Cīnīties pret korupciju ar gara zobenu

”Jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.” (Efeziešiem 4:24.)

NEVIENAI valstij nav bijis tik liels administratīvais aparāts, kāds bija Romas impērijai tās uzplaukuma periodā. Romas likumi bija tik efektīvi, ka tie joprojām ir daudzu valstu likumu kodeksu pamatā. Tomēr par spīti Romas sasniegumiem tās leģioni nespēja uzvarēt kādu viltīgu ienaidnieku — korupciju. Galu galā korupcija paātrināja Romas sabrukumu.

Apustulis Pāvils bija viens no tiem cilvēkiem, kas cieta korumpētu Romas amatpersonu dēļ. Romiešu vietvaldis Fēlikss, kas izvaicāja Pāvilu, acīmredzot saprata, ka Pāvils neko nav noziedzies. Tomēr Fēlikss, viens no viskorumpētākajiem sava laika pārvaldniekiem, atlika Pāvila tiesu, cerot, ka Pāvils, vēlēdamies tikt atbrīvots, viņam maksās kādu naudas summu. (Apustuļu darbi 24:22—26.)

Taču Pāvils nevis deva Fēliksam kukuli, bet gan ar to atklāti runāja par ”taisnību un atturību”. Fēlikss savus uzskatus nemainīja, un Pāvils palika cietumā, nemēģinādams ar kukuļošanu izvairīties no tiesas procesa. Viņš sludināja vēsti par patiesību un godīgumu, un viņš pats dzīvoja saskaņā ar to. ”Mēs apzināmies, ka mums, kas visās lietās gribam godīgi  dzīvot, ir laba sirdsapziņa,” Pāvils rakstīja ebreju tautības kristiešiem. (Ebrejiem 13:18.)

Šāda nostāja bija krasā pretstatā tā laika morālei. Fēliksa brālis Pallass senatnē bija viens no bagātākajiem cilvēkiem, un viņa bagātība, ko, pārrēķinot mūsdienu naudā, lēš 45 miljonos dolāru, bija iegūta gandrīz tikai ar kukuļņemšanu un izspiešanu. Taču Pallasa bagātība nav nekas, salīdzinot ar miljardiem dolāru, ko daži 20. gadsimta korumpētie valdnieki ir nobēdzinājuši slepenos banku kontos. Ir skaidrs, ka tikai pavisam naivs cilvēks var ticēt, ka mūsdienu valdības ir uzvarējušas cīņā ar korupciju.

Tā kā korupcija pastāv jau tik ilgu laiku un ir tik dziļi iesakņojusies, rodas jautājums: vai tā būtu jāuzskata par cilvēkam dabisku rīcību? Vai arī ir iespējams kaut ko darīt, lai izskaustu korupciju?

Kā izskaust korupciju?

Pirmais solis ir apzināties, ka korupcija ir ļaunums, jo negodīgi cilvēki, gūdami no tās labumu, vienlaikus kaitē citiem. Bez šaubām, šajā jomā ir panākts zināms progress. ASV valsts sekretāra vietnieks Džeimss Folijs sacīja: ”Mēs visi saprotam, ka korupcijas cena ir augsta. Kukuļošana iedragā valsts pārvaldes sistēmu, samazina ekonomisko efektivitāti un kavē ekonomikas attīstību, traucē normālas tirgus attiecības un liek ciest visas pasaules iedzīvotājiem.” Daudzi viņam piekristu. 1997. gada 17. decembrī 34 lielākās valstis parakstīja antikorupcijas konvenciju, kas ir paredzēta, lai ”ievērojami sekmētu globālo cīņu pret korupciju”. Konvencijā ”kukuļa piedāvāšana, apsolīšana vai došana kādai ārvalsts amatpersonai ar nolūku noslēgt vai saglabāt tiesības veikt starptautiskus biznesa darījumus ir nosaukta par noziegumu”.

Taču kukuļi par kontraktu noslēgšanu citās valstīs ir tikai korupcijas ”aisberga” virsotne. Lai likvidētu visas korupcijas formas, ir jāsper otrs, daudz grūtāks solis: cilvēkiem jāmainās sirdī. Cilvēkiem visās zemēs ir jāmācās ienīst kukuļošanu un korupciju. Tikai tad kukuļņemšana izzudīs. Tāpēc, kā bija rakstīts žurnālā Newsweek, daudzi domā, ka valdībām ”jāvērš sabiedrības uzmanība uz tikumiskajām vērtībām”. Antikorupcijas organizācija Transparency International iesaka, lai tās atbalstītāji katrs savā darba vietā ”sētu krietnumu”.

Cīņa pret korupciju ir morāla cīņa, kurā nevar uzvarēt tikai ar likumiem vai ”zobenu”, tas ir, ar sodiem. (Romiešiem 13:4, 5.) Cilvēku sirdī ir jāsēj tikumības un krietnuma sēklas. Vislabāk to var darīt ar ”gara zobenu”, kā to nosauca apustulis Pāvils, proti — ar Dieva Rakstiem, Bībeli. (Efeziešiem 6:17.)

Bībelē korupcija ir nosodīta

Kāpēc Pāvils negribēja dot kukuli? Tāpēc, ka viņš vēlējās pildīt Dieva gribu — Dieva, ”kas neviena vaigu neuzlūko un uzpirkšanas dāvanas neņem”. (5. Mozus 10:17, LB-65r.) Turklāt Pāvils, bez šaubām, zināja arī Mozus bauslības likumu: ”Tev nebūs uzlūkot neviena vaigu, tev nebūs dāvanas ņemt kukulim, jo dāvana dara gudro acis aklas un pilnīgi pārgroza lietu stāvokli taisnajiem.” (5. Mozus 16:19.) Arī ķēniņš Dāvids saprata, ka Jehova ienīst kukuļņemšanu, un viņš lūdza Dievu, lai viņu neiekļauj grēcinieku vidū, kuri ”ar savu labo roku pieņem netaisnas dāvanas”. (Psalms 26:10.)

Tiem cilvēkiem, kas neliekuļoti kalpo Dievam, ir vēl kādi iemesli, kāpēc izturēties pret korupciju noraidoši. ”Īsts ķēniņš uzceļ savu valsti ar tiesu un taisnību,” rakstīja Salamans, ”bet.. negausīgs valdinieks turpretī grūž to postā.” (Salamana Pamācības 29:4.) Taisnīga rīcība, it sevišķi amatpersonu taisnīga rīcība, veicina valstī stabilitāti, bet korupcija valsti izputina. Interesanta piezīme bija izteikta Newsweek: ”Sistēmā, kur katrs grib sev nogrābt kādu kumosu no korupcijas pīrāga un arī prot to izdarīt, ekonomika var sabrukt.”

Pat tad, ja ekonomika netiek sagrauta pilnīgi, taisnīgi cilvēki jūt lielu sarūgtinājumu,  kad netraucēti plaukst korupcija. (Psalms 73:3, 13.) Tas ir apvainojums arī mūsu Radītājam, kas mums ir devis iedzimtu tieksmi pēc taisnības. Senatnē Jehova ir iejaucies cilvēku dzīvē, lai iznīcinātu klaju korupciju. Piemēram, viņš atklāti pateica Jeruzalemes iedzīvotājiem, kāpēc viņš tos nodos ienaidnieku rokās.

Ar sava pravieša Mihas starpniecību Dievs sacīja: ”Tādēļ uzklausiet jūs, Jēkaba nama vecākie, un jūs, Israēla nama likteņu lēmēji, jūs, kas nicināt taisnību un visu, kas taisns, apgriežat otrādi. Tās [Jeruzalemes] priekšnieki spriež tiesu par samaksu, tās priesteŗi māca tieslietas par atlīdzību, tās pravieši tulko likteni par naudu.. Tāpēc tieši jūsu dēļ Ciānu uzars kā tīrumu un Jeruzālemi pārvērtīs par drupu kaudzi.” Korupcija bija degradējusi Izraēlas sabiedrību, tāpat kā vairākus gadsimtus vēlāk tā postoši ietekmēja Romu. Kā jau Dievs bija brīdinājis, apmēram simt gadu pēc tam, kad Miha pierakstīja šos vārdus, Jeruzaleme tika sagrauta un kļuva ļaužu pamesta. (Mihas 3:9, 11, 12.)

Tomēr nevienam cilvēkam un nevienai tautai nebūtu jārīkojas negodīgi. Dievs aicina ļaunos, lai tie atstāj iepriekšējo dzīves veidu un izmaina savu domāšanu. (Jesajas 55:7.) Viņš vēlas, lai ikviens no mums alkatību aizstātu ar nesavtību un negodīgumu ar taisnīgumu. ”Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu,” Jehova mums atgādina. (Salamana Pamācības 14:31.)

Kā ar Bībeles patiesību var uzveikt negodīgumu

Kas var pamudināt cilvēku mainīties? Tas pats spēks, kas lika farizejam Pāvilam kļūt par uzticamu Jēzus Kristus sekotāju. ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs,” Pāvils rakstīja. (Ebrejiem 4:12.) Arī mūsdienās Rakstu patiesība joprojām palīdz cilvēkiem kļūt godīgiem, pat tiem, kas ir dziļi iestiguši ļaunumā. To apliecina kāds gadījums, kas notika vienā no Austrumeiropas valstīm.

Neilgi pēc demobilizēšanās no armijas Aleksandrs * pievienojās noziedzīgam grupējumam, kas nodarbojās ar reketu, bandītismu un kukuļdošanu. ”Manos pienākumos ietilpa naudas izspiešana no bagātiem uzņēmējiem, piedāvājot tiem ”aizsardzību”,” viņš stāsta. ”Kad es biju ieguvis uzņēmēja uzticību, citi grupējuma locekļi viņam sāka izteikt draudus. Tad es uzņēmējam par krietnu samaksu piedāvāju visu nokārtot. ”Klienti” man bija ārkārtīgi pateicīgi, ka esmu palīdzējis viņiem, kaut gan es patiesībā biju sagādājis viņiem nepatikšanas. Lai cik tas liktos dīvaini, tieši tas man šajā darbā patika.

Man arī patika, ka šāds dzīves veids deva daudz naudas un iespēju baudīt greznību. Man bija dārga automašīna, skaists dzīvoklis, un es varēju pirkt visu, ko vien vēlējos. Cilvēki no manis baidījās, un tas man deva varas apziņu. Es jutos tā, it kā neviens man neko nevarētu padarīt un es stāvētu pāri likumam. Jebkādas problēmas ar policiju atrisināja vai nu izmanīgs jurists, kas zināja, kā likumu apiet ar līkumu, vai arī vajadzīgajam cilvēkam iedots kukulis.

Diemžēl negodīgu cilvēku vidū reti ir sastopams īsts biedriskums. Es neiepatikos kādam mūsu bandas loceklim un kritu bandas nežēlastībā. Pēkšņi es paliku bez savas lepnās automašīnas, bez naudas, bez ”ekskluzīvās” draudzenes. Mani pat smagi piekāva. Šāds pavērsiens mani piespieda sākt nopietni domāt par dzīves jēgu.

Dažus mēnešus pirms šiem notikumiem mana māte bija kļuvusi par Jehovas liecinieci, un es sāku lasīt Jehovas liecinieku literatūru. Vārdi Salamana Pamācībās 4:14, 15 mani ļoti iespaidoja: ”Neeji pa bezdievīgo tekām un neuzeji uz ļaunu cilvēku ceļa! Lai tas aizlokās projām no tevis, un neeji pa to; vairies no tā un eji tam secen!” Šādi Bībeles panti mani pārliecināja, ka tiem, kas vēlas dzīvot noziedzīgi,  nav īstas nākotnes. Es sāku lūgt Jehovu un lūdzu, lai viņš mani uzvada uz pareizā ceļa. Es sāku mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem un drīz veltīju savu dzīvi Dievam. No tā laika es dzīvoju godīgi.

Protams, dzīvot godīgi nozīmē pelnīt daudz mazāk naudas. Bet tagad es zinu, ka man ir nākotne un manai dzīvei patiešām ir jēga. Es saprotu, ka iepriekšējais greznais dzīves veids bija kā kāršu namiņš, kas jebkurā brīdī varēja sabrukt. Mana sirdsapziņa agrāk bija notrulināta, bet, kopš es mācos Bībeli, tā vienmēr ierunājas, kad jūtu kārdinājumu rīkoties negodīgi, arī sīkumos. Es cenšos dzīvot saskaņā ar 37. psalma 3. panta vārdiem: ”Cerē uz to Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu.””

”Kas ienīst kukuļus, tas dzīvos”

Kā pieredzēja Aleksandrs, Bībeles patiesība var likt cilvēkam mainīties un atmest negodīgu rīcību. Aleksandrs izmainījās atbilstoši tam, par ko Pāvils bija rakstījis vēstulē efeziešiem: ”Līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un garā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā. Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi. Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.” (Efeziešiem 4:22—25, 28.) No šādām pārmaiņām ir atkarīga cilvēces nākotne.

Alkatība un korupcija, ja tām pilnībā tiktu dota vaļa, varētu nodarīt zemeslodei nelabojamu postu, tāpat kā tās veicināja Romas impērijas sabrukumu. Taču, par laimi, mūsu Radītājs nav paredzējis visu atstāt nejaušības varā. Viņš ir apņēmies ”iznīcināt tos, kas zemi ved postā”. (Atklāsmes 11:18, JD.) Jehova ir apsolījis tiem, kas ilgojas pēc pasaules bez korupcijas: drīz būs ”jaunas debesis un jauna zeme, kur taisnība mājo”. (2. Pētera 3:13.)

Tiesa, mūsu laikos varbūt nav viegli dzīvot godīgi. Tomēr Jehova ir skaidri pateicis, ka ”sīkstulis pats izposta savu namu, bet kas ienīst kukuļus, tas dzīvos”. * (Salamana Pamācības 15:27.) Ja atsakāmies būt negodīgi, mēs apliecinām, ka esam neliekuļoti, lūdzot Dievam: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:10.)

Mēs gaidām, kad Dieva Valstība sāks rīkoties uz zemes, bet jau tagad ikviens no mums var ”sēt taisnību”, neatbalstot korupciju un nedodot un neņemot kukuļus. (Hozejas 10:12.) Ja mēs tā darīsim, arī mūsu dzīve liecinās par Dieva iedvesmoto vārdu spēku. Ar gara zobenu ir iespējams izskaust korupciju.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 7. lpp.]

Ar Bībeles palīdzību mēs varam sevī attīstīt ”jauno cilvēku” un rīkoties godīgi