, Ezra saglabāja dievbijību

[Norāde par attēla autortiesībām 29. lpp.]

Garo Nalbandian