Priecīgas kāzas, kas dara godu Jehovam

Velšs un Eltija dzīvo Dienvidāfrikas Republikā. Viņi apprecējās Soveto 1985. Gadā. Šad un tad viņi kopā ar savu meitiņu Zinziju pāršķirsta kāzu fotoalbumu un atceras šo priecīgo dienu. Zinzijai patīk saukt vārdos kāzu viesus un skatīties uz māmiņu, kas tērpusies skaistā kleitā.

VELŠA un Eltijas kāzas notika parastā zālē. Vispirms jaunais pāris un kāzu viesi klausījās kāzu runu un jauniešu kori, kas četrbalsīgi dziedāja slavas dziesmas Dievam. Pēc tam viesi tika aicināti uz mielastu, kura laikā fonā skanēja Valstības melodiju ieraksts. Šajās kāzās netika piedāvāti alkoholiskie dzērieni, netika atskaņota skaļa mūzika un nebija deju. Viesi varēja patīkami pavadīt laiku un apsveikt jauno pāri. Viss kāzu pasākums ilga apmēram trīs stundas. ”Tās bija kāzas, par kurām man vienmēr paliks jaukas atmiņas,” saka Reimonds, kāds kristiešu draudzes vecākais.

Tā kā Velšs un Eltija strādāja Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības Dienvidāfrikas filiālē, viņi varēja atļauties ļoti vienkāršas kāzu svinības. Daži kristieši ir rīkojušies citādi: viņi ir pārtraukuši pilnas slodzes kalpošanu un sākuši pelnīt naudu, lai sarīkotu greznas kāzas. Bet Velšs un Eltija it nemaz nenožēlo, ka viņu kāzas bija pieticīgas, jo viņi varēja turpināt pilnas slodzes kalpošanu līdz pat Zinzijas piedzimšanai.

Citi kristieši, kas ir nolēmuši precēties, varbūt vēlas, lai viņu kāzās būtu dejas un mūzika. Varbūt viņi izlemj, ka viņu kāzās tiks piedāvāts vīns vai citi alkoholiski dzērieni. Ļoti iespējams, viņi var atļauties sarīkot lielas un greznas kāzu svinības. Kas viņiem būtu jādara, lai kāzu svinības kļūtu par iepriecinošu, Dieva kalpu cienīgu notikumu? Šis jautājums jāpārdomā ļoti nopietni, jo Bībelē ir rakstīta pavēle: ”Vai jūs ēdat, vai dzerat, vai citu ko darāt, visu dariet Dieva godam!” (1. Korintiešiem 10:31, JD.)

Svētki vai trokšņaina dzīrošana?

Ir grūti iedomāties kāzas, kas varētu kļūt par drūmu pasākumu. Drīzāk ir iespējams pretējais — tās var pārvērsties par nevaldāmām dzīrēm. Kad kāzas rīko cilvēki, kas nav Jehovas liecinieki, bieži vien notiek daudz kas tāds, kas dara negodu Dievam. Piemēram, kāzās cilvēki mēdz piedzerties. Diemžēl tas ir noticis pat dažās kristiešu kāzās.

Bībelē ir sacīts, ka ”stiprs dzēriens ir trakulis”. (Salamana Pamācības 20:1.) Senebreju vārds, kas šeit tulkots ”trakulis”, nozīmē ’tāds, kas taisa lielu troksni’. Tā kā alkohola ietekmē cilvēks kļūst trokšņains, nav grūti iedomāties, kas notiek, kad kopā ir daudz cilvēku, kas pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus. Nav šaubu, ka šādā situācijā ātri vien var sākties ”dzīrošana un tamlīdzīgas lietas”, kas Bībelē nosauktas kopā ar citiem ”miesas darbiem” — rīcību, kuras dēļ cilvēkam, kas to nenožēlo, var tikt liegta iespēja iemantot mūžīgu dzīvi, ko nodrošinās Dieva Valstība. (Galatiešiem 5:19—21.)

Grieķu valodas vārds ar nozīmi ’dzīrošana’ tika lietots, runājot par iereibušiem  jauniešiem, kas dziedādami, dejodami un spēlēdami staigāja pa ielām. Ja kāzu viesi pārmērīgos daudzumos lieto alkoholiskos dzērienus un dejo skaļas mūzikas pavadījumā, tad kāzas pārvēršas par trokšņainu dzīrošanu. Šādā situācijā tie, kas nav garīgi stipri, var padoties citiem miesas darbiem — ”netiklībai, nešķīstībai, izlaidībai, dusmām”. Kas būtu jādara, lai šādi miesas darbi nesabojātu kristīgu kāzu iepriecinošo gaisotni? Lai atbildētu uz šo jautājumu, padomāsim par kādām kāzām, kas aprakstītas Bībelē.

Kāzas, uz kurām ieradās Jēzus

Jēzus un viņa mācekļi bija ielūgti uz kāzām Galilejas pilsētā Kānā. Viņi pieņēma uzaicinājumu, un Jēzus pat veicināja kāzu svinību izdošanos. Kad sāka pietrūkt vīna, Jēzus izdarīja brīnumu un sagādāja ļoti labas kvalitātes vīnu. Vīnu, kas palika pāri, līgavainis un viņa ģimenes locekļi droši vien varēja lietot vēl kādu laiku pēc kāzām. (Jāņa 2:3—11.)

Domājot par kāzām, kuras apmeklēja Jēzus, mēs varam daudz ko mācīties. Piemēram, Jēzus un viņa mācekļi neieradās kāzās negaidīti. Bībelē ir skaidri pateikts, ka viņi uz tām bija aicināti. (Jāņa 2:1, 2.) Divās līdzībās, kurās Jēzus pieminēja kāzas, atkārtoti tika norādīts, ka viesi bija saņēmuši uzaicinājumu. (Mateja 22:2—4, 8, 9; Lūkas 14:8—10.)

Dažās zemēs ir pieņemts, ka uz kāzām var nākt jebkurš cilvēks — vienalga, vai viņš ir ielūgts vai ne. Kāzu rīkotājiem tas var radīt nopietnas materiālas grūtības. Līgavai un līgavainim, kas nav turīgi, jāaizņemas nauda, ja viņi vēlas sarūpēt mielastu nenoteiktam cilvēku skaitam. Tāpēc tad, ja kristieši, kas precas, ir nolēmuši rīkot pieticīgas kāzu svinības un aicināt ierobežotu viesu skaitu, tiem kristiešiem, kas netiek aicināti, jāsaprot un jāievēro jaunā pāra lēmums. Kāds vīrietis, kas kāzu svinības rīkoja Dienvidāfrikas pilsētā Keiptaunā, atceras, ka viņš bija uzaicinājis 200 viesu, bet uz kāzām ieradās 600 cilvēku, un tāpēc viesiem sagatavotie ēdieni ātri vien izbeidzās. Nelūgto viesu vidū bija arī cilvēki, kas nedēļas nogalē ar autobusu bija devušies uz Keiptaunu ekskursijā. Ekskursijas vadītājs, kas bija līgavas attāls radinieks, uzskatīja, ka viņš var ierasties kāzās kopā ar visu tūristu grupu, pat neaprunājies ar līgavu vai līgavaini.

Ja nav paziņots, ka uz kāzām var ierasties visi, kas vēlas, tad patiess Jēzus sekotājs nekādā gadījumā neies uz kāzām bez uzaicinājuma un nepiedalīsies mielastā, kas paredzēts lūgtajiem viesiem. Ja kādam tomēr ļoti gribas iet uz kāzām bez uzaicinājuma, viņš varētu pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai ierasties uz kāzām nenozīmētu izrādīt necieņu pret jauno pāri? Vai mana ierašanās neliks citiem justies neērti un nesabojās svētku noskaņu?” Saprotošs kristietis nevis apvainosies, ka nav uzaicināts uz kāzām, bet nosūtīs jaunajam pārim apsveikumu un novēlēs Jehovas svētību viņu laulībai. Viņš pat varētu aizsūtīt jaunajam pārim dāvanu, kas padarītu kāzu dienu vēl priecīgāku. (Salamans Mācītājs 7:9; Efeziešiem 4:28.)

Kas ir atbildīgs par kāzu norisi?

Daudzās Āfrikas valstīs kāzu rīkošanu parasti uzņemas jaunā pāra radinieki. Daudzi jaunie pāri ir pateicīgi par šādu palīdzību, jo tad viņiem pašiem nav jādomā par izdevumiem. Tāpat līgavainis un līgava, iespējams, uzskata, ka šādā gadījumā viņiem nav jāuzņemas atbildība par kāzu norisi. Tomēr, pirms līgava un līgavainis pieņem radinieku piedāvāto palīdzību, viņiem jāzina, vai tiks respektētas viņu prasības.

Kaut arī Jēzus bija Dieva Dēls, kas ”no debesīm nācis”, nekas neliecina, ka viņš Kānā būtu pārņēmis savās rokās kāzu svinību vadīšanu. (Jāņa 6:41.) Bībelē ir sacīts, ka kāzās bija ”galda uzraugs”, kas bija atbildīgs par kāzu norisi. (Jāņa 2:8.) Šis cilvēks savukārt par visu bija atbildīgs līgavainim — jaunnodibinātās ģimenes galvam. (Jāņa 2:9, 10.)

Jaunā pāra radiniekiem, kas ir kristieši, jārespektē līgavaiņa griba, jo Dievs ir noteicis,  ka vīrs ir ģimenes galva. (Kolosiešiem 3:18—20.) Galvenā atbildība par kāzu norisi jāuzņemas tieši līgavainim. Protams, līgavainim jārīkojas saprātīgi un cik vien iespējams jāņem vērā arī tas, ko vēlas līgava, kā arī līgavas un viņa paša vecāki. Tomēr, ja radinieki nevēlas ņemt vērā jaunā pāra gribu, tad jaunais pāris var taktiski atteikties no viņu palīdzības un paši segt kāzu izdevumus. Tā jaunais pāris var izsargāties no situācijām, kas vēlāk būtu jānožēlo. Piemēram, no tādas situācijas, kāda bija radusies kādās kristiešu kāzās Āfrikā, kad viens no neticīgajiem radiniekiem, kam bija uzticēta svētku vakara vadīšana, uzsauca tostu par godu mirušajiem senčiem.

Dažreiz jaunlaulātie dodas kāzu ceļojumā jau pirms kāzu svinību beigām. Šādā gadījumā līgavainim jānodrošina, lai kāds būtu atbildīgs par turpmāko svinību norisi, lai netiktu pārkāptas Bībeles normas un pasākums nebeigtos pārāk vēlu.

Rūpīga plānošana un līdzsvarotība

Acīmredzot kāzās, kurās piedalījās Jēzus, bija daudz labu ēdienu. Kā jau bija minēts, tajās bija arī daudz vīna. Bez šaubām, kāzu svinībās neiztika arī bez mūzikas un dejošanas, kas bija raksturīgas saviesīgiem pasākumiem ebreju sabiedrībā. Jēzus uz šo faktu norādīja labi zināmajā stāstā par pazudušo dēlu. Bagātais tēvs bija ļoti priecīgs par dēla atgriešanos un sacīja: ”Lai ēdam un līksmojamies.” Jēzus teica, ka cilvēki līksmojās, muzicēdami un dejodami. (Lūkas 15:23, 25.)

Tomēr stāstījumā par kāzām Kānā muzicēšana un dejošana nav pat pieminēta. Arī nevienā citā vietā, kur Bībelē stāstīts par kāzām, dejošana nav minēta. Pēc visa spriežot, Dieva kalpi Bībeles laikos neuzskatīja dejošanu par galveno kāzu svinībās. No tā mēs varam kaut ko mācīties.

Kristiešu kāzās Āfrikā reizēm tiek izmantota jaudīga skaņu aparatūra un mūzika ir tik skaļa, ka viesi nevar mierīgi sarunāties. Dažreiz kāzās var pietrūkt ēdienu, bet dejotāju netrūkst nekad, turklāt dejotāji bieži vien kļūst pārlieku atraisīti. Šādos gadījumos kāzas nav nekas vairāk kā iegansts sarīkot deju vakaru. Turklāt skaļā mūzika pievilina tādus cilvēkus, kam patīk neaicinātiem ierasties kāzu svinībās un radīt dažādas nepatikšanas.

Bībelē, vietās, kur pieminētas kāzas, netiek uzsvērta muzicēšana un dejošana, un šo faktu ir labi ņemt vērā pārim, kas plāno savas kāzas un vēlas, lai tās darītu godu Jehovam. Nesen Āfrikas dienvidu daļā ir bijuši vairāki gadījumi, kad jauni kristieši, kas bija izraudzīti līgavaiņa pavadīšanai, daudz stundu veltīja tam, lai iemācītos sarežģītus deju soļus. Vairāku mēnešu laikā viņi tam patērēja nesaprātīgi daudz laika. Bet kristiešu pienākums ir izmantot laiku svarīgākiem mērķiem — sludināšanai, personiskām Bībeles studijām un draudzes sapulcēm. (Efeziešiem 5:16; Filipiešiem 1:10.)

Spriežot pēc tā, cik daudz vīna sagādāja Jēzus, var secināt, ka kāzas Kānā bija lielas un greznas. Tomēr nav šaubu, ka tās nebija trakulīgas dzīres, kuru laikā viesi pārmērīgos daudzumos būtu lietojuši alkoholu, kā tas reizēm notika ebreju kāzās. (Jāņa 2:10.) Kāpēc mēs tik droši varam to apgalvot? Tāpēc, ka šajās kāzās piedalījās Kungs Jēzus Kristus. No visiem kāzu viesiem Jēzus katrā ziņā būtu tas, kas visprecīzāk ievērotu Dieva likumu par sliktu sabiedrību, kurš skanēja: ”Neesi starp dzērājiem.” (Salamana Pamācības 23:20.)

Ja līgava un līgavainis ir izlēmuši piedāvāt kāzu viesiem vīnu vai citus alkoholiskus  dzērienus, viņiem jānodrošina, lai par to pasniegšanu rūpētos cilvēki, kam viņi var uzticēties. Ja viņi nolemj, ka kāzās skanēs mūzika, tad viņiem jāizvēlas, kāda mūzika tiks atskaņota, un jāpalūdz, lai kāds atbildētu par atskaņotās mūzikas skaļumu. Nedrīkst pieļaut, ka viesi pārņem mūzikas atskaņošanu savās rokās un sāk atskaņot apšaubāmu mūziku vai atskaņo to pārmērīgi skaļi. Jārūpējas arī par to, lai dejošana nebūtu nepiedienīga. Ja neticīgo radinieku vai nenobriedušu kristiešu dejošana kļūst nepieklājīga vai jutekliska, līgavainis var likt atskaņot citu mūziku vai taktiski palūgt viesus pārtraukt dejošanu. Ja tas netiek darīts, kāzas var pārvērsties par trakulīgu dzīrošanu un kļūt kādam par apgrēcību. (Romiešiem 14:21.)

Tā kā dejas, skaļa mūzika un liels alkohola daudzums reizēm rada problēmas, daudzi kristieši ir nolēmuši, ka viņu kāzās nekā tāda nebūs. Daži no viņiem šī iemesla dēļ ir dzirdējuši kritiskas piezīmes, taču patiesībā viņi ir pelnījuši uzslavu, jo ir apliecinājuši savu vēlēšanos darīt visu iespējamo, lai netiktu apkaunots Dieva svētais vārds. Citi kristieši nodrošina, lai viņu kāzās skanētu piemērota mūzika, būtu savs laiks dejošanai un alkohols tiktu piedāvāts mērenā daudzumā. Visos gadījumos līgavainis ir atbildīgs par to, kā tiek organizētas kāzu svinības.

Āfrikā garīgi nenobrieduši kristieši reizēm nopeļ kāzas, kas ir organizētas pienācīgi un ar cieņu, — viņi uzskata, ka šādas kāzas drīzāk līdzinās bērēm. Šāds viedoklis, protams, nav saprātīgs. Grēcīgie miesas darbi, kas var dot īslaicīgu baudu, liek izjust sirdsapziņas pārmetumus kristietim un sagādā negodu Dieva vārdam. (Romiešiem 2:24.) Patiesu prieku rada Dieva svētais gars. (Galatiešiem 5:22.) Daudzi kristieši ar gandarījumu atceras savas kāzas, jo apzinās, ka tās bija priecīgs notikums un nevienam nekļuva ”par apgrēcību”. (2. Korintiešiem 6:3.)

Velšs un Eltija joprojām atceras atzinīgos vārdus, ko pēc viņu kāzām teica daudzi neticīgie radinieki. Kāds no kāzu viesiem sacīja: ”Mēs esam noguruši no tām trokšņainajām kāzām, kādas tagad tiek rīkotas. Bija patīkami apmeklēt pieklājīgas kāzas.”

Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka priecīgas un pieklājīgas kristiešu kāzas godā laulības Autoru Dievu Jehovu.

[Papildmateriāls/Attēls 22. lpp.]

KAS BŪTU JĀŅEM VĒRĀ, RĪKOJOT KĀZU SVINĪBAS

• Ja jūs esat uzaicinājuši kādu no saviem neticīgajiem radiniekiem teikt runu, vai jūs esat pārliecinājušies, ka viņš nerunās par kristiešiem nepieņemamām tradīcijām?

• Ja tiks atskaņota mūzika, vai jūs esat izvēlējušies piedienīgas dziesmas?

• Vai mūzika nebūs pārāk skaļa?

• Ja būs dejas, vai tās būs piedienīgas?

• Vai alkohols tiks pasniegts nelielos daudzumos?

• Vai par to pasniegšanu rūpēsies cilvēki, kam jūs varat uzticēties?

• Vai jūs esat noteikuši, cikos jābeidzas kāzu svinībām?

• Vai būs cilvēki, kas rūpēsies par pienācīgu kārtību līdz pat pasākuma beigām?