Valstības sludinātāji stāsta

Laimīga ģimenes dzīve izraisa citos interesi par Dievu

JEHOVA svētīja Jāzepu ar izcilu gudrību un spriestspēju. (Apustuļu darbi 7:10.) Tāpēc Jāzepam piemītošā izpratne ”ļoti labi patika faraonam un viņa kalpiem”. (1. Mozus 41:37.)

Arī mūsdienās Jehova saviem kalpiem piešķir izpratni un spriestspēju, kad viņi studē Bībeli. (2. Timotejam 3:16, 17.) Šī gudrība un spriestspēja nes labus augļus, jo tiek izmantoti Bībeles padomi. Dieva kalpu labo rīcību bieži vien ievēro apkārtējie, kā to parāda tālāk minētie gadījumi no Zimbabves.

• Kādai sievietei kaimiņos dzīvoja Jehovas liecinieki. Kaut gan viņai nepatika liecinieki, viņa apbrīnoja savu kaimiņu uzvedību un it īpaši viņu mājas dzīvi. Viņa bija pamanījusi, ka vīra un sievas starpā valda saskaņa un ka bērni ir paklausīgi. Bet sevišķi viņa ievēroja, ka vīrs ļoti mīl savu sievu.

Dažās afrikāņu kultūrās ir izplatīts šāds uzskats: ja vīrs mīl sievu, tad viņa noteikti ir izmantojusi kādu burvestību, lai viņu piesaistītu. Tādēļ šī sieviete griezās pie savas kaimiņienes, Jehovas liecinieces, un tai lūdza: ”Vai jūs man, lūdzu, neiedotu to burvju līdzekli, ko jūs devāt savam vīram, lai arī mans vīrs mani mīlētu tāpat, kā jūsu vīrs mīl jūs?” Lieciniece atbildēja: ”Protams, es jums to atnesīšu rīt pēcpusdienā.”

Nākamajā dienā mūsu māsa apmeklēja kaimiņieni, paņēmusi līdzi ”burvju līdzekli”. Kas bija viņas ”burvju līdzeklis”? Bībele un publikācija Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi. Pēc tam, kad grāmatā Zināšanas bija aplūkota nodaļa ”Veido ģimeni, kas dara Dievam godu”, viņa teica: ”Šis ir tas ”burvju līdzeklis”, ko gan mans vīrs, gan es izmantojam, lai viens otru ”piesaistītu”. Tāpēc mēs viens otru tik ļoti mīlam.” Šī sieviete sāka mācīties Bībeli, un viņas garīgā izaugsme bija tik strauja, ka jau drīz viņa kristījās ūdenī, tā apliecinot savu veltīšanos Jehovam.

• Divi speciālie pionieri, kas ir norīkoti kalpot kādā nelielā draudzē netālu no Zimbabves un Mozambikas ziemeļaustrumu robežas, divas nedēļas negāja sludināt pa mājām. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki paši nāca pie viņiem klausīties. Viens no pionieriem pastāstīja, kā tas bija noticis: ”Mēs ik nedēļas veicām 15 kilometru lielu attālumu, lai vadītu mājas Bībeles nodarbības kādam ieinteresētam cilvēkam. Pie viņa nebija viegli nokļūt. Mums bija jābrien pa dubļiem un jāšķērso pārplūdušas upes, kurās ūdens sniedzās mums līdz kaklam. Tas nozīmēja, ka, šķērsojot upi, drēbes un kurpes mēs turējām uz galvas un, sasnieguši otru krastu, atkal apģērbāmies.

Mūsu dedzība ļoti iespaidoja ieinteresētā cilvēka kaimiņus. To starpā bija arī vietējās reliģiskās organizācijas vadītājs. Reiz viņš teica saviem sekotājiem: ”Vai jūs negribētu būt tikpat dedzīgi kā tie divi jaunie cilvēki, Jehovas liecinieki?” Nākamajā dienā daudzi no viņa piekritējiem atnāca pie mums uz mājām, lai uzzinātu, kāpēc mēs esam tik neatlaidīgi. Turklāt nākamajās divās nedēļās mūs apmeklēja tik daudz cilvēku, ka nebija pat laika sev pagatavot maltīti.”

Viens no ciemiņiem, kas šo divu nedēļu laikā apmeklēja pionierus, bija reliģiskais vadītājs. Cik pionieri kļuva priecīgi, kad viņš piekrita studēt Bībeli!