Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Vai Jehovas liecinieki piekrīt, ka viņu ārstēšanā tiek izmantotas no asinīm iegūtas vielas?

Runājot vispārīgi, atbilde uz šo jautājumu ir tāda, ka Jehovas liecinieki nepiekrīt asins pārliešanai. Mēs esam stingri pārliecināti, ka Dieva likumu par asinīm nevar grozīt, pielāgojot to laika gaitā mainīgajiem viedokļiem. Tomēr ir radušies jauni jautājumi, jo asinis tagad ir iespējams sadalīt četros galvenajos komponentos un šo komponentu frakcijās. Lai izlemtu, vai ļaut ārstēšanā izmantot šos produktus, kristietim jāpārdomā kaut kas vairāk nekā tikai iespējamais labums un risks, kas ar to saistīts no medicīniskā viedokļa. Ir jāņem vērā, kas teikts Bībelē, kā arī šādas ārstēšanas iespējamā ietekme uz kristieša attiecībām ar Visvareno Dievu.

Galvenie principi ir pavisam vienkārši. Lai tos saprastu, aplūkosim vairākus faktus bībeliskā, vēsturiskā un medicīniskā skatījumā.

Dievs Jehova visu mūsdienās dzīvojošo cilvēku priekštecim Noam sacīja, ka pret asinīm jāizturas kā pret kaut ko īpašu. (1. Mozus 9:3, 4.) Vēlāk asins svētums tika atspoguļots izraēliešiem dotajos Dieva likumos: ”Ikviens vīrietis no Israēla nama un no svešiniekiem, ..kas ēd kaut kādas asinis, pret tādu cilvēku Es celšu savu vaigu.” Pārkāpjot Dieva likumu, izraēlietis varēja kaitīgi ietekmēt citus, tāpēc Dievs piebilda: ”To Es izdeldēšu no viņa tautas vidus.” (3. Mozus 17:10.) Vēlākos laikos apustuļi un vecaji, tiekoties Jeruzalemē, nolēma, ka ir nepieciešams ”sargāties no.. asinīm”. Tā rīkoties ir tikpat svarīgi kā sargāties no netiklības un elkdievības. (Apustuļu darbi 15:28, 29.)

Ko ”sargāšanās” nozīmēja toreiz? Kristieši nelietoja uzturā ne svaigas, ne sarecējušas asinis, un viņi neēda dzīvnieku gaļu, ja tai nebija notecinātas asinis. Tāpat viņi nelietoja pārtikas produktus, kam bija pievienotas asinis, piemēram, asinsdesu. Patērējot asinis jebkurā no šiem veidiem, viņi pārkāptu Dieva likumu. (1. Samuēla 14:32, 33.)

Senos laikos lielākajai daļai cilvēku asiņu dzeršana nelikās nekas nosodāms, kā to var redzēt no Tertulliāna darbiem (mūsu ēras otrais un trešais gadsimts). Atbildot uz nepatiesiem apvainojumiem, ka kristieši dzerot asinis, Tertulliāns minēja ciltis, kas iebaudīja asinis, lai apstiprinātu līgumu noslēgšanu. Viņš arī rakstīja: ”Kad arēnā notiek izrāde, [daži] ar alkatīgu iekāri ņem notiesāto svaigās asinis.., lai ārstētu savu epilepsiju.”

Šāda rīcība (pat ja daļa romiešu tā rīkojās, rūpēdamies par savu veselību) kristiešiem nebija pieņemama. ”Mēs nelietojam pat dzīvnieku asinis savās maltītēs,” rakstīja Tertulliāns. Romieši izmantoja pārtikas produktus, kuros bija asinis, lai pārbaudītu patieso kristiešu uzticību Dievam. Tertulliāns turpināja: ”Es jautāju: kā tad nu jūs, būdami pārliecināti, ka [kristieši] šausmās novērsīsies no dzīvnieku asinīm, tomēr domājat, ka viņi dzīsies pēc cilvēku asinīm?”

Mūsdienās, ja ārsts grib izdarīt asins pārliešanu, tikai nedaudzi cilvēki uzskatīs, ka izšķiras jautājums par paklausību Visvarenā Dieva likumiem. Jehovas liecinieki, protams, grib dzīvot, taču viņi ir apņēmušies ievērot Jehovas likumu par asinīm. Ko tas nozīmē pašreizējās medicīniskās prakses gaismā?

Pēc Otrā pasaules kara, kad kļuva izplatīta pilnasiņu pārliešana, Jehovas liecinieki saprata, ka šī procedūra ir pretrunā ar Dieva likumu, — un tā mēs uzskatām vēl joprojām. Bet ārstēšanas paņēmieni laika gaitā ir mainījušies. Mūsdienās lielākoties pārlej nevis pilnasinis, bet kādu no galvenajiem asins komponentiem: 1) eritrocītus, 2) leikocītus, 3) trombocītus, 4) plazmu (serumu) jeb šķidro daļu. Atkarībā no pacienta stāvokļa ārsti liek izdarīt eritrocītu, leikocītu, trombocītu vai asins plazmas pārliešanu. Pārlejot šīs galvenās asins sastāvdaļas, ar vienu pašu asins vienību pietiek lielākam skaitam pacientu. Jehovas liecinieki uzskata, ka, piekrītot pilnasiņu vai četru galveno asins sastāvdaļu pārliešanai, cilvēks pārkāpj Dieva likumu. Šāda uz Bībeli balstīta nostāja viņus ir pasargājusi no daudzām nelaimēm, arī no slimībām, ar kurām var inficēties asins pārliešanas ceļā, piemēram, hepatīta un AIDS.

Taču asinis ir iespējams sadalīt arī sīkāk par šiem galvenajiem komponentiem, tāpēc rodas jautājumi par frakcijām, kas iegūtas no galvenajām asins sastāvdaļām. Kā šīs frakcijas tiek izmantotas, un kas kristietim jāņem vērā, nosakot savu attieksmi pret tām?

Asiņu sastāvs ir sarežģīts. Pat plazmā — no kuras 90 procenti ir ūdens — ir neskaitāmi hormoni, neorganiskie sāļi, fermenti un barības vielas, piemēram, minerālvielas un cukurs. Plazmā ir arī tādas olbaltumvielas kā albumīns, asinsreces faktori un antivielas, ar kuru palīdzību organisms cīnās pret slimībām. Speciālisti prot izdalīt un izmantot daudzas plazmas olbaltumvielas. Piemēram, asinsreces faktoru VIII lieto, ārstējot hemofilijas slimniekus, kas viegli noasiņo. Ja pastāv reālas inficēšanās briesmas ar noteiktām slimībām, ārsti, iespējams, injicē gammaglobulīnu, kas iegūts no tādu cilvēku asins plazmas, kuriem jau ir izstrādāta imunitāte pret attiecīgo slimību. Medicīniskiem mērķiem lieto arī citas plazmas olbaltumvielas, bet jau minētie piemēri labi parāda, kā vienu no galvenajām asins sastāvdaļām (plazmu) var sadalīt sīkākās frakcijās. *

Tāpat kā no asins plazmas var izdalīt dažādas frakcijas, arī citas galvenās asins sastāvdaļas (eritrocītus, leikocītus, trombocītus) var apstrādāt un sadalīt sīkāk. Piemēram, no leikocītiem iegūst interferonus un interleikīnus, ar kuru palīdzību ārstē dažas vīrusinfekcijas un audzējus. No trombocītiem var izdalīt faktoru, kas veicina brūču dzīšanu. Parādās arī citi medikamenti, kuru sastāvā (vismaz sākotnēji) ir no asins komponentiem iegūtas vielas. Ārstēšana ar šādiem medikamentiem nav šo galveno komponentu pārliešana; parasti tiek izmantotas to daļas vai frakcijas. Vai kristiešiem ir pieņemama šo frakciju lietošana ārstniecībā? Uz to nav iespējams atbildēt vispārīgi. Bībelē šis jautājums nav iztirzāts sīkumos, tāpēc kristietim pašam jāpieņem lēmums Dieva priekšā, vadoties pēc savas sirdsapziņas.

Daži nav ar mieru, ka viņu ārstēšanā tiktu izmantota jebkāda viela, kas ņemta no asinīm (pat frakcijas, ko lieto īslaicīgas, pasīvas imunitātes radīšanai). Viņi izprot Dieva pavēli ”sargāties no.. asinīm” šādā veidā. Šie kristieši patur prātā, ka izraēliešiem dotajā Dieva likumā bija prasīts no dzīvas būtnes ņemtas asinis ”izliet zemē”. (5. Mozus 12:22—24.) Kā šis norādījums attiecas uz apspriežamo jautājumu? Lai sagatavotu lietošanai gammaglobulīnu, no asinīm ņemtus asinsreces faktorus un citas tamlīdzīgas vielas, asinis ir jāsavāc un jāapstrādā. Tāpēc ir kristieši, kas nepiekrīt šādu preparātu lietošanai, tāpat kā viņi nepiekrīt pilnasiņu un četru galveno asins sastāvdaļu pārliešanai. Šī godprātīgā nostāja, ko diktē viņu sirdsapziņa, ir jārespektē.

Citi kristieši pieņem citādu lēmumu. Arī viņi atsakās no pilnasiņu, eritrocītu, leikocītu, trombocītu un asins plazmas pārliešanas. Bet viņi, iespējams, ir ar mieru, ka viņu ārstēšanā tiek izmantota kāda frakcija, kas ņemta no galvenajām asins sastāvdaļām. Pat šeit ir iespējamas dažādas nostājas. Kristietis, kas neiebilst pret gammaglobulīna injekciju, varbūt nepiekrīt tāda preparāta injekcijai, kura sastāvā ir no eritrocītiem vai leikocītiem iegūta viela. Bet kādu apsvērumu dēļ daļa kristiešu izlemj piekrist asins frakciju lietošanai ārstniecībā?

Sargtorņa 1990. gada 1. jūnija numurā (angļu val.), rubrikā ”Lasītāju jautājumi”, bija norādīts, ka plazmas olbaltumvielas (frakcijas) no grūtnieces asinīm iekļūst viņas augļa asinsrites sistēmā. Tā imūnglobulīni no mātes organisma nonāk bērna organismā, un bērnam veidojas vērtīga imunitāte. Savukārt tad, kad augļa asinīs esošie eritrocīti ir nodzīvojuši savu mūžu, to elementi, kas pārnēsā skābekli, pārveidojas. Kāda daļa no tiem kļūst par bilirubīnu, kas cauri placentai nokļūst mātes organismā un iet bojā kopā ar viņas organisma atkritumvielām. Ņemot vērā, ka asins frakcijas var pāriet cita cilvēka organismā šādos dabiskos apstākļos, daļa kristiešu secina, ka viņiem ir pieņemama no asins plazmas vai formelementiem iegūtas frakcijas izmantošana ārstniecībā.

Vai fakts, ka viedokļi un sirdsapziņas diktētie lēmumi var atšķirties, nozīmē, ka šis jautājums ir nebūtisks? Nē, jautājums ir ļoti nopietns, un galvenajos vilcienos tas ir pavisam vienkāršs. Kā redzams no šī raksta, Jehovas liecinieki nepiekrīt pilnasiņu un galveno asins sastāvdaļu pārliešanai. Bībelē kristiešiem dots norādījums ”sargāties no elku upuŗiem, asinīm.. un netiklības”. (Apustuļu darbi 15:29.) Ja runa ir par kaut ko tādu, kas skaidri neizriet no šīs pavēles, piemēram, par galveno asins sastāvdaļu frakcijām, tad katram kristietim šis jautājums rūpīgi jāpārdomā lūgšanās un, vadoties pēc savas sirdsapziņas, jāpieņem personīgs lēmums.

Daudzi cilvēki piekristu jebkurai ārstēšanai, kas var dot kādu tūlītēju labumu, pat ja šis ārstēšanas veids ir saistīts ar labi zināmām briesmām veselībai, kā tas ir ar asins produktu lietošanu. Taču godprātīgs kristietis cenšas raudzīties uz jautājumu plašāk un līdzsvarotāk, ņemot vērā ne tikai tos aspektus, kas skar fizisko veselību. Jehovas liecinieki augstu vērtē mediķu centienus nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, un viņi izvērtē katra ārstēšanas veida plusus un mīnusus. Bet, kad runa ir par vielām, kas iegūtas no asinīm, viņi uzmanīgi pārdomā Dieva norādījumus un patur prātā savas personīgās attiecības ar Dzīvības Devēju. (Psalms 36:10.)

Ir brīnišķīgi, ja kristietim ir tikpat stipra paļāvība kā psalmu sacerētājam, kas rakstīja: ”Saule un vairogs ir tas Kungs, mūsu Dievs, Viņš dod žēlastību un godu. Tas Kungs neaizliedz nekādu labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā. Kungs.., svētīgs ir tas cilvēks, kas uz Tevi paļaujas!” (Psalms 84:12, 13.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 12. rk. Skat. ”Lasītāju jautājumus” Sargtorņa 1978. gada 15. jūnija un 1994. gada 1. oktobra angļu valodas numuros. Farmaceitiskās firmas ir izstrādājušas arī rekombinantus preparātus, kas nav izgatavoti no asinīm un ko var izmantot dažu agrāk lietotu asins frakciju vietā.

[Papildmateriāls 30. lpp.]

KO BŪTU IETEICAMS JAUTĀT ĀRSTAM

Ja jums ir paredzama operācija vai ārstēšana, kurā varētu tikt izmantots kāds asins preparāts, pajautājiet:

Vai visi, kas būs saistīti ar manu ārstēšanu, zina, ka esmu Jehovas liecinieks un ka man nekādos apstākļos nav pieņemama nekāda asins pārliešana (pilnasiņu, eritrocītu, leikocītu, trombocītu vai asins plazmas pārliešana)?

Ja kāds no medikamentiem, ko paredzēts lietot ārstēšanā, varētu būt izgatavots no asins plazmas, eritrocītiem, leikocītiem vai trombocītiem, pajautājiet:

Vai šajā preparātā ietilpst kāda no četrām galvenajām asins sastāvdaļām? Ja ietilpst, vai jūs man varētu pastāstīt par tā sastāvu?

Cik daudz šī no asinīm izgatavotā preparāta man paredzēts dot, un kā tas notiks?

Ja sirdsapziņa man atļaus piekrist šīs frakcijas lietošanai, kādi būs medicīniskie riska faktori?

Ja sirdsapziņa man neļaus piekrist šīs frakcijas lietošanai, kādus vēl ārstēšanas paņēmienus būtu iespējams izmantot?

Kad es varu jums paziņot savu lēmumu, ko pieņemšu, kad būšu vēl mazliet padomājis par šo jautājumu?