Pilnība nav tikai nepiepildāms sapnis

Kāda, jūsuprāt, varētu būt ideāla pasaule? Droši vien tā ir pasaule, kurā nav noziedzības, narkomānijas, bada, nabadzības un netaisnības. Visiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā pasaulē, ir nevainojama veselība. Nav vairs bēdu un nelaimju, jo pat nāves vairs nav. Vai ir pamats domāt, ka mēs kādreiz dzīvosim tādā pasaulē?

KAUT arī mūsdienās ir sasniegts ievērojams zinātniskais un tehniskais progress, lielākā daļa cilvēku apšauba domu, ka cilvēces intelektuālais potenciāls un uzkrātās zināšanas palīdzēs izveidot pasauli, kurā valdīs pilnīgs miers un visi būs laimīgi. Un tomēr cilvēkos ir spēcīga vēlēšanās uzlabot dzīvi un likvidēt trūkumus. Bet, protams, utopiski sapņi nevar palīdzēt cilvēkiem, kam nav pajumtes un iztikas līdzekļu, tāpat kā tie nevar mazināt nespējīgu un slimu cilvēku ciešanas. Lai gan cilvēki saviem spēkiem nav spējīgi izveidot uz zemes nevainojamus dzīves apstākļus un pašlaik pasaulē ir tik daudz nelaimju un netaisnības, tomēr ir pamatots iemesls uzskatīt, ka drīz mēs varēsim dzīvot pasaulē, kurā visi trūkumi un nelaimes būs likvidēti.

Domājot par pilnību, noteikti prātā nāk Jēzus Kristus. Tomēr Jēzus nav vienīgais pilnīgais cilvēks, kas dzīvojis uz zemes. Ādams un Ieva bija pilnīgi, pēc Dieva līdzības radīti cilvēki, kas dzīvoja paradīzē. Iespēju dzīvot nevainojamos apstākļos viņi zaudēja, kad sacēlās pret savu debesu Tēvu. (1. Mozus 3:1—6.) Bet Radītājs ir devis cilvēkiem vēlēšanos dzīvot mūžīgi. Kā teikts Salamana Mācītāja 3:11, ”visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu — ne tā iesākumu nedz galu”.

Nepilnības un grēka dēļ cilvēki ir nonākuši ”iznīcības verdzībā”. Tomēr apustulis Pāvils izteica iepriecinošu domu, rakstīdams: ”Visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. Jo radība pakļauta  iznīcībai, nevis aiz savas patikas, bet aiz tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību.” (Romiešiem 8:19—21.) Bībele mums palīdz saprast, ka ar Jēzus Kristus starpniecību Dievs atgriezīs cilvēkiem pilnību. (Jāņa 3:16; 17:3.)

Tātad mēs varam ar cerībām raudzīties nākotnē. Turklāt mums ir viss nepieciešamais, lai garīgi pilnveidotu sevi jau tagad.

Nepieciešams līdzsvars

Jēzus Kristus uzskatīja, ka cilvēkam jātiecas pilnveidot sevi, tāpēc reiz viņš teica saviem klausītājiem: ”Esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.” (Mateja 5:48.) Bet vai Jēzus gaida, ka mēs, dzīvodami šajā ļaunajā pasaulē, sasniegsim pilnību? Nē, viņš to negaida. Kaut arī mums ir jāmācās būt devīgiem un laipniem un jāmīl savs tuvākais, mēs tomēr bieži kļūdāmies. Pat viens no Jēzus apustuļiem rakstīja: ”Ja atzīstamies savos grēkos, tad viņš [Dievs] ir uzticīgs un taisns, ka viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām viņu par meli, un viņa vārdi nemājo mūsos.” (1. Jāņa 1:9, 10.)

Mēs varam ievērojami uzlabot viedokli par sevi un attieksmi pret citiem, ja nekrītam galējībās. Dieva vārdi, Bībele, ir lielisks palīgs nosvērtas personības veidošanā. Ja mēs cenšamies vairot prieku un mācāmies mērenību, mums ir vieglāk saprasties ar darba biedriem un ģimenes locekļiem. Apustulis Pāvils mudināja kristiešus: ”Priecājieties iekš tā Kunga vienmēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties! Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem.” (Filipiešiem 4:4, 5.)

Ko dod līdzsvarotība

Cilvēks, kas ir saprātīgs savās prasībās un nenomoka sevi, pārmērīgi tiekdamies pēc pilnības, daudz iegūst pats, kā arī atvieglo citu cilvēku dzīvi. Apzinoties savas spējas, cilvēks izvirza reālus un saprātīgus mērķus. Nedrīkst aizmirst, ka Dievs mūs ir radījis, lai mēs gūtu gandarījumu, dzīvodami uz zemes un darīdami darbu, kas nāk par labu ne tikai mums pašiem, bet arī citiem. (1. Mozus 2:7—9.)

Ja jūs līdz šim esat bijis pārāk prasīgs pret sevi, jūs varat lūgt palīdzību Dievam. Iegūstot Jehovas labvēlību, jūs izjutīsiet lielu atvieglojumu. Dievs mūs ļoti labi pazīst un saprot mūsu nepilnības, tāpēc viņš neizvirza nesaprātīgas un neizpildāmas prasības. Psalmos ir lasāmi šādi mierinoši vārdi: ”Kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas. Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” (Psalms 103:13, 14.) Mums jāpateicas Dievam, ka viņš ir tik žēlsirdīgs pret cilvēkiem. Lai gan viņš zina mūsu trūkumus, mēs viņam esam kā mīļi bērni.

Garīga sapratne un līdzsvarots viedoklis par dažādiem dzīves jautājumiem ir daudz labāki nekā perfekcionisms. Mēs varam nešaubīties, ka noteiktā laikā Dievs īstenos savu nodomu  un ar savas Valstības palīdzību atgriezīs cilvēkiem pilnību. Bet ko īsti nozīmē būt pilnīgam cilvēkam?

Pilnība ir labāka nekā perfekcionisms

Būt pilnīgam nenozīmē būt perfekcionistam. Neviens no tiem, kam būs iespēja dzīvot paradīzē, kad pār zemi valdīs Dieva Valstība, nebūs pārmērīgi prasīgs vai paštaisns cilvēks. No visiem, kas grib palikt dzīvi lielo bēdu laikā, tiek prasīts, lai viņi augstu novērtētu izpirkuma upuri, kā to darīja liels pulks cilvēku no visām tautām, ko parādībā redzēja Jānis. Šie cilvēki sauca: ”Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.” (Atklāsmes 7:9, 10, 14.) Visi, kas būs palikuši dzīvi pēc lielajām bēdām, būs ļoti pateicīgi Kristum, jo viņš ir atdevis dzīvību par cilvēkiem, kas vēlas viņam ticēt. Upuris, ko, mīlestības mudināts, deva Kristus, ļaus atbrīvot visus šos cilvēkus no nepilnības un trūkumiem. (Jāņa 3:16; Romiešiem 8:21, 22.)

Kad cilvēki būs sasnieguši pilnību, viņu attiecības noteiks nevis sāncensība un godkāre, bet mīlestība un labestība. Tas padarīs dzīvi patīkamu, un nevienu vairs nenomāks raizes vai pašcieņas trūkums. Tas, ka cilvēki sasniegs pilnību, nenozīmēs, ka dzīve kļūs vienmuļa. Lai gan Bībelē nav visos sīkumos aprakstīts, kāda būs dzīve paradīzē, vispārēju priekšstatu par to mēs tomēr varam iegūt. Piemēram, Bībelē ir teikts: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus. Bet kā koku mūžs ir arī manas tautas mūžs, un mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas. Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti nedz arī dzemdēs bērnus agrai nāvei.” (Jesajas 65:21—23.)

Vai tad, kad pār zemi valdīs Valstība, cilvēki iepirksies veikalos? Kāda tehnika tad būs pieejama? Kā cilvēki izklaidēsies? Kādus transporta līdzekļus viņi izmantos? To mēs pašlaik nevaram paredzēt. Bet iedomājieties, kāda būs dzīve, kad piepildīsies šie vārdi: ””Vilki un jēri ies kopā ganos, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi. Tie nedarīs vairs nekā ļauna nedz posta visā manā svētajā kalnā!” — saka tas Kungs.” (Jesajas 65:25.) Kad cilvēki būs sasnieguši pilnību, dzīve uz zemes ļoti atšķirsies no tās dzīves, pie kādas mēs esam pieraduši. Ja jūs būsiet viens no tiem cilvēkiem, kam tad būs dota iespēja dzīvot uz zemes, jūs varēsiet pilnībā paļauties uz to, ka mīlošais debesu Tēvs rūpēsies par jums un jūsu ģimeni. ”Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!” mudināja psalma sacerētājs. (Psalms 37:4.)

Pilnība nav nepiepildāms sapnis. Jehovas nodoms attiecībā uz cilvēkiem noteikti īstenosies. Arī jūs un jūsu ģimenes locekļi varat sasniegt pilnību un dzīvot mūžīgi Dieva jaunajā pasaulē. Bībelē ir teikts: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.)

[Attēls 6. lpp.]

Mūsu viedoklis par sevi un attieksme pret citiem uzlabojas, ja neesam pārāk prasīgi un sīkumaini

[Attēls 7. lpp.]

Mēs jau tagad varam iedomāties, kāds miers un saticība valdīs paradīzē