Kāpēc trūkst cieņas pret varu?
Kāpēc trūkst cieņas pret varu?
”Visā pasaulē novērojamā nepakļaušanās ne reliģiskai, ne laicīgai, ne sociālai, ne politiskai varai kādu dienu tiks nosaukta par pagājušā gadu desmita iezīmīgāko parādību.”
KOPŠ 60. gadiem, par kuriem runāja vēsturniece un filozofe Hanna Ārenta, ir pagājuši daudzi gadi. Tagad necieņa pret varu izpaužas daudz vairāk — tā ir kā milzīgs vilnis, kas tikai aug augumā.
Piemēram, nesen Londonas laikrakstā The Times bija teikts: ”Daudzi vecāki nevēlas atzīt, ka skolotājam ir kāda vara pār viņu bērnu, un, kad skolā bērnu mēģina sodīt, viņi žēlojas.” Ja bērni skolā ir saņēmuši sodu, vecāki bieži ne tikai izsaka draudus skolotājiem, bet pat tiem uzbrūk.
Lielbritānijas Skolu mācību daļu vadītāju nacionālās asociācijas pārstāvis uzsvēra: ”Cilvēki saka: ”Man ir tiesības,” — bet nesaka: ”Man ir pienākumi.”” Daži vecāki ne tikai nemāca bērnus cienīt varu, bet arī neaizrāda tiem par sliktu uzvedību, turklāt neļauj to darīt arī citiem. Bērniem, kas pastāv uz savām ”tiesībām”, tiek ļauts necienīt ne vecāku, ne skolotāju autoritāti, un iznākums ir skaidri paredzams — ”jauna paaudze, kura neciena nekādu varu un kurai nav priekšstata par labu un ļaunu”, rakstīja žurnāliste Mārgareta Driskola.
Žurnāla Time rakstā ”Zudusī paaudze”, norādot uz vilšanos, ko izjūt daudzi Krievijas jaunieši, bija citēti slavena repa mūziķa vārdi: ”Kā cilvēks, kas piedzimis šajā pasaulē, kur nav nekā pastāvīga un tīra, var ticēt sabiedrībai?” Sociologs Mihails Topalovs izteica līdzīgu domu: ”Jaunieši nav muļķi. Viņi ir redzējuši, kā valsts meloja viņu vecākiem, viņi ir redzējuši, kā tie zaudē visus savus ietaupījumus un darbu. Vai mēs varam gaidīt, ka viņi cienīs varu?”
Taču būtu nepareizi secināt, ka tikai jaunākā paaudze neuzticas varai. Mūsu laikos visu vecumu cilvēki uz jebkādu varu raugās ar neuzticību, pat ar nicinājumu. Vai tas nozīmē, ka nekādai varai nevar uzticēties? Vara, kas kādā avotā skaidrota kā ”tiesības un iespēja kontrolēt, tiesāt vai aizkavēt cilvēku rīcību” var pamudināt cilvēkus uz labu, ja to īsteno pareizi. Ieguvēji var būt gan cilvēki atsevišķi, gan visa sabiedrība kopumā. Tas būs apspriests nākamajā rakstā.