Kā Jēzus Kristus var mums palīdzēt

KAD Jēzus Kristus dzīvoja uz zemes, viņš sniedza cilvēkiem nenovērtējamu palīdzību. Jēzus paveica ļoti daudz — kāds cilvēks, kas pazina Jēzu personīgi, atstāstījis daudzus notikumus viņa dzīvē, rakstīja: ”Ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus ir darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.” (Jāņa 21:25.) Tā kā Jēzus, dzīvodams uz zemes, paveica tik daudz, būtu loģiski jautāt: ”Kā viņš var mums palīdzēt tagad, kad viņš atrodas debesīs? Vai arī tagad mēs varam izjust viņa sirsnību un iejūtību?”

Atbildes uz šiem jautājumiem ir ļoti iepriecinošas. Bībelē ir sacīts, ka Kristus ir iegājis ”pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā”. (Ebrejiem 9:24.) Runādams par to, ko Kristus ir paveicis mūsu labā, apustulis Pāvils rakstīja: ”Ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar savām paša asinīm reizi par visām reizēm [Kristus] iegājis svētnīcā [pašās debesīs], panākdams mūžīgu pestīšanu.” (Ebrejiem 9:12; 1. Jāņa 2:2.)

Šie vārdi patiesi iepriecina. Atgriezies debesīs, Jēzus nepārtrauca darboties cilvēku labā — viņš sāka gādāt par cilvēkiem vēl vairāk nekā pirms tam, jo Dievs savā lielajā žēlsirdībā iecēla Jēzu par kalpotāju jeb augsto priesteri, kas sēž ”pa labo roku godības tronim debesīs”. (Ebrejiem 8:1, 2.)

”Kalpotājs”

Tas nozīmē, ka debesīs Jēzum bija jākļūst par kalpotāju visiem cilvēkiem. Viņam bija jāveic darbs, kas līdzīgs tam darbam, ko senatnē Izraēlā darīja augstais priesteris. Pāvils paskaidroja, kas tas bija par darbu: ”Katrs augstais priesteris tiek iecelts dāvanu un upuŗu nešanai, kāpēc nepieciešami, ka arī šim [Jēzum Kristum] būtu ko upurēt.” (Ebrejiem 8:3.)

Jēzus varēja piedāvāt kaut ko nesalīdzināmi vērtīgāku, nekā senatnē varēja dot augstais priesteris. ”Ja āžu un vēršu asinis” varēja garīgi attīrīt izraēliešus, kas dzīvoja senatnē, ”cik daudz vairāk Kristus asinis.. šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam”. (Ebrejiem 9:13, 14.)

Jēzus ir īpašs kalpotājs arī tāpēc, ka viņam ir dota nemirstība. Senatnē Izraēlā ’liels skaits ir kļuvuši par priesteŗiem, tāpēc ka nāve tiem neļāva ilgāk palikt’. Turpretī Jēzum, kā raksta Pāvils, ”priesteŗa amats ir neiznīcīgs. Tādēļ arī viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos  aizstāvētu.” (Ebrejiem 7:23—25; Romiešiem 6:9.) Tātad debesīs pie Dieva labās rokas ir kalpotājs, kas ’ir vienmēr dzīvs, lai mūs aizstāvētu’. Tas mums var nozīmēt ļoti daudz.

Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, cilvēki nāca pie viņa pēc palīdzības, daudzi nāca pat no lielas tālienes, lai tikai satiktu Jēzu. (Mateja 4:24, 25.) Atrazdamies debesīs, Jēzus ir gatavs palīdzēt cilvēkiem no visām tautām, viņš pastāvīgi ir cilvēku rīcībā.

Kāds augstais priesteris ir Jēzus?

Lasot evaņģēlijus, mēs iepazīstam Jēzu Kristu kā izpalīdzīgu un iejūtīgu cilvēku. Tāpat mēs uzzinām, ka viņš bija ļoti pašaizliedzīgs. Ne vienu reizi vien gadījās, ka tieši tad, kad Jēzus ar apustuļiem grasījās atpūsties, pie viņa atnāca cilvēki. Jēzus nevis ļaunojās par iztraucēto mieru, bet iežēlojās par cilvēkiem, kas bija nākuši pēc palīdzības. Arī tad, kad Jēzus pats bija noguris, izsalcis un izslāpis, viņš laipni uzklausīja cilvēkus, viņš pat bija gatavs iztikt bez ēšanas, lai palīdzētu grēciniekiem, kas vēlējās mainīties. (Marka 6:31—34; Lūkas 9:11—17; Jāņa 4:4—6, 31—34.)

Žēlsirdības mudināts, Jēzus rūpējās par cilvēku fiziskajām, emocionālajām un garīgajām vajadzībām. (Mateja 9:35—38; Marka 6:35—44.) Viņš mācīja, kā var iegūt ilgstošu atvieglojumu un mierinājumu. (Jāņa 4:7—30, 39—42.) Piemēram, viņš aicināja cilvēkus: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mateja 11:28, 29.)

Jēzus mīlestība pret cilvēkiem bija tik spēcīga, ka viņš pat atdeva savu dzīvību grēcīgās cilvēces labā. (Romiešiem 5:6—8.) Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Viņš [Dievs Jehova] jau savu paša dēlu nav saudzējis, bet to par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad viņš līdz ar to mums nedāvinās visas lietas? [..] Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?” (Romiešiem 8:32—34.)

Augstais priesteris, kas spēj just līdzi

Dzīvodams uz zemes, Jēzus uzzināja, kas ir izsalkums, slāpes, nogurums, ciešanas, sāpes un nāve. Grūtības, kādas pieredzēja Jēzus, īpaši labi sagatavoja viņu Augstā priestera amatam. Pāvils rakstīja: ”Tāpēc viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai par tiem varētu iežēloties un būtu uzticams augstais priesteris Dieva priekšā salīdzināt tautas grēkus. Jo tāpēc, ka viņš pats kārdināts un cietis, viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.” (Ebrejiem 2:17, 18; 13:8.)

Jēzus apliecināja, ka viņš spēj un vēlas palīdzēt cilvēkiem, lai tie varētu tuvoties Dievam. Bet vai tas nozīmē, ka viņa uzdevums ir pierunāt bargu un nežēlīgu Dievu, kas nevēlas piedot cilvēkiem? Nē, tas to nenozīmē. Bībelē ir sacīts, ka Jehova ir ’laipnīgs un piedod labprāt’. Bībelē ir lasāmi arī šādi vārdi: ”Ja atzīstamies savos grēkos, tad viņš ir uzticīgs un taisns, ka viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (Psalms 86:5; 1. Jāņa 1:9.) Labestība, kas izpaudās Jēzus runā un darbos, atspoguļo  viņa Tēva iejūtību, žēlsirdību un mīlestību. (Jāņa 5:19; 8:28; 14:9, 10.)

Bet kādā ziņā Jēzus sagādā atvieglojumu grēcīgajiem cilvēkiem? Tādā ziņā, ka viņš palīdz gūt prieku un gandarījumu visiem, kas no sirds cenšas būt patīkami Dievam. Pāvils, rakstīdams ar garu svaidītajiem ticības biedriem, par to teica: ”Tā kā mums ir liels augstais priesteris, kas izgājis caur debesīm, Jēzus, Dieva dēls, tad turēsimies pie apliecības. Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.” (Ebrejiem 4:14—16.)

Palīdzība īstā laikā

Ko lai mēs iesākam, sastopoties ar grūtībām, kas, šķiet, ir pāri mūsu spēkiem, — smagu slimību, vainas apziņu, spēku izsīkumu, nomāktību vai kaut ko tamlīdzīgu? Mēs varam darīt to pašu, ko regulāri darīja Jēzus, — lūgt Dievu. Tajā naktī, kad Jēzus atdeva savu dzīvību par mums, ”viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi”. (Lūkas 22:44.) Tātad Jēzus labi zināja, ko nozīmē karsti lūgt Dievu. ”Viņš, skaļi saukdams, ar asarām raidīja lūgšanas un pārlūgumus Tam, kas Viņu spēja izglābt no nāves. Savas godbijības dēļ Viņš tika uzklausīts.” (Ebrejiem 5:7, JD.)

Jēzus zina, cik svarīgi cilvēkiem ir tas, lai kāds viņus uzklausītu un stiprinātu. (Lūkas 22:43.) Viņš saviem sekotājiem teica: ”Ja jūs Tēvam ko lūgsit, viņš jums to dos manā vārdā. ..lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.” (Jāņa 16:23, 24.) Tātad mēs varam lūgt Dievu, ne mirkli nešauboties, ka viņš ļaus, lai viņa Dēls izmanto mūsu labā savu varu un sava izpirkuma upura vērtību. (Mateja 28:18.)

Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Jēzus savu augsto stāvokli debesīs izmantos, lai mēs saņemtu vajadzīgo palīdzību īstā laikā. Piemēram, ja mēs esam izdarījuši grēku, ko no sirds nožēlojam, mūs var mierināt apziņa, ka ”mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns”. (1. Jāņa 2:1, 2.) Mūsu Aizstāvis un Palīgs debesīs rīkosies mūsu labā, lai tiktu uzklausītas lūgšanas, ko mēs sakām viņa vārdā un kas ir saskaņā ar Dieva Rakstiem. (Jāņa 14:13, 14; 1. Jāņa 5:14, 15.)

 Pateicība par Kristus palīdzību

Lūgt Dievu ar viņa Dēla starpniecību ir ļoti svarīgi, taču tas nav viss, ko cilvēks var darīt. Ar sava upura vērtību ”Kristus ir mūs atpircis”, tāpēc var teikt, ka visi cilvēki ir nonākuši viņa īpašumā. (Galatiešiem 3:13; 4:5; 2. Pētera 2:1.) Savu pateicību par visu, ko Kristus dara cilvēku labā, mēs apliecinām tad, ja atzīstam viņa tiesības valdīt pār mums un uzklausām viņa vārdus: ”Ja kāds grib man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ikdienas ņem uz sevi savu krustu un staigā man pakaļ.” (Lūkas 9:23.) Aizliegt sevi nozīmē daudz vairāk nekā paziņot, ka mēs piederam Kristum. ”Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.” (2. Korintiešiem 5:14, 15.) Tātad pateicībai par izpirkuma upuri jāietekmē mūsu uzskati, mērķi un dzīvesveids. Apziņai, ka mēs vienmēr būsim parādā Kristum Jēzum, kas ”sevi par mums nodevis”, būtu jāmudina mūs arvien labāk iepazīt viņu un viņa mīlošo Tēvu — Dievu Jehovu. Tāpat mums jācenšas augt ticībā, dzīvot pēc Dieva noteiktajām normām un būt ”dedzīgiem labos darbos”. (Titam 2:13, 14; Jāņa 17:3.)

Kristiešu draudzē mēs varam saņemt uzmundrinājumu, vadību un garīgo barību īstā laikā. (Mateja 24:45—47; Ebrejiem 10:21—25.) Piemēram, ja cilvēks jūt, ka viņa garīgais stāvoklis ir ļoti slikts, viņš var aicināt ”draudzes vecajus”. Māceklis Jēkabs rakstīja, ka ”ticīga lūgšana izglābs slimo, un tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots.” (Jēkaba 5:13—15.)

Tā rīkojās kāds vīrietis no Dienvidāfrikas, kurš atradās ieslodzījumā. Vēstulē kādam draudzes vecākajam viņš atzinīgi izteicās par ”visiem Jehovas lieciniekiem, kas turpina Jēzus Kristus iesākto darbu un palīdz cilvēkiem tiekties pēc Dieva Valstības”. Savā vēstulē  viņš rakstīja: ”Jūsu vēstule mani ārkārtīgi iepriecināja. Esmu dziļi aizkustināts, redzot jūsu rūpes par manu garīgo stāvokli, un jūtu sevišķu pamudinājumu ieklausīties Dieva Jehovas aicinājumā atgriezties no grēkiem. Veselus 27 gadus es maldos pa grēka, melu, nelikumību, netiklības un apšaubāmu reliģiju tumsu. Iepazinies ar Jehovas lieciniekiem, es sapratu, ka esmu atradis pareizo ceļu. Tagad man tikai jāiet pa to.”

Vēl vairāk palīdzības tuvā nākotnē

Stāvoklis, kādā ir nonākusi pasaule, neapšaubāmi liecina, ka drīzā nākotnē ir gaidāmas ”lielas bēdas”. Mūsu dienās liels pulks cilvēku no visām tautām, ciltīm, tautībām un valodām ’mazgā un balina savas drēbes Jēra asinīs’. (Atklāsmes 7:9, 13, 14; 2. Timotejam 3:1—5.) Ticība Jēzus izpirkuma upurim ļauj šiem cilvēkiem saņemt grēku piedošanu un nodibināt tuvas attiecības ar Dievu, pat kļūt par Dieva draugiem. (Jēkaba 2:23.)

”Jērs”, Jēzus Kristus, ”tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm”. (Atklāsmes 7:17.) Tā Kristus paveiks visu, kas viņam kā Augstajam priesterim ir uzticēts. Kristus palīdzēs visiem Dieva draugiem saņemt svētības, kas nāks no ”dzīvības ūdens avotiem”, — cilvēkiem vairs nebūs nekādu garīgu, fizisku un emocionālu problēmu. Tad Jēzus būs izpildījis visus pienākumus, kurus viņš sāka pildīt mūsu ēras 33. gadā un pilda joprojām.

To zinot, mums vienmēr jābūt pateicīgiem par visu, ko Dievs un Kristus ir darījuši un dara mūsu labā. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Priecājieties iekš tā Kunga vienmēr.. Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:4, 6, 7.)

Mums visiem ir kāda īpaša iespēja apliecināt savu pateicību par Jēzu Kristu, mūsu Palīgu debesīs. Trešdien, 19. aprīlī, pēc saules rieta Jehovas liecinieki visā pasaulē pulcēsies, lai atzīmētu Kristus nāves atceres vakaru. (Lūkas 22:19.) Šī svinīgā vakara apmeklētājiem būs iespēja vēl dziļāk izprast Kristus izpirkuma upura nozīmi. Mēs aicinām arī jūs apmeklēt šo pasākumu un uzzināt, kādas mūžīgas svētības jūs varat saņemt tāpēc, ka Dievs ir darījis iespējamu glābšanu ar Kristus starpniecību. Par sapulces laiku un vietu, kur tā notiks, jūs varat uzzināt no Jehovas lieciniekiem, kas dzīvo jūsu apkārtnē.

[Attēls 7. lpp.]

Jēzus zina, ko nozīmē karstas lūgšanas

[Attēli 8. lpp.]

Kristus mums palīdzēs pārvarēt grūtības, ar kurām mēs nevaram tikt galā pašu spēkiem

[Attēls 9. lpp.]

Kristus mums palīdz ar iejūtīgo draudžu vecāko starpniecību