Cerība uz augšāmcelšanu noteikti īstenosies!
Cerība uz augšāmcelšanu noteikti īstenosies!
”Man ir cerība uz Dievu, ..ka būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (APUSTUĻU DARBI 24:15)
1. Kāpēc mēs varam paļauties uz augšāmcelšanu?
JEHOVA mums ir devis pamatotu iemeslu cerēt uz augšāmcelšanu. Viņš ir apsolījis, ka mirušie celsies un varēs atkal dzīvot, un viņa solījums attiecībā uz cilvēkiem, kas aizmiguši nāves miegā, noteikti piepildīsies. (Jesajas 55:11; Lūkas 18:27.) Turklāt Dievs ir nepārprotami apliecinājis, ka viņš spēj piecelt mirušos.
2. Ko mums dod cerība uz augšāmcelšanu?
2 Ticība tam, ka Dievs ar sava Dēla Jēzus Kristus starpniecību piecels mirušos, mums dod spēku grūtos brīžos. Nešaubīga paļāvība uz augšāmcelšanu mums palīdz būt uzticīgiem savam debesu Tēvam pat tad, ja mums draud nāve. Mūsu paļāvību uz augšāmcelšanu noteikti stiprinās pārdomas par tiem augšāmcelšanas gadījumiem, kas minēti Bībelē. Šie brīnumi tika paveikti ar Suverēnā Kunga Jehovas spēku.
Viņas savus mirušos atguvušas ar augšāmcelšanos
3. Ko paveica Elija, kad Sareptā bija miris kādas atraitnes dēls?
3 Pāvila saviļņojošajā stāstījumā par to Jehovas kalpu ticību, kuri dzīvoja pirmskristiešu laikos, mēs lasām šādus vārdus: ”Sievas savus mirušos atguvušas ar augšāmcelšanos.” (Ebrejiem 11:35; 12:1.) Viena no šīm sievietēm bija kāda nabadzīga atraitne, kas dzīvoja feniķiešu pilsētā Sareptā. Atraitne bija parādījusi viesmīlību Dieva pravietim Elijam, un tāpēc visu laiku, kamēr zemē turpinājās bads, kura dēļ varēja nomirt gan viņa pati, gan arī viņas dēls, brīnumainā veidā tika papildināti viņas miltu un eļļas krājumi. Kad vēlāk atraitnes dēls saslima un nomira, Elija noguldīja zēnu uz gultas, lūdza Dievu, trīs reizes visā augumā izstiepās pār zēnu un teica: ”Kungs, mans Dievs, liec, lūdzu, šī bērna dvēselei atkal atgriezties viņā!” Un Dievs lika zēna dvēselei, viņa dzīvībai, atgriezties viņā. (1. Ķēniņu 17:8—24.) Iedomājieties, kāds prieks pārņēma atraitni, kad viņa redzēja, ka dēls atkal ir dzīvs! Viņas ticība tika atalgota ar pirmo augšāmcelšanos, kas minēta Bībelē.
4. Kādu brīnumu Elīsa paveica Sunemā?
4 Vēl viena sieviete, kas savu mirušo dēlu atguva ar augšāmcelšanos, dzīvoja Sunemā. Viņa bija padzīvojuša vīra sieva, kas bija parādījusi laipnību pravietim Elīsam un tā kalpam. Šīs sievietes labestība tika atalgota — viņai piedzima dēls. Kad pēc vairākiem gadiem viņa ataicināja pie sevis Elīsu, pravietis atrada viņas dēlu mirušu. Elīsa lūdza Dievu un vairākas reizes nogūlās pār mirušo, tā ka zēna ķermenis kļuva silts. ”Tad zēns nošķaudījās septiņas reizes, un pēc tam tas atdarīja savas acis.” Augšāmcelšana neapšaubāmi ļoti iepriecināja gan sievieti, gan viņas dēlu. (2. Ķēniņu 4:8—37; 8:1—6.) Bet vēl lielāks prieks viņiem būs tad, kad viņi atgriezīsies dzīvē uz zemes pēc ”labākas augšāmcelšanās” — tās augšāmcelšanās, kas viņiem dos iespēju nekad vairs nemirt. Cik gan pateicīgi viņi būs mīlestības Dievam Jehovam, kas ir nodrošinājis mirušo augšāmcelšanu! (Ebrejiem 11:35, LB-26.)
5. Kāds brīnums notika pēc Elīsas nāves?
5 Pat pēc Elīsas nāves un apglabāšanas Dievs ar savu svēto garu deva spēku pravieša mirstīgajām atliekām. Bībelē teikts: ”Kad viņi [vairāki izraēlieši] tieši gribēja apglabāt kādu vīru, tad, redzi, viņi ieraudzīja [moābiešu] laupītāju pulku nākam; un tie iemeta to vīru Elīsas kapā, un paši aizgāja. Bet tiklīdz kā tas vīrs pieskārās Elīsas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un piecēlās kājās.” (2. Ķēniņu 13:20, 21.) Šis vīrietis droši vien bija ļoti pārsteigts un ārkārtīgi priecīgs. Iedomājieties, cik liels būs mūsu prieks, kad saskaņā ar Dieva Jehovas nemainīgo nodomu mums tuvi cilvēki tiks piecelti no mirušajiem!
Dieva Dēls piecēla mirušos
6. Kādu brīnumu Jēzus paveica netālu no Naines, un kā tas var ietekmēt mūs?
6 Dieva Dēls Jēzus Kristus mums ir devis pamatotu iemeslu ticēt, ka cilvēki var tikt piecelti no mirušajiem un dzīvot mūžīgi. Kāds notikums viņa dzīvē mums palīdz saprast, ka ar Dieva doto spēku šāds brīnums ir iespējams. Netālu no Naines Jēzus satika cilvēkus, kas devās apbedīt kādu jaunekli. Šis jauneklis bija kādas atraitnes vienīgais dēls. Jēzus teica atraitnei: ”Neraudi!” — un, pieskāries nestuvēm, uz kurām gulēja mirušais, sacīja: ”Jaunekli, es tev saku, celies augšā!” Un jauneklis piecēlās sēdus un sāka runāt. (Lūkas 7:11—15.) Šis brīnums neapšaubāmi stiprina mūsu pārliecību, ka cerība uz augšāmcelšanu piepildīsies.
7. Kas notika ar Jaira meitu?
7 Līdzīgu brīnumu pieredzēja Kapernaumas sinagogas priekšnieks Jairs. Viņš bija lūdzis, lai Jēzus atnāk pie viņa un palīdz viņa 12 gadus vecajai meitai, kas gulēja uz nāves gultas. Bet drīz vien Jairs uzzināja, ka viņa meita ir mirusi. Jēzus, mudinādams bēdu satriekto Jairu saglabāt ticību, devās uz viņa mājām, kur jau bija sapulcējies daudz cilvēku, kas apraudāja mirušo meiteni. Kad Jēzus teica, ka ”bērns nav miris, bet guļ”, cilvēki par viņu smējās. Tas tiesa, meitene tiešām bija mirusi, taču Jēzus vēlējās parādīt, ka cilvēku var piecelt no mirušajiem, tāpat kā viņu var pamodināt no dziļa miega. Saņēmis meitenes roku, Jēzus teica: ”Meitiņ, celies augšā!” Meitene tūlīt piecēlās, un viņas vecāki no lielā prieka bija kā bez prāta. (Marka 5:35—43; Lūkas 8:49—56.) Nav šaubu, ka ārkārtīgi priecīgi būs arī visi tie cilvēki, kuru ģimenes locekļi tiks piecelti no mirušajiem, kad uz zemes būs izveidota paradīze.
8. Ko Jēzus paveica pie Lācara kapa?
8 Jēzus draugs Lācars bija miris jau četras dienas, kad Jēzus aizgāja pie viņa kapa un lika novelt akmeni no ieejas tajā. Jēzus, klātesošajiem dzirdot, lūdza Dievu, lai cilvēki zinātu, ka viņam nepieciešams Dieva spēks, un skaļi iesaucās: ”Lācar, nāc ārā!” Un Lācars tiešām iznāca no kapa! Viņa rokas un kājas bija aptītas ar drānas gabaliem un seja bija aizsegta ar audeklu. ”Atraisait viņu un ļaujiet viņam iet!” teica Jēzus. Daudzi cilvēki, kas bija atnākuši mierināt Lācara māsas Martu un Mariju, pēc šī brīnuma sāka ticēt Jēzum. (Jāņa 11:1—45.) Vai šis notikums nestiprina jūsu cerību, ka jums mīļi cilvēki Dieva jaunajā pasaulē tiks piecelti no mirušajiem?
9. Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Jēzus tagad var piecelt mirušos?
9 Kad Jānis Kristītājs atradās cietumā, Jēzus viņam sūtīja šādu iepriecinošu ziņu: ”Akli redz, ..kurli dzird, miroņi ceļas augšām.” (Mateja 11:4—6.) Ja Jēzus piecēla mirušos, dzīvodams uz zemes, tad viņš noteikti spēj to darīt, dzīvodams debesīs, kur viņš ir varena garīga būtne, kurai Dievs ir devis lielu spēku un varu. Jēzus ir ”augšāmcelšanās un dzīvība”, un ir mierinoši apzināties, ka drīzā nākotnē ”visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā”. (Jāņa 5:28, 29; 11:25.)
Citi augšāmcelšanas gadījumi, kas stiprina mūsu cerību
10. Kā notika pirmā no Bībelē aprakstītajām augšāmcelšanām, kurā piedalījās kāds no apustuļiem?
10 Sūtīdams apustuļus sludināt Valstību, Jēzus viņiem teica: ”Uzmodiniet mirušus.” (Mateja 10:5—8.) Lai apustuļi to varētu paveikt, viņiem, protams, bija jāpaļaujas uz Dieva spēku. 36. gadā Jopē nāves miegā aizmiga kāda dievbijīga sieviete, vārdā Stirna jeb Tabita. Viņa bija daudz darījusi citu labā, piemēram: šuvusi drēbes nabadzīgām atraitnēm, kuras gauži raudāja par viņas nāvi. Mācekļi sagatavoja Tabitas ķermeni bērēm un lika ataicināt apustuli Pēteri — acīmredzot tādēļ, lai viņš mierinātu noskumušos. (Apustuļu darbi 9:32—38.) Pēteris palūdza atstāt viņu augšistabā vienu, lūdza Dievu un sacīja: ”Tabita, celies augšā!” Tabita atvēra acis, apsēdās, saņēma Pētera roku, un Pēteris viņai palīdzēja piecelties. Tas bija pirmais no Bībelē pierakstītajiem augšāmcelšanas gadījumiem, kuros bija iesaistīts kāds no apustuļiem, un šis brīnums daudziem lika pievērsties ticībai. (Apustuļu darbi 9:39—42.) Šis gadījums stiprina arī mūsu ticību augšāmcelšanai.
11. Kur un kā notika pēdējā augšāmcelšana, kas minēta Bībelē?
11 Pēdējā augšāmcelšana, kas minēta Bībelē, notika Troādā. Kad Pāvils bija iegriezies šajā pilsētā sava trešā ceļojuma laikā, viņš teica runu, kas ieilga līdz pusnaktij. Kāds jauneklis, vārdā Eutihs, iemiga, tāpēc ka bija noguris, un varbūt arī tāpēc, ka ļaužu pārpilnajā telpā bija karsts daudzo eļļas lampu dēļ. Viņš izkrita pa trešā stāva logu un ”tika pacelts nedzīvs”. Pāvils nometās pār Eutihu, apkampa viņu un teica klātesošajiem: ”Neuztraucieties, viņa dvēsele vēl ir viņā.” Tā Pāvils norādīja, ka jaunekļa dzīvība ir atjaunota, un visi ”ļoti priecājās” par notikušo. (Apustuļu darbi 20:7—12.) Dieva kalpiem mūsdienās mierinājumu dod apziņa, ka arī viņu ticības biedri, kas kādreiz kopā ar viņiem kalpojuši Dievam, tiks piecelti no mirušajiem.
Cerība uz augšāmcelšanu pastāv kopš seniem laikiem
12. Kādu pārliecību Pāvils pauda sarunā ar romiešu pārvaldnieku Fēliksu?
12 Nopratināšanā pie romiešu pārvaldnieka Fēliksa Pāvils apliecināja: ”Es kalpoju savu tēvu Dievam.., ticēdams visam, kas saskan ar bauslību un kas rakstīts praviešos. Un man ir cerība uz Dievu.., ka būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:14, 15.) Bet kā Dieva Rakstu daļas, piemēram, ”bauslība”, norāda uz mirušo augšāmcelšanu?
13. Kāpēc var teikt, ka Dievs netiešā veidā norādīja uz augšāmcelšanu, kad viņš izteica pirmo pravietojumu?
13 Dievs pats netiešā veidā norādīja uz augšāmcelšanu, kad viņš Ēdenē izteica pirmo pravietojumu. Pasludinādams spriedumu ”vecajai čūskai”, Sātanam Velnam, Dievs sacīja: ”Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (Atklāsmes 12:9; 1. Mozus 3:14, 15.) ”Iekost papēdī” sievas dzimumam nozīmēja nogalināt Jēzu Kristu. Lai Dzimums pēc tam varētu sadragāt čūskas galvu, Kristum bija jātiek pieceltam no mirušajiem.
14. Kādā ziņā Jehova ”nav mirušo, bet dzīvo Dievs”?
14 Jēzus reiz teica: ”Ka mirušie celsies augšām, uz to arī Mozus aizrādījis stāstā par ērkšķu krūmu, kur viņš Dievu sauc par Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievu. Tā tad Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo viņa priekšā visi ir dzīvi.” (Lūkas 20:27, 37, 38; 2. Mozus 3:6.) Lai gan Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs bija miruši, Dievam šie cilvēki bija kā dzīvi, jo viņa nodoms tos piecelt no mirušajiem noteikti īstenosies.
15. Kāpēc Ābrahāmam bija pamats ticēt augšāmcelšanai?
15 Ābrahāmam bija pamats ticēt augšāmcelšanai, jo tad, kad viņš un viņa sieva Sāra jau bija ļoti veci un viņiem vairs nevarēja būt bērnu, Dievs brīnumainā veidā atjaunoja viņu spēju radīt pēcnācējus. Tas bija kaut kas līdzīgs augšāmcelšanai. (1. Mozus 18:9—11; 21:1—3; Ebrejiem 11:11, 12.) Kad Sāras un Ābrahāma dēls Īzāks bija 25 gadus vecs, Dievs pavēlēja Ābrahāmam upurēt savu dēlu. Tomēr, pirms Ābrahāms paspēja nogalināt Īzāku, Jehovas eņģelis apturēja viņa roku. Ābrahāms ”domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to arī saņēma atpakaļ kā līdzību”. (Ebrejiem 11:17—19; 1. Mozus 22:1—18.)
16. Kas nākotnē gaida Ābrahāmu?
16 Ābrahāms cerēja pieredzēt augšāmcelšanu laikā, kad valdīs Mesija, solītais Dzimums. Dzīvodams debesīs, Dieva Dēls redzēja, kāda ir Ābrahāma ticība. Tāpēc vēlāk cilvēks Jēzus Kristus teica jūdiem: ”Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs manu dienu.” (Jāņa 8:56—58; Salamana Pamācības 8:30, 31.) Pašlaik Ābrahāms guļ nāves miegā, taču tad, kad pār zemi valdīs Dieva mesiāniskā Valstība, viņš tiks piecelts no mirušajiem un varēs dzīvot uz zemes. (Ebrejiem 11:8—10, 13.)
Liecības no bauslības un psalmiem
17. Kā bauslībā bija norādīts uz Jēzus Kristus augšāmcelšanu?
17 Pāvils sacīja, ka viņa cerība uz augšāmcelšanu ”saskan ar bauslību”. Dievs izraēliešiem bija teicis: ”Vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim. Un [16. nīsanā] tam būs līgot šo kūli tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami.” (3. Mozus 23:9—14.) Iespējams, tieši par šo likumu domāja Pāvils, kad viņš rakstīja: ”Kristus ir uzmodināts no miroņiem, viņš kā pirmais no mirušajiem.” Jēzus, ”pirmais no mirušajiem”, tika piecelts 33. gada 16. nīsanā. Pēc tam, viņa klātbūtnes laikā, bija gaidāma arī viņa svaidīto sekotāju augšāmcelšana. (1. Korintiešiem 15:20—23; 2. Korintiešiem 1:21; 1. Jāņa 2:20, 27.)
18. Kā Pēteris norādīja, ka Jēzus augšāmcelšana bija pravietota psalmos?
18 Par augšāmcelšanu ir runāts arī psalmos. Mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos apustulis Pēteris, citēdams 16. psalma 8.—11. pantu, teica: ”Dāvids par viņu [Kristu] saka: tas Kungs man vienmēr bijis acu priekšā, jo viņš man ir pa labo roku, lai es nešaubītos. Tāpēc mana sirds priecājas un mana mēle līksmojas, un arī mana miesa dusēs cerībā. Jo tu manu dvēseli nepametīsi pazemē nedz savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu. [..] Viņš [Dāvids], to paredzēdams, ir runājis par Kristus augšāmcelšanos: viņš nepalika pazemē, un viņa miesa neredzēja satrūdēšanu. Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis.” (Apustuļu darbi 2:25—32.)
19., 20. Kad Pēteris citēja 118. psalma 22. pantu, un kā šis pants tika saistīts ar Jēzus nāvi un augšāmcelšanu?
19 Dažas dienas vēlāk, kad Pēterim bija jāstājas sinedrija priekšā, viņš atkal citēja psalmus. Kad Pēterim jautāja, kā viņš ir izdziedinājis kādu klibu ubagu, viņš atbildēja: ”Lai jums visiem un visai Israēla tautai ir zināms, ka šis stāv vesels jūsu priekšā nacarieša Jēzus Kristus vārdā, ko jūs esat situši krustā, bet ko Dievs uzmodinājis no mirušiem. Šis ir akmens, ko jūs, nama cēlēji, esat atmetuši un kas kļuvis par stūŗa akmeni. Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kuŗā mums lemta pestīšana.” (Apustuļu darbi 4:10—12.)
20 Pēteris citēja vārdus no 118. psalma 22. panta un attiecināja tos uz Jēzus nāvi un augšāmcelšanu. Reliģisko vadītāju samusināti, jūdi bija atraidījuši Jēzu. (Jāņa 19:14—18; Apustuļu darbi 3:14, 15.) Lai arī nama cēlēji atmeta ”akmeni” un Kristus tika nogalināts, tomēr šis ”akmens” kļuva par stūrakmeni, jo Kristus tika piecelts no mirušajiem un kā varena garīga būtne varēja dzīvot debesīs. Kā bija pravietots psalmā, tas bija ”tā Kunga darbs”. (Psalms 118:23.) Kristus padarīšana par ”stūrakmeni” nozīmēja arī to, ka nākotnē viņam bija jākļūst par Ķēniņu. (Efeziešiem 1:19, 20.)
Spēks, ko dod cerība uz augšāmcelšanu
21., 22. Kāda cerība izskan vārdos, kas lasāmi Ījaba 14:13—15, un kādu mierinājumu tie sniedz visiem, kas skumst par tuva cilvēka nāvi?
21 Lai gan neviens no mums nav redzējis, kā cilvēks tiek piecelts no mirušajiem, mūsu paļāvību uz augšāmcelšanu stiprina notikumi, par kuriem mēs esam lasījuši Rakstos. Tāpēc mums var būt tāda pati paļāvība, kāda bija taisnajam Ījabam. Kad Ījabu bija piemeklējušas ciešanas, viņš lūdza Dievu: ”Kaut Tu mani mirušo valstī — Šeolā apslēptu turētu, ..tad noliktu man noteiktu laiku un tad mani pieminētu! Bet kad cilvēks nomiris, vai viņš var atkal dzīvot? [..] Ja Tu tikai sauktu, tad es atbildētu, jo Tu tad ilgotos pēc savu roku darba.” (Ījaba 14:13—15.) Dievs ”ilgosies pēc savu roku darba” — viņš ļoti vēlēsies piecelt Ījabu no mirušajiem. Tas patiesi stiprina mūsu cerību.
22 Ja kāds no dievbijīgajiem ģimenes locekļiem smagi saslimst, kā tas bija noticis ar Ījabu, un viņu pieveic mūsu ienaidnieks nāve, palicēji gauži apraud viņu, tāpat kā Jēzus raudāja, kad bija miris Lācars. (Jāņa 11:35.) Tomēr ir ļoti mierinoši zināt, ka Dievs sauks un visi, kas ir viņa atmiņā, atbildēs. Cilvēki it kā atgriezīsies no tāla ceļojuma, turklāt viņi būs nevis slimi vai nespējīgi, bet pilnīgi veseli.
23. Kā cilvēki ir apliecinājuši savu cerību uz augšāmcelšanu?
23 Kad bija mirusi kāda padzīvojusi kristiete, ticības biedri rakstīja viņas dēlam: ”Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību sakarā ar Tavas mātes nāvi. Bet drīz mēs viņu atkal satiksim — skaistu un dzīvespriecīgu.” Vecāki, kuru dēls bija miris, rakstīja: ”Kā mēs gaidām to dienu, kad Džeisons atmodīsies! Viņš pavērsies sev apkārt un ieraudzīs paradīzi, pēc kuras viņš tik ļoti ilgojās.. Mums, kas viņu mīlējām, tas ir spēcīgs pamudinājums dzīvot tā, lai arī mēs to pieredzētu.” Tiešām, mēs visi varam būt ļoti priecīgi, ka cerība uz augšāmcelšanos noteikti īstenosies!
Kā jūs atbildētu?
• Ko mums dod ticība tam, ka Dievs piecels mirušos?
• Kādi notikumi, kas lasāmi Rakstos, stiprina mūsu ticību augšāmcelšanai?
• Kāpēc var sacīt, ka cerība uz augšāmcelšanu pastāv kopš seniem laikiem?
• Uz ko mēs varam paļauties, domājot par mirušajiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 10. lpp.]
Jehovas spēkā Elija atgrieza atraitnes dēlam dzīvību
[Attēls 12. lpp.]
Kad Jēzus piecēla no mirušajiem Jaira meitu, viņas vecāki bija ārkārtīgi priecīgi
[Attēls 15. lpp.]
33. gada Piecdesmitās dienas svētkos apustulis Pēteris drosmīgi liecināja, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem