Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Labā vēsts tiek sludināta Taivānas rīsa laukos

Labā vēsts tiek sludināta Taivānas rīsa laukos

Mēs esam tie, kas tic

Labā vēsts tiek sludināta Taivānas rīsa laukos

PARASTI Taivānā lietus līst tādā pārpilnībā, ka katru gadu ir iespējams divreiz novākt bagātīgas rīsa ražas. Tomēr dažkārt gadās, ka vajadzīgajā laikā lietus nelīst un stādi iet bojā. Vai tādēļ zemnieks darbam atmet ar roku? Nē, viņš zina, ka ir jābūt neatlaidīgam. Viņš audzē jaunus dēstus un vēlreiz apstāda lauku. Ja laikapstākļi mainās, zemnieks ievāc labu ražu. Dažreiz garīgā dēstīšana un ražas novākšana norit ļoti līdzīgi.

Neatlaidīgi centieni garīgajā tīrumā

Daudzus gadus Jehovas liecinieki ir pūlējušies, lai sētu Rakstu patiesības sēklas un varētu ievākt garīgo ražu arī dažās tādās Taivānas vietās, kas ir izskatījušās neauglīgas. To var sacīt, piemēram, par Mjaoli apgabalu. Šajā apvidū tika sludināts laiku pa laikam un atsaucība bija pavisam niecīga. Tādēļ 1973. gadā uz Mjaoli tika norīkoti pilnas slodzes Valstības sludinātāji — kāds precēts pāris, kas kalpoja par speciālajiem pionieriem. Sākumā dažus ieinteresēja labā vēsts, tomēr drīz vien šī interese noplaka. Pēc tam speciālie pionieri tika norīkoti kalpot citā vietā.

1991. gadā uz Mjaoli atkal norīkoja divas speciālās pionieres. Tomēr arī šoreiz laika gaitā kļuva redzams, ka šajā apvidū nav labvēlīgi apstākļi garīgai augšanai. Pēc dažiem gadiem šīs pionieres nosūtīja kalpot tādā teritorijā, kur bija lielākas cerības atrast atsaucību. Bet Mjaoli ”tīrums” uz kādu laiku tika atstāts ”atmatā”.

Jauni pūliņi atalgojas

1998. gada septembrī tika nolemts veltīt pūles, lai Taivānas plašajās neapstrādātajās teritorijās atrastu auglīgākās vietas. Bet kā to bija iespējams paveikt? Apmēram 40 brāļi un māsas uz laiku tika norīkoti kalpot par speciālajiem pionieriem teritorijās, kur dzīvo daudz cilvēku, kas nav dzirdējuši labo vēsti.

Šajā laikā Mjaoli apgabalā sludināšanai tika izraudzītas arī divas pilsētas, kas izvietojušās līdzās viena otrai. Četras neprecētas māsas uz trīs mēnešiem devās kalpot šajās pilsētās, lai pārbaudītu, vai šajā teritorijā neatradīsies atsaucīgi cilvēki. Drīz vien viņas jau ar sajūsmu rakstīja, ka ir sastapušas daudzus ieinteresētus cilvēkus. Kad māsas šajās pilsētās bija sludinājušas trīs mēnešus — viņu pionieru kalpošanai paredzēto laiku —, viņas bija uzsākušas daudzas mājas Bībeles nodarbības. Turklāt kāds vecākais no tuvējās draudzes palīdzēja pionierēm izveidot grāmatstudijas grupu.

Trīs no pionierēm izteica vēlēšanos arī turpmāk rūpēties par jaunajiem ”dēstiem”, kas tik labi auga. Tādēļ divas no viņām norīkoja kalpot par speciālajām pionierēm uz neierobežotu laiku un trešā turpināja kalpot šajā teritorijā par pionieri. Kāds vecākais no tuvējās draudzes mainīja dzīvesvietu, lai palīdzētu šīm māsām. Pirmo publisko runu, kas šeit tika teikta, apmeklēja vairāk nekā 60 cilvēku. Tagad ar kaimiņu draudzes palīdzību katru svētdienu notiek jaunizveidotās grupas sapulces, kā arī tiek vadītas vairākas grāmatstudijas. Iespējams, šajā apkaimē drīz tiks izveidota jauna draudze.

Taivānā neatlaidība atalgojas arī citās vietās

Citās vietās atsaucība bija līdzīga. Taivānas ziemeļaustrumos Jilaņas apgabalā, kur sludināja uz laiku norīkoti speciālie pionieri, tika izveidota jauna draudzes grāmatstudija.

Kādu vakaru, sludinot no mājas uz māju, viena no speciālajām pionierēm kādam jaunam vīrietim parādīja uzaicinājumu uz draudzes sapulcēm, kurā bija minēti sapulču norises laiki. Vīrietis uzreiz jautāja: ”Varbūt es varētu apmeklēt sapulci rītvakar? Kādās drēbēs man būtu jāierodas?” Šai pionierei izdevās vadīt astoņas Bībeles nodarbības katru nedēļu. Drīz vien daži no šiem Bībeles skolniekiem jau sāka apsvērt, ka viņi vēlas kļūt par labās vēsts sludinātājiem un ar laiku kristīties.

Tajā pašā pilsētā kāda sieviete daudzus gadus bija apmeklējusi baznīcu, bet nebija atradusi nevienu, kas viņai mācītu Bībeli. Kad viņa uzzināja, ka tiek piedāvāta iespēja studēt Bībeli, viņa uzreiz tam piekrita. Sludinātāja mudināja šo sievieti jau iepriekš sagatavoties Bībeles nodarbībai. Kad nākamo reizi šī speciālā pioniere atgriezās, lai studētu ar sievieti Bībeli, viņa redzēja, ka ”mājasdarbs” bija izpildīts — sieviete bija iegādājusies piezīmju bloku, ierakstījusi tajā jautājumus, kas uzdoti studējamajā materiālā, un pēc tam arī uz katru jautājumu uzrakstījusi atbildes. Turklāt savā piezīmju blokā viņa bija pārrakstījusi visas attiecīgajā nodarbībā norādītās Rakstu vietas. Pioniere bija atnākusi, lai vadītu pirmo Bībeles nodarbību, bet sieviete jau bija sagatavojusies pirmajām trīs nodarbībām.

Dunši, pilsētā Taivānas vidienē, sludināšana noritēja ar līdzīgiem panākumiem. Trīs mēnešu laikā, kamēr šeit kalpoja uz laiku norīkotie speciālie pionieri, viņi izplatīja 2000 brošūras. Trešajā mēnesī viņi vadīja jau 16 mājas Bībeles nodarbības. 1999. gada 21. septembrī Taivānas vidienē notika zemestrīce un lielākā pilsētas daļa tika sagrauta, tomēr daži no ieinteresētajiem cilvēkiem turpina garīgi augt, lai gan līdz tuvākajai Valstības zālei dažiem ir jāiet pat veselu stundu. Lai varētu ievākt bagātīgu ražu — gan tiešā, gan pārnestā nozīmē —, patiesi ir vajadzīga neatlaidība.

[Karte 8. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

ĶĪNA

Taivānas šaurums

TAIVĀNA

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.