Kas jūsu dzīvei var piešķirt dziļāku jēgu

KĀDĀ senā sakāmvārdā ir teikts: ”Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, — atmet tādu savu gudrību! Tikko tu esi savas acis tai pievērsis, redzi, — tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos.” (Salamana Pamācības 23:4, 5.) Citiem vārdiem, ir nesaprātīgi izsmelt visus savus spēkus, dzenoties pēc bagātības, jo tā var pazust tik ātri kā uz ērgļa spārniem.

Kā redzams no Bībeles, materiālās vērtības ir nepastāvīgas. Dabas katastrofas, ekonomiskās krīzes vai kādu citu negaidītu apstākļu dēļ tās vienā mirklī var pazust. Tāpat nevar noliegt, ka pat daudzi, kas ir labi situēti, jūtas vīlušies. Paskatīsimies, kā tas bija gadījumā ar kādu vīrieti, vārdā Džons, kura darbs bija saistīts ar politiķu, sporta zvaigžņu un karaliskās ģimenes locekļu izklaidēšanu.

Džons stāsta: ”Darbs bija visa mana dzīve. Es pelnīju daudz naudas, uzturējos luksusa viesnīcās un reizēm uz darbu devos pat ar personisko reaktīvo lidmašīnu. Sākumā man tas patika, bet tad pamazām sāka garlaikot. Cilvēki, kas man bija jāizklaidē, šķita sekli. Manai dzīvei nebija īstas jēgas.”

Džons atklāja, ka dzīve, kurā nav garīgu vērtību, nesniedz gandarījumu. Jēzus Kristus savā slavenajā Kalna sprediķī norādīja, kas nodrošina ilgstošu laimi. Viņš sacīja: ”Svētīgi garā nabagi [”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības”, NW], jo tiem pieder debesu valstība.” (Mateja 5:3.) Tāpēc būtu pareizi garīgajiem jautājumiem ierādīt pirmo vietu savā dzīvē. Taču tas nav vienīgais, kas piešķir dzīvei dziļāku jēgu.

Liela nozīme ir ģimenei un draugiem

Vai jūs spētu justies labi, ja jums nebūtu nekādas saskares ar savu ģimeni un nebūtu tuvu draugu? Visticamāk, ne. Mūsu Radītājs mūs ir izveidojis ar vajadzību mīlēt un  būt mīlētiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Jēzus uzsvēra nepieciešamību ”savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu”. (Mateja 22:39.) Ģimene ir Dieva dāvana un rada ideālus apstākļus nesavtīgas mīlestības parādīšanai. (Efeziešiem 3:14, 15, NW.)

Kā ģimene var piešķirt mūsu dzīvei dziļāku jēgu? Vienotu ģimeni var salīdzināt ar skaistu dārzu, kurā var gūt spirdzinošu atpūtu no stresa ikdienas dzīvē. Ģimene ar tajā valdošo sirsnību un draudzīgajām attiecībām sniedz līdzīgu spirdzinājumu un izkliedē vientulības sajūtu. Protams, par šādu patvērumu ģimene nekļūst automātiski. Taču, ja mēs stiprinām ģimenes saites, attiecības ar ģimenes locekļiem kļūst arvien tuvākas un bagātina mūsu dzīvi. Laiks un uzmanība, ko veltām, apliecinādami mīlestību un cieņu savam dzīvesbiedram, ir kā regulāri ieguldījumi, kas ar laiku nes bagātīgu peļņu. (Efeziešiem 5:33.)

Ja mūsu ģimenē ir bērni, mums jācenšas veidot atbilstošus apstākļus to audzināšanai, proti, jāpavada kopā laiks, jābūt gataviem tos uzklausīt un tie jāmāca. Tas gan prasa daudz laika un pūļu, bet arī sniedz lielu gandarījumu. Vecāki, kas sekmīgi audzina savus bērnus, tos uzskata par svētību — par dāvanu, kas saņemta no Dieva un par ko labi jārūpējas. (Psalms 127:3.)

Ja mums ir labi draugi, arī tad dzīve kļūst patīkamāka un saturīgāka. (Salamana Pamācības 27:9.) Izturēdamies pret citiem ar līdzcietību, mēs varam iegūt daudz draugu. (1. Pētera 3:8.) Īsti draugi palīdz tikt uz kājām, kad esam pakrituši. (Salamans Mācītājs 4:9, 10.) ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” (Salamana Pamācības 17:17.)

Cik daudz prieka var dot īsta draudzība! Ja esam kopā ar draugu, saulriets ir daudz krāšņāks, ēdiens ir daudz garšīgāks un mūzika skan daudz labāk. Protams, labas attiecības ģimenē un uzticami draugi ir tikai divi saturīgas dzīves aspekti. Par ko vēl Dievs ir parūpējies, lai mūsu dzīve iegūtu dziļāku jēgu?

Iespēja apmierināt mūsu garīgās vajadzības

Kā jau tika minēts, Jēzus Kristus cilvēka laimi saistīja ar viņa garīgo vajadzību apzināšanos. Mēs esam radīti ar spēju attīstīt garīgumu un iekšēju morāles izjūtu, tāpēc Bībele runā par ”garīgo cilvēku” un ”apslēpto sirds cilvēku”. (1. Korintiešiem 2:15; 1. Pētera 3:3, 4.)

Kā teikts V. Vaina vārdnīcā An Expository Dictionary of New Testament Words, ar simbolisko sirdi tiek apzīmēts ”cilvēka garīgo un morālo spēju kopums, kurā ir ietverts gan racionālais, gan emocionālais moments”. Vains paskaidro: ”Citiem vārdiem sakot, pārnestā nozīmē sirds ir mūsu personības iekšējās dzīves slēptie avoti.” Tāpat vārdnīcā teikts, ka, ”atrazdamās dziļi cilvēkā, sirds simbolizē ”apslēpto cilvēku”, ..patieso cilvēku”.

Kā mēs varam apmierināt šī ”garīgā cilvēka” jeb ”apslēptā sirds cilvēka” vajadzības? Ir ļoti svarīgi atzīt faktu, ko, Dieva iedvesmots, minēja psalmu dziesminieks: ”Atzīstiet, ka tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis, un ne mēs paši, par savu tautu un par savas ganības avīm.” (Psalms 100:3.) Līdz ar to mēs loģiski secinām, ka esam atbildīgi Dieva priekšā. Ja vēlamies, lai viņš mūs pieņemtu ”savā tautā un par savas ganības avīm”, mums jārīkojas saskaņā ar viņa Rakstiem — Bībeli.

Vai tas ir slikti? Nē, nebūt. Apziņa, ka mūsu rīcība Dievam nav vienaldzīga, piešķir mūsu dzīvei papildu jēgu. Tā mūs pamudina kļūt labākiem, kas noteikti ir vērtīgs mērķis. ”Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas to Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!” teikts 112. psalma 1. pantā. Bijība pret Dievu un labprātīga paklausība viņa pavēlēm var piešķirt mūsu dzīvei dziļāku jēgu.

Kāpēc paklausība Dievam sniedz gandarījumu? Tāpēc, ka mums ir sirdsapziņa — dāvana, ko Dievs ir piešķīris ikvienam cilvēkam. Tā darbojas kā morāls eksaminētājs, kas vai nu atzinīgi novērtē, vai nosoda mūs par to, ko esam izdarījuši vai tikai grasāmies darīt. Mēs visi zinām, ko nozīmē sirdsapziņas  mokas. (Romiešiem 2:15.) Taču sirdsapziņa mūs var arī apbalvot. Ja mēs nesavtīgi cenšamies kalpot Dievam un palīdzēt citiem cilvēkiem, mēs jūtamies apmierināti un gandarīti. Mēs pārliecināmies, ka ”svētīgāki ir dot nekā ņemt”. (Apustuļu darbi 20:35.) Tam ir pamatots iemesls.

Radītājs mūs ir izveidojis tā, ka citu cilvēku vēlmes un vajadzības mūs ietekmē. Palīdzēdami citiem, mēs izjūtam prieku. Turklāt, kā var lasīt Bībelē, rūpes par tiem, kas ir nonākuši trūkumā, Dievs uzskata par labvēlības izpausmi pret viņu pašu. (Salamana Pamācības 19:17.)

Vai garīgo vajadzību apmierināšana ne tikai sniedz gandarījumu, bet arī palīdz vēl kādā ziņā? Jā, kā par to pārliecinājās Reimonds — uzņēmējs, kas dzīvo Tuvajos Austrumos. ”Agrāk mans vienīgais mērķis bija pelnīt naudu,” viņš saka. ”Bet, kad es sirdī pieņēmu, ka pastāv Dievs un ka Bībelē ir atklāta viņa griba, es izmainījos. Iztikas pelnīšana vairs nav pats galvenais manā dzīvē. Turklāt, cenzdamies būt Dievam patīkams, es neturu sevī naidu. Mans tēvs gāja bojā kāda konflikta laikā, bet es nedomāju par atriebšanos cilvēkiem, kas pie tā ir vainīgi.”

Kā pārliecinājās Reimonds, rūpes par ”garīgā cilvēka” vajadzībām ļauj sadziedēt dziļas emocionālas brūces. Taču, kamēr mums jācīnās ar ikdienas problēmām, mēs nevaram justies pilnībā labi.

Mēs varam iegūt ”Dieva mieru”

Mūsdienu nemierīgajā pasaulē reti gadās diena, kad viss iet gludi. Bieži notiek kaut kas negaidīts, izjūk plāni vai cilvēki sagādā mums vilšanos. Šādas neveiksmes var laupīt prieku. Taču Bībelē ir apsolīts, ka Dieva Jehovas kalpotājiem ir pieejams ”Dieva miers”. Kā to ir iespējams iegūt?

Apustulis Pāvils rakstīja: ”Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:6, 7.) Mums būtu nevis jācenšas savas problēmas risināt saviem spēkiem, bet dedzīgi jālūdz Dievs, ik dienas metot savas nastas uz viņu. (Psalms 55:23.) Ja mēs turpināsim garīgi augt un pārdomāsim, kā Dievs mums palīdz, stiprināsies mūsu ticība tam, ka Dievs atbild uz lūgumiem, kas izteikti ar viņa Dēla, Jēzus Kristus, starpniecību. (Jāņa 14:6, 14; 2. Tesaloniķiešiem 1:3.)

Iemācījušies paļauties uz Dievu Jehovu — Lūgšanu uzklausītāju —, mēs sekmīgāk spēsim cīnīties ar tādām grūtībām kā ilgstoša slimība, vecums vai tuvinieka nāve. (Psalms 65:3.) Taču īsti pilnvērtīgai dzīvei ir nepieciešamas arī drošas nākotnes izredzes.

Priecāsimies par nākotnes cerību

Bībelē ir apsolītas ”jaunas debesis un jauna zeme” — taisnīga debesu valdība, kas valdīs pār Dievam paklausīgo cilvēci. (2. Pētera 3:13.) Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē karus un netaisnību nomainīs miers un taisnīgums. Tā nav tukša iedoma, bet pārliecība, kas var  kļūt jo dienas, jo stiprāka. Vēsts par šo Valstību patiešām ir laba vēsts un dod pamatotu iemeslu priekam. (Romiešiem 12:12; Titam 1:2.)

Džons, kas bija pieminēts raksta sākumā, tagad jūt, ka viņa dzīve ir ieguvusi dziļāku jēgu. ”Kaut arī nekad neesmu bijis īpaši reliģiozs, es vienmēr esmu ticējis Dievam,” viņš saka. ”Taču šī ticība nekādi neietekmēja manu dzīvi, kamēr pie manis neieradās divi Jehovas liecinieki. Es viņiem uzdevu tādus jautājumus kā, piemēram: ”Kāpēc mēs dzīvojam?” — un: ”Kas mūs gaida nākotnē?” Viņu pārliecinošās, uz Rakstiem balstītās atbildes pirmo reizi dzīvē man ļāva sajust stingru pamatu zem kājām. Taču tas bija tikai sākums. Manī auga slāpes pēc patiesības, kas pakāpeniski izmainīja visu manu vērtību sistēmu. Kaut arī no materiālā viedokļa es vairs neesmu bagāts, garīgā ziņā jūtos kā miljonārs.”

Varbūt arī jūs, tāpat kā Džons, neesat izmantojis savu garīgo potenciālu. Taču, attīstot sevī ”gudru sirdi”, jūs varat sākt to darīt. (Psalms 90:12.) Esiet neatlaidīgi, un jūs iegūsiet patiesu prieku, mieru un cerību. (Romiešiem 15:13.) Jūs patiešām varat savai dzīvei piešķirt dziļāku jēgu.

[Attēls 6. lpp.]

Lūgšanas mums var sniegt ”Dieva mieru”

[Attēli 7. lpp.]

Vai jūs zināt, kas ģimenes dzīvi var padarīt laimīgāku?