Mēs esam tie, kas tic

Kā Indijā Bībeles nodarbībās tiek veidota cilvēku ticība

NO MAJESTĀTISKAJIEM sniegotajiem Himalaju kalniem ziemeļos līdz dūmakainajai Indijas okeāna piekrastei dienvidos plešas Indija — ģeogrāfiskā un reliģiskā ziņā daudzveidīga zeme. Apmēram 83 procenti no tās vairāk nekā miljards iedzīvotājiem ir hinduisti, 11 procenti — musulmaņi, un pārējie galvenokārt ir nominālie kristieši, sikhi, budisti un džainisti. Visiem ir pielūgsmes brīvība. ”Indiešu dzīvē reliģijai ir būtiska nozīme,” teikts The World Book Encyclopedia.

Indijā ir arī vairāk nekā 21 200 Jehovas liecinieku, un viņi dzīvo saskaņā ar savu kristīgo ticību. Jehovas liecinieki Indijā, līdzīgi saviem garīgajiem biedriem citās pasaules vietās, par savu privilēģiju uzskata iespēju palīdzēt citiem cilvēkiem veidot stipru ticību Dieva vārdiem, Bībelei. (2. Timotejam 3:16, 17.) Pievērsīsim uzmanību, kā Bībeles patiesību uzzināja kāda ģimene Čennajā — pilsētā, kas atrodas Indijas dienvidos.

Pirms tikšanās ar Jehovas lieciniekiem šī ģimene aktīvi darbojās katoļu harizmātiskajās kustībās, un ģimenes locekļi stāsta, ka redzēja parādības, runāja mēlēs un dziedināja slimos. Viņiem bija ievērojams stāvoklis gan baznīcā, gan sabiedrībā, un cilvēki dažus no šīs ģimenes pat uzrunāja par ”svāmī”, kas nozīmē ’kungs’. Tad kādu dienu šo ģimeni apmeklēja Jehovas liecinieks un, pamatojoties uz Bībeli, paskaidroja, ka Jēzus nav Visvarenais Dievs, kā parasti tiek uzskatīts, bet Dieva Dēls. Vēl liecinieks parādīja, ka Dieva vārds ir Jehova un ka Jehova ir nodomājis izveidot zemi par brīnišķīgu paradīzi. (Psalms 83:19, NW; Lūkas 23:43; Jāņa 3:16.)

Tā kā šī ģimene cienīja Dieva Rakstus un viņiem dzirdētais patika, daži ģimenes locekļi piekrita regulāri studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Paziņas no baznīcas sāka viņus izsmiet. Tomēr viņi apņēmīgi turpināja pētīt Bībeli. Kad viņu zināšanas paplašinājās un ticība kļuva stiprāka, viņi atmeta aplamas reliģiskas paražas. Šobrīd trīs no šīs ģimenes locekļiem ir kristīti Jehovas liecinieki, kas dedzīgi piedalās kalpošanā. Kad vien iespējams, māte kalpo par palīgpionieri.

Ticība palīdz pārvarēt invaliditātes radītos šķēršļus

Lai stāstītu labo vēsti par Dieva Valstību citiem, gados jaunajam Sunderlalam, kas dzīvo kādā Pendžabas ciematā, nepieciešama ļoti stipra ticība un drosme. (Mateja 24:14.) Pirmkārt, lai pielūgtu patieso Dievu Jehovu, viņam bija jāizmaina savi politeistiskie uzskati, pie kuriem turas viņa ģimenes locekļi un pārējie ciema iedzīvotāji. Otrkārt, Sunderlals ir invalīds — viņam nav kāju.

Līdz 1992. gadam Sunderlala dzīve ritēja ierastu gaitu. Viņš strādāja par ārsta palīgu un kopā ar savu ģimeni pielūdza dažādas dievības pašu izraudzīta guru vadībā. Tad kādu nakti, šķērsojot dzelzceļu, viņš pakrita, un vilciens viņam pārbrauca pāri, nogriezdams abas kājas līdz augšstilbam. Kaut gan viņš palika dzīvs, viņš jutās pilnīgi satriekts. Sunderlals iegrima  dziļā depresijā un pat domāja par pašnāvību. Ģimene viņu visādi atbalstīja, taču nākotne viņam šķita bezcerīga.

Reiz Sunderlalu apmeklēja kāds Jehovas liecinieks un parādīja Bībelē, ka Dievs ir apsolījis izveidot zemi par jauku paradīzi un visiem, kas viņu mīl un bīstas, dot nevainojamu veselību. Sunderlals piekrita studēt Bībeli, un viņš to rūpīgi pētīja veselu gadu. Viņu aicināja apmeklēt kristiešu sapulces, un beigu beigās viņš ļāva draugam sevi aizvest uz sapulci ar velosipēdu. Lai arī brauciens bija mokošs, pūles pilnīgi atalgojās. Kad viņš sastapa citus, kas patiesi tic Dieva Rakstos lasāmajiem apsolījumiem un dzīvo saskaņā ar Bībeles mācībām, nostiprinājās viņa ticība tam, ko viņš bija mācījies personīgajās Bībeles nodarbībās.

Sunderlals sāka stāstīt labo vēsti saviem kaimiņiem, un 1995. gadā viņš tika kristīts. Sākumā viņš sludināja pa mājām savā ciematā, pārvietodamies ierastajā veidā — balstoties uz rokām. Bet tagad Sunderlalam pieder ar roku darbināmi invalīdu ratiņi ar trijiem riteņiem, ko viņam uzdāvināja garīgie brāļi. Tā kā viņam ir šis transportlīdzeklis, viņš vairs nav tik ļoti atkarīgs no citu palīdzības un spēj pats saviem spēkiem veikt 12 kilometrus garo ceļu, lai ierastos uz draudzes sapulcēm. Dažkārt viņš mēro ceļu, kad lietus gāž straumēm, citreiz, kad temperatūra ir virs 40 grādiem.

Sunderlals ne tikai apmeklē sapulces, bet arī māca Bībeli daudziem cilvēkiem, kas vēlas saņemt palīdzību, lai veidotu stipru ticību patiesajam Dievam — Jehovam. Septiņi viņa bijušie Bībeles skolnieki tagad ir kristījušies, kā arī vēl trīs cilvēki, kuriem viņš sludināja, bet ar kuriem Bībeli studēja citi Jehovas liecinieki.

Bībelē ir teikts: ”Neba visi ir ticīgi.” (2. Tesaloniķiešiem 3:2.) Bet tiem, kas ir ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”, regulāra iedziļināšanās Dieva vārdos palīdz veidot stipru ticību. (Apustuļu darbi 13:48, NW.) Tāpat Dieva Rakstu studēšana dod cerību uz brīnišķīgu nākotni, kurai tic arvien vairāk cilvēku arī Indijā.

[Karte 30. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

AFGANISTĀNA

PAKISTĀNA

NEPĀLA

BUTĀNA

ĶĪNA

BANGLADEŠA

MJANMA

LAOSA

TAIZEME

VJETNAMA

KAMBODŽA

ŠRILANKA

INDIJA

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.