Lasītāju jautājumi

Vai apustulis Pāvils, rakstīdams ”Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai”, vēstulē Romiešiem 12:19 norādīja, ka kristiešiem nevajadzētu dusmoties?

Stingri ņemot, tā nav. Apustulis Pāvils šajā pantā runā par Dieva dusmām. Protams, tas nenozīmē, ka ir vienalga, vai kristieši ļaujas dusmām vai ne. Bībelē nepārprotami tiek norādīts nedusmoties. Pievērsīsim uzmanību dažiem no Dieva iedvesmotajiem padomiem.

”Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!” (Psalms 37:8.) ”Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā.” (Mateja 5:22.) ”Zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, burvība, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas.” (Galatiešiem 5:19, 20.) ”Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, ..lai ir tālu no jums.” (Efeziešiem 4:31.) ”Lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties.” (Jēkaba 1:19.) Arī Salamana Pamācību grāmatā ir lasāmi daudzi norādījumi neiekaist dusmās un neaizsvilties par niecīgiem aizvainojumiem un citu kļūdām. (Salamana Pamācības 12:16; 14:17, 29; 15:1; 16:32; 17:14; 19:11, 19; 22:24; 25:28; 29:22.)

Ar šiem padomiem saskan Romiešiem 12:19 konteksts. Pāvils ieteica, lai mūsu mīlestība būtu neliekuļota, lai mēs svētītu tos, kas mūs vajā, lai mēs censtos pozitīvi domāt par citiem, neatmaksātu nevienam ļaunu ar ļaunu un censtos saglabāt mieru ar visiem cilvēkiem. Pēc tam viņš izteica pamudinājumu: ”Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: ”Man pieder atriebšana, es atmaksāšu,” saka tas Kungs.” (Romiešiem 12:9, 14, 16—19.)

Tātad mēs nedrīkstam pieļaut, ka, dusmu pārņemti, atmaksājam. Mēs nekad nepārzinām situāciju precīzi, un mūsu taisnīguma izjūta ir nepilnīga. Ja ļausimies dusmām un atmaksāsim, mēs bieži rīkosimies nepareizi. Tas kalpotu Dieva pretinieka Velna mērķiem. Kādā citā Rakstu vietā Pāvils teica: ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.” (Efeziešiem 4:26, 27.)

Pats labākais un saprātīgākais ir ļaut, lai Dievs nosaka, kad un kam ir jāatmaksā. Viņš vienmēr zina pilnīgi visus faktus, un jebkurš viņa izpildītais sods atspoguļos viņa nevainojamo taisnīgumu. Mēs varam saprast, ka tieši to domāja Pāvils, rakstīdams Romiešiem 12:19, ja ņemam vērā viņa atsauci uz 5. Mozus 32:35, 41, kur ir ietverti vārdi: ”Man pieder atriebība un atmaksa.” (Salīdzināt Ebrejiem 10:30.) Tāpēc daudzi Bībeles tulkotāji ir iekļāvuši Romiešiem 12:19 vārdu ”Dievs”, kaut arī grieķu tekstā tas nav atrodams.

Kad mūs zākā vai vajā patiesības ienaidnieki, mums ir iespēja apliecināt savu paļāvību uz Dievu Jehovu, kura raksturojumu dzirdēja Mozus: ”Tas Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu.” (2. Mozus 34:6, 7.)