Pievērsiet uzmanību Dieva pravietiskajiem vārdiem par mūsu dienām
Pievērsiet uzmanību Dieva pravietiskajiem vārdiem par mūsu dienām
”Ņem vērā, cilvēka bērns! Jo šī parādība attiecas uz laiku beigām.” (DANIĒLA 8:17)
1. Ko Jehova vēlas pavēstīt visiem cilvēkiem?
JEHOVA nepatur zināšanas par nākotnes notikumiem pie sevis. Viņš atklāj noslēpumus. Viņš vēlas, lai visi zinātu, ka mēs dzīvojam beigu laikā. Tā ir ļoti svarīga vēsts sešiem miljardiem cilvēku, kas patlaban dzīvo uz zemes.
2. Kāpēc cilvēki ir noraizējušies par savu nākotni?
2 Vai gan ir kāds brīnums, ka tuvojas šīs pasaules gals? Cilvēki var staigāt pa Mēnesi, bet daudzās vietās viņi nevar bez bailēm pastaigāties pa savas planētas pilsētu ielām. Cilvēki prot atvieglot savu dzīvi ar modernu sadzīves tehniku, bet nespēj apturēt ģimeņu izjukšanu. Viņi ir radījuši informācijas laikmetu, bet nespēj iemācīt cits citam mierīgi dzīvot kopā. Šie fakti papildina jau tā bagātīgos, Rakstos atrodamos pierādījumus, ka mēs dzīvojam beigu laikā.
3. Kad pirmo reizi uz zemes tika lietoti vārdi ”laiku beigas”?
3 Šos iespaidīgos vārdus — ”laiku beigas” — pirmo reizi aptuveni pirms 2600 gadiem lietoja eņģelis Gabriēls. Baiļu pārņemts Dieva pravietis dzirdēja Gabriēlu sakām: ”Ņem vērā, cilvēka bērns! Jo šī parādība attiecas uz laiku beigām.” (Daniēla 8:17.)
Šis ir ”beigu laiks”
4. Kur vēl Bībelē ir norādīts uz beigu laiku?
4 Daniēla grāmatā vairākkārt ir lietoti tādi izteicieni kā ”laiku beigas”, ”noliktais pēdējais laiks”, ”dienu beigas” un ”pēdējais beigu laiks”. (Daniēla 8:17, 19; 11:35, 40; 12:4, 9.) Šie apzīmējumi attiecas uz ”pēdējām dienām”, par kurām runāja apustulis Pāvils. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r.) Jēzus Kristus to pašu laikposmu nosauca par savu ”klātbūtni” — laiku, kad viņš ir sēdies ķēniņa tronī debesīs. (Mateja 24:37—39, NW.)
5., 6. Kas ir izpētījuši Dieva vārdus beigu laikā, un ko tas ir devis?
5 Daniēla 12:4 ir teikts: ”Tu, Daniēl, paglabā labi slepenībā šais atklāsmēs sacīto un apzīmogo šo grāmatu līdz pēdējam beigu laikam; daudzi to tad izpētīs, un atziņas vairosies!” Daudz kas no tā, ko Daniēls rakstīja, gadsimtiem ilgi tika paglabāts slepenībā un bija it kā aizzīmogots cilvēku sapratnei. Bet kā ir mūsdienās?
6 Beigu laikā daudzi Dievam uzticīgi kristieši ir cītīgi pētījuši Dieva vārdus, Bībeli, un ar Jehovas svētību atziņas ir vairojušās. Piemēram, svaidītie Jehovas liecinieki ir svētīti ar gudrību, kas viņiem ir ļāvusi saprast, ka Jēzus Kristus 1914. gadā kļuva par Ķēniņu debesīs. Saskaņā ar apustuļa vārdiem, kas lasāmi 2. Pētera 1:19—21, šie svaidītie un viņu uzticamie līdzgaitnieki ”ņem vērā praviešu vārdu” un ir pilnīgi pārliecināti, ka tagad ir beigu laiks.
7. Kādi ievērības cienīgi notikumi aprakstīti Daniēla grāmatā?
7 Daniēla grāmata ir ievērības cienīga vairāku iemeslu dēļ. Tās lappusēs mēs lasām par valdnieku, kas piedraud sodīt ar nāvi savus gudros, jo tie nespēj atstāstīt un izskaidrot viņa mīklaino sapni. To spēj izdarīt vienīgi Jehovas pravietis. Trīs jaunekļi, kas atteikušies pielūgt milzīgu elka tēlu, tiek iemesti līdz baltkvēlei sakurinātā ceplī, tomēr paliek dzīvi un pat neapdedzinās. Svētku svinību laikā simtiem cilvēku redz roku, kas raksta noslēpumainus vārdus uz pils sienas. Ļaunprātīgi sazvērnieki panāk, ka vecs vīrs tiek iesviests lauvu bedrē, taču viņš iznāk no turienes sveiks un vesels. Parādībā ir redzami četri zvēri, un tiek atklāta to pravietiskā nozīme, kas ir saistīta arī ar beigu laiku.
8., 9. Kā Daniēla grāmatas saturs var palīdzēt cilvēkiem, kas dzīvo beigu laikā?
8 Pēc satura Daniēla grāmatu var iedalīt divās ļoti atšķirīgās daļās. Vienu no tām veido notikumu atstāstījumi, otra ir pravietiska. Abas var stiprināt mūsu ticību. Notikumu atstāstījumi apliecina, ka Dievs Jehova svētī cilvēkus, kas paliek viņam uzticīgi. Arī grāmatas pravietiskās daļas stiprina ticību, jo tās parāda, ka Jehova zina vēstures gaitu gadu simtiem un pat tūkstošiem uz priekšu.
9 Vairākos pravietojumos, ko pierakstīja Daniēls, ir pievērsta uzmanība Dieva Valstībai. Kad vērojam šādu pravietojumu piepildīšanos, nostiprinās mūsu ticība, kā arī pieaug pārliecība, ka mēs dzīvojam beigu laikā. Tomēr ir kritiķi, kas uzbrūk Daniēla grāmatai, apgalvodami, ka tajā atrodamie pravietojumi patiesībā esot uzrakstīti pēc notikumiem, kas tos esot piepildījuši. Ja šie apgalvojumi ir patiesi, tad nopietni jāšaubās par visu, kas Daniēla grāmatā paredzēts attiecībā uz beigu laiku. Tāpat skeptiķi apšauba grāmatā atrodamos notikumu atstāstījumus. Tāpēc izpētīsim šo jautājumu sīkāk.
Tiesas process
10. Kādi apvainojumi tiek vērsti pret Daniēla grāmatu?
10 Iedomājieties šādu situāciju: jūs atrodaties zālē, kur notiek tiesas prāva. Prokurors pieprasa atzīt apsūdzēto par vainīgu krāpšanā. Līdzīgi ir ar Daniēla grāmatu: pati grāmata liek domāt, ka tā ir autentisks darbs, ko uzrakstījis senebreju pravietis, kurš dzīvojis septītajā un sestajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Taču kritiķi apgalvo, ka šī grāmata ir viltojums. Vispirms noskaidrosim, vai grāmatā aprakstītie notikumi saskan ar vēsturiskiem faktiem.
11., 12. Kā tika atspēkots apgalvojums, ka ziņas par Belsacaru neatbilst patiesībai?
11 Piemēram, apskatīsim to, ko varētu nosaukt par gadījumu ar neesošo monarhu. Daniēla grāmatas 5. nodaļā ir parādīts, ka 539. gadā pirms mūsu ēras — gadā, kad krita Babilona, — šajā pilsētā valdīja Belsacars. Kritiķi apstrīdēja šo apgalvojumu, jo Belsacara vārds nebija atrodams nekur citur kā tikai Bībelē. Seno vēsturnieku darbos par pēdējo Babilonijas valdnieku dēvēts Nabonīds.
12 Taču 1854. gadā senās Babilonijas pilsētas Ūras drupās (tagadējās Irākas teritorijā) tika atrasti nelieli māla cilindri. Šajos ķīļraksta dokumentos bija iekļauta lūgšana, kurā valdnieks Nabonīds ir minējis ”Bel-sar-usuru, manu vecāko dēlu”. Pat kritiķiem bija jāpiekrīt: tas ir tas pats Belsacars, par ko runāts Daniēla grāmatā. Tā nu izrādījās, ka ”neesošais” monarhs tomēr ir pastāvējis, tikai iepriekš ziņas par viņu nebija atrastas laicīgos avotos. Tas ir tikai viens no daudzajiem pierādījumiem, ka Daniēla pierakstītā informācija ir autentiska. Pierādījumi liecina, ka Daniēla grāmata patiešām ir Dieva pravietisko vārdu daļa, un tagad, beigu laikā, mums jāpievērš tai nopietna uzmanība.
13., 14. Kas bija Nebukadnecars, un kādu viltus dievu viņš pielūdza visvairāk?
13 Daniēla grāmatā ir ievīti pravietojumi, kuros ir runa par lielvalstīm, kas nomaina cita citu, un par dažu to valdnieku rīcību. Vienu no šiem valdniekiem varētu nosaukt par kareivīgu impērijas pamatlicēju. Būdams Babilonijas kroņprincis, šis valdnieks ar savu karaspēku pie Karhemišas satrieca Ēģiptes faraona Neho armiju. Bet tad pienāca vēsts, kas lika uzvaru guvušajam kroņprincim atstāt operācijas pabeigšanu savu karavadoņu ziņā. Šis jaunais cilvēks, kuru sauca Nebukadnecars, bija uzzinājis, ka ir miris viņa tēvs Nabopalasars, un 624. gadā pirms mūsu ēras viņš kāpa tronī. Savas 43 gadus ilgās valdīšanas laikā Nebukadnecars radīja impēriju, kurā ietilpa teritorijas, kas kādreiz bija piederējušas Asīrijai, kā arī paplašināja savus valdījumus, iekļaujot tajos Sīriju un Palestīnu līdz pat Ēģiptes robežām.
14 Ja runā par reliģiju, Nebukadnecars pirmām kārtām pielūdza Marduku — Babilonas galveno dievu. Valdnieks uzskatīja, ka par visiem saviem iekarojumiem viņam jāpateicas Mardukam. Babilonā Nebukadnecars uzcēla un izdaiļoja Marduka un daudzu citu babiloniešu dievību tempļus. Arī zelta tēls, ko šis Babilonijas valdnieks uzstādīja Duras klajumā, iespējams, bija veltīts Mardukam. (Daniēla 3:1, 2.) Cik zināms, plānojot savus militāros manevrus, Nebukadnecars lielā mērā paļāvās uz zīlēšanu.
15., 16. Kas Nebukadnecara vadībā bija paveikts Babilonā, un kas notika pēc tam, kad viņš bija sācis lielīties ar savu varenību?
15 Pabeigdams Babilonas masīvo dubultsienu celtniecību, ko bija iesācis viņa tēvs, Nebukadnecars padarīja galvaspilsētu šķietami neieņemamu. Pēc nostāstiem, lai izpatiktu ķēniņienei, kas bija mēdiete un ilgojās pēc dzimtenes pakalniem un mežiem, Nebukadnecars lika izbūvēt gaisa dārzus — vienu no septiņiem senās pasaules brīnumiem. Viņš padarīja Babilonu par varenāko tā laika nocietināto pilsētu. Viņš ārkārtīgi lepojās ar šo viltus pielūgsmes centru.
16 ”Vai šī nav tā lielā Bābele, ko es uzcēlu?” Nebukadnecars kādu dienu lielīgi jautāja. Bet, kā rakstīts Daniēla 4:26—33, ”šis vārds nebija vēl izskanējis”, kad valdnieku pārņēma neprāts. Kā bija pravietojis Daniēls, septiņus gadus Nebukadnecars nebija spējīgs valdīt un ēda zāli. Pēc tam viņš atguva valsts varu. Vai jūs zināt, kāda ir šo notikumu pravietiskā nozīme? Vai jūs varat paskaidrot, kāds ir to galvenais piepildījums, kas vērojams beigu laikā?
Pravietiski tēli
17. Kas bija redzams pravietiskajā sapnī, kuru Dievs sūtīja Nebukadnecaram otrajā gadā, kopš tas valdīja pār pasauli?
17 Pievērsīsim uzmanību dažiem Daniēla grāmatas pravietojumiem. Otrajā gadā, kopš Nebukadnecars, viens no Bībeles pravietojumos minētajiem valdniekiem, valdīja pār pasauli (606./605. g. p.m.ē.), Dievs viņam sūtīja biedējošu sapni. Kā rakstīts Daniēla grāmatas 2. nodaļā, sapnī bija redzams milzīgs tēls, kura galva bija no zelta, krūtis un rokas — no sudraba, vēders un gurni — no vara, kājas — no dzelzs, bet kāju pēdas — no dzelzs, kas samaisīta ar mālu. Ko simbolizēja tēla daļas?
18. Kas tika attēlots ar tēla zelta galvu, sudraba krūtīm un rokām un vara vēderu un gurniem?
18 Dieva pravietis sacīja Nebukadnecaram: ”Tu, ak ķēniņ, ..tu esi tā zelta galva.” (Daniēla 2:37, 38.) Nebukadnecars bija pirmais no Babilonijas impērijas valdnieku dinastijas. Šo dinastiju gāza Mēdija un Persija, ko simbolizēja tēla sudraba krūtis un rokas. Nākamā lielvalsts bija Grieķija, ko attēloja vara vēders un gurni. Bet kā šī lielvalsts radās?
19., 20. Kas bija Aleksandrs Lielais, un kā viņš padarīja Grieķiju par pasaules mēroga lielvalsti?
19 Ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras svarīga nozīme Daniēla grāmatas pravietojuma piepildījumā bija kādam jaunam vīrietim. Viņš piedzima 356. gadā pirms mūsu ēras un vēlāk kļuva pazīstams visā pasaulē ar vārdu Aleksandrs Lielais. 336. gadā pirms mūsu ēras, kad Aleksandram bija 20 gadi, atentātā tika nogalināts viņa tēvs Filips un Aleksandrs mantoja Maķedonijas troni.
20 334. gadā pirms mūsu ēras, maija sākumā, Aleksandrs uzsāka iekarošanas karagājienu. Viņa rīcībā bija neliels, bet labi apmācīts karaspēks, kurā bija 30 000 kājnieku un 5000 jātnieku. Tajā pašā gadā pie Grānikas upes Mazāzijas ziemeļrietumos (tagadējā Turcijas teritorijā) Aleksandrs guva uzvaru savā pirmajā kaujā ar persiešiem. Līdz 326. gadam pirms mūsu ēras šis nerimtīgais iekarotājs bija pakļāvis sev persiešus un aizgājis austrumos līdz pat Indas upei, kas atrodas mūsdienu Pakistānas teritorijā. Bet savā pēdējā kaujā Aleksandrs, kas tolaik atradās Babilonā, cieta zaudējumu. 323. gada 13. jūnijā pirms mūsu ēras, kad Aleksandram bija tikai 32 gadi un 8 mēneši, viņu pieveica visbriesmīgākais ienaidnieks — nāve. (1. Korintiešiem 15:55.) Tomēr pēc Aleksandra veiktajiem iekarojumiem Grieķija bija kļuvusi par pasaules mēroga lielvalsti, kā jau bija pravietojis Daniēls.
21. Vai tēla dzelzs kājas attēloja tikai Romas impēriju?
21 Bet ko attēloja milzu tēla dzelzs kājas? Tās attēloja dzelzij līdzīgo Romu, kas satrieca un sagrāva Grieķiju. Neparādot nekādu cieņu pret Dieva Valstību, ko sludināja Jēzus Kristus, mūsu ēras 33. gadā romieši sodīja Jēzu ar nāvi pie moku staba. Cenšoties sagraut patieso kristietību, Romas valsts pārstāvji vajāja Jēzus mācekļus. Taču tēla dzelzs kājas Nebukadnecara sapnī simbolizēja ne tikai Romas impēriju, bet arī politisku veidojumu, kas radās no tās, — angļu un amerikāņu lielvalsti.
22. Kā Daniēla grāmatā aprakstītais tēls palīdz saprast, ka mēs dzīvojam pašā beigu laikā?
22 Rūpīgi iedziļinoties Bībelē, mēs saprotam, ka dzīvojam pašā beigu laikā, jo pašlaik pastāv valdības, kas tika attēlotas ar dzelzs un māla maisījumu, no kura bija izveidotas tēla kāju pēdas. Daļa valdību mūsdienās ir līdzīgas dzelzij — tās ir autoritāras. Citas ir līdzīgas mālam. Lai gan cilvēki ir kā trausls māls, tomēr valstis, kurās pastāv dzelzij līdzīgās iekārtas, ir spiestas arvien vairāk ieklausīties vienkāršajos ļaudīs, kas pieprasa tiesības ietekmēt savu valdību darbību. (Daniēla 2:43; Ījaba 10:9.) Protams, autoritāru iekārtu vara un tautas vara nesaraujami nesavienojas kopā, gluži tāpat kā dzelzs nevar savienoties ar mālu. Dieva Valstība drīz darīs galu politiskajai sadrumstalotībai, kāda pašlaik vērojama pasaulē. (Daniēla 2:44.)
23. Ko Daniēls redzēja sapnī Belsacara valdīšanas pirmajā gadā?
23 Arī Daniēla grāmatas 7. nodaļā ir aizraujoši pravietojumi par beigu laiku. Tajā stāstīts par kādu notikumu Babilonijas valdnieka Belsacara valdīšanas pirmajā gadā. Daniēls, kam toreiz bija vairāk nekā 70 gadu, redzēja ”sapni, un, guļot gultā, viņam acu priekšā atplaiksnījās dažādas parādības”, kas pravieti ārkārtīgi izbiedēja. Viņš rakstīja: ”Es redzēju garā, ka četri debess vēji drāzās cits citam pretī pa plašo pasaules jūŗu, sakuldami augstus viļņus. No jūŗas tad izkāpa četri milzīgi zvēri, kas visi bija dažādi pēc sava izskata.” (Daniēla 7:1—8, 15.) Tie bija ļoti īpatnēji zvēri. Pirmais bija spārnots lauva, un otrais līdzinājās lācim. Tad nāca pantera ar četriem spārniem un četrām galvām. Neparasti spēcīgajam ceturtajam zvēram bija lieli dzelzs zobi un desmit ragi. Starp šiem desmit ragiem parādījās vēl viens mazs rags, kam bija ”acis kā cilvēka acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas”. Cik dīvaini zvēri!
24. Kādu parādību pravietis aprakstīja Daniēla 7:9—14, un uz ko tika norādīts ar šo parādību?
24 Pēc tam Daniēls redzēja parādību par to, kas notiek debesīs. (Daniēla 7:9—14.) Slavas apvīts, tiesneša krēslā sēdēja cienīgs sirmgalvis — Dievs Jehova. ”Tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoš reizes desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā.” Spriedums bija zvēriem nelabvēlīgs, Dievs atņēma tiem varu un iznīcināja ceturto zvēru. Paliekošu varu pār ”tautām, tautībām un valodu vienībām” saņēma ”kāds kā Cilvēka Dēls”. Šie notikumi norādīja uz beigu laiku un uz to, kā 1914. gadā Cilvēka Dēls — Jēzus Kristus — tika celts tronī.
25., 26. Kādi jautājumi var rasties Daniēla grāmatas lasītājam, un kāda publikācija palīdz atrast atbildes uz tiem?
25 Daniēla grāmatas lasītājiem noteikti radīsies daudz jautājumu. Piemēram, ko simbolizē četri zvēri no Daniēla grāmatas 7. nodaļas? Kā skaidrojams mesiāniskais pravietojums par ”septiņdesmit gadu nedēļām”, par kurām runāts Daniēla 9:24—27? Par ko stāstīts Daniēla grāmatas 11. nodaļā, un kā ir piepildījies pravietojums par sadursmi starp ”ziemeļvalsts ķēniņu” un ”dienvidvalsts ķēniņu”? Ko no šiem ķēniņiem var gaidīt beigu laikā?
26 Jehova ir ļāvis saprast šos jautājumus saviem svaidītajiem kalpiem, kas ir uz zemes, jeb ”Visuaugstā svētajiem”, kā viņi saukti Daniēla 7:18. Un ”uzticīgais un gudrais kalps” ir parūpējies par to, lai Dieva iedvesmotā pravieša Daniēla grāmata mums visiem kļūtu vēl labāk saprotama. (Mateja 24:45.) Tagad mēs tos varam izprast vēl labāk, jo nesen ir izdota grāmata Pievērsiet uzmanību Daniēla pravietojumiem!. Šajā brīnišķīgi ilustrētajā publikācijā ir apskatītas visas Daniēla grāmatas daļas. Tajā ir komentēts katrs ticību stiprinošais pravietojums un katrs notikumu atstāstījums, ko pierakstījis Dieva iemīļotais pravietis Daniēls.
Pravietojumu nozīme mūsdienās
27., 28. a) Ko var teikt par Daniēla grāmatas pravietojumu piepildīšanos? b) Kādā laikā mēs dzīvojam, un kas mums jādara?
27 Padomājiet par šādu nozīmīgu faktu: visi pravietojumi, kas atrodami Daniēla grāmatā, atskaitot dažas detaļas, jau ir piepildījušies. Piemēram, jau tagad pasaulē ir vērojama situācija, ko attēlo Daniēla grāmatas 2. nodaļā aprakstītā tēla kāju pēdas. No celma, par ko runāts Daniēla grāmatas 4. nodaļā, jau ir noņemtas važas — tas notika 1914. gadā, kad tronī kāpa mesiāniskais Ķēniņš Jēzus Kristus. Kā bija paredzēts Daniēla grāmatas 7. nodaļā, tajā laikā cienīgais sirmgalvis piešķīra varu Cilvēka Dēlam. (Daniēla 7:13, 14; Mateja 16:27—17:9.)
28 Pagātnē ir 2300 dienas, kas minētas Daniēla grāmatas 8. nodaļā, kā arī 1290 dienas un 1335 dienas, par kurām runāts 12. nodaļā. Pētot Daniēla grāmatas 11. nodaļu, kļūst skaidrs, ka sadursme starp ziemeļvalsts ķēniņu un dienvidvalsts ķēniņu tuvojas nobeigumam. Tas viss padara vēl pārliecinošākus Bībelē atrodamos pierādījumus, ka mēs dzīvojam pašā beigu laikā. Kas mums jādara, apzinoties, cik unikāla ir mūsu vieta laika ritumā? Mums noteikti jāpievērš uzmanība Dieva Jehovas pravietiskajiem vārdiem.
Kā jūs atbildētu?
• Ko Dievs mūsdienās vēlas pavēstīt visiem cilvēkiem?
• Kā Daniēla grāmatas saturs var stiprināt mūsu ticību?
• Ko simbolizēja tēls, kuru sapnī redzēja Nebukadnecars?
• Ko mēs varam teikt par Daniēla grāmatas pravietojumu piepildīšanos?
[Jautājumi studēšanai]