Stingri turēsimies pie dievišķās mācības

”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 3:5, 6)

1. Cik lielā mērā mūsdienās ir pieejamas cilvēku uzkrātās zināšanas?

PAŠLAIK pasaulē tiek izdots apmēram 9000 dienas laikrakstu. Amerikas Savienotajās Valstīs vien katru gadu iznāk 200 000 jaunu grāmatu. Saskaņā ar kādu pētījumu, 1998. gada martā Internetā pieejamo Tīkla lappušu kopējais skaits bija 275 miljoni. Speciālisti uzskata, ka šis skaitlis katru mēnesi palielinās par 20 miljoniem. Mūsdienās cilvēkiem ir pieejama informācija gandrīz par jebkuru tēmu. Lai gan šādai situācijai ir arī savi pozitīvie aspekti, tomēr informācijas pārbagātība ir radījusi dažādas problēmas.

2. Kādas problēmas var radīt informācijas pārbagātība?

² Ir cilvēki, kam izveidojas atkarība no informācijas: viņi vienmēr cenšas uzzināt visu jaunāko, kaut arī novārtā paliek daudzi svarīgi darbi un pienākumi. Citi savukārt uzskata sevi par speciālistiem sarežģītos jautājumos, kaut gan ir ieguvuši ļoti nepilnīgas zināšanas kādā jomā. Balstoties uz savām ierobežotajām zināšanām, šādi cilvēki mēdz pieņemt lēmumus, kas nodara ļaunu vai nu viņiem pašiem, vai arī apkārtējiem. Turklāt ļoti reāls ir risks, ka informācija, kas mums tiek piedāvāta, ir nepatiesa vai neprecīza. Bieži vien mums nav drošu paņēmienu, kā noteikt, vai informācijas straumēs, kas gāžas pār mums, fakti ir atspoguļoti precīzi un pārdomāti.

3. Kādi brīdinājumi par tiekšanos pēc cilvēku gudrības ir izteikti Bībelē?

³ Cilvēki vienmēr ir bijuši ziņkārīgi. Jau ķēniņš Salamans atzina, ka cilvēks var iztērēt daudz laika, tiecoties pēc zināšanām, kas ir nevērtīgas vai pat kaitīgas. Salamans teica: ”Sargies, mans dēls! Daudzai grāmatu rakstīšanai nav gala, un pārmērīga lasīšana nopūlē miesu.” (Salamans Mācītājs 12:12.) Daudzus gadsimtus vēlāk apustulis Pāvils rakstīja Timotejam: ”Paglabā uzticēto mantu, novērsdamies no nesvētām izrunām un pretrunām, kas ceļas no nepareizas tā dēvētās atziņas; daži, turēdamies pie tās, ir nomaldījušies no ticības.” (1. Timotejam 6:20, 21.) Nav šaubu, ka arī mūsdienās kristiešiem jāsargās no uzskatiem, kas viņiem var nākt par ļaunu.

4. Kāds ir viens no veidiem, kā mēs apliecinām, ka paļaujamies uz Jehovu un viņa mācībām?

⁴ Jehovas kalpiem ir noderīgi ņemt vērā arī tos vārdus, kas rakstīti Salamana Pamācībās 3:5, 6: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” Paļauties uz Jehovu nozīmē arī noraidīt uzskatus, kas ir pretrunā ar Dieva Rakstiem, vienalga, vai šie uzskati ir radušies mūsu pašu spriedumos vai tos mums piedāvā citi cilvēki. Ja vēlamies palikt garīgā drošībā, mums jāvingrina prāts, lai mēs spētu pazīt kaitīgu informāciju un atteikties no  tās. (Ebrejiem 5:14.) Padomāsim par dažiem avotiem, no kuriem nāk šāda informācija.

Pasaule, kas atrodas Sātana varā

5. Kas ir viens no kaitīgās informācijas avotiem, un kas šo informāciju izplata?

⁵ Pasaule, kurā mēs dzīvojam, piedāvā daudz kaitīgu uzskatu. (1. Korintiešiem 3:19.) Jēzus Kristus lūgšanā Dievam teica par saviem mācekļiem: ”Es nelūdzu, lai tu tos atņemtu no pasaules, bet ka tu tos pasargātu no tā ļaunā.” (Jāņa 17:15, LB-26.) Lūgdams Dievu pasargāt mācekļus no ”ļaunā”, Jēzus apstiprināja, ka pasaule ir pakļauta Sātana ietekmei. Tas vien, ka mēs esam kristieši, nepasargā mūs no pasaules negatīvās ietekmes. Jānis rakstīja: ”Mēs zinām, ka esam no Dieva, un visa pasaule ir grimusi ļaunumā [”atrodas ļaunā varā”, NW].” (1. Jāņa 5:19.) Pēdējo dienu nobeigumā Sātans un viņa dēmoni īpaši neatlaidīgi izplata kaitīgu informāciju.

6. Kā izklaide var morāli notrulināt cilvēku?

⁶ Nav šaubu, ka daļa šīs informācijas šķiet nekaitīga. (2. Korintiešiem 11:14.) Padomājiet, piemēram, par to, kas paredzēts izklaidei, — par televīzijas pārraidēm, kinofilmām, mūziku un izklaidējošiem izdevumiem. Daudzi piekrīt, ka arvien biežāk izklaide mudina cilvēkus uz netiklību, vardarbību, narkomāniju un tamlīdzīgiem netikumiem. Pirmo reizi saskaroties ar vēl neredzētu vulgaritāti, publika parasti jūtas šokēta. Bet, redzot kaut ko līdzīgu atkārtoti, cilvēki to vairs neuztver tik saasināti. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka izklaidi, kas veicina kaut ko sliktu, mēs sāktu uzskatīt par nekaitīgu. (Psalms 119:37.)

7. Kādi cilvēku gudrības radīti uzskati apdraud mūsu uzticību Bībelei?

⁷ Daudz ļauna var nodarīt arī uzskati, ko popularizē zinātnieki, kuri apstrīd Bībeles autentiskumu. (Salīdzināt Jēkaba 3:15.) Viņu uzskati bieži tiek izklāstīti populāros žurnālos un grāmatās, un tie var sagraut mūsu uzticību Bībelei. Ir cilvēki, kas uzskata par goda lietu izteikt arvien jaunus pieņēmumus, ar kuriem viņi cenšas mazināt Dieva vārdu autoritāti. Kaut kas līdzīgs notika apustuļu dzīves laikā, par ko liecina Pāvila brīdinājums: ”Uzmanait, ka neviens jūs nesavaldzina ar savu prātniecību un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām, un pasaules pirmspēkiem, bet ne uz Kristu.” (Kolosiešiem 2:8.)

Patiesības ienaidnieki

8., 9. Kā mūsdienās izpaužas atkrišana?

⁸ Mūsu garīgumu apdraud arī atkritēji. Apustulis Pāvils pravietoja, ka atkritēji radīsies starp cilvēkiem, kas sevi sauc par kristiešiem. (Apustuļu darbi 20:29, 30; 2. Tesaloniķiešiem 2:3.) Pāvila vārdi piepildījās, kad pēc apustuļu nāves sākās lielā atkrišana, kuras iznākums ir kristīgā pasaule. Mūsdienās Dieva tautā nav vērojama vispārēja atkrišana. Tomēr atsevišķi cilvēki ir pametuši Dieva tautu, un daži no viņiem izplata melus un sagrozītu informāciju, lai nomelnotu  Jehovas lieciniekus. Daži pat sadarbojas ar citām cilvēku grupām, kuru mērķis ir pretoties tīrajai pielūgsmei. Tā viņi pievienojas pašam pirmajam atkritējam — Sātanam.

⁹ Lai izplatītu nepatiesu informāciju par Jehovas lieciniekiem, atkritēji arvien biežāk izmanto Internetu un citus masu saziņas līdzekļus. Tāpēc cilvēki, kas vēlas iepazīties ar mūsu uzskatiem, bieži vien saskaras ar atkritēju propagandu. Pat daži Jehovas liecinieki, paši to nezinādami, ir sākuši iepazīties ar šo kaitīgo informāciju. Turklāt atkritēji mēdz piedalīties televīzijas un radio pārraidēs. Kā būtu saprātīgi rīkoties, ņemot vērā šo situāciju?

10. Kā mums būtu jārīkojas, sastopoties ar atkritēju propagandu?

¹⁰ Apustulis Jānis norādīja, ka kristieši nedrīkst uzņemt atkritējus savās mājās. Viņš rakstīja: ”Ja kāds nāk pie jums un nesludina šo mācību, tad neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu. Ja kas viņu sveicina, ņem dalību viņa ļaunajos darbos.” (2. Jāņa 10, 11.) Izvairoties no jebkādas saskares ar šiem pretiniekiem, mēs pasargājam sevi no viņu ļaunā domāšanas veida. Iepazīties ar atkritēju mācībām, izmantojot mūsdienu sakaru līdzekļus, ir tikpat bīstami kā uzņemt atkritēju savās mājās. Nepieļausim, ka ziņkāre mūs pamudinātu uz tik bīstamu rīcību. (Salamana Pamācības 22:3.)

Draudzes locekļi

11., 12. a) Kādu iemeslu dēļ kaitīgi uzskati mēdza rasties pirmā gadsimta kristiešu draudzē? b) Kādā ziņā daži kristieši neturējās pie dievišķās mācības?

¹¹ Padomāsim par vēl vienu veidu, kā var izplatīties kaitīgi uzskati. Kristietim, kura nolūks nav izplatīt nepatiesību, varētu izveidoties paradums runāt neapdomīgi. (Salamana Pamācības 12:18.) Nepilnības dēļ mēs visi laiku pa laikam grēkojam ar to, kā lietojam mēli. (Salamana Pamācības 10:19; Jēkaba 3:8.) Apustuļa Pāvila dzīves laikā draudzē acīmredzot bija cilvēki, kas nevarēja savaldīt mēli un iesaistījās nevajadzīgās debatēs. (1. Timotejam 2:8, NW.) Draudzē bija arī tādi cilvēki, kas bija pārāk augstās domās par savu viedokli un pat apšaubīja Pāvila autoritāti. (2. Korintiešiem 10:10—12.) Šo cilvēku dēļ mēdza rasties bezjēdzīgi strīdi.

¹² Reizēm domstarpības pārauga ”tukšās ķildās”, kas jauca draudzes mieru. (1. Timotejam 6:5, JD; Galatiešiem 5:15.) Runādams par tiem, kas rada šādas ķildas, Pāvils rakstīja: ”Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai, tas ir uzpūties un nezina nenieka, bet slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas.” (1. Timotejam 6:3, 4.)

13. Kā dzīvoja lielākā daļa kristiešu pirmajā gadsimtā?

 ¹³ Par laimi, apustuļu dzīves laikā lielākā daļa kristiešu bija uzticīgi Dievam un galveno uzmanību pievērsa Dieva Valstības sludināšanai. Kristieši daudz rūpējās par bāreņiem un atraitnēm un centās ”pasargāt sevi no pasaules neapgānītus”, nevis izšķērdēja laiku nevajadzīgiem vārdu kariem. (Jēkaba 1:27.) Kristieši sargājās no ”ļaunas sabiedrības” arī draudzē, lai varētu saglabāt savu garīgumu. (1. Korintiešiem 15:33; 2. Timotejam 2:20, 21.)

14. Kā normāla domu apmaiņa var pārvērsties par kaitīgiem strīdiem?

¹⁴ Arī mūsdienās Jehovas liecinieku draudzēs kopumā nav vērojamas tās negatīvās parādības, kuras tika minētas 11. rindkopā. Tomēr mums jāapzinās, ka tukši strīdi draudzē var rasties. Protams, ir pilnīgi normāli pārrunāt dažādus Bībeles notikumus vai izteikt minējumus par pagaidām neskaidriem jautājumiem, kas saistīti ar dzīvi jaunajā pasaulē. Tāpat nav nekas nosodāms, ja mēs apmaināmies viedokļiem par personiskas dabas jautājumiem, piemēram, par apģērbu, ārējo izskatu vai izklaidēšanās veidiem. Tomēr, ja mēs kļūstam par nelokāmiem savu uzskatu aizstāvjiem un sākam apvainoties, redzot, ka citi mums nepiekrīt, tad draudzē var rasties šķelšanās mazsvarīgu jautājumu dēļ. Tā no nevainīgām sarunām var izveidoties diezgan bīstama situācija.

Sargāsim mums uzticēto ”mantu”

15. Kādu garīgu postu var nodarīt ”dēmonu mācības”, un kāds padoms ir dots Svētajos rakstos?

¹⁵ Apustulis Pāvils brīdināja: ”Gars saka skaidri, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām.” (1. Timotejam 4:1.) Maldīgi uzskati tiešām var būt ļoti bīstami. Nav grūti saprast, kāpēc Pāvils savam draugam Timotejam lūdza: ”Tu, Timotej, paglabā uzticēto mantu, novērsdamies no nesvētām valodām un pretrunām, kas ceļas no nepareizas tā dēvētās atziņas; daži, turēdamies pie tās, ir nomaldījušies no ticības.” (1. Timotejam 6:20, 21, LB-65r.)

16., 17. Kādu ”mantu” mums ir uzticējis Dievs, un kas mums jādara, lai to nosargātu?

¹⁶ Kā mums var noderēt brīdinājums, kas mums ar mīlestību dots Bībelē? Timotejam bija uzticēta ”manta” — kaut kas tāds, par ko bija jārūpējas un kas bija jāsargā. Kas bija šī ”manta”? Pāvils pats to paskaidroja: ”Turi to par veselīgu mācību paraugu, ko esi dzirdējis no manis ticībā un mīlestībā, kas sakņojas Kristū Jēzū; glabā skaisto uzticēto mantu ar Svētā Gara palīdzību, kas mīt mūsos.” (2. Timotejam 1:13, 14.) Tātad Timotejam uzticētā ”manta” bija arī veselīgā ”dievbijības mācība”. (1. Timotejam 6:3.) Ņemot vērā tikko minētos vārdus, arī mūsdienās kristieši ir apņēmības pilni sargāt savu ticību un patiesību, kas viņiem uzticēta.

¹⁷ Glabāt mums uzticēto ”mantu” nozīmē arī veidot labus Bībeles studēšanas paradumus un būt neatlaidīgiem lūgšanās, kā arī ”darīt labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem”. (Galatiešiem 6:10; Romiešiem 12:11—17.) Pāvils izteica arī šādu pamudinājumu: ”Dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.” (1. Timotejam 6:11, 12.) Tādas frāzes kā ”cīnies labo ticības cīņu” un ”satver mūžīgo dzīvību”, ko lietoja Pāvils, skaidri parāda, ka mums jāpretojas nelabvēlīgai ietekmei aktīvi un apņēmīgi.

Rīkosimies saprātīgi

18. Kāda ir līdzsvarota attieksme pret informāciju, kas pieejama pasaulē?

¹⁸ Cīnoties labo ticības cīņu, mums, protams, jādomā arī par to, cik saprātīgi mēs  rīkojamies. (Salamana Pamācības 2:11; Filipiešiem 1:9.) Neuzticēties nekādai informācijai, kas nāk no pasaules, noteikti nebūtu saprātīgi. (Filipiešiem 4:5; Jēkaba 3:17, NW.) Nav pareizi uzskatīt, ka viss, ko cilvēki izdomājuši, ir pretrunā ar Dieva vārdiem. Jēzus reiz teica, ka slimajiem vajadzīgs ārsts. (Lūkas 5:31.) Lai gan medicīniskā palīdzība tajos laikos bija diezgan primitīva, Jēzus atzina, ka ārsta palīdzība var dot zināmu labumu. Mūsdienās kristieši cenšas būt līdzsvaroti jautājumos, kas saistīti ar informāciju, bet tajā pašā laikā viņi apzināti vairās no informācijas, kas var kaitēt viņu garīgumam.

19., 20. a) Kā jāizpaužas vecāko saprātīgumam, kad viņi palīdz draudzes locekļiem, kas runā neapdomīgi? b) Kā draudze izturas pret cilvēkiem, kas turpina izplatīt viltus mācības?

¹⁹ Draudzes vecākajiem jārīkojas saprātīgi, kad rodas nepieciešamība palīdzēt tiem, kas runā neapdomīgi. (2. Timotejam 2:7.) Reizēm gadās, ka draudzes locekļi iesaistās strīdos par mazsvarīgiem jautājumiem vai kaut kādiem pieņēmumiem. Lai neciestu draudzes vienotība, vecākajiem bez kavēšanās kaut kas jādara lietas labā. Tomēr draudzes vecākie nepiedēvē brāļiem sliktus motīvus un neizturas pret viņiem kā pret atkritējiem.

²⁰ Pāvils norādīja, ar kādu attieksmi jāsniedz palīdzība ticības biedriem. Viņš teica: ”Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu.” (Galatiešiem 6:1.) Jūda, norādīdams uz kristiešiem, kas par kaut ko šaubās, rakstīja: ”Citus, kas šaubās, apžēlojiet, glābiet, no uguns izraudami.” (Jūdas 22, 23.) Protams, ja arī pēc atkārtotiem aizrādījumiem kāds turpina izplatīt draudzē viltus mācības, tad draudzes vecākajiem izlēmīgi jārīkojas, lai aizsargātu pārējos draudzes locekļus. (1. Timotejam 1:20; Titam 3:10, 11.)

Pildīsim prātu ar to, kas cildināms

21., 22. Kas mums jāiemācās izvēlēties, un par ko mums jādomā?

²¹ Kristiešu draudze sargās no kaitīgiem vārdiem, kas izplatās ”kā sērga”. (2. Timotejam 2:16, 17, LB-65r; Titam 3:9.) Par tādiem vārdiem ir uzskatāmi gan tie, kas balstīti uz maldinošu pasaulīgu ”gudrību”, gan tie, ko izplata atkritēji, gan arī tie, kas neapdomīgu runu dēļ izplatās draudzē. Vēlēšanās uzzināt kaut ko jaunu ir ļoti laba, taču pārmērīgas ziņkāres dēļ mēs varam sevi pakļaut kaitīgu uzskatu ietekmei. Mēs labi zinām, kādi ir Sātana nodomi. (2. Korintiešiem 2:10, 11.) Viņš mums visādi cenšas traucēt, lai mēs zaudētu apņemšanos kalpot Dievam.

²² Būsim labi Kristus kalpi un stingri turēsimies pie dievišķās mācības. (1. Timotejam 4:6.) Izmantosim laiku gudri un rūpīgi izvēlēsimies, ar kādu informāciju iepazīties. Ja mēs tā darīsim, mūs nevarēs viegli ietekmēt ar Sātana iedvesmotu propagandu. Turpināsim domāt par to ”kas ir patiess, kas godājams, kas taisnīgs, kas svēts, kas patīkams, kam laba slava, kas tikumīgs, kas cildināms”. Ja mēs pildīsim savu prātu un sirdi ar šādām domām, tad miera Dievs būs ar mums. (Filipiešiem 4:8, 9, JD.)

Ko mēs esam uzzinājuši?

• Kādā ziņā pasaulīga gudrība var nākt par ļaunu mūsu garīgumam?

• Ko mēs varam darīt, lai pasargātu sevi no informācijas, ko izplata atkritēji?

• No kādām sarunām jāvairās draudzes locekļiem?

• Kā izpaužas kristieša līdzsvarotība, sastopoties ar mūsdienu informācijas pārbagātību?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 9. lpp.]

Daudzi populāri žurnāli un grāmatas ir pretrunā ar kristīgiem principiem

[Attēls 10. lpp.]

Kristieši var apmainīties domām, neuzspiežot citiem savu viedokli