Vai jūs sekojat labai priekšzīmei?

”JŪS esat priekšzīme visiem ticīgajiem Maķedonijā un Ahajā.” Šos vārdus apustulis Pāvils rakstīja uzticīgajiem Tesalonikas kristiešiem. Viņi tiešām rādīja ļoti labu piemēru citiem. Savukārt paši tesaloniķieši bija sekojuši Pāvila un viņa biedru priekšzīmei. Pāvils rakstīja: ”Mūsu evaņģēlijs bija pie jums ne tikvien vārdos, bet arī spēkā un Svētajā Garā, un visā pilnībā, kā jau jūs zināt, kādi mēs bijām pie jums jūsu dēļ. ..jūs kļuvāt mūsu.. sekotāji.” (1. Tesaloniķiešiem 1:5—7, JD.)

Pāvils ne tikai pamācoši runāja. Visa viņa dzīve, kurā izpaudās ticība, izturība un pašaizliedzība, bija pamācošs paraugs. Tādēļ arī Pāvils un viņa biedri tik spēcīgi ietekmēja tesaloniķiešus, ka viņi bija gatavi pieņemt patiesību par spīti ”daudzām apspiešanām”. Tomēr Pāvils ar saviem biedriem nekādā ziņā nebija vienīgie, kas pozitīvi iespaidoja šos kristiešus. Tesaloniķiešus stiprināja arī paraugs, kādu rādīja citi kristieši, kas palika izturīgi grūtībās. Pāvils tesaloniķiešiem rakstīja: ”Jūs, brāļi, esat sākuši staigāt to Dieva draudžu pēdās, kas apliecina Kristu Jēzu Jūdejā, jo jūs tāpat esat cietuši no saviem ciltsbrāļiem, kā viņi no jūdiem.” (1. Tesaloniķiešiem 2:14.)

Jēzus Kristus — izcilākais Paraugs

Kaut gan Pāvils pats rādīja labu priekšzīmi, viņš neaizmirsa vērst uzmanību uz Jēzu Kristu — galveno paraugu, kam kristiešiem ir jālīdzinās. (1. Tesaloniķiešiem 1:6.) Kristus bija un joprojām ir mūsu izcilākais Paraugs. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.” (1. Pētera 2:21.)

Taču kopš tā laika, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, ir pagājuši jau apmēram 2000 gadu. Tagad viņš ir nemirstīga garīga būtne, kas ”dzīvo nepieejamā gaismā”. Tādu viņu ”neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt”. (1. Timotejam 6:16.) Kā tādā gadījumā mēs varam sekot Jēzus piemēram? Viens veids, kā mēs varam rīkoties, ir iedziļināties četros Bībeles vēstījumos par Jēzus dzīvi. Evaņģēliji palīdz iepazīt Jēzus personību, kā arī uzzināt, kāda bija viņa dzīve un ”prāts”. (Filipiešiem 2:5—8.) Vēl dziļāku izpratni par Jēzus personību var iegūt, cītīgi studējot grāmatu Izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis *, kurā ļoti sīki, hronoloģiskā secībā ir aplūkoti notikumi Jēzus dzīvē.

Jēzus pašaizliedzība bija ārkārtīgi dziļi ietekmējusi apustuli Pāvilu. Korintas kristiešiem Pāvils rakstīja: ”Par jūsu dvēselēm es labprāt visu atdošu un atdošu pats sevi.” (2. Korintiešiem 12:15.) Tā patiesi ir nostāja, kas līdzinās Kristus prāta ievirzei. Domājot par Kristus nevainojamo priekšzīmi, arī mums būtu jāizjūt pamudinājums sekot viņa paraugam savā dzīvē.

Piemēram, Jēzus mācīja, ka mums jāpaļaujas uz Dieva apsolījumu rūpēties par mūsu materiālajām vajadzībām. Tomēr viņš darīja kaut ko vairāk — savā ikdienas dzīvē Jēzus apliecināja, ka viņš tiešām tam tic un paļaujas uz  Jehovu. Jēzus sacīja: ”Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur savu galvu nolikt.” (Mateja 6:25; 8:20.) Vai jūsu domas un rīcību galvenokārt nosaka rūpes par materiālām lietām, vai arī jūsu dzīvē ir redzams, ka Valstības interesēm jūs ierādāt svarīgāko vietu? Un kāda ir jūsu attieksme pret kalpošanu Jehovam? Vai šajā ziņā jūs līdzināties mūsu Paraugam Jēzum? Bībelē var lasīt, ka Jēzus ne tikai aicināja būt dedzīgiem, bet arī pats daudzās situācijās apliecināja lielu dedzību. (Jāņa 2:14—17.) Turklāt viņš atstāja brīnišķīgu piemēru, kā parādīt mīlestību. Jēzus pat atdeva dzīvību par saviem mācekļiem! (Jāņa 15:13.) Vai jūs cenšaties mīlēt ticības biedrus tāpat, kā to darīja Jēzus, vai arī dažu brāļu nepilnības jums traucē viņus mīlēt?

Pūloties sekot Jēzus priekšzīmei, mums bieži tas neizdosies tik labi, kā gribētos. Tomēr mēs varam būt droši, ka Jehovu iepriecina mūsu centieni ”apvilkt Kungu Jēzu Kristu”. (Romiešiem 13:14, JDP.)

”Priekšzīme ganāmam pulkam”

Arī mūsdienās draudzēs, protams, ir tādi cilvēki, kas mums var būt labi paraugi. Brāļiem, kas draudzē ir iecelti atbildīgu pienākumu pildīšanai, sevišķi ir jācenšas rādīt šādu priekšzīmi. Vērsdamies pie Tita, kurš kalpoja Krētā un kuram bija jāieceļ pārraugi, Pāvils rakstīja, ka ikvienam ieceltam draudzes vecākajam ir jābūt ar ”labu slavu”. (Titam 1:5, 6, LB-26.) Arī apustulis Pēteris vecākos mudināja kļūt par ”priekšzīmi ganāmam pulkam”. (1. Pētera 5:1—3.) Un ko var teikt par kalpošanas palīgiem? Viņiem tāpat ir jābūt tādiem, ”kas labi izpilda amatu”. (1. Timotejam 3:13.)

Protams, ir nereāli gaidīt, ka visi vecākie un kalpošanas palīgi būs izcili prasmīgi visās kristīgās kalpošanas jomās. Pāvils rakstīja kristiešiem Romā: ”Mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas.” (Romiešiem 12:6.) Tā kā brāļi ir atšķirīgi, katram labāk padodas kaut kas cits. Tāpat nav saprātīgi domāt, ka vecākie vienmēr visu izdarīs un pateiks nekļūdīgi. ”Mēs visi daudzējādi klūpam,” teikts Bībelē, Jēkaba vēstulē 3:2. ”Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu.” Kaut gan vecākie ir nepilnīgi cilvēki, tomēr viņi, tāpat kā Timotejs, var kļūt ”par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā”. (1. Timotejam 4:12.) Ja vecākie cenšas šādi rīkoties, draudzes locekļi labprāt paklausīs norādījumam, kas izteikts Vēstulē ebrejiem 13:7: ”Pieminiet savus vadītājus, ..vērodami viņu dzīves galu [”iznākumu”, JD], sekojiet viņu ticībai!”

Citi mūsdienu paraugi

Pēdējos gadu desmitos labu priekšzīmi ir rādījuši arī neskaitāmi citi kristieši. Tūkstošiem pašaizliedzīgu misionāru ir ”atstājuši mājas vai brāļus vai māsas, vai tēvu vai māti, ..vai bērnus, vai tīrumus”, lai kalpotu svešās zemēs. (Mateja 19:29.) Padomājiet arī par ceļojošajiem pārraugiem un viņu sievām, vīriešiem un sievietēm, kas brīvprātīgi kalpo Sargtorņa biedrības filiālēs, kā arī par pionieriem, kas kalpo dažādās draudzēs. Vai šādi paraugi var pozitīvi iespaidot citus? Kāds sludinātājs no Āzijas atceras misionāru, kas bija pabeidzis astoto Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas klasi. Šis kristietis stāstīja, ka uzticīgo misionāru ”nebiedēja moskītu bari un neizturamais mitrums. [..] Tomēr vispārsteidzošākais bija tas, ka viņš prata uzsākt sarunu ar cilvēkiem gan ķīniešu, gan malajiešu valodā, kaut arī pats bija no Anglijas.” Kā misionāra priekšzīme  ietekmēja šo sludinātāju? Viņš stāstīja: ”Redzot, cik viņš ir nosvērts un cik stipri viņš paļaujas uz Dievu, arī man radās vēlēšanās kļūt par misionāru tad, kad pieaugšu.” Nav brīnums, ka šis brālis tiešām kļuva par misionāru.

Izmantojot Sargtorņa publikāciju indeksu, var atrast neskaitāmus dzīvesstāstus, kas ir bijuši publicēti žurnālos Sargtornis un Atmostieties!. Tajos ir stāstīts par cilvēkiem, kas ir atteikušies no pasaulīgas karjeras un mērķiem, pārvarējuši dažādas vājības, krasi izmainījuši savu dzīvi un spējuši grūtībās saglabāt pozitīvu nostāju. Viņi ir cītīgi strādājuši un parādījuši dzīvē izturību, lojalitāti, pazemību un pašaizliedzību. Kāda lasītāja rakstīja: ”Lasot, ar ko ir bijis jāsastopas citiem kristiešiem, es mācos būt pieticīgāka un arvien vairāk novērtēju to, kas man ir, tāpat šie raksti man palīdz nedomāt pārāk daudz par sevi un nekļūt savtīgai.”

Neaizmirstiet arī labos paraugus jūsu pašu draudzē: ģimenes galvas, kas cītīgi gādā par savas ģimenes materiālajām un garīgajām vajadzībām; māsas, to vidū arī vientuļās mātes, kas audzina bērnus un tajā pašā laikā aktīvi piedalās kalpošanā; vecos un nespēcīgos draudzes locekļus, kas par spīti tam, ka arvien vairāk pasliktinās veselība un spēka paliek mazāk, joprojām ir uzticīgi Dievam. Vai gan viņi nerāda mums brīnišķīgu priekšzīmi?

Tiesa, pasaulē ir ārkārtīgi daudz sliktu piemēru. (2. Timotejam 3:13.) Tomēr pievērsiet uzmanību tam, kā Pāvils aicināja rīkoties kristiešus, kas dzīvoja Jūdejā. Pieminējis senatnes uzticīgo vīriešu un sieviešu labo priekšzīmi, Pāvils mudināja šos kristiešus: ”Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē.. un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju.” (Ebrejiem 12:1, 2.) Arī šodien kristiešiem visapkārt ir ”liels pulks” labu paraugu — tie ir uzticīgie Dieva kalpi senatnē un mūsdienās. Vai jūs sekojat viņu labajai priekšzīmei? Jums tas izdosies, ja būsiet apņēmības pilni ”nesekot ļaunajam, bet labajam”. (3. Jāņa 11.)

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 20. lpp.]

Ir nereāli gaidīt, ka visi vecākie un kalpošanas palīgi būs izcili prasmīgi visās kristīgās kalpošanas jomās

[Attēli 21. lpp.]

Vecākajiem jābūt par ”priekšzīmi ganāmam pulkam”