”Sūti savu gaismu”

”Sūti savu gaismu un savu patiesību, ka tās mani vada.” (PSALMS 43:3)

1. Kā Jehova atklāj savus nodomus?

JEHOVAS gādība par saviem kalpiem skaidri izpaužas tajā, kā viņš tiem dara zināmus savus nodomus. Viņš neatklāj patiesību uzreiz, ar vienu apžilbinošu gaismas uzplaiksnījumu, bet vairo mūsu sapratni pakāpeniski. To, kā mēs ejam pa dzīvības taku, varētu salīdzināt ar tālu ceļojumu, kas jāveic gājējam. Viņš dodas ceļā agri no rīta, kad tik tikko var kaut ko saredzēt. Saulei lecot, ceļinieks jau spēj saskatīt atsevišķus priekšmetus, tomēr apkārtni viņš joprojām redz neskaidri. Saulei ceļoties  arvien augstāk, ceļinieks var redzēt arvien skaidrāk un tālāk. Līdzīgi notiek ar garīgo gaismu, kas nāk no Dieva. Viņš mums dod sapratni pamazām. Dieva Dēls, Jēzus Kristus, mācīdams savus sekotājus, rīkojās tāpat. Nedaudz padomāsim par to, kā Jehova deva sapratni saviem kalpiem senatnē un kā viņš to dara mūsdienās.

2. Kā Jehova sūtīja gaismu saviem kalpiem pirms Kristus nākšanas uz zemi?

² Četrdesmit trešo psalmu acīmredzot ir sacerējuši Koraha dēli. Koraha dēli bija levīti, tātad viņu pienākums bija mācīt tautai Dieva likumus. (Maleahija 2:7.) Tā kā Jehova bija tautas Diženais Skolotājs, pēc gudrības levīti griezās pie viņa. (Jesajas 30:20, NW.) Psalmā izskan lūgums: ”Sūti savu gaismu un savu patiesību, ka tās mani vada.” (Psalms 43:1, 3.) Jehova mācīja izraēliešus, ja vien tie bija uzticīgi viņam. Vairākus gadsimtus vēlāk Jehova deva viņiem gaismu un patiesību kādā īpašā veidā — sūtīja uz zemi savu Dēlu.

3. Kādā ziņā Jēzus mācības kļuva par pārbaudījumu jūdiem?

³ Dieva Dēls, cilvēks Jēzus Kristus, bija ”pasaules gaisma”. (Jāņa 8:12.) Jēzus cilvēkiem ”daudz mācīja līdzībās”, viņš mācīja daudz jauna. (Marka 4:2.) Piemēram, Poncijam Pilātam viņš teica: ”Mana valstība nav no šīs pasaules.” (Jāņa 18:36.) Tas bija kaut kas jauns ne tikai romietim, bet arī nacionālistiski noskaņotajiem jūdiem, kas gaidīja, ka Mesija panāks uzvaru pār Romas impēriju un atjaunos Izraēlas valsts varenību. Lai gan Jēzus ļāva spīdēt gaismai, kas nāca no Jehovas, viņa vārdi nepatika jūdu vadoņiem, kas ”cilvēku atzinību mīlēja vairāk nekā godu Dieva priekšā”. (Jāņa 12:42, 43.) Daudzi Jēzus laikabiedri turējās pie cilvēku izdomātām paražām un nevēlējās redzēt gaismu un patiesību, kas nāca no Dieva. (Psalms 43:3; Mateja 13:15.)

4. No kā var secināt, ka Jēzus mācekļu izpratnei ar laiku bija jāvairojas?

⁴ Tomēr tautā bija arī nedaudzi cilvēki, kam bija godīga sirds, un šie cilvēki pieņēma Jēzus mācīto patiesību. Viņu sapratne par Dieva nodomiem strauji vairojās. Tomēr pat tad, kad viņu Skolotāja dzīve uz zemes jau tuvojās beigām, viņi vēl daudz ko nezināja. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Vēl daudz kas man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest.” (Jāņa 16:12.) Tātad mācekļi varēja gaidīt, ka viņu sapratne par Dieva atklāto patiesību vairosies arī turpmāk.

Gaisma turpina spīdēt

5. Kāds jautājums radās pirmā gadsimta kristiešu draudzē, un kam tas bija jāatrisina?

⁵ Pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanas Dieva gaisma atspīdēja spožāk nekā jebkad iepriekš. Jehova deva Pēterim redzējumu, kurā atklāja, ka neapgraizītie nejūdi var kļūt par Kristus sekotājiem. (Apustuļu darbi 10:9—17.) Tas bija kaut kas pavisam jauns. Bet saistībā ar šo jauno situāciju radās kāds jautājums, proti, vai Jehova prasa, lai sveštautieši, kas kļūst par kristiešiem, tiktu apgraizīti. Redzējumā par to nekas nebija teikts, un kristiešu starpā izcēlās karsti strīdi. Jautājums noteikti bija jānoskaidro, citādi varēja ciest kristiešu vienotība. Tāpēc ”apustuļi un vecaji [Jeruzalemē] sapulcējās apspriest šo jautājumu”. (Apustuļu darbi 15:1, 2, 6.)

6. Ko apustuļi un vecaji darīja, lai pieņemtu lēmumu jautājumā par apgraizīšanu?

⁶ Bet kā varēja uzzināt, kāda ir Dieva griba attiecībā uz cittautiešiem, kas pievērsušies ticībai? Jehova nesūtīja pie apustuļiem un vecajiem eņģeli un nedeva viņiem redzējumu. Taču tas nenozīmē, ka viņiem nebija, pēc kā vadīties. Apustuļi un vecaji uzklausīja jūdu kristiešus, kas bija redzējuši, kā Dievs aicina pie sevis cilvēkus no citām tautām, izliedams pār neapgraizītajiem nejūdiem svēto garu. Tāpat apustuļi un vecaji meklēja palīdzību Svētajos rakstos. Apspriedes nobeigumā māceklis Jēkabs izteica priekšlikumu, kas bija balstīts uz nozīmīgiem Bībeles  pantiem. Pārdomājot visus faktus, apustuļi un vecaji saprata, kāds ir Dieva prāts. Lai iemantotu Jehovas labvēlību, cilvēkiem no citām tautām nebija nepieciešama apgraizīšana. Tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas apustuļi un vecaji to pierakstīja un darīja zināmu ticības biedriem. (Apustuļu darbi 15:12—29; 16:4.)

7. Kā izpaudās pirmā gadsimta kristiešu gatavība mainīt savus uzskatus?

⁷ Lielākā daļa jūdu kristiešu nebija tādi kā jūdaisma vadoņi, kas nevēlējās atteikties no savu priekšteču tradīcijām. Lai gan tas prasīja no viņiem pašos pamatos mainīt uzskatus par nejūdiem, viņi ar lielu prieku uzņēma paskaidrojumus par Dieva gribu attiecībā uz cittautiešiem. Jehova svētīja kristiešus viņu pazemības dēļ. ”Draudzes tika stiprinātas ticībā, un viņu skaits jo dienas vairojās.” (Apustuļu darbi 15:31; 16:5.)

8. a) Kas liecina par to, ka garīgajai gaismai bija jākļūst spožākai arī vēlāk, pēc pirmā gadsimta? b) Kādus svarīgus jautājumus mēs apskatīsim?

⁸ Garīgā gaisma turpināja spīdēt visu pirmo gadsimtu. Tomēr Jehova neatklāja pirmā gadsimta kristiešiem pilnīgi visu par saviem nodomiem. Apustulis Pāvils ticības biedriem, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, rakstīja: ”Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī.” (1. Korintiešiem 13:12.) Toreiz cilvēki lietoja metāla spoguļus, kas neļāva iegūt skaidru atspulgu. Garīgā gaisma pirmajā gadsimtā bija pieejama ierobežotā daudzumā. Pēc apustuļu nāves šī gaisma uz kādu laiku kļuva pavisam blāva, turpretī pēdējā laikā Bībeles izpratne ir vairojusies. (Daniēla 12:4.) Kā Jehova mūsdienās dod garīgo gaismu, un kā mums būtu jāuzņem izmaiņas Bībeles izpratnē?

Gaisma pakāpeniski kļūst spožāka

9. Kādu Bībeles studēšanas metodi izmantoja Bībeles pētnieki?

⁹ Mūsdienās garīgā gaisma atsāka spīdēt 19. gadsimta beigās, kad neliela kristiešu grupa uzsāka nopietnas Rakstu studijas. Viņi izveidoja labu Bībeles studēšanas metodi. Kāds no grupas uzdeva jautājumu, un tad tika analizēti visi Bībeles panti, kas ar to saistīti. Ja šķita, ka viens Bībeles pants ir pretrunā ar kādu citu, viņi centās atrast saskaņu starp tiem. Pretēji sava laika reliģiskajiem vadoņiem, Bībeles pētnieki (tā toreiz sauca Jehovas lieciniekus)  bija apņēmušies vadīties pēc Svētajiem rakstiem, nevis pēc tradicionālajiem uzskatiem vai cilvēku izdomātām mācībām. Iepazinušies ar visiem pierādījumiem, kas bija iegūstami no Bībeles, viņi pierakstīja izdarītos secinājumus. Tā viņi ieguva arvien labāku sapratni par būtiskākajām Bībeles mācībām.

10. Kādas Bībeles studēšanai paredzētas grāmatas sarakstīja Čārlzs Rasels?

¹⁰ Viens no ievērojamākajiem Bībeles pētniekiem bija Čārlzs Rasels. Viņš sarakstīja apjomīgu darbu sešos sējumos, kas bija paredzēts Bībeles studēšanai, — tā nosaukums bija Rakstu studijas. Brālis Rasels domāja uzrakstīt arī grāmatu, kurā būtu izskaidrota Ecēhiēla un Atklāsmes grāmata. ”Tiklīdz man būs vajadzīgā sapratne,” viņš teica, ”es uzrakstīšu septīto sējumu.” Tomēr viņš piebilda: ”Ja Kungs dos sapratni kādam citam, tad to uzrakstīs kāds cits.”

11. Kā mūsu sapratni par Dieva nodomiem ietekmē laika faktors?

¹¹ Šie Č. Rasela vārdi palīdz saprast kādu būtisku faktoru, kas saistīts ar Bībeles izpratni, proti — laika faktoru. Brālis Rasels apzinājās, ka viņš nevar panākt, lai sapratnes gaisma pār Atklāsmes grāmatu atspīdētu ātrāk, nekā paredzēts, tāpat kā ceļinieks nevar pasteidzināt saullēktu.

Viss kļūst zināms Dieva noteiktajā laikā

12. a) Kad Bībeles pravietojumi kļūst saprotami vislabāk? b) Kāds piemērs apliecina, ka Bībeles pravietojumus var saprast Dieva noteiktajā laikā? (Skat. zemsv. piez.)

¹² Daudzus pravietojumus, kas attiecās uz Mesiju, apustuļi saprata tikai pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās. Mūsdienās notiek tāpat: pilnīgu sapratni par Bībeles pravietojumiem kristieši iegūst tikai pēc tam, kad tie ir piepildījušies. (Lūkas 24:15, 27; Apustuļu darbi 1:15—21; 4:26, 27.) Atklāsmes grāmata ir pravietojumu grāmata, tāpēc mums jāpatur prātā, ka skaidru sapratni par tajā aprakstītajiem notikumiem mēs varam iegūt tikai tad, kad redzam, kā tie attīstās. Č. Rasels nevarēja pareizi saprast, kas ir Atklāsmes 17:9—11 minētais sarkanais zvērs, jo organizācijas, kuras simbolizēja šis zvērs, — Tautu Savienība un Apvienoto Nāciju Organizācija — viņa dzīves laikā vēl nemaz nebija izveidojušās. *

13. Kas reizēm ir nepieciešams, kad vairojas sapratne par kādu Bībeles jautājumu?

¹³ Kad kristieši pirmajā gadsimtā uzzināja, ka arī neapgraizītie cittautieši var kļūt par kristiešiem, radās jautājums par to, vai šiem cittautiešiem ir jāapgraizās. Tāpēc apustuļi un vecaji pašos pamatos pārskatīja attieksmi pret apgraizīšanu. Kaut kas līdzīgs notiek mūsdienās. Kad patiesības gaisma palīdz skaidrāk saprast kādu Bībeles jautājumu, Dieva svaidītie kalpotāji, ”uzticīgais un gudrais kalps”, pārskata arī citus jautājumus, kurus ietekmē jaunā sapratne. To apliecina kāds piemērs no nesenas pagātnes. (Mateja 24:45.)

14.—16. Kā izmaiņas viedoklī par garīgo templi palīdzēja labāk izprast Ecēhiēla pravietiskā redzējuma nozīmi?

¹⁴ 1971. gadā biedrība izdeva grāmatu ”The Nations Shall Know That I Am Jehovah”—How? (”Tautām būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.” Kā tas notiks?), kurā tika skaidroti Ecēhiēla pravietojumi. Vienā no grāmatas nodaļām bija runāts par templi, ko Ecēhiēls redzēja parādībā. (Ecēhiēla 40.—48. nodaļa.) Toreiz galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā pravietiskais redzējums piepildīsies jaunajā pasaulē. (2. Pētera 3:13.)

¹⁵ Bet divi raksti, kas tika publicēti 1972. gada 1. decembra Sargtornī, lika pārskatīt viedokli par Ecēhiēlam dotā redzējuma nozīmi. Šajos rakstos bija runāts par lielo garīgo  templi, ko apustulis Pāvils aprakstīja Vēstulē ebrejiem, 10. nodaļā. Sargtornī bija paskaidrots, ka ar tempļa svēto vietu un iekšējo pagalmu simboliski attēlots svaidīto stāvoklis tad, kad viņi vēl dzīvo uz zemes. Kad pēc vairākiem gadiem tika pārskatīta 40.—48. nodaļa Ecēhiēla grāmatā, brāļi nonāca pie šāda secinājuma: tā kā garīgais templis darbojas mūsdienās, tad arī tas, uz ko ir norādīts ar Ecēhiēlam doto tempļa redzējumu, notiek jau tagad.

¹⁶ Ecēhiēls redzēja priesterus darbojamies tempļa pagalmos un kalpojam cilvēkiem no citām ciltīm. Šie priesteri, bez šaubām, ir Jehovas svaidītie kalpi, kas Bībelē saukti par ķēnišķīgu priesteru cilti. (1. Pētera 2:9.) Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā viņi neatradīsies tempļa pagalmā uz zemes. (Atklāsmes 20:4.) Lielāko daļu šī laika vai pat visu šo laiku svaidītie Dieva kalpi atradīsies garīgā tempļa vissvētākajā vietā — ”pašās debesīs”. (Ebrejiem 9:24.) Bet priesteri, ko redzēja Ecēhiēls, atradās tempļa pagalmos, tātad Ecēhiēla pravietiskais redzējums piepildās mūsdienās — laikā, kad daļa svaidīto kristiešu vēl dzīvo uz zemes. Tāpēc 1999. gada 1. marta Sargtornī bija runāts par izmaiņām šī jautājuma sapratnē. Tas nozīmē, ka garīgā gaisma līdz pat 20. gadsimta beigām palīdzēja arvien labāk izprast Ecēhiēla pravietisko redzējumu.

Gatavība mainīt uzskatus

17. Kā jūs esat mainījuši savus uzskatus, kopš zināt patiesību, un kādas svētības jūs esat izjutuši tāpēc, ka tos mainījāt?

¹⁷ Ja cilvēks vēlas zināt patiesību, viņam jābūt gatavam ’savaldīt visas domas, lai tās Kristum paklausa’. (2. Korintiešiem 10:5, LB-26.) Tas ne vienmēr ir viegli izdarāms, un sevišķi grūti cilvēkam ir mainīt dziļi iesakņojušos uzskatus. Piemēram, daudzi no mums pirms patiesības uzzināšanas kopā ar ģimenes locekļiem svinēja dažādus reliģiskus svētkus. Bet, studējot Bībeli, mēs sapratām, ka šiem svētkiem ir pagāniska izcelsme. Sākumā mēs, iespējams, nelabprāt rīkojāmies saskaņā ar uzzināto. Taču galu galā mīlestība pret Dievu guva virsroku un mēs pārtraucām svinēt svētkus, kas Dievam nav patīkami. Vai nav tiesa, ka Jehova ir svētījis šādu lēmumu? (Salīdzināt Ebrejiem 11:25.)

18. Kā mums jāuzņem pieaugošā Bībeles patiesības izpratne?

¹⁸ Rīkojoties saskaņā ar Dieva gribu, mēs vienmēr saņemam svētības. (Jesajas 48:17, 18.) Tāpēc mums jābūt iepriecinātiem par pieaugošo patiesības gaismu ikreiz, kad kļūst skaidrāki Bībeles pravietojumi. Pieaugošā sapratne skaidri apliecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa. ”Taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena.” (Salamana Pamācības 4:18.) Dažus Dieva nodoma aspektus mēs pagaidām redzam neskaidri. Bet, kad būs pienācis Dieva noliktais laiks, mēs ieraudzīsim patiesību visā tās krāšņumā, ja vien turpināsim iet pa ’taisno teku’. Tāpēc priecāsimies par patiesību, ko Jehova mums jau ir atklājis, un gaidīsim, kad viņš atklās to, kas pagaidām vēl nav pilnīgi skaidrs.

19. Kā mēs apliecinām, ka mīlam patiesību?

¹⁹ Pateicību par garīgo gaismu mēs apliecinām, regulāri — ja vien iespējams, ik dienas — lasot Dieva Rakstus. Lai varētu lasīt Bībeli  regulāri, jāturas pie noteiktas lasīšanas kārtības. Daudz labas garīgās barības mēs saņemam, lasot žurnālus Sargtornis un Atmostieties!. Mūsu vajadzībām ir sagatavots arī daudz grāmatu, brošūru un citu publikāciju. Tāpat tiek izdotas gadagrāmatas, kurās var lasīt ļoti uzmundrinošus stāstījumus par Valstības sludināšanu.

20. Kā gaisma un patiesība, ko mēs saņemam no Jehovas, ir saistītas ar draudzes sapulcēm?

²⁰ Nav šaubu, ka Jehova ir atbildējis uz lūgumu, kas izskan 43. psalma 3. pantā: ”Sūti savu gaismu un savu patiesību, ka tās mani vada, ka tās mani aizved Tavā svētajā kalnā, Tavos dzīvokļos.” Mēs noteikti vēlamies arī nākotnē pielūgt Jehovu kopā ar daudziem citiem viņa kalpiem. Tā kā mūsdienās Jehova dod saviem kalpiem garīgo sapratni arī ar draudzes sapulču starpniecību, ir svarīgi padomāt, ko mēs varam darīt, lai pienācīgi novērtētu sapulces. Pārdomāsim ar lūgšanām šo jautājumu, kas tiks apskatīts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs varat atbildēt?

• Kāpēc Jehova savus nodomus atklāj pakāpeniski?

• Kā apustuļi un vecaji Jeruzalemē pieņēma lēmumu apgraizīšanas jautājumā?

• Kādu Bībeles studēšanas metodi izmantoja Bībeles pētnieki, un kāpēc to varēja saukt par īpašu metodi?

• Miniet piemēru, kas parāda, kā garīgā gaisma kļūst spožāka Dieva noteiktajā laikā.

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 12. lpp.]

Čārlzs Rasels zināja, ka Atklāsmes grāmatu varēs izprast Dieva noliktajā laikā