Evaņģēliji. Diskusijas turpinās

Vai evaņģēliju vēstījumi par Jēzus Kristus piedzimšanu ir patiesi?

Vai Jēzus ir teicis Kalna sprediķi?

Vai Jēzus tika piecelts no mirušajiem?

Vai viņš ir teicis vārdus ”Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība”? (JĀŅA 14:6)

ŠĀDI jautājumi tika apspriesti Jēzus seminārā, uz kura sēdēm kopš 1985. gada divas reizes gadā pulcējās apmēram 80 zinātnieku. Veids, kā semināra dalībnieki meklēja atbildes uz minētajiem jautājumiem, bija visai neparasts. Viņi balsoja par katru Jēzus izteikumu, kas lasāms evaņģēlijos. Sarkana lodīte nozīmēja, ka Jēzus to ir teicis, rozā — ka Jēzus to varētu būt teicis. Pelēka lodīte nozīmēja,  ka izteikuma saturs atgādina Jēzus vārdus, tomēr Jēzus to nav teicis. Ar melnu lodīti balsotājs norādīja uz vārdiem, kas, viņaprāt, ir nevis Jēzus teikti, bet cilvēku izdomāti.

Izmantojot šādu metodi, Jēzus semināra dalībnieki atbildēja noraidoši uz visiem četriem jautājumiem, kas ir uzdoti šī raksta sākumā. No visām lodītēm, kuras tika savāktas, balsojot par Jēzus vārdiem evaņģēlijos, 82 procenti bija melnā krāsā. Pēc semināra dalībnieku domām, autentiski ir tikai 16 procenti informācijas, kas par Jēzu atrodama evaņģēlijos un citās rakstiskās liecībās.

Evaņģēliju kritika nav nekas jauns. Piemēram, 1774. gadā tika publicēts 1400 lappušu biezs darbs, kura autors bija Austrumu valodu profesors Hermanis Reimaruss no Hamburgas. H. Reimaruss pašos pamatos apšaubīja evaņģēliju patiesumu. Profesors savos spriedumos balstījās uz valodnieciskiem pētījumiem un faktiem, kas stāstījumā par Jēzus dzīvi viņam šķita pretrunīgi. Arī vēlākos laikos daudzi autori ir izteikuši šaubas par evaņģēliju autentiskumu, kas lielā mērā ir veicinājis sabiedrības neuzticību tiem.

Gandrīz visus kritiķus vieno uzskats, ka evaņģēliji ir reliģiska rakstura darbi, kurus sacerējuši dažādi cilvēki. Tie, kas apšauba evaņģēliju patiesumu, parasti uzdod ļoti līdzīgus jautājumus, piemēram: vai evaņģēliju autoru reliģiskie uzskati viņus nav pamudinājuši izskaistināt faktus? Vai mērķi, ko vēlējās sasniegt agrīnie kristieši, viņus nepamudināja mainīt vai papildināt Jēzus dzīvesstāstu? Kas evaņģēlijos varētu būt patiess stāstījums, un kas — izdomājums?

Cilvēki, kas auguši ateistiski vai laicīgi noskaņotā sabiedrībā, uzskata, ka evaņģēlijos, tāpat kā Bībelē kopumā, nav ietverts nekas vairāk kā leģendas un mīti. Turklāt daudziem šķiet nepieņemama kristietības piekritēju rīcība: iesaistīšanās asiņainos karos, cilvēku apspiešana, savstarpējie strīdi un bezdievīgais dzīvesveids. Viņi nesaskata nekādu vajadzību iedziļināties grāmatā, kas ir svēta kristiešiem. Viņi uzskata, ka grāmatā, uz kuras pamata ir izveidojusies tik liekulīga reliģija, nevar būt nekas cits kā bezjēdzīgas pasakas.

Ko jūs par to domājat? Vai tas, ko raksta zinātnieki, kuri apšauba evaņģēliju patiesumu, arī jūsos rada šaubas? Vai cilvēku apgalvojumi, ka evaņģēlijos daudz kas ir izdomāts, mazina jūsu paļāvību uz to, kas tajos rakstīts? Vai tā saucamo kristiešu bezdievīgā rīcība nozīmē, ka evaņģēlijiem nevar uzticēties? Mēs piedāvājam padomāt par faktiem, kas saistīti ar minētajiem jautājumiem.

[Attēls 4. lpp.]

Vai evaņģēlijos lasāmi fakti vai izdomājumi?

[Norāde par autortiesībām]

Jēzus iet pa jūru/The Doré Bible Illustrations/Dover Publications

[Norāde par attēlu autortiesībām 3. lpp.]

Fons 3., 4., 5. un 8. lpp.: Freer Gallery of Art, Smithsonian Institution, Washington, D.C.