Lūgšanas spēks

Tas notika Nahorā, senā Tuvo Austrumu pilsētā. Jau bija sācis krēslot, kad kāds sīrietis, vārdā Ēliēzers, ar saviem desmit kamieļiem apstājās pie akas ārpus pilsētas. Ēliēzers bija noguris, un viņam slāpa. Tomēr Ēliēzeram nebija laika domāt par sevi. Viņš bija ieradies no tālas zemes, lai atrastu sievu sava kunga dēlam. Tai bija jābūt no viņa kunga radiniekiem. Kā lai viņš tiek galā ar šo grūto uzdevumu?

ĒLIĒZERS ticēja lūgšanas spēkam. Ar apbrīnojamu paļāvību viņš pazemīgi, kā bērns, lūdza Dievu: ”Dievs Kungs, mana kunga Ābrahāma Dievs, liec, lai man šodien veicas, un parādi žēlastību manam kungam Ābrahāmam. Lūk, te es stāvu pie ūdens avota, un pilsētas iedzīvotāju meitas nāks smelt ūdeni. Tad lai notiek, ka tā meita, kuŗai es teikšu: Padod savu trauku, es gribu dzert, un tā sacīs: Dzer, un es padzirdīšu arī tavus kamieļus, būtu tā, kuŗu Tu esi novēlējis savam kalpam Īzākam, un pēc tā es zinātu, ka Tu esi žēlastību parādījis manam kungam.” (1. Mozus 24:12—14.)

Ēliēzera ticība lūgšanas spēkam nebija veltīga. Pirmā sieviete, kas atnāca pie akas, bija Ābrahāma brāļa mazmeita Rebeka — neprecējusies, tikumīga un skaista sieviete. Viņa ne tikai iedeva padzerties Ēliēzeram, bet arī piedāvājās padzirdīt kamieļus. Vēlāk, kad ģimenes locekļi sanāca kopā, lai apspriestos, Rebeka piekrita doties līdzi Ēliēzeram uz tālu zemi un kļūt par Ābrahāma dēla Īzāka sievu. Senatnē Dievs reizēm brīnumainā veidā iejaucās notikumu gaitā, un šis bija viens no tiem gadījumiem, kad tādā veidā tika dota nepārprotama atbilde uz cilvēka lūgšanu.

Mēs varam daudz uzzināt, domājot par Ēliēzera lūgšanu. Tā liecina par izcilu ticību, pazemību un pašaizliedzību. Ēliēzera lūgšana liecina arī par to, ka viņš pakļāvās kārtībai, kādu bija noteicis Dievs. Viņš, bez šaubām, zināja par Dieva labvēlību pret Ābrahāmu, kā arī par Dieva solījumu ar Ābrahāma starpniecību sagādāt svētības visai cilvēcei. (1. Mozus 12:3.) Tāpēc Ēliēzers sāka lūgšanu ar vārdiem: ”Dievs Kungs, mana kunga Ābrahāma Dievs.”

Jēzus Kristus bija tas Ābrahāma pēcnācējs, caur kuru visi Dievam paklausīgie cilvēki saņems svētības. (1. Mozus 22:18.) Ja mēs vēlamies, lai tiktu uzklausītas mūsu lūgšanas, mums pazemīgi jāatzīst kārtība, kādu ir izveidojis Dievs, kā arī viņa Dēla nozīme šajā kārtībā. Jēzus Kristus teica: ”Ja jūs paliekat manī un mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, — tas jums notiks.” (Jāņa 15:7.)

 Viens no Kristus sekotājiem, kas pārliecinājās, cik patiesi ir šie vārdi, bija apustulis Pāvils. Viņa ticība lūgšanas spēkam noteikti nebija veltīga. Mudinādams kristiešus stāstīt Dievam par visām savām raizēm, viņš pats apliecināja: ”Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:6, 7, 13.) Vai tas nozīmē, ka viss, ko Pāvils lūdza Dievam, piepildījās?

Ne visi lūgumi tiek izpildīti

Lai gan Pāvils nesavtīgi kalpoja citiem, viņam pašam bija jāsamierinās ar kaut ko tādu, ko viņš nosauca par dzeloni miesā. (2. Korintiešiem 12:7.) ”Dzelonis”, iespējams, bija raizes, ko viņam sagādāja pretinieki un ”viltus brāļi”. (2. Korintiešiem 11:26; Galatiešiem 2:4.) Bet tās varēja būt arī grūtības, kas saistītas ar kādu acu slimību. (Galatiešiem 4:15.) Lai kas bija šis ”dzelonis miesā”, Pāvilu tas ļoti nogurdināja. ”Tādēļ es to Kungu trīs reizes esmu lūdzis,” rakstīja Pāvils, ”lai tas no manis atkāptos.” Tomēr šis lūgums netika izpildīts. Pāvilam tika paskaidrots, ka viņam pietiek ar tām garīgajām svētībām, ko viņš jau ir saņēmis no Dieva, — piemēram, viņam bija dots spēks izturēt pārbaudījumus. Turklāt Dievs Pāvilam teica: ”Mans spēks nespēkā varens parādās.” (2. Korintiešiem 12:8, 9.)

Domājot par Ēliēzeru un Pāvilu, mēs saprotam, ka Dievs Jehova uzklausa to cilvēku lūgšanas, kuri cenšas viņam pazemīgi kalpot. Bet, tā kā Dievs izprot un var paredzēt dažādas situācijas un apstākļus daudz labāk nekā cilvēki, viņš neizpilda pilnīgi visus lūgumus. Viņš zina daudz labāk nekā mēs paši, kas mums ir vajadzīgs visvairāk. Turklāt Dievs vienmēr rīkojas saskaņā ar saviem nodomiem, kurus viņš mums ir atklājis Bībelē.

Laiks garīgai dziedināšanai

Dievs ir apsolījis, ka pilnīgi visas slimības un kaites tiks izdziedinātas tūkstoš gadu laikā, kad pār zemi valdīs viņa Dēls. (Atklāsmes 20:1—3; 21:3—5.) Patiesie kristieši gaida šī solījuma īstenošanos. Lai gan viņi ir pilnīgi pārliecināti, ka Dievs to spēj īstenot, viņi neuzskata, ka brīnumainām dziedināšanām jānotiek jau tagad. Bet kristieši lūdz Dievu, lai viņš tiem dotu mierinājumu un spēku pārvarēt dažādas grūtības. (Psalms 55:23.) Piemēram, slimības gadījumā daudzi lūdz, lai Dievs viņiem palīdz atrast vislabāko medicīnisko aprūpi, kādu viņi var saņemt savu iespēju robežās.

Dažu reliģiju piekritēji, pieminot brīnumainās dziedināšanas, ko paveica Jēzus un apustuļi, mudina saslimušos cilvēkus lūgt Dievu, lai viņš tos izdziedinātu tūlīt. Tomēr jāpatur prātā, ka brīnumiem, kas notika Jēzus laikā, bija kāds īpašs mērķis. Brīnumi apliecināja, ka Jēzus Kristus ir patiesais Mesija un ka Dievs ar labvēlību izturas pret jaunnodibināto kristiešu draudzi, ne vairs pret jūdu tautu. Toreiz brīnumainas dāvanas bija nepieciešamas tādēļ, lai stiprinātu jaunās kristiešu draudzes locekļu ticību. Kad kristiešu draudze bija izveidojusies un nostiprinājusies, brīnumainās dāvanas izbeidzās. (1. Korintiešiem 13:8, 11.)

Mūsdienās Dievs Jehova ir uzticējis saviem kalpiem daudz nozīmīgāku darbu — palīdzēt cilvēkiem atveseļoties garīgi. Cilvēki tiek mudināti atsaukties uz aicinājumu: ”Meklējiet to Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu! Bezdievis lai atstāj savu ceļu, un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie tā Kunga, ka tas par viņu apžēlojas, — un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā.” (Jesajas 55:6, 7.)

Cilvēki, kas nožēlo savus grēkus, var garīgi atveseļoties, un tas ir iespējams tāpēc, ka tiek sludināta labā vēsts par Dieva Valstību. (Mateja 24:14.) Sūtīdams savus kalpus darīt šo nozīmīgo darbu, Dievs Jehova daudziem miljoniem cilvēku no visām tautām palīdz atgriezties no grēkiem un izveidot ar viņu tuvas attiecības, pirms tiek darīts gals ļaunajai pasaules iekārtai. Tie, kas lūdz Dievu pēc garīgas dziedināšanas, kā arī tie, kas lūdz Dievam palīdzību šajā svarīgajā darbā, var nešaubīties, ka viņu lūgšanas tiek uzklausītas.

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

Ēliēzers un Rebeka/The Doré Bible Illustrations/Dover Publications