Kāpēc zeļ korupcija?

”Neņem uzpirkšanas dāvanas, jo tās apstulbo gudro acis un pārgroza taisno lietas.” (2. Mozus 23:8, LB-65r.)

PIRMS trīsarpus tūkstošiem gadu izveidotajā Mozus bauslībā kukuļošana tika nosodīta. Vēlāk gadsimtu gaitā ir izdots daudz likumu, kas vērsti pret kukuļošanu. Tomēr to iegrožot ar likumu palīdzību nav izdevies. Katru dienu tiek doti un ņemti miljoniem kukuļu, un no tā cieš miljardiem cilvēku.

Korupcija ir izplatījusies tik plaši un tajā tiek izmantotas tik viltīgas metodes, ka tā draud sagraut pašu sabiedrības struktūru. Dažās valstīs bez kukuļa gandrīz neko nav iespējams panākt. Pareizajam cilvēkam iedots kukulis palīdz nolikt eksāmenu, iegūt autovadītāja tiesības, noslēgt līgumu vai uzvarēt tiesas prāvā. ”Korupcija līdzinās piesārņojumam, kas smacē cilvēkus,” ar nožēlu atzīmē Arno Montbūrs, jurists no Parīzes.

Sevišķi izplatīta korupcija ir komercijas pasaulē. Dažas firmas trešo daļu peļņas tērē, lai maksātu korumpētiem valdības birokrātiem. Pēc Lielbritānijas žurnāla The Economist datiem, no ikgadējā starptautiskās ieroču tirdzniecības apgrozījuma, kas ir 25 miljardi dolāru, 10 procenti tiek maksāti kukuļos potenciālajiem pircējiem. Korupcijai izplatoties arvien plašāk, sekas ir kļuvušas katastrofiskas. Kā tiek apgalvots, pēdējos 10 gados kapitālisma forma, kurā panākumus gūst tie, kam ir labas pazīšanās, ir sagrāvusi veselu valstu ekonomiku.

No korupcijas un tās radītā ekonomiskā posta neizbēgami visvairāk cieš trūcīgie — tie, kam reti ir iespēja kādu piekukuļot. Kā trāpīgi bija teikts žurnālā The Economist, ”korupcija ir viens no apspiešanas veidiem”. Vai šo apspiešanas veidu ir iespējams likvidēt, vai arī korupcija ir neizbēgama? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums pirmām kārtām ir jānoskaidro daži korupcijas pamatcēloņi.

Kāpēc rodas korupcija?

Kāpēc cilvēki nav godīgi? Dažiem kukuļņemšana ir viegls veids vai pat vienīgais veids, kā dabūt kāroto. Reizēm kukuļdošana ir ērts līdzeklis, kā izvairīties no soda. Daudzi cilvēki, kas redz, ka politiķi, policisti un tiesneši ignorē korupciju vai pat paši ņem kukuļus, seko viņu paraugam.

Korupcijai vēršoties plašumā, tā kļūst aizvien pierastāka, līdz beidzot pārtop par dzīves veidu. Cilvēki ar mazām algām sāk domāt, ka viņiem nav citas izvēles — ka viņiem ir jāprasa kukuļi, ja viņi vēlas dzīvot kaut  cik normāli. Un, kad kukuļu ņēmēji un devēji, kaut rīkojušies negodīgi, paliek nesodīti, tad sarūk to cilvēku skaits, kas spēj ”peldēt pret straumi”. ”Tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīzi, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu,” bija novērojis ķēniņš Salamans. (Salamans Mācītājs 8:11.)

Ir divi vareni spēki, kas veicina korupciju: savtīgums un alkatība. Savtīguma dēļ korumpēti cilvēki nepievērš uzmanību ciešanām, ko viņu negodīgums sagādā citiem, un viņi attaisno kukuļošanu tāpēc, ka viņi paši ir ieguvēji. Jo lielāku materiālo labumu viņi gūst, jo vairāk pieaug viņu alkatība. ”Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas,” bija novērojis ķēniņš Salamans, ”un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” (Salamans Mācītājs 5:9.) Tiesa, alkatība varbūt palīdz iedzīvoties, bet tā ir saistīta ar korupciju un nelikumībām.

Vēl viens faktors, ko nevar neņemt vērā, ir pasaules neredzamais valdnieks, kuru Bībele sauc par Sātanu Velnu. (1. Jāņa 5:19; Atklāsmes 12:9.) Sātans aktīvi veicina korupciju. Vislielākais jebkad piedāvātais kukulis ir tas, ko Sātans piedāvāja Kristum. ”Visas pasaules valstis,” viņš teica, ”es tev gribu dot, ja tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.” (Mateja 4:8, 9.)

Taču Jēzus nebija piekukuļojams, un viņš mācīja saviem sekotājiem būt tādiem pašiem. Vai Jēzus mācības var derēt arī mūsdienās, lai cīnītos ar korupciju? Nākamajā rakstā tiks apskatīts šis jautājums.