Vai vārds ”kristietis” nav zaudējis tā īsto nozīmi?

”KO, JŪSUPRĀT, nozīmē būt kristietim?” Šāds jautājums nesen tika uzdots visdažādākajiem cilvēkiem vairākās pasaules valstīs. Mēs minēsim tikai dažas raksturīgas atbildes.

”Sekot Jēzum un rīkoties tāpat, kā rīkojās viņš.”

”Būt labam cilvēkam un palīdzēt citiem.”

”Pieņemt Kristu kā Kungu un Pestītāju.”

”Apmeklēt misi, skaitīt rožukroni un iet pie dievgalda.”

”Es neuzskatu, ka cilvēkam jāiet baznīcā, lai viņu varētu saukt par kristieti.”

Vārds ”kristietis” tiek skaidrots ļoti dažādi pat vārdnīcās. Kādā vārdnīcā vārdam ”kristietis” ir norādītas veselas desmit nozīmes, turklāt dažas ir ļoti atšķirīgas, piemēram: ’tāds, kas tic vai pieder pie Jēzus Kristus reliģijas,’ un ’kārtīgs, patīkams cilvēks’. Nav nekāds brīnums, ka cilvēkiem ir grūti paskaidrot, ko īsti nozīmē būt kristietim.

Liberālisma tendences

Mūsdienās pat kristiešiem, kas pieder pie vienas baznīcas, mēdz būt diezgan atšķirīgi uzskati par tādiem būtiskiem jautājumiem kā Bībeles iedvesmotība, evolūcijas teorija, baznīcas iesaistīšanās politikā un kristīgās mācības sludināšana. Runājot par jautājumiem, kas saistīti ar morāles principiem, kā, piemēram, aborts, homoseksuālisms un neprecētu cilvēku kopdzīve, kristiešu starpā bieži izceļas asas diskusijas. Turklāt viss liecina, ka uzskati kļūst arvien liberālāki.

Kā teikts žurnālā Christian Century, kāda protestantu baznīcas tiesa nesen ar balsojumu apstiprināja baznīcas tiesības ”ievēlēt tās padomē homoseksuālu draudzes vecāko”. Vairāki teologi ir izteikušies, ka ticība Jēzum nav svarīga, ja runā par pestīšanu. Laikrakstā The New York Times bija minēts viņu uzskats, ka jūdaisma piekritējiem, musulmaņiem un citu reliģiju locekļiem ”ir tādas pašas izredzes nonākt debesīs”, kādas ir kristiešiem.

Pamēģiniet iedomāties marksistus, kas propagandē kapitālismu, demokrātus, kas veicina diktatūras nostiprināšanos, un vides aizsardzības aktīvistus, kas atbalsta mežu izciršanu. Viņi nav ne marksisti, ne demokrāti, ne vides aizsardzības aktīvisti, jūs teiksiet? Pilnīgi pareizi. Bet, uzzinot, kam tic cilvēki, kuri mūsdienās sevi sauc par kristiešiem, jūs noteikti pamanīsiet uzskatus, kas ir diametrāli pretēji, turklāt daudzi no tiem ir pretrunā ar Jēzus Kristus, kristietības dibinātāja, mācībām. Vai tas kaut ko neliecina par to, cik patiesa ir šāda kristietība? (1. Korintiešiem 1:10.)

Tieksme pielāgot Kristus mācības laikmeta garam nav nekas jauns. Bet ko par šādu pielāgošanos domā Dievs un Jēzus Kristus? Vai baznīcas, kas sludina tādas mācības, kuras nesakņojas Kristū, ir tiesīgas sevi saukt par kristīgām? Uz šiem jautājumiem ir mēģināts atbildēt nākamajā rakstā.