Valstības sludinātāji stāsta

Viņu ticība tika atalgota

APUSTULIM Pāvilam bija izcila ticība, un viņš mudināja citus kristiešus veidot līdzīgu ticību. Viņš sacīja: ”Tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.) Tālāk minētie gadījumi no Mozambikas parāda, kā Jehova atalgo stipru ticību un atbild uz dedzīgām lūgšanām.

• Kāda atraitne no Mozambikas ziemeļu provinces Njasas bija noraizējusies par to, kā lai viņa ar saviem sešiem bērniem nokļūst uz apgabala kopsanāksmi ”Dievišķais dzīves ceļš”. Tirgošanās vietējā tirgū bija viņas vienīgais iztikas avots, bet, tuvojoties kopsanāksmei, māsa bija sapelnījusi tikai tik daudz naudas, lai varētu iegādāties sev un bērniem vilciena biļetes vienā virzienā. Tomēr šī kristiete apņēmās paļauties uz Jehovas gādību un neatteicās no nodoma apmeklēt kopsanāksmi.

Atraitne ar visiem sešiem bērniem iekāpa vilcienā. Ceļā pie viņas piegāja konduktors, un, pamanījis māsas kopsanāksmes nozīmi, viņš vaicāja, kas tā ir par identifikācijas kartīti. Māsa konduktoram pastāstīja, ka tā ir Jehovas liecinieku apgabala kopsanāksmes apmeklētāja nozīme. ”Kur šī kopsanāksme notiks?” jautāja konduktors. Uzzinājis, ka līdz kopsanāksmei veicams aptuveni 300 kilometru garš ceļš, jo tā notiks blakus provincē Nampulā, konduktors negaidīti paprasīja par biļeti tikai puscenu un par atlikušo sievietes ceļanaudu pārdeva arī biļetes atpakaļceļam. Cik gan māsa bija priecīga, ka bija paļāvusies uz Jehovu! (Psalms 121:1, 2.)

• Kāda dziļi reliģioza sieviete apmēram 25 gadus bija lūgusi, lai Dievs viņai palīdz saprast, kā pareizi viņam kalpot. Baznīcā, kuru viņa apmeklēja, reliģiskās ceremonijas bija apvienotas ar tradicionālajiem rituāliem, un viņa šaubījās, vai šāda pielūgsme ir patīkama Dievam.

Šī sieviete stāsta: ”Man vienmēr prātā bija Jēzus vārdi, kas pierakstīti Mateja 7:7: ”Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.” Domājot par šiem vārdiem, es pastāvīgi lūdzu, lai Dievs man palīdz atrast patiesību. Tad kādu dienu mūsu draudzes mācītājs visiem, kas strādāja vietējā tirgū, lika atnest zināmu naudas summu un kādas no savām precēm, lai viņš tos varētu svētīt. Tā kā es uzskatīju, ka šī prasība ir pretrunā ar Bībeli, es neko neatnesu. Kad mācītājs redzēja, ka neesmu devusi nekādu ”upuri”, viņš sāka mani nosodīt un apvainot visas draudzes priekšā. Tajā dienā es sapratu, ka tas noteikti nav Dievam patīkams pielūgsmes veids, un tāpēc es atstāju šo baznīcu. Tomēr es joprojām neatlaidīgi lūdzu Dieva vadību, lai viņš man palīdz atrast patiesību.

Beigu beigās es saņēmu drosmi un griezos pie sava radinieka, kas ir Jehovas liecinieks. Viņš man piedāvāja kādu bukletu, un, to izlasījusi, es uzreiz sapratu, ka Dievs ir atbildējis uz manām lūgšanām. Ar laiku vīrietis, ar ko es dzīvoju kopā, arī pieņēma patiesību, un mēs reģistrējām savu laulību. Pēc kāda laika mans vīrs smagi saslima, tomēr līdz pat savai nāvei viņš mudināja mani neatstāt patiesības ceļu, lai mēs varētu atkal satikties paradīzē.

Es vienmēr būšu pateicīga Jehovam, ka viņš atbildēja uz manām lūgšanām un vadīja mani, lai es atrastu patieso pielūgsmi. Turklāt es esmu izjutusi, ka Dievs atbild uz manām lūgšanām, arī redzēdama, kā visi mani astoņi bērni veltī savu dzīvi Jehovam.”