Kāpēc būt saprātīgiem sev izvirzītajās prasībās?

PIEPILDĪJUŠĀS cerības un sasniegti mērķi mums sniedz gandarījumu. Taču jāatzīst, ka daudzus sapņus un cerības mums neizdodas īstenot. Vilšanās, kad to piedzīvojam atkal un atkal, var izraisīt mūsos neapmierinātību ar sevi un pat ar citiem. Kāds gudrs vīrs atzina: ”Cerība, kas mazinās, grauž sirdi.” (Salamana Pamācības 13:12.)

Kāpēc cilvēkiem rodas šādas negatīvas izjūtas? Kā kļūt saprātīgākiem sev izvirzītajās prasībās? Un kāds no tā ir ieguvums?

Sev izvirzītās prasības un vilšanās

Mūsdienās dzīves ritms ir ļoti straujš, un, jo izmisīgāk mēs cenšamies neatpalikt, jo sliktāk, kā liekas, mums tas izdodas. Pienākumi, kas prasa mūsu laiku un enerģiju, seko cits citam, un, kad kaut kas no ieplānotā neizdodas, mēs sliecamies sevi nosodīt. Varbūt pat rodas sajūta, ka pieviļam citu cerības. Sintija, precējusies sieviete, kurai nav svešas ar bērnu audzināšanu saistītās grūtības, saka: ”Sajūta, ka nespēju savus bērnus pienācīgi mācīt un, pārmācot viņus, būt konsekventa, man laupa jebkādu mieru.” Kāda pusaudze, vārdā Stefānija, stāsta par mācībām skolā: ”Man nepietiek laika, lai izdarītu visu, ko gribētu, un tas mani kaitina.”

Izvirzot sev nesaprātīgi augstas prasības, cilvēks var nevilšus kļūt par perfekcionistu un tādā veidā sagādāt sev daudz vilšanos. Kāds jauns, precēts vīrietis, vārdā Bens, atzīst: ”Analizēdams savu rīcību, domas un jūtas, es vienmēr atrodu kādu trūkumu. Es visu cenšos izdarīt absolūti nevainojami un galu galā jūtos aizkaitināts, neapmierināts un vīlies.” Kristiete, vārdā Geila, saka: ”Perfekcionistiska domāšana nepieļauj iespēju kļūdīties. Mēs gribam būt ideālas mammas un ideālas sievas. Mēs varam būt laimīgas tikai tad, ja mūsu pūles vainagojas panākumiem. Katra neizdošanās mūs izsit no līdzsvara.”

Arī slikta veselība un vecums var kļūt par iemeslu neapmierinātībai ar sevi. Kļūstot mazāk vingriem un enerģiskiem, mēs ar rūgtumu konstatējam, ka vairs netiekam ar visu galā tik labi kā agrāk. ”Mani kaitina, ka nespēju izdarīt to, ko pirms saslimšanas darīju viegli un dabiski,” atzīst Elizabete.

Iepriekšminētie izteikumi dod priekšstatu, kāpēc cilvēki mēdz justies ar sevi neapmierināti. Ja ļaujam šīm jūtām vaļu, tās mūsos var radīt pārliecību, ka citi mūs nemaz nenovērtē. Ko mēs varētu iesākt, lai pārvarētu neapmierinātību un kļūtu saprātīgāki savās prasībās?

Kā kļūt saprātīgākiem sev izvirzītajās prasībās

Neaizmirsīsim, ka Jehova ir saprātīgs un iejūtīgs. Psalmā 103:14 ir uzsvērts: ”Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” Zinādams mūsu iespējas un ierobežojumus, Jehova nekad negaida no mums vairāk, kā mēs varam dot. Un viens, ko viņš no mums tiešām prasa, ir ”pazemīgi [”pieticīgi”, NW] staigāt sava Dieva priekšā”. (Mihas 6:8.)

Tāpat Jehova mūs mudina griezties pie viņa lūgšanās. (Romiešiem 12:12; 1. Tesaloniķiešiem 5:17.) Kā tas var palīdzēt? Vērsdamies pie Dieva lūgšanās, mēs kļūstam līdzsvarotāki  savā domāšanā un parādām, ka mums ir nepieciešama palīdzība, kas savukārt liecina par pieticību un pazemību. Jehova labprāt atbild uz mūsu lūgšanām, piešķirot mums svēto garu, kura augļi ir mīlestība, laipnība, labprātība un atturība. (Lūkas 11:13; Galatiešiem 5:22.) Lūgšanas palīdz mazināt mūsu nemieru un neapmierinātības sajūtu. Tās ”sniedz mierinājumu, kāds nekur citur nav iegūstams”, saka Elizabete. Tam piekrīt arī Kevins: ”Kad man rodas kāda problēma, es lūdzu mierīgu sirdi un skaidru prātu, lai to atrisinātu. Jehova nekad mani nav pametis nelaimē.” Apustulis Pāvils apzinājās lūgšanu vērtību, tāpēc ieteica: ”Jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā.. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:6, 7.) Sarunas ar Jehovu patiešām var palīdzēt kļūt saprātīgākiem prasībās pret sevi un citiem.

Taču dažkārt mums ir nepieciešams tūlītējs mierinājums. Tad ļoti noder īstā laikā teikts vārds. Iespējams, atklāta saruna ar uzticamu un nobriedušu draugu mums palīdzēs citām acīm paskatīties uz problēmu, kas ir mūsu neapmierinātības un raižu pamatā. (Salamana Pamācības 15:23; 17:17; 27:9.) Daudzi jaunieši ir pārliecinājušies, ka cīņā ar negatīvām izjūtām līdzsvaru palīdz atgūt vecāku padoms. Kendija ar pateicību saka: ”Pamācības, ko vecāki man ar mīlestību deva, man ir palīdzējušas kļūt daudz saprātīgākai un līdzsvarotākai un līdz ar to patīkamākai apkārtējiem.” Cik labs ir atgādinājums, kas pierakstīts Salamana Pamācībās 1:8, 9: ”Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību! Jo visas tās kopā ir kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam.” (LB-65r.)

Perfekcionistiskas domāšanas sekas labi rezumē paruna: ”Gaidīt, ka dzīvē viss notiks tā, kā esam iedomājušies, nozīmē radīt sev drošu vilšanos.” Lai no tā izvairītos, ir jāmaina domāšana. Ja mēs attīstīsim pazemību un pieticību — īpašības, kas raksturo cilvēkus, kuri apzinās savu iespēju robežas —, mums būs daudz vieglāk būt līdzsvarotiem un saprātīgiem savās prasībās. Tāpēc Romiešiem 12:3 (JD) mēs tiekam brīdināti ”nedomāt par sevi augstāk, nekā pienākas domāt”. Arī Filipiešiem 2:3 ir pamudinājums būt pazemīgiem un ”citus uzskatīt augstākus par sevi”.

Jau pieminētā Elizabete bija ar sevi neapmierināta savas sliktās veselības dēļ. Pagāja kāds laiks, kamēr viņa iemācījās uz visu raudzīties no Jehovas viedokļa un gūt mierinājumu no apziņas, ka Jehova neaizmirst mūsu kalpošanu. Kolinam smagas slimības dēļ ir ierobežotas spējas kustēties. Atcerēdamies visu, ko viņš bija darījis, būdams vesels, Kolins ilgāku laiku uzskatīja, ka viņa kalpošana ir gandrīz bezvērtīga. Bet tad pārdomas par tādām Rakstu vietām kā, piemēram, 2. Korintiešiem 8:12 viņam palīdzēja atbrīvoties no negatīvajām izjūtām. Šajā pantā ir teikts: ”Kur ir laba griba, tā ir apsveicama ar to, cik tā spēj, vairāk nevar sagaidīt.” ”Kaut arī man tagad ir daudz mazāk, ko dot,” saka Kolins, ”es joprojām varu dot, un Jehovam tas ir patīkami.” Ebrejiem 6:10 mums tiek atgādināts: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā.”

Bet kā izsvērt, vai esam saprātīgi savās prasībās vai ne? Pavaicājiet sev: ”Vai manas prasības ir saskaņā ar Dieva prasībām?” Galatiešiem 6:4 ir teikts: ”Ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks, un viņš nelielīsies citu priekšā.” Atcerieties Jēzus vārdus: ”Mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” Tā kā mēs esam kristieši, mums ir jānes savs jūgs, bet tas ir ”patīkams” un ”viegls”, turklāt Jēzus apsolīja, ka tad, ja iemācīsimies to nest pareizi, mēs iegūsim atvieglojumu. (Mateja 11:28—30.)

Ieguvums, ko dod saprātīgi izvirzītas prasības

Ja mēs uzklausām Dieva Rakstu padomus un tos ievērojam, cenzdamies sev izvirzīt saprātīgas  prasības, mēs iegūstam ilgstošu labumu. Piemēram, uzlabojas mūsu pašsajūta. Dženifera, kas ir pārliecinājusies, cik noderīgi ir uzklausīt Jehovas atgādinājumus, saka: ”Es esmu kļuvusi enerģiskāka un dzīvespriecīgāka.” Līdzīga doma ir izteikta Salamana Pamācībās 4:21, 22, kur mēs tiekam mudināti nepazaudēt no redzesloka Jehovas vārdus un glabāt tos savā sirdī, jo ”tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un.. zāles visai viņu miesai”.

Uzlabojas arī mūsu psihiskais un emocionālais stāvoklis. ”Kad es savu prātu un sirdi ļauju ietekmēt Dieva Rakstiem, tas mani dara laimīgāku,” saka Terēza. Tiesa, tas nenozīmē, ka vairs nepiedzīvosim nevienu vilšanos, taču mēs spēsim tām vieglāk tikt pāri. ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums,” teikts Jēkaba 4:8. Jehova arī apsola mums dot spēku, kas nepieciešams cīņai ar dzīves grūtībām, un svētīt mūs ar mieru. (Psalms 29:11.)

Saprātīgas prasības palīdz saglabāt garīgu stabilitāti. Tā arī ir svētība. Mēs spējam pievērst savu uzmanību svarīgākajiem jautājumiem dzīvē. (Filipiešiem 1:10.) Līdz ar to mūsu mērķi ir reālistiski un sasniedzami, un tas savukārt vairo mūsu prieku un ļauj iegūt gandarījumu. Mēs arvien pilnīgāk uzticamies Jehovam, jo esam droši, ka visam, ko viņš dara, būs vislabākais iznākums. ”Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai viņš jūs paaugstinātu savā laikā,” saka Pēteris. (1. Pētera 5:6.) Vai gan ir iespējams vēl lielāks ieguvums par Jehovas atzinību?

[Attēli 31. lpp.]

Izvirzot sev saprātīgas prasības, ir vieglāk pārvarēt vilšanos un neapmierinātību