Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Cerība uz augšāmcelšanu dod spēku

Cerība uz augšāmcelšanu dod spēku

Cerība uz augšāmcelšanu dod spēku

”Es visu to esmu zaudējis, ..lai atzītu viņu [Jēzu Kristu] un viņa augšāmcelšanās spēku.” (FILIPIEŠIEM 3:8—10)

1., 2. a) Ko pirms daudziem gadiem kāds mācītājs stāstīja par augšāmcelšanu? b) Kā notiks augšāmcelšana?

KĀDS mācītājs 19. gadsimta 90. gadu sākumā Ņujorkā teica neparastu sprediķi, par kuru daudz tika rakstīts tā laika periodiskajos izdevumos. Viņš stāstīja, ka, sākoties augšāmcelšanai, tiks savākti un atdzīvināti kauli un miesa, no kā bijis veidots cilvēka organisms, vienalga, vai cilvēks ir gājis bojā ugunsgrēkā vai nelaimes gadījumā vai to ir saplosījuši dzīvnieki, vai tas ir satrūdējis zemē. Mācītājs apgalvoja, ka noteiktā dienā gaiss mudžēs no rokām, kājām, pirkstiem, kauliem, cīpslām un ādas gabaliem, kas kādreiz piederējuši daudziem miljardiem cilvēku. Viena ķermeņa daļas tad meklēšot cita citu, lai savienotos. Pēc tam no debesīm un elles nākšot dvēseles un iemājošot augšā celtajos ķermeņos.

2 Uzskats, ka augšāmcelšana notiks, savienojoties atomiem, no kuriem sākotnēji bijis veidots cilvēks, nav loģisks, turklāt cilvēkam nav nemirstīgas dvēseles. (Salamans Mācītājs 9:5, 10; Ecēhiēla 18:4.) Jehovam — Dievam, kas piecels mirušos, — nav jāsavieno tie paši atomi, no kuriem sākotnēji sastāvējuši cilvēki. Viņš var dot cilvēkiem jaunu ķermeni. Varu piecelt mirušos un sagādāt tiem iespēju dzīvot mūžīgi Jehova ir devis savam Dēlam Jēzum Kristum. (Jāņa 5:26.) Tāpēc Jēzus teica: ”Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.” (Jāņa 11:25, 26.) Cik iepriecinošs ir šis solījums! Tas mums dod spēku pārbaudījumos un palīdz būt uzticīgiem Jehovas lieciniekiem pat tad, ja mums draud nāve.

3. Kāpēc Pāvilam bija jāaizstāv mācība par augšāmcelšanu?

3 Mācība par augšāmcelšanu nav saskaņojama ar grieķu filozofa Platona popularizēto uzskatu, ka cilvēkam ir nemirstīga dvēsele. Tāpēc tad, kad apustulis Pāvils, sludinādams ievērojamiem grieķiem Atēnu areopāgā, pieminēja Jēzu un teica, ka Dievs Jēzu ir piecēlis no mirušajiem, daži par viņu sāka smieties. (Apustuļu darbi 17:29—34.) Daudzi cilvēki, kas paši bija redzējuši augšāmcelto Jēzu Kristu, toreiz vēl bija dzīvi un, par spīti izsmieklam, apliecināja, ka Kristus ir piecelts no mirušajiem. Turpretī viltus skolotāji, kas bija saistījušies ar Korintas draudzi, noliedza augšāmcelšanu. Tāpēc Pāvils Pirmajā vēstulē korintiešiem, 15. nodaļā, pārliecinoši aizstāvēja šo kristīgo mācību. Uzmanīgi iedziļinoties pierādījumos, ko viņš minēja, var saprast, cik droša ir cerība uz augšāmcelšanu un cik ļoti tā var ietekmēt cilvēka dzīvi.

Neapšaubāmi Jēzus augšāmcelšanas pierādījumi

4. Kādus Jēzus augšāmcelšanas aculieciniekus minēja Pāvils?

4 Pievērsiet uzmanību tam, kā Pāvils sāk augšāmcelšanas aizstāvību. (1. Korintiešiem 15:1—11.) Korintiešiem bija cieši jāturas pie labās vēsts par glābšanu, citādi viņi būtu velti kļuvuši ticīgi. Kristus mira par mūsu grēkiem, tika apglabāts un pēc tam piecelts no mirušajiem. Jēzus parādījās Kēfam (Pēterim) un ”pēc tam tiem divpadsmitiem”. (Jāņa 20:19—23.) Jēzu redzēja apmēram 500 cilvēku — tas laikam notika tajā tikšanās reizē, kad viņš pavēlēja gatavot mācekļus. (Mateja 28:19, 20.) Viņu redzēja arī Jēkabs un visi viņa uzticamie apustuļi. (Apustuļu darbi 1:6—11.) Netālu no Damaskas Jēzus parādījās Saulam ”kā kādam nelaikā dzimušam” — it kā Sauls priekšlaicīgi būtu piecelts garīgajai dzīvei. (Apustuļu darbi 9:1—9.) Korintieši kļuva ticīgi tāpēc, ka Pāvils viņiem sludināja, un viņi pieņēma labo vēsti.

5. Kādi Pāvila argumenti ir lasāmi 1. Korintiešiem 15:12—19?

5 Pievērsiet uzmanību arī tam, kādus argumentus min Pāvils. (1. Korintiešiem 15:12—19.) Kristus augšāmcelšanu sludina šī notikuma aculiecinieki. Kā tad var teikt, ka augšāmcelšanas neesot? Ja Jēzus nav piecelts no mirušajiem, mūsu sludināšana un ticība ir veltīga un mēs esam meļi, kas liecina pret Dievu, apgalvojot, ka viņš ir piecēlis Kristu. Ja mirušie netiek uzmodināti, tad mēs vēl esam savos grēkos un tie, kas aizmiguši Kristū, ir zuduši. Turklāt, ”ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki”.

6. a) Kā Pāvils apstiprināja, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem? b) Kas ir ”pēdējais ienaidnieks”, un kā tas tiks iznīcināts?

6 Pāvils apstiprina, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem. (1. Korintiešiem 15:20—28.) Ja Kristus ir ”pirmais no mirušajiem”, tas nozīmē, ka tiks augšāmcelti arī citi. Nāve radās cilvēka Ādama nepaklausības dēļ, un augšāmcelšana ir kļuvusi iespējama ar cilvēka Jēzus starpniecību. Tie, kas Kristum pieder, tiek piecelti viņa klātbūtnes laikā. Kristus iznīcinās ”katru valdību, varu un spēku”, kas nostājas pret Dieva augstāko varu, un valdīs kā Ķēniņš, kamēr Jehova visus ienaidniekus būs licis zem viņa kājām. Pamatojoties uz Jēzus upura vērtību, tiks iznīcināts arī ”pēdējais ienaidnieks” — nāve, ko cilvēki mantojuši no Ādama. Tad Kristus nodos Valstību savam Dievam un Tēvam un pakļausies ”tam, kas viņam visu nodevis, lai Dievs būtu viss iekš visa”.

Kristīti par mirušiem?

7. Kas tiek kristīti ”par mirušajiem”, un ko šī kristība nozīmē?

7 Augšāmcelšanas noliedzējiem Pāvils jautā: ”Ko tad tie darīs, kas liekas kristīties par mirušajiem?” (1. Korintiešiem 15:29.) Šie Pāvila vārdi nenozīmē, ka dzīvie tiek kristīti mirušo vietā, jo Jēzus mācekļiem pašiem jāmācās patiesība, pašiem jāveido ticība un pašiem arī jātiek kristītiem. (Mateja 28:19, 20; Apustuļu darbi 2:41.) Ar garu svaidītie kristieši tiek ”kristīti par mirušajiem” tajā nozīmē, ka viņi uzsāk dzīves ceļu, kura gals ir nāve un augšāmcelšana. Šī kristība sākas tad, kad Dieva gars viņos rada cerību uz dzīvi debesīs, un beidzas, kad viņi tiek piecelti no mirušajiem un nokļūst debesīs kā garīgas un nemirstīgas būtnes. (Romiešiem 6:3—5; 8:16, 17; 1. Korintiešiem 6:14.)

8. Uz ko kristieši var paļauties, kaut arī viņi zina, ka Sātans un tā kalpi viņus var nogalināt?

8 Kā norāda Pāvils, cerība uz augšāmcelšanu kristiešiem palīdz ik brīdi pastāvēt briesmās un ik dienas stāties pretī nāvei, kas viņiem var draudēt Valstības sludināšanas dēļ. (1. Korintiešiem 15:30, 31.) Kristieši zina: Jehova viņus var piecelt no mirušajiem, ja tiek pieļauts, ka Sātans un tā kalpi viņus nogalina. Vienīgi Dievs var iznīcināt viņu dvēseli jeb dzīvību ”Gehennā”, ar ko simboliski tiek attēlota mūžīga iznīcība. (Lūkas 12:5NW.)

Nepieciešamība būt modriem

9. Kas mums jādara, lai cerība uz augšāmcelšanu mūs stiprinātu?

9 Cerība uz augšāmcelšanu stiprināja Pāvilu. Kad Pāvils bija ieradies Efesā, iespējams, viņa ienaidnieki panāca, ka viņš tiek iemests arēnā pie plēsīgiem zvēriem. (1. Korintiešiem 15:32.) Ja tā tiešām bija noticis, tad Pāvils tika pasargāts, tāpat kā Daniēls tika pasargāts no lauvām. (Daniēla 6:16—22; Ebrejiem 11:32, 33.) Tā kā Pāvilam bija cerība uz augšāmcelšanu, viņš nedzīvoja ar tādām domām, kādas bija atkritējiem, kas dzīvoja Jūdejā Jesajas laikā. Šie cilvēki teica: ”Ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst.” (Jesajas 22:13.) Ja vēlamies, lai cerība uz augšāmcelšanu mūs stiprinātu, tāpat kā tā stiprināja Pāvilu, mums jāvairās no cilvēkiem, kam ir šāda attieksme pret dzīvi. ”Nepievilieties,” brīdināja Pāvils. ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33.) Šie vārdi, protams, attiecas uz visdažādākajiem dzīves jautājumiem.

10. Kā mēs varam saglabāt stipru paļāvību uz augšāmcelšanu?

10 Tiem, kas apšaubīja augšāmcelšanu, Pāvils teica: ”Esiet visai modrīgi un negrēkojiet; jo daži Dievu nemaz nepazīst, to es jums saku par kaunu.” (1. Korintiešiem 15:34.) Tagad, ”pēdējā beigu laikā”, mums jārīkojas saskaņā ar precīzām zināšanām par Dievu un Kristu. (Daniēla 12:4; Jāņa 17:3.) Tā mēs saglabāsim stipru paļāvību uz augšāmcelšanu.

Kādā ķermenī tiks piecelti mirušie?

11. Ar kādu salīdzinājumu Pāvils paskaidroja svaidīto kristiešu augšāmcelšanu?

11 Tālāk Pāvils pievērš uzmanību vairākiem konkrētiem jautājumiem. (1. Korintiešiem 15:35—41.) Mēģinot apšaubīt augšāmcelšanos, kāds varētu jautāt: ”Kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks?” Pāvils norāda, ka grauds mirst, kad tas, iesēts zemē, izdzen asnu. Cilvēkam, kas svaidīts ar garu, arī ir jāmirst. Līdzīgi kā augs, kas izaudzis no sēklas, ir jauna ”miesa”, ķermenis, kādā no mirušajiem tiek piecelts svaidītais kristietis, atšķiras no miesīgā ķermeņa. Kaut arī pēc augšāmcelšanas svaidītais ir tieši tā pati persona, kas bija mirusi, viņš tiek piecelts no mirušajiem kā jauna būtne ar garīgu ķermeni, lai viņš varētu dzīvot debesīs. Bet tie, kam būs iespēja dzīvot uz zemes, tiks piecelti no mirušajiem miesīgā ķermenī.

12. Kas ir ”debesu ķermeņi” un ”zemes ķermeņi”?

12 Pāvils raksta, ka cilvēka miesa atšķiras no dzīvnieku miesas. Arī dažādu dzīvnieku miesa ir atšķirīga. (1. Mozus 1:20—25.) Garīgo būtņu ”debesu ķermeņi” ar savu godību atšķiras no miesīgajiem ”zemes ķermeņiem”. Arī saule, mēness un zvaigznes atšķiras pēc sava spožuma. Bet svaidītajiem, kas tiek piecelti no mirušajiem, tiek piešķirts daudz ievērojamāks stāvoklis.

13. Kas, saskaņā ar 1. Korintiešiem 15:42—44, tiek sēts, un kas — uzmodināts?

13 Pieminējis šīs atšķirības, Pāvils piebilst: ”Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos.” (1. Korintiešiem 15:42—44.) Viņš raksta: ”Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.” Šos vārdus Pāvils, iespējams, attiecina uz svaidītajiem kā uz vienotu veselumu. Kad svaidītie mirst, viņi tiek sēti iznīcībā, bet, kad viņi tiek piecelti, viņi tiek uzmodināti neiznīcībā, brīvi no grēka. Lai gan pasaule pret svaidītajiem izturas ar necieņu, viņi tiek piecelti no mirušajiem, lai dzīvotu debesīs un godībā ”atspīdētu” kopā ar Kristu. (Apustuļu darbi 5:41; Kolosiešiem 3:4.) Nāvē tiek sēta ”dabīga miesa”, bet uzmodināta tiek ”garīga miesa”. Tā kā svaidītie kristieši pieredz šādu augšāmcelšanu, mēs varam nešaubīties, ka no mirušajiem tiks piecelti arī tie cilvēki, kam būs iespēja dzīvot uz zemes.

14. Kā Pāvils pretstatīja Kristu un Ādamu?

14 Tālāk Pāvils pretstata Kristu un Ādamu. (1. Korintiešiem 15:45—49.) Pirmais cilvēks Ādams kļuva par ”dzīvu dvēseli”. (1. Mozus 2:7LB-65r.) ”Pēdējais Ādams” Jēzus kļuva par ”dzīvu darītāju garu”. Viņš atdeva savu dzīvību kā izpirkuma upuri vispirms par saviem svaidītajiem sekotājiem. (Marka 10:45.) Kā miesīgas būtnes viņi ir līdzīgi ”zemes cilvēkam”, bet pēc augšāmcelšanas viņi kļūst līdzīgi pēdējam Ādamam. Protams, Jēzus upuris nāks par labu visiem paklausīgajiem cilvēkiem, arī tiem, kas tiks piecelti, lai dzīvotu uz zemes. (1. Jāņa 2:1, 2.)

15. Kāpēc svaidītie kristieši netiek piecelti miesīgā ķermenī, un kā viņi tiek celti augšā Jēzus klātbūtnes laikā?

15 Kad svaidītie kristieši nomirst, viņi netiek piecelti miesīgā ķermenī. (1. Korintiešiem 15:50—53.) Iznīcīgs ķermenis no miesas un asinīm nevar iemantot neiznīcību un debesu Valstību. Daļai svaidīto nav ilgu laiku jāguļ nāves miegā. Tie, kas paliek uzticīgi un mirst Jēzus klātbūtnes laikā, tiek pārvērsti ”piepeši, acumirklī”. Viņi tūlīt tiek piecelti garīgai dzīvei neiznīcībā un godībā. Kristus ”līgavu” kopumā veidos 144 000 svaidīto. (Atklāsmes 14:1; 19:7—9; 21:9; 1. Tesaloniķiešiem 4:15—17.)

Uzvara pār nāvi

16. Kas, saskaņā ar Pāvila un senatnes praviešu vārdiem, notiks ar nāvi, kas mantota no grēcīgā Ādama?

16 Pāvils ar prieku pavēsta, ka nāve tiks iznīcināta uz mūžīgiem laikiem. (1. Korintiešiem 15:54—57.) Kad iznīcīgais un mirstīgais apvilks neiznīcību un nemirstību, tad būs piepildījušies vārdi: ”Nāve ir aprīta uzvarā! Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?” (Jesajas 25:8; Hozejas 13:14.) Dzelonis, kas nes nāvi, ir grēks, un grēka spēks bija bauslība, pēc kuras likumiem visi grēcinieki bija pelnījuši nāvi. Bet tāpēc, ka Jēzus ir upurējis savu dzīvību un ir piecelts no mirušajiem, nāvei, ko esam mantojuši no grēcīgā Ādama, vairs nebūs varas pār cilvēkiem. (Romiešiem 5:12; 6:23.)

17. Ko mūsdienās nozīmē vārdi no 1. Korintiešiem 15:58?

17 ”Tad nu, mani mīļie brāļi,” raksta Pāvils, ”topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.” (1. Korintiešiem 15:58.) Šie vārdi tagad ir attiecināmi uz svaidītajiem un uz cilvēkiem no ”citu avju” pulka pat tad, ja viņiem ir jāmirst šajās pēdējās dienās. (Jāņa 10:16.) Viņu darbs Valstības sludināšanā nav veltīgs, jo viņus gaida augšāmcelšana. Tāpēc mums, Jehovas kalpiem, jābūt aizņemtiem Kunga darbā un uzticīgi jāgaida tā diena, kad mēs ar prieku varēsim izsaukties: ”Kur, nāve, tava uzvara?”

Cerība uz augšāmcelšanu noteikti īstenosies!

18. Cik stipra bija Pāvila ticība augšāmcelšanai?

18 Vārdi, ko Pāvils rakstīja Pirmajā vēstulē korintiešiem, 15. nodaļā, liecina, ka cerība uz augšāmcelšanu spēcīgi ietekmēja viņa dzīvi. Viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem un ka arī citi cilvēki tiks atbrīvoti no kopējā cilvēces kapa. Vai arī jums ir tik stipra pārliecība? Personisku labumu Pāvils uzskatīja par nevērtīgu un bija ar mieru visu zaudēt, lai atzītu Kristu un viņa augšāmcelšanās spēku. Apustulis bija ar mieru mirt tādā nāvē, kādā mira Kristus, un cerēja saņemt ”agrāko augšāmcelšanu”. Šo augšāmcelšanos, kas tiek saukta arī par ”pirmo augšāmcelšanos”, pieredz 144 000 svaidīto Jēzus sekotāju. Viņi tiek piecelti no mirušajiem, lai kā garīgas būtnes dzīvotu debesīs, bet ”pārējie mirušie” tiks piecelti, lai dzīvotu uz zemes. (Filipiešiem 3:8—11, NW; Atklāsmes 7:4; 20:5, 6.)

19., 20. a) Kuri no Bībelē minētajiem cilvēkiem tiks piecelti, lai dzīvotu uz zemes? b) Kādu cilvēku augšāmcelšanu jūs ļoti gaidāt?

19 Visi svaidītie, kas līdz pat nāvei ir palikuši uzticīgi Dievam, jau ir pieredzējuši, kā piepildās viņu brīnišķīgā cerība uz augšāmcelšanu. (Romiešiem 8:18; 1. Tesaloniķiešiem 4:15—18; Atklāsmes 2:10.) Cilvēki, kas būs palikuši dzīvi pēc ”lielajām bēdām”, redzēs, kā notiks augšāmcelšana uz zemes, kad ”jūra atdos savus mirušos” un ”nāve un viņas valstība atdos savus mirušos”. (Atklāsmes 7:9, 13, 14; 20:13.) No mirušajiem tiks piecelts arī Ījabs, kas zaudēja septiņus dēlus un trīs meitas. Iedomājieties, kā Ījabs priecāsies par iespēju atkal satikt savus bērnus un kā Ījaba bērni priecāsies, uzzinot, ka viņiem ir vēl septiņi brāļi un trīs skaistas māsas! (Ījaba 1:1, 2, 18, 19; 42:12—15.)

20 Cik gan patīkami būs pēc augšāmcelšanas satikt Ābrahāmu, Sāru, Īzāku un Rebeku, kā arī ”visus praviešus” un daudzus citus cilvēkus! (Lūkas 13:28.) Viens no praviešiem bija Daniēls, kas saņēma solījumu, ka viņš tiks piecelts no mirušajiem, kad valdīs Mesija. Nu jau divarpus tūkstošus gadu Daniēls guļ kapā, bet drīz, kad sāksies augšāmcelšana, viņš ”celsies saņemt savu tiesu” un kļūs par vienu no ”valdniekiem pār visu zemi”. (Daniēla 12:13; Psalms 45:17.) Mums būs liels prieks satikt ne tikai cilvēkus, kas dzīvojuši tālā senatnē, bet arī mūsu pašu tēvu, māti, dēlu, meitu vai citus cilvēkus, ko mums ir atņēmis mūsu ienaidnieks nāve.

21. Kāpēc mēs nedrīkstam kavēties darīt labu citiem cilvēkiem?

21 Daži mūsu draugi un mums tuvi cilvēki, iespējams, ir kalpojuši Dievam daudzus gadu desmitus un ir jau krietni gados. Sava vecuma dēļ viņiem droši vien ir grūti tikt galā ar daudzajām dzīves grūtībām. Mēs varam apliecināt savu mīlestību pret šiem cilvēkiem, jau tagad darot viņu labā visu, kas ir mūsu spēkos. Tad mums nebūs jānožēlo, ka neesam paspējuši kaut ko izdarīt viņu labā, ja viņi pēkšņi nomirtu. (Salamans Mācītājs 9:11; 12:1—7; 1. Timotejam 5:3, 8.) Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Jehova neaizmirsīs to labo, ko mēs darām cilvēkiem — visiem cilvēkiem, vienalga, cik viņiem ir gadu un kādos apstākļos viņi dzīvo. ”Tad nu, kamēr mums ir laiks,” rakstīja Pāvils, ”darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10; Ebrejiem 6:10.)

22. Kas mums jādara, kamēr cerība uz augšāmcelšanu vēl nav īstenojusies?

22 Jehova ir ”žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs”. (2. Korintiešiem 1:3, 4.) Cerība uz augšāmcelšanu, par kuru stāstīts viņa Rakstos, mums sniedz mierinājumu un palīdz mierināt citus. Kamēr šī cerība nav īstenojusies un mirušo augšāmcelšana uz zemes vēl nav notikusi, sekosim Pāvilam, kam bija stipra ticība augšāmcelšanai. Sekosim arī Jēzum, kura cerība uz to, ka Dievs spēj viņu piecelt no mirušajiem, īstenojās. Visi, kas ir miruši, drīz dzirdēs Kristus balsi un nāks ārā. Šī apziņa mums sniedz mierinājumu un sagādā prieku. Tāpēc vienmēr pateiksimies Jehovam, kas ir panācis to, ka ar Kunga Jēzus Kristus starpniecību nāve tiks uzvarēta.

Kā jūs atbildētu?

• Kādus Jēzus augšāmcelšanas aculieciniekus minēja Pāvils?

• Kas ir ”pēdējais ienaidnieks”, un kā tas tiks iznīcināts?

• Kas tiek sēts un kas tiek uzmodināts, ja runā par svaidītajiem kristiešiem?

• Kurus no Bībelē minētajiem cilvēkiem jūs vēlētos satikt, kad viņi būs piecelti no mirušajiem?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 16. lpp.]

Apustulis Pāvils pārliecinoši aizstāvēja mācību par augšāmcelšanu

[Attēli 20. lpp.]

Ījaba, viņa bērnu un daudzu citu cilvēku augšāmcelšana atnesīs neaprakstāmu prieku