Vai jūs ticat tam, ko nevar redzēt?

JA KĀDS apgalvo: ”Es ticu tikai tam, ko redzu,” — tas gluži neatbilst patiesībai. Īstenībā mēs visi ticam arī kaut kam tādam, ko nevaram redzēt.

Piemēram, skolas laikā jūs, iespējams, esat veicis eksperimentu, kas pierāda magnētiskā lauka eksistenci. Tas norit apmēram šādi: sākumā uz papīra lapas tiek uzbērtas dzelzs skaidiņas. Pēc tam papīra lapu novieto virs magnēta. Kad lapu viegli sakrata, skaidiņas kā  uz burvju mājienu novietojas ap magnētiskajiem poliem, izkārtojoties pa magnētiskā lauka indukcijas līnijām. Vai tiešām, izpildot šo eksperimentu, jūs varējāt ieraudzīt pašu magnētisko lauku? Nē, tomēr šī lauka skaidri redzamā iedarbība uz dzelzs skaidiņām pārliecinoši pierādīja, ka tas pastāv.

Ir arī citas situācijas, kad mēs bez ierunām kaut ko atzīstam, kaut gan neesam to redzējuši. Aplūkojot kādu skaistu gleznu vai apbrīnojot meistarīgi veidotu skulptūru, mēs ne mirkli nešaubāmies, ka tās ir kāda gleznotāja vai skulptora roku darbs. Bet ko mēs jūtam, vērojot ūdenskritumu vai raugoties saulrietā? Vai mums nevajadzētu vismaz apsvērt iespēju, ka mūsu acīm varētu būt pavēries kāda izcila Gleznotāja un Skulptora darbs?

Kāpēc daži netic

Lai cik tas būtu paradoksāli, dažiem cilvēkiem ticība Dievam ir zudusi viņu baznīcas mācību dēļ. Tā bija noticis ar kādu norvēģi, kuram bija mācīts, ka Dievs ļaundarus dedzinot elles ugunī. Tā kā šis vīrietis nespēja saprast, kā gan var būt tāds Dievs, kas ir gatavs tik nežēlīgi mocīt cilvēkus, viņš kļuva par ateistu.

Tomēr pēc zināma laika šis cilvēks piekrita ar kāda Jehovas liecinieka palīdzību izpētīt Bībeli. Viņš bija pārsteigts, uzzinot, ka Bībelē nav mācības par ugunīgu elli, kurā tiek mocīti ļaunie. Bībelē nāve ir salīdzināta ar miegu. Kapā cilvēks nejūt sāpes un vispār neko vairs neapzinās. (Salamans Mācītājs 9:5, 10.) Vīrietis arī uzzināja, ka tie cilvēki, kurus Dievs atzīs par nelabojamiem ļaundariem, paliks kapā uz mūžīgiem laikiem. (Mateja 12:31, 32.) Bet pārējie mirušie Dieva noteiktā laikā tiks celti augšā, un viņiem būs iespēja dzīvot mūžīgi paradīzē. (Jāņa 5:28, 29; 17:3.) Šāds izskaidrojums bija loģisks. Tas saskanēja ar Bībeles apgalvojumu, ka ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:8.) Šis godprātīgais vīrietis turpināja studēt Dieva Rakstus un ar laiku iemīlēja Bībeles Dievu.

Daudzi cilvēki noliedz mīloša Radītāja eksistenci pasaulē valdošo ciešanu un netaisnības dēļ. Viņi ir vienisprātis ar kādu zviedru, kas reiz, norādot uz debesīm, vaicāja: ”Kā gan tur augšā var būt visvarens un dāsns Radītājs, ja šeit lejā valda tāds pagrimums un ļaunums?” Neviens uz šo jautājumu nespēja atbildēt,  tāpēc arī šis cilvēks kļuva par ateistu. Vēlāk vīrietis sāka studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Viņš uzzināja, ka Dieva Raksti sniedz atbildi uz mūžseno jautājumu: ”Kāpēc Dievs pieļauj ļaunumu?” *

Šis vīrietis saprata, ka ļaunuma pastāvēšana pati par sevi vēl nepierāda Dieva neesamību. Kāds cilvēks, piemēram, var izgatavot nazi gaļas griešanai, bet kāds cits to var nopirkt, nevis lai grieztu gaļu, bet lai slepkavotu. Ja nazis ir lietots nepareizi, tas nenozīmē, ka to neviens nav izgatavojis. Gluži tāpat tas, ka dzīve uz zemes nenorit saskaņā ar Dieva sākotnējo nodomu, vēl nenozīmē, ka zemei nav Radītāja.

Bībele māca, ka Dieva darbs ir pilnīgs. Viņš ir ”bez viltus, ..taisns un patiess”. (5. Mozus 32:4.) Dievs cilvēkiem dod brīnišķīgas dāvanas, bet dažas no tām cilvēki izmanto nepareizi, tā izraisot neizmērojamas ciešanas. (Jēkaba 1:17.) Tomēr Dievs ciešanām darīs galu. Pēc tam ”lēnprātīgie iemantos zemi.. un dzīvos tur mūžīgi”. (Psalms 37:11, 29.)

Pieminētais zviedru vīrietis nespēja palikt vienaldzīgs, kad viņš redzēja apkārtējo cilvēku ciešanas, un šī dziļā interese par citiem patiesībā pierāda, ka Dievs pastāv. Kāpēc tā var teikt?

Vienīgais, kam vairākums cilvēku tic, ja viņi neatzīst Dieva eksistenci, ir evolūcijas teorija. Evolucionisti māca, ka ”izdzīvo visvairāk pielāgotie indivīdi” — gan cilvēki, gan dzīvnieki cīnās par izdzīvošanu. Stiprākie izdzīvo, vājākie iet bojā. Šie cilvēki apgalvo, ka tas esot dabisks process. Bet, ja tiešām ir dabiski, ka vājie mirst, lai atbrīvotu vietu spēcīgākajiem, kāpēc tādā gadījumā dažiem stipriem cilvēkiem, tāpat kā pieminētajam zviedram, sāp sirds, noraugoties apkārtējo cilvēku ciešanās?

Dievu ir iespējams iepazīt

Mēs nevaram redzēt Dievu, jo viņam nav fiziska ķermeņa. Tomēr Dievs vēlas, lai mēs viņu iepazītu. Viens veids, kā mēs to varam darīt, ir vērot viņa neparastos darbus — ”gleznas” un ”skulptūras”, ko viņš ir radījis. Bībelē ir sacīts: ”[Dieva] neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos.” (Romiešiem 1:20.) Tāpat kā, izpētot kādu gleznu vai skulptūru, mēs varam dziļāk izprast mākslinieka personību, pārdomas par Dieva brīnišķīgajiem darbiem var mums palīdzēt labāk iepazīt Radītāju.

Mēs, protams, nevaram saņemt atbildes uz visiem sasāpējušajiem jautājumiem par dzīvi, tikai lūkojoties Dieva radītajā. Tomēr atbildes uz šādiem jautājumiem ir iespējams atrast, pētot Dieva Rakstus, Bībeli. Abi iepriekš minētie vīrieši to pieredzēja, kad viņi iedziļinājās Bībelē, godīgi izsverot faktus. Viņi pārliecinājās, ka Dievs pastāv un ka viņam rūp, kas ar mums notiek.

[Zemsvītras piezīme]