”Cilvēku zvejnieki” Egejas jūras salās

EGEJAS JŪRA, ko ziemeļos un rietumos norobežo Grieķijas krasti, dienvidos — Krētas sala, bet austrumos — Turcija, aizņem plašu teritoriju Vidusjūras baseina austrumu daļā. Šī jūra ir vairāku senu civilizāciju šūpulis, un tā ir kā piebārstīta ar neskaitāmām salām un saliņām. Salu robotie apveidi un mazo, balto mājiņu grupas, kas žilbinoši mirdz spilgtajā saulē, iedvesmoja kādu dzejnieku tēlaini nodēvēt tās par ”akmens zirgiem ar plandošām krēpēm”.

Šīs salas piesaista tūristus no visas pasaules. Tās valdzina ne tikai ar savu gleznaino izskatu — salu pievilcību vairo arī salinieku krietnā daba. Ar savu praktiskumu un viesmīlību, un neatkarīgo raksturu cilvēki, kas te dzīvo un strādā, piešķir šai vietai īpašu, neatkārtojamu gaisotni.

Daudziem saliniekiem iztikas avots ir zveja Egejas jūrā. Taču šajā apvidū notiek arī kāda cita ”zveja”, kas nes bagātīgus augļus. Pa Egejas jūras salām ceļo ”cilvēku zvejnieki” — Dieva Valstības labās vēsts sludinātāji —, gatavodami Kristus mācekļus. (Mateja 4:18, 19; Lūkas 5:10.)

Kristieši, kas sludināja labo vēsti, ieradās Egejas jūras salās jau aptuveni pirms 19 gadsimtiem. Ap mūsu ēras 56. gadu apustulis Pāvils, atgriežoties no sava trešā misionāra ceļojuma, īsu brīdi uzkavējās Lesbas, Hijas, Samas, Kosas un Rodas salā. Allaž būdams dedzīgs sludinātājs, Pāvils noteikti sludināja arī saliniekiem. (Apustuļu darbi 20:14, 15, 24; 21:1, 2.) Pēc divu gadu ilgā ieslodzījuma Romā Pāvils, domājams, apmeklēja Krētu un veica tur savu kristīgo darbību. Pirmā gadsimta beigās ”Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ” apustulis Jānis bija izsūtīts uz Patmas salu. (Atklāsmes 1:9.) Kā mūsdienās šajās salās veicas labās vēsts sludinātājiem?

Sekmīgi sludināšanas pasākumi

Egejas jūras salās sludināt nav viegli — šis darbs prasa lielas pūles un uzupurēšanos. Daļa salu atrodas tālu cita no citas, un uz dažām no tām ūdens vai gaisa transports kursē reti vai pat nekursē nemaz, īpaši ziemā. Jūra mēdz būt vētraina, it sevišķi tad, kad pūš meltemia — spēcīgs sezonāls ziemeļu vējš. Turklāt daudzās salās ciemati atrodas nomaļās vietās, kur ir grūti nokļūt, jo putekļainie zemes ceļi bieži vien ir gandrīz neizbraucami. Dažos ciemos iespējams nokļūt vienīgi ar laivu.

Piemēram, 11 Valstības sludinātāji no nelielās draudzes Ikarijas salā nespēj vieni paši pastāstīt labo vēsti visos ciemos, kas atrodas šajā salā un tuvīnajās saliņās, tāpēc kristīgie brāļi un māsas no Samas nāk viņiem talkā un dodas sludināt gan Ikarijas, gan arī Furni, Patmas un Lipsas salas iedzīvotājiem. Nesen viena šāda divu dienu sludināšanas pasākuma laikā liecinieki izplatīja 650 žurnālus, 99 brošūras un 25 grāmatas par bībeliskām tēmām. Viņi bija pārsteigti, satiekot cilvēkus, kuriem nebija ne jausmas, kas ir Jehova, un kuri lūdza sludinātājus palikt pie viņiem un palīdzēt vēl vairāk  iemācīties no Bībeles. Kāda sieviete vienai no lieciniecēm teica: ”Tagad jūs ejat projām, bet man vēl ir daudz jautājumu par Bībeli. Kas man palīdzēs?” Lieciniece apsolīja piezvanīt ieinteresētajai sievietei, un tā viņa sāka ar šo sievieti Bībeles nodarbības.

Kad Ikarijas salu apmeklēja ceļojošais pārraugs, viņš organizēja sludināšanas pasākumu, kura mērķis bija vienas nedēļas nogales laikā sludināt visiem salas iedzīvotājiem. Pārraugs ataicināja palīgā apmēram 30 Valstības sludinātājus no Samas salas. Atbraukušajiem brāļiem bija jāmaksā par viesnīcu, kurā viņi pavadīja divas naktis, kā arī par automašīnu īri. Pirms tam divas dienas bija spēcīgi lijis, un laika prognoze nedēļas nogalei nebija iepriecinoša. Bet brāļi nepieļāva, ka nelāgais laiks viņus aizkavētu, atcerēdamies vārdus no Salamana Mācītāja 11:4: ”Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas.” Galu galā laiks mazliet uzlabojās, un, pastāstījuši visā salā savu svarīgo vēsti, brāļi atgriezās mājās priecīgi un gandarīti.

16 sludinātāji, kas dzīvo Andras salā, nežēlo pūles, lai nokļūtu pie visiem salas iedzīvotājiem. Kad divi brāļi ieradās kādā nomaļā ciemā, viņi bija stingri apņēmušies sludināt pilnīgi visiem ciema iemītniekiem. Brāļi runāja ar cilvēkiem mājās, ielās un tīrumos. Viņi iegriezās pat policijas iecirknī un atstāja tur literatūru. Visbeidzot, pārliecināti, ka ir sastapuši visus, kas dzīvo šajā ciemā, viņi gatavojās doties atceļā. Iedami projām no centrālā laukuma, viņi ieraudzīja pretī nākam Grieķijas pareizticīgo baznīcas mācītāju. Attapušies, ka mācītājam viņi vēl nav sludinājuši, brāļi piedāvāja viņam nelielu publikāciju, un mācītājs labprāt to paņēma. Nu gan viņi bija droši, ka nevienu nav palaiduši garām!

Gavda (saukta arī par Klaudu) — maza saliņa, kas atrodas dienvidos no Krētas un kur dzīvo tikai 38 cilvēki, — tiek uzskatīta par Eiropas tālāko dienvidu punktu. (Apustuļu darbi 27:16.) Kāds ceļojošais pārraugs kopā ar sievu un vēl otru laulātu pāri trīs dienas sludināja šajā salā. Lai ietaupītu līdzekļus, viņi nakšņoja teltī. Sludinātāji pastāstīja labo vēsti visiem salas iedzīvotājiem, un viņus iepriecināja tas, ka salas iemītnieki nebija aizspriedumaini. Salinieki neko nebija dzirdējuši par Jehovas lieciniekiem — ne labu, ne sliktu. Viņi paņēma 19 grāmatas un 13 brošūras, un literatūru pieņēma arī vietējais mācītājs. Kad liecinieki mazā laiviņā brauca atpakaļ uz Krētu, jūrā izcēlās vētra un viņu dzīvībai draudēja briesmas. ”Mēs pateicāmies Jehovam, ka sveiki un veseli atgriezāmies mājās, bet mēs arī slavinājām viņu par to, ka viņš bija ļāvis mums godināt viņa vārdu Eiropas tālākajā dienvidu punktā,” sludinātāji sacīja.

Patma ir tā sala, kurā apustulis Jānis uzrakstīja pēdējo Bībeles daļu — Atklāsmes grāmatu. Vēl pavisam nesen Patmā nebija neviena Jehovas liecinieka. Brāļi no Samas rūpīgi organizēja sludināšanas kampaņu šajā salā. Viņi zināja, ka jābūt gataviem sastapties ar niknu pretestību, jo šajā salā ir ļoti spēcīga pareizticīgo baznīcas ietekme. Divas māsas, kas stāstīja labo vēsti kādai sievietei, tika ieaicinātas šīs sievietes mājā. Viņas vīrs neatlaidīgi jautāja, kas ir atsūtījis māsas uz viņu māju. Kad sludinātājas paskaidroja, ka viņas iegriežas visās mājās, vīrietis atkal jautāja: ”Vai tiešām neviens no kaimiņiem nav atsūtījis  jūs uz šejieni?” Viņa sieva, kas bija uzzinājusi par Jehovas lieciniekiem, uzturēdamās Zairā, vēlāk māsām paskaidroja, kas bija noticis tās dienas rītā. Viņa stāstīja: ”Tāpat kā citās dienās es torīt lūdzu Jehovu, lai viņš atsūta uz salu kādus no saviem lieciniekiem, un vīrs mani izsmēja. Kad es ieraudzīju jūs pie durvīm, es biju ļoti pārsteigta un mans vīrs tāpat. Tāpēc viņš visu laiku jums prasīja, kas jūs ir atsūtījis pie mums.” Ar šo sievieti tūlīt tika uzsāktas Bībeles nodarbības. Tās notika pa tālruni un turpinājās desmit mēnešus, kaut arī viņām abām — gan māsai, gan ieinteresētajai sievietei — tas izmaksāja diezgan lielu naudu. Vēlāk šī sieviete tika kristīta, un tagad viņa ir vienīgā lieciniece salā, uz kuru pirms 1900 gadiem bija izsūtīts apustulis Jānis.

”Zveja” ostās

Katru vasaru daudzajās Egejas jūras salu ostās piestāj pasažieru kuģi, kas atved atpūtnieku pulkus. Tā Jehovas lieciniekiem rodas unikāla iespēja satikt dažādu tautību cilvēkus, kas runā visdažādākajās valodās. Draudzes gādā, lai tām krājumā būtu Bībeles literatūra daudzās valodās, un sludinātāji tūristu vidū izplata tūkstošiem žurnālu. Daži kuģi vienā un tajā pašā ostā ienāk katru nedēļu, sagādājot brāļiem izdevību atkārtoti apmeklēt atsevišķus kuģa komandas locekļus un pat studēt ar viņiem Bībeli.

1996. gada vasarā kāda pilnas slodzes sludinātāja Rodas salā liecināja jaunam jamaikietim, kurš strādāja uz pasažieru kuģa, kas piestāja salā ik piektdienas. Nākamajā piektdienā viņš tika uzaicināts uz apgabala kopsanāksmi, kas notika salā. Paņēmusi Bībeli angļu valodā, pioniere, kas bija sludinājusi šim vīrietim, palīdzēja viņam saprast dažas no tām Bībeles patiesībām, par kurām tika runāts kopsanāksmes gaitā. Jauno cilvēku dziļi iespaidoja mīlestība un sirsnība, kas staroja no kopsanāksmes dalībniekiem. Nākamajā piektdienā viņš uzaicināja divus pionierus ierasties uz kuģa. Pionieri bija paņēmuši līdzi literatūru angļu un spāņu valodā. Nepilnas stundas laikā viņu literatūras somas bija iztukšotas! Līdz vasaras beigām jamaikietis studēja Bībeli katru piektdienu. Nākamajā vasarā viņš atkal bija klāt, gatavs turpināt Bībeles nodarbības. Taču šoreiz viņš nolēma  mainīt darbu, lai varētu garīgi augt. Pēc tam viņš atkal devās prom. Brāļi Rodas salā bija ļoti priecīgi, kad uzzināja, ka 1998. gada sākumā šis jaunais cilvēks ir kristījies.

Migrējošās ”zivis”

Egejas jūra ir slavena ar savu migrējošo zivju bagātību — tādas zivis kā sardīnes un zobenzivis šķērso šīs jūras ūdeņus un nonāk prasmīgu zvejnieku tīklos. Savukārt Valstības labās vēsts sludinātāji atrod daudzas atsaucīgas sirdis, sludinot strādniekiem, kas emigrējuši uz Grieķiju no Austrumeiropas valstīm.

Piemēram, Rezijai bija desmit gadi, kad viņa pirmo reizi žurnālos Sargtornis un Atmostieties! izlasīja par Jehovu un viņa nodomiem. Tas notika Albānijā. Pēc trim gadiem viņas ģimene pārcēlās uz Rodas salu. Kādu dienu Rezija lūdza Jehovu, lai viņš tai palīdz jaunajā mājvietā atrast viņa tautu. Nākamajā dienā Rezijai par lielu prieku viņas tēvs pārnesa mājās pazīstamos žurnālus — Sargtorni un Atmostieties!. Rezija satikās ar māsu, kas tēvam tos bija iedevusi, un drīz vien viņa sāka studēt Bībeli ar grāmatas Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi palīdzību. Dažkārt viņa pat lūdza, lai nodarbības notiktu veselas trīs reizes dienā. Pēc diviem mēnešiem Rezija kļuva par nekristītu sludinātāju, un 1998. gada martā 14 gadu vecumā viņa tika kristīta. Tajā pašā dienā Rezija sāka kalpot par palīgpionieri, un pēc sešiem mēnešiem viņa pieteicās kalpot par pionieri jeb pilnas slodzes sludinātāju.

Kosas salā kāds brālis studēja Bībeli ar vairākiem cilvēkiem no Krievijas. Kad viņš tiem pajautāja, vai starp viņu draugiem nav kāds, kas arī gribētu mācīties Bībeli, šie cilvēki aizveda brāli pie Leonīda un Ofēlijas, armēņu pāra, kas dzīvoja citā ciematā, līdz kuram bija kādi 30 kilometri. Tur brāli gaidīja pārsteigums — armēņu pāris parādīja somu, kas bija pilna ar Sargtorņa biedrības izdoto literatūru armēņu un krievu valodā! Dzīvesbiedri pastāstīja, ka viņi bija studējuši Bībeli ar Jehovas lieciniekiem un kļuvuši par nekristītiem sludinātājiem. Nemierīgās politiskās situācijas un ekonomisko grūtību dēļ viņi bija devušies projām no dzimtenes un tūlīt pēc ierašanās Kosā bija sākuši Bībeles nodarbības ar Leonīda māti un māsu, kuras jau dzīvoja šajā salā. Tā šim lieciniekam pavisam negaidīti bija jāsāk vadīt Bībeles nodarbības ar četriem cilvēkiem — ar Ofēliju, ar Leonīdu un ar Leonīda māti un māsu, kuras mācījās Bībeli abas kopā. Tas nozīmēja, ka viņam trīs reizes nedēļā bija jābrauc ar motociklu uz šo 30 kilometrus tālo ciemu. Dažus mēnešus vēlāk Leonīds un viņa sieva kristījās. Kā redzams, vietējo brāļu pašuzupurēšanās gars patiesi nes lieliskus augļus.

Jehova liek augt

Nav šaubu, ka Jehova svētī pūles, ko vairāk nekā 2000 aktīvie Valstības sludinātāji, kas dzīvo Egejas jūras salās, iegulda Valstības darbā. Tagad šeit ir 44 Jehovas liecinieku draudzes un 25 grupas. 17 grupās sapulces notiek nevis grieķiski, bet kādā citā valodā, jo Jehova grib, lai ”visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:4.) Turklāt šajās salās ir 13 speciālie pionieri, kas veic sevišķi lielu darbu, lai sastaptu cilvēkus grūti sasniedzamās vietās.

Gadsimtiem ilgi Egejas jūrai ir bijusi liela nozīme kultūras attīstībā un tirdzniecībā. Pēdējos gadu desmitos tā ir kļuvusi par iecienītu atpūtas vietu, ko apmeklē simtiem tūkstošu tūristu. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka ”cilvēku zvejnieki” — Valstības sludinātāji — ir atraduši šajās salās daudz godprātīgu cilvēku, kas vēlas cildināt Jehovu, un visi kopā viņi ir dedzīgi atsaukušies uz pravietisko aicinājumu: ”Tam Kungam lai dod godu un lai pauž Viņa slavu jūŗas salās!” (Jesajas 42:12.)

[Karte 22. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Egejas jūra

GRIEĶIJA

Lesba

Hija

Sama

Ikarija

Furni

Patma

Kosa

Roda

Krēta

TURCIJA

[Attēls 23. lpp.]

Lesbas sala

[Attēls 24. lpp.]

Patma

[Attēls 24. lpp.]

Krēta