Kāpēc cilvēcei vajadzīga palīdzība

”IEPRIEKŠ biju.. vajātājs un varmāka,” atzina kāds cilvēks, kas kādreiz tiešām bija neiecietīgs un nežēlīgs. Viņš bija ļaundaris un zaimotājs, kas bez žēlastības vajāja dievbijīgos Jēzus Kristus sekotājus. Bet pienāca laiks, kad minētais cilvēks ar pateicību varēja sacīt: ”Es esmu atradis apžēlošanu.” Šķiet neticami, bet niknais vajātājs kļuva par kristiešu apustuli Pāvilu. (1. Timotejam 1:12—16; Apustuļu darbi 9:1—19.)

Kaut arī mēs varbūt neesam rīkojušies līdzīgi Pāvilam, tomēr neviens no mums nespēj pilnībā ievērot Dieva noteiktās normas, jo ”visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības”. (Romiešiem 3:23.) Bet, ja mēs domājam, ka esam pārāk slikti, lai saņemtu Dieva žēlsirdību, mūs var pārņemt izmisums. Pāvils, runādams par savu grēcīgo dabu, izsaucās: ”Es nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?” Pats atbildēdams uz šo jautājumu, viņš rakstīja: ”Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū!” (Romiešiem 7:24, 25.)

Radītājs ir taisnīgs it visā, tāpēc rodas jautājums, kā viņam var būt tuvas attiecības ar grēcīgiem cilvēkiem. (Psalms 5:5.) Jau citētajā pantā Pāvils rakstīja: ”Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū!” Kāds cits cilvēks, kas arī bija izjutis Dieva žēlsirdību, rakstīja: ”Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.” (1. Jāņa 2:1, 2.)

Kāpēc Jēzus Kristus tiek saukts par aizstāvi Tēva priekšā? Kāpēc viņš ir mūsu grēku izpircējs?

Kāpēc cilvēkiem vajadzīga palīdzība

Jēzus nāca uz zemi, lai ”atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem”. (Mateja 20:28.) Atpirkšanas maksa jeb izpirkums tiek dots, lai atbrīvotu kādu cilvēku vai  atgūtu mantu vai kādu priekšmetu. Senebreju valodas darbības vārds ar nozīmi ’izpirkt’, izsaka domu par grēku segšanu jeb atlīdzināšanu. (Psalms 78:38.) Savukārt grieķu valodas vārds, kas atrodams Mateja 20:28 un citos pantos, tika lietots, runājot par karagūstekņu un vergu izpirkšanu. Lai kaut ko atgūtu, apmaiņā pret to bija jādod kaut kas tāds, kam ir atbilstoša vērtība.

Cilvēce ir nokļuvusi verdzībā tāpēc, ka pirmais cilvēks sacēlās pret Dievu. Kā var lasīt 1. Mozus grāmatas 3. nodaļā, pilnīgais cilvēks Ādams nolēma neklausīt Dievam Jehovam. Tā viņš gan sevi, gan savus toreiz vēl nedzimušos pēcnācējus pārdeva grēka un nāves verdzībā. Ādams zaudēja tiesības uz pilnīga cilvēka dzīvi un liedza tās saviem pēcnācējiem. (Romiešiem 5:12, 18, 19; 7:14.)

Senajā Izraēlā Dievs bija noteicis, ka cilvēku grēki jāsalīdzina jeb jāizpērk, upurējot dzīvniekus. (3. Mozus 1:4; 4:20, 35.) Kad tika upurēts dzīvnieks, tā dzīvība tika atdota grēcīgā cilvēka dzīvības vietā. (3. Mozus 17:11.) Tāpēc ”salīdzināšanās diena” būtībā bija izpirkšanas diena. (3. Mozus 23:26—28.)

Tā kā dzīvnieki nav līdzvērtīgi cilvēkiem, tad ar ”vēršu un āžu asinīm” nebija iespējams pilnībā ”atņemt grēkus”. (Ebrejiem 10:1—4.) Lai būtu iespējams uz visiem laikiem izpirkt grēkus, izpirkuma vērtībai bija jāatbilst tam, ko Ādams bija zaudējis. Taisnības svaru kausos bija jāliek pilnīgs cilvēks (Jēzus Kristus), kas varēja atsvērt to, ko cits pilnīgs cilvēks (Ādams) bija zaudējis. Vienīgi ar pilnīga cilvēka dzīvību Ādama pēcnācējus varēja izpirkt no verdzības, kurā viņus bija pārdevis viņu pirmtēvs. Lai izpildītu taisnīguma prasības, bija nepieciešams ”likt dzīvību pret dzīvību”. (2. Mozus 21:23—25.)

Kad Ādams izdarīja grēku un saņēma nāves spriedumu, līdz ar viņu mira visi viņa vēl nedzimušie pēcnācēji. ”Pēdējais Ādams” — pilnīgais cilvēks Jēzus — apzināti neveidoja ģimeni. (1. Korintiešiem 15:45.) Var teikt, ka tad, kad Jēzus nomira un upurēja savu pilnīgā cilvēka dzīvību, reizē ar viņu mira vesels cilvēku dzimums. Jēzus Ādama grēcīgos, mirstīgos pēcnācējus padarīja par saviem bērniem. Jēzus neizmantoja tiesības dibināt pats savu ģimeni, un, upurēdams savu pilnīgo dzīvību, izpirka visus Ādama pēcnācējus, lai tie varētu kļūt par viņa ģimenes locekļiem, — viņš kļuva tiem par ”Mūžīgo tēvu”. (Jesajas 9:5, 6.)

Izpirkuma maksa, ko deva Jēzus, radīja iespēju paklausīgajai cilvēces daļai saņemt Dieva žēlsirdību un mūžīgu dzīvi. Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23.) Mums jāslavē Jehova un jāpateicas viņam par to mīlestību un līdzjūtību, kāda ir izpaudusies izpirkumā, kas ir prasījis lielu uzupurēšanos no viņa paša un viņa mīļotā Dēla. (Jāņa 3:16.) Jēzus daudz izdarīja mūsu labā, kad viņš bija piecelts no mirušajiem, atgriezās debesīs un atdeva Dievam sava upura vērtību. * (Ebrejiem 9:11, 12, 24; 1. Pētera 3:18.) Bet kā Jēzus Kristus, atrazdamies debesīs, palīdz mums tagad?

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 4. lpp.]

Ar pilnīgā cilvēka dzīvību, ko upurēja Jēzus, tika izpirkti Ādama pēcnācēji