Lasītāju jautājumi

Trīs evaņģēlijos ir stāstīts, ka mācekļi izteica neapmierinātību par to, ka Jēzus tika svaidīts ar dārgu eļļu. Vai to darīja vairāki mācekļi vai galvenokārt Jūda?

Par šo notikumu ir rakstīts Mateja, Marka un Jāņa evaņģēlijā. Tie liek domāt, ka Jūda pirmais sāka žēloties un pēc tam viņam pievienojās vismaz vēl daži apustuļi. Šis gadījums palīdz saprast, kāpēc mēs varam būt pateicīgi, ka ir četri evaņģēliji. Lai gan ikviena evaņģēlista stāstījums ir precīzs, ne visi viņi ir iekļāvuši tās pašas detaļas. Salīdzinot paralēlos aprakstus, mēs iegūstam plašāku, detalizētāku priekšstatu par daudziem notikumiem.

Mateja 26:6—13 ir minēta notikuma vieta (spitālīgā Sīmaņa māja, Betānija), bet nav atklāts tās sievietes vārds, kura lēja uz Jēzus galvas smaržīgo eļļu. Matejs raksta: ”Kad mācekļi to redzēja, tie apskaitās.” (Kursīvs mūsu.) Mācekļi kurnēja, ka labāk būtu bijis pārdot eļļu un naudu izdalīt nabagiem.

Marka stāstījums ir ļoti līdzīgs. Taču viņš vēl pavēsta, ka sieviete saplēsa trauciņu ar smaržīgu, ”tīru nardes” eļļu, ko tajā laikā, iespējams, ieveda no Indijas. Stāstot par mācekļu neapmierinātību, Marks raksta, ka ”tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās” un ”tie izteica viņai pārmetumus”. (Marka 14:3—9, kursīvs mūsu.) No šiem diviem stāstījumiem ir redzams, ka neapmierināti bija vairāki apustuļi. Taču kā šāda situācija izveidojās?

Šī notikuma aculiecinieks apustulis Jānis atklāj vairākas būtiskas detaļas. Viņš nosauc sievietes vārdu — Marija, viņa ir Martas un Lācara māsa. Jānis min arī kādu faktu, kas uzskatāms par papildinājumu, nevis par pretrunu: ”Marija.. svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem.” (Kursīvs mūsu.) Ņemot vērā visus šī notikuma aprakstus, mēs varam saprast, ka Marija izlēja eļļu — īstu nardes eļļu, kā apstiprina apustulis Jānis, — uz Jēzus galvas un kājām. Jānis ļoti mīlēja Jēzu un tāpēc, ja kāds izrādīja necieņu pret Jēzu, viņš izjuta sašutumu. To apliecina viņa tālākie vārdi: ”Viens no viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk viņu nodeva, sacīja: ”Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīssimts sudraba gabaliem, un nauda nodota nabagiem?”” (Jāņa 12:2—8.)

Protams, Jūda bija ”viens no viņa mācekļiem”, bet mēs varam sajust Jāņa sašutumu par to, ka viens no tiem, kas bija kopā ar Jēzu, grasījās viņu nodot. Tulkotājs Dr. K. Houards Matenijs, runādams par Jāņa 12:4, norādīja, ka abu grieķu valodas vārdu formas, kuri latviešu valodā tulkoti kā ”vēlāk” un ”nodeva”, ”izsaka nepabeigtu, ilgstošu darbību. Tas liecina, ka Jūda nenodeva Jēzu, acumirklīgas ierosmes vadīts, bet ka viņš jau ilgāku laiku bija par to domājis un to plānojis.” Jānis arī dara zināmu, ka Jūda žēlojās ”nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas”.

Tātad šķiet loģiski, ka negodīgais Jūda pirmais sāka žēloties, jo tādā gadījumā, ja dārgā eļļa tiktu pārdota un iegūtie līdzekļi ielikti viņam uzticētajā naudas makā, viņš būtu varējis vairāk nozagt. Kad Jūda sāka izrādīt neapmierinātību, daži apustuļi acīmredzot viņam pievienojās, tāpēc ka viņiem iebildums šķita pamatots. Taču galvenais kurnētājs bija Jūda.