Piedalīsimies Valstības sēklu sējā
Piedalīsimies Valstības sēklu sējā
”No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram.” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 11:6)
1. Kādā sējā ir nodarbināti kristieši?
EBREJU dzīve senatnē bija cieši saistīta ar zemkopību. Tāpēc Jēzus, kura mūžs aizritēja Apsolītajā zemē, runādams mēdza atsaukties uz ainām no zemkopju dzīves. Piemēram, Dieva Valstības labās vēsts sludināšanu viņš salīdzināja ar sēju. (Mateja 13:1—9, 18—23; Lūkas 8:5—15.) Vienalga, vai mūsu dzīve ir vai nav saistīta ar zemkopību, garīgā sēja ir svarīgākais darbs, ko mūsdienās dara kristieši.
2. Cik svarīga ir sludināšana, un kas mūsdienās tiek darīts, lai šo darbu paveiktu?
2 Iespēja šajā beigu laikā sēt Bībeles patiesības sēklas ir liela privilēģija. Romiešiem 10:14, 15 var labi redzēt, cik svarīgs ir šis darbs: ”Kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: ”Cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!”” Dedzīgi un ar prieku pildīt šo uzdevumu, ko mums uzticējis Dievs, tagad ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš. Tāpēc Jehovas liecinieki izdod un izplata Bībeles un Bībeles studēšanas palīglīdzekļus 340 valodās. Šajā darbā ir aizņemti vairāk nekā 18 000 brīvprātīgo strādnieku Jehovas liecinieku galvenajā pārvaldē un filiālēs, un gandrīz seši miljoni liecinieku visā pasaulē piedalās šīs bībeliskās literatūras izplatīšanā.
3. Kas tiek panākts ar Valstības sēklu sēšanu?
3 Mūsdienās ir skaidri redzami šī apjomīgā darba augļi. Daudz cilvēku pieņem patiesību, tāpat kā tas notika kristietības pastāvēšanas pašos pirmsākumos. (Apustuļu darbi 2:41, 46, 47.) Tomēr tas, cik daudz Valstības sludinātāju ir kristījušies, nav pats galvenais — svarīgāk ir tas, ka ar tik plašu sludināšanu tiek svētīts Jehovas vārds un viņš tiek slavēts kā vienīgais patiesais Dievs. (Mateja 6:9.) Turklāt Dieva Rakstu zināšanas daudziem cilvēkiem palīdz uzlabot savu dzīvi un dod viņiem cerību izglābties. (Apustuļu darbi 13:47.)
4. Cik liela bija apustuļu interese par cilvēkiem, kam viņi sludināja?
4 Apustuļi skaidri apzinājās, ka labās vēsts sludināšana ir ļoti svarīga, jo tā var glābt cilvēkiem dzīvību, un pret tiem, kam viņi sludināja, apustuļi izturējās ar dziļu iejūtību. Par to liecina apustuļa Pāvila vārdi: ”Tādas ir bijušas mūsu jūtas pret jums; mēs ar jums gribējām dalīties nevien Dieva evanģelijā, bet arī savā dvēselē, jo tik mīļi jūs mums bijāt kļuvuši.” (1. Tesaloniķiešiem 2:8.) No visas sirds interesēdamies par cilvēkiem, Pāvils un pārējie apustuļi rīkojās tāpat kā Jēzus un debesu eņģeļi, kas ļoti lielu uzmanību veltī darbam, kura mērķis ir glābt cilvēku dzīvību. Pievērsīsim uzmanību tam, kā šie Dieva kalpi ir saistīti ar Valstības sēklu sēšanu, un padomāsim, kā viņu priekšzīme mudina mūs veikt to darba daļu, kas uzticēta mums.
Jēzus sēja Valstības sēklas
5. Kādam darbam, dzīvodams uz zemes, Jēzus veltīja visvairāk uzmanības?
5 Pilnīgais cilvēks Jēzus būtu varējis ievērojami uzlabot cilvēku dzīves apstākļus. Piemēram, viņš būtu varējis labot savu laikabiedru nepareizos priekšstatus par medicīniskiem jautājumiem vai būtu varējis vairot cilvēku sapratni kādā citā jomā. Tomēr jau savas kalpošanas pašā sākumā Jēzus skaidri norādīja, ka viņa galvenais uzdevums ir labās vēsts sludināšana. (Lūkas 4:17—21.) Kad Jēzus kalpošana tuvojās beigām, viņš teica: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.) Lielāko daļu sava laika viņš veltīja Valstības sēklu sējai. Vissvarīgākais, ko Jēzus varēja dot saviem laikabiedriem, bija zināšanas par Dievu un Dieva nodomiem. (Romiešiem 11:33—36.)
6., 7. a) Ko Jēzus apņēmās pirms atgriešanās debesīs, un kā viņš pilda šo apņemšanos? b) Kā Jēzus attieksme pret sludināšanu ietekmē katru no mums?
6 Jēzus norādīja, ka viņš ir Valstības sēklu Sējējs. (Jāņa 4:35—38.) Viņš izmantoja katru izdevīgu brīdi, lai sētu labās vēsts sēklas. Pat tad, kad viņš bija piesists pie moku staba, viņš sludināja labo vēsti par paradīzi, kas gaidāma nākotnē. (Lūkas 23:43.) Jēzus rūpes par labās vēsts sludināšanu nebeidzās ar viņa nāvi pie moku staba. Pirms Jēzus atgriezās debesīs, viņš pavēlēja apustuļiem turpināt garīgo sēju un gatavot mācekļus. Turklāt Jēzus izteica svarīgu solījumu: ”Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:19, 20, LB-65r.)
7 Ar šiem vārdiem Jēzus apņēmās atbalstīt, vadīt un aizsargāt labās vēsts sludināšanu ”ik dienas līdz pasaules galam”. Arī mūsdienās Jēzus personīgi interesējas par labās vēsts sludināšanu. Viņš ir mūsu Vadītājs, kas pārrauga Valstības sēklu sēju. (Mateja 23:10.) Tā kā Jēzus ir kristiešu draudzes Galva, viņš ir atbildīgs Jehovam par sludināšanu visā pasaulē. (Efeziešiem 1:22, 23; Kolosiešiem 1:18.)
Eņģeļi paziņo priecīgas vēstis
8., 9. a) Kā ir izpaudusies eņģeļu interese par to, kas notiek ar cilvēkiem? b) Kāpēc var teikt, ka mēs esam it kā uz skatuves eņģeļu priekšā?
8 Kad Jehova radīja zemeslodi, eņģeļi ”priekā dziedāja un.. gavilēja”. (Ījaba 38:4—7.) Jau kopš tik seniem laikiem eņģeļi dzīvi interesējas par to, kas notiek ar cilvēkiem. Jehova ar viņu starpniecību ir sūtījis cilvēkiem dažādus vēstījumus. (Psalms 103:20.) To pašu var teikt par labās vēsts izplatīšanu mūsdienās. Atklāsmē, kas tika dota apustulim Jānim, viņš redzēja ”eņģeli laižamies debesu vidū”. Šim eņģelim ”bija mūžīgs evanģelijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām; viņš sauca stiprā balsī: ”Bīstieties Dievu un dodiet viņam godu, jo ir atnākusi viņa tiesas stunda.”” (Atklāsmes 14:6, 7.)
9 Bībelē ir teikts, ka eņģeļi ir ”kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana”. (Ebrejiem 1:14.) Cītīgi pildot viņiem uzticētos pienākumus, eņģeļi var vērot mūs un sekot mūsu darbam. Mēs darām mums uzticēto darbu, it kā atrazdamies uz labi pārskatāmas teātra skatuves, daudzu debesu būtņu priekšā. (1. Korintiešiem 4:9, NW.) Apziņa, ka mēs neesam vienīgie, kas piedalās Valstības sēklu sējā, gan iepriecina mūs, gan arī liek izjust lielu atbildību.
Ar dedzību pildām mums uzticēto uzdevumu
10. Kā ieteikumu, kas dots Salamana Mācītāja 11:6, var attiecināt uz mūsu darbu?
10 Kāpēc Jēzus un eņģeļi tik ļoti interesējas par mūsu darbu? Uz vienu no iemesliem norādīja Jēzus: ”Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.” (Lūkas 15:10.) Arī mēs no sirds interesējamies par cilvēkiem. Tāpēc mēs darām visu iespējamo, lai izplatītu Valstības sēklas. Uz mūsu darbu var attiecināt vārdus no Salamana Mācītāja 11:6. Šajā pantā mēs tiekam mudināti: ”No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini, kas izdosies, vai šis, vai tas, bet varbūt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.” Tiesa, ir iespējams, ka mūsu sludināto vēsti vēlas uzklausīt tikai viens cilvēks no vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem. Tomēr mēs, tāpat kā eņģeļi, priecājamies arī par ”vienu grēcinieku”, kas ir uzklausījis glābšanas vēsti.
11. Ko var panākt, izplatot uz Bībeli pamatotas publikācijas?
11 Sludināšanā daudz palīdz uz Bībeli pamatotās publikācijas, ko izmanto Jehovas liecinieki. Savā ziņā arī pašas publikācijas ir kā sēklas, kas tiek izsētas. Mēs nezinām, kur un kā tās sasniegs savu mērķi. Reizēm publikācija iet no rokas rokā, kamēr sasniedz cilvēku, kas to izlasa. Ir iespējami gadījumi, kad Jēzus un eņģeļi vada notikumus tā, lai cilvēki ar godīgu sirdi saņemtu viņiem vajadzīgo palīdzību. Tālāk būs minēti daži gadījumi, kas apliecina, kādā negaidītā un neparastā veidā Jehova var parūpēties par to, lai cilvēki gūtu labumu no literatūras, ko kādam ir atstājuši sludinātāji.
Patiesā Dieva darbs
12. Kā vecs žurnāls kādai ģimenei palīdzēja iepazīt Jehovu?
12 1953. gadā kāda amerikāņu ģimene, Roberts, Laila un viņu bērni, no lielpilsētas pārcēlās uz dzīvi laukos, Pensilvānijas štatā. Neilgi pēc tam, kad viņi bija pārvākušies uz savu māju, kas bija diezgan sliktā stāvoklī, Roberts nolēma zem kāpnēm ierīkot vannasistabu. Noplēsis no sienas vairākus dēļus, viņš ieraudzīja, ka spraugās aiz dēļiem peles bija sanesušas papīra gabalus, riekstu čaumalas un citas drazas. Gružos Roberts atrada arī žurnālu Zelta Laikmets. Viņa interesi piesaistīja raksts par bērnu audzināšanu. Skaidrie, uz Bībeli balstītie padomi, kas bija minēti žurnāla rakstā, atstāja uz Robertu tik lielu iespaidu, ka viņš izteica Lailai savu nodomu pievienoties ”žurnāla Zelta Laikmets reliģijai”. Pēc pāris nedēļām pie viņiem atnāca Jehovas liecinieki, un Roberts paziņoja, ka viņus interesē vienīgi ”žurnāla Zelta Laikmets reliģija”. Liecinieki viņam paskaidroja, ka žurnālam Zelta Laikmets ir mainīts nosaukums un tagad to sauc Atmostieties!. Ar Robertu un Lailu tika uzsāktas regulāras Bībeles nodarbības, un pēc kāda laika viņi abi kristījās. Roberts un Laila iesēja patiesības sēklas arī savu bērnu sirdī un ar laiku pieredzēja bagātīgu ražu. Tagad vairāk nekā 20 šīs ģimenes locekļu, arī visi septiņi Roberta un Lailas bērni, ir kristīti Dieva Jehovas kalpi.
13. Kas radīja interesi par Bībeli kādam laulātam pārim, kas dzīvo Puertoriko?
13 Pirms kādiem 40 gadiem Viljamam un Adai, kas dzīvo Puertoriko, nebija vēlēšanās studēt Bībeli. Vienmēr, kad pie viņu durvīm klauvēja Jehovas liecinieki, Viljams un Ada izlikās, ka neviena nav mājās. Tad kādu dienu Viljams devās uz lietotu sadzīves priekšmetu noliktavu, lai iegādātos kādu lietu, kas bija vajadzīga mājas remontam. Promejot viņš kādā konteinerā pamanīja grāmatu ar spilgti zaļiem vākiem. Tā bija grāmata Reliģija, ko Jehovas liecinieki bija izdevuši 1940. gadā. Viljams paņēma grāmatu un mājās ar lielu interesi izlasīja, kā viltus reliģijas atšķiras no patiesās. Nākamajā reizē Viljams un Ada uzmanīgi uzklausīja Jehovas lieciniekus un sāka studēt Bībeli. Dažus mēnešus vēlāk viņi abi kristījās starptautiskajā kopsanāksmē ”Dieva griba”, kas notika 1958. gadā. Kopš tā laika Viljams un Ada vairāk nekā 50 cilvēkiem ir palīdzējuši pievienoties kristīgo brāļu saimei.
14. Ko var panākt uz Bībeli balstītā literatūra, kā to apliecina minētais gadījums?
14 Karls 11 gadu vecumā bija diezgan palaidnīgs zēns, un viņam allaž gadījās kādas nepatikšanas. Karls ļoti baidījās nokļūt ellē, jo viņa tēvs, vācu metodistu mācītājs, viņam bija mācījis, ka sliktie cilvēki pēc nāves nonāk elles ugunīs. Kādu dienu (tas notika 1917. gadā) Karls atrada uz ielas nelielu apdrukātu lapiņu. Kad viņš to sāka lasīt, viņa uzmanību tūlīt piesaistīja jautājums ”Kas ir elle?”. Karla rokās bija nonācis ielūgums uz publisku lekciju, kuru organizēja Bībeles pētnieki (tagad Jehovas liecinieki) un kurā bija paredzēts runāt par elli. Karls sāka studēt Bībeli un apmēram pēc gada kristījās un pievienojās Bībeles pētniekiem. 1925. gadā Karls saņēma uzaicinājumu strādāt Jehovas liecinieku galvenajā pārvaldē, kur viņš strādā joprojām. Neliela papīra lapiņa, kuru zēns atrada uz ielas, kļuva par sākumu kristīgai darbībai, kas turpinās vairāk nekā astoņus gadu desmitus.
15. Ko Jehova var darīt sludināšanas labā?
15 Protams, neviens cilvēks nespēj pateikt, vai minētajos notikumos iesaistījās eņģeļi un, ja iesaistījās, cik lielā mērā viņi ietekmēja notikumu gaitu. Tomēr mēs varam nešaubīties, ka Jēzus un eņģeļi aktīvi piedalās sludināšanā un ka Jehova var vadīt notikumus tā, kā viņš to uzskata par vajadzīgu. Tikko minētie, kā arī daudzi līdzīgi notikumi skaidri parāda, kā mūsu publikācijas var palīdzēt cilvēkiem pēc tam, kad mēs tās esam kādam iedevuši.
Mums ir uzticēts liels dārgums
16. Ko mēs uzzinām, lasot 2. Korintiešiem 4:7?
16 Apustulis Pāvils rakstīja par kādu ”dārgumu māla traukos”. Dārgums ir Dieva uzticētais pienākums sludināt, un māla trauki ir cilvēki, kam Jehova ir uzticējis šo dārgumu. Cilvēki ir nepilnīgi, un viņu spējas ir ierobežotas, tāpēc Pāvils norādīja, ka šis uzdevums mums ir dots tādēļ, lai ”spēka pārpilnība būtu ne no mums, bet no Dieva”. (2. Korintiešiem 4:7, JD.) Mēs varam paļauties uz to, ka Jehova mums dos spēku, kas nepieciešams, lai paveiktu mums uzticēto uzdevumu.
17. Ko mēs varam pieredzēt, sējot Valstības sēklas, un kāpēc mums tomēr jāsaglabā pozitīva attieksme pret mūsu darbu?
17 Sludināšana prasa uzupurēšanos. Dažās teritorijās sludināt ir diezgan grūti. Vietās, kur lielākā daļa cilvēku ir pilnīgi vienaldzīgi vai naidīgi, sludinātāju pūliņiem nav gandrīz nekādu redzamu panākumu. Tomēr pūlēties ir vērts, jo mūsu darbs ir ārkārtīgi svarīgs. Mums jāatceras, ka sēklas, ko mēs sējam, var atnest cilvēkiem laimi jau tagad un nākotnē tās var nodrošināt viņiem mūžīgu dzīvi. Neskaitāmas reizes ir pierādījies, cik patiesi ir vārdi no 126. psalma 6. panta: ”Viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām — ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.” (Psalms 126:6.)
18. Kā mēs varam būt nomodā par savu kalpošanu, un kāpēc mums tas jādara?
18 Izmantosim visas iespējas, lai bagātīgi sētu Valstības sēklas. Nekad neaizmirsīsim, ka mēs tikai sējam un aplaistām sēklas, bet Jehova liek tām augt. (1. Korintiešiem 3:6, 7.) Tomēr neaizmirsīsim arī to, ka Jehova no mums prasa, lai mēs savu kalpošanu izpildītu līdz galam, tāpat kā to dara Jēzus un eņģeļi. (2. Timotejam 4:5.) Būsim vienmēr nomodā par to, kā mēs mācām, kāda ir mūsu attieksme pret sludināšanu un kāda ir mūsu dedzība kalpošanā. Tad, kā rakstīja Pāvils, mēs izglābsim gan paši sevi, gan tos, kas mūs klausās. (1. Timotejam 4:16.)
Ko mēs esam uzzinājuši?
• Kas tiek panākts ar garīgo sēju?
• Kāda ir Jēzus Kristus un eņģeļu saistība ar sludināšanu?
• Kāpēc mums bagātīgi jāsēj Valstības sēklas?
• Kas mūs pamudina turpināt kalpošanu, ja sludinot mēs sastopamies ar vienaldzīgiem vai naidīgi noskaņotiem cilvēkiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 15. lpp.]
Sēdami Valstības sēklas, mūsdienu kristieši līdzinās zemniekiem senajā Izraēlā
[Attēls 16., 17. lpp.]
Jehovas liecinieki izdod un izplata dažādas bībeliskas publikācijas 340 valodās